《Adhammikasuttaṃ》(不依法王經)
“Yasmiṃ, bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti,
「比丘們!當某個時期國王們是不依法的,」
yasmiṃ samaye: 在某個時期
rājāno: 諸王(主詞,複數)
adhammikā honti: 是不依法的(a-dhamma,違背法)
rājāyuttāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti.
「那時候,王官大臣們也是不依法的。」
rājāyuttā: 王官、官員(直屬於王的)
pi: 也
tasmiṃ samaye: 在那時期
adhammikā honti: 成為不依法的
Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti.
「當王官不依法時,婆羅門與居士們也在那時期成為不依法的。」
brāhmaṇa-gahapatikā: 婆羅門與在家人(地主、商人等)
此為社會階層的垂直傳染現象
Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṃ samaye adhammikā honti.
「當婆羅門與居士們不依法時,城市與鄉村人民也都不依法了。」
negama-jānapadā: 市井與鄉村的人民(城鄉百姓)
Negamajānapadesu adhammikesu visamaṃ candimasūriyā parivattanti.
「當城鄉百姓不依法時,月亮與太陽的運行也變得不均勻了。」
visamaṃ: 不均、不調、不和諧
candima-sūriyā: 月亮與太陽
parivattanti: 運轉、運行
Visamaṃ candimasūriyesu parivattantesu visamaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti.
「當日月運行不調時,星宿與星象也運行不調。」
nakkhattāni: 星宿(星座)
tārakarūpāni: 星狀體、恆星
Visamaṃ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṃ rattindivā parivattanti.
「當星宿不調時,晝夜也變得不正常。」
rattindivā: 晝與夜(ratti = 夜,diva = 日)
Visamaṃ rattindivesu parivattantesu visamaṃ māsaddhamāsā parivattanti.
「當晝夜不調時,月與半月的循環也不正常了。」
māsa-ddhamāsa: 月與半月(指曆法)
Visamaṃ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṃ utusaṃvaccharā parivattanti.
「月與半月不調時,季節與年分也亂了。」
utu: 季節
saṃvacchara: 年
Visamaṃ utusaṃvaccharesu parivattantesu visamaṃ vātā vāyanti visamā apañjasā.
「當年季錯亂時,風吹也變得不調,無有節度。」
vātā: 風
vāyanti: 吹
apañjasā: 無秩序的(paññāsa:節度、次序)
Visamaṃ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti.
「當風不調、混亂無序時,諸天神便憤怒了。」
devatā: 天神
parikupitā: 憤怒、震怒
Devatāsu parikupitāsu devo na sammā dhāraṃ anuppavecchati.
「天神震怒時,天也不正確地降下雨水。」
devo: 雨天、天界
na sammā: 不正確地、不適當地
dhāraṃ anuppavecchati: 降下雨水
Deve na sammā dhāraṃ anuppavecchante visamapākāni sassāni bhavanti.
「天雨不適當時,作物便成熟不均。」
visama-pākāni sassāni: 成熟不調的穀物(sassa = 穀物)
Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā ca.
「比丘們!人們食用這些成熟不均的作物,便會壽命短、膚色差,且多病多患。」
appāyukā: 壽命短
dubbaṇṇā: 色澤不佳
bahvābādhā: 多病
這段與前段平行,但全部以「samaṃ」(平衡、和諧)為重心。
Yasmiṃ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti…
「比丘們!當某時期國王們依法行治時……」
依序發生:
官員依法
居士依法
城鄉百姓依法
日月運行和諧
星宿和諧
晝夜均衡
曆法規律
四時有序
風調
諸天安詳
雨水適時
穀物均熟
人民壽命長、氣色佳、身強體健、少病少患
這是一段典型的倫理宇宙觀描寫。
“Gunnaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate sati.
「若牛群行走時,首牛偏行邪路,
群牛皆將跟從其偏向。」
puṅgavo: 首牛(領導者)
jimhaṃ: 曲、邪、不正
nette jimhaṃ gate: 領導者若邪
Evamevaṃ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko.
「在人間亦復如是,若被尊為領袖之人行於非法,其他百姓更不用說,整個國土便陷於痛苦,若王行於非法。」
Gunnaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā ujuṃ gacchanti, nette ujuṃ gate sati.
「若牛群行走時,首牛直行正路,群牛皆將隨之正行。」
ujuṃ: 正直、端正
Evamevaṃ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko’’ti.
「在人間也是如此,若被尊為領袖者依法行持,其他人民更不用說,整個國土將安樂無憂,若王依法治理。」
《Adhammikasuttavaṇṇanā》
1. Dasame adhammikā hontīti
「在第十經中說『(國王等)變得不正法』是指:」
adhammikā honti:「變得不正法」或「不依法行事」
2. porāṇakarājūhi ṭhapitaṃ dasabhāgabaliñceva aparādhānurūpañca daṇḍaṃ aggahetvā
「他們不遵循古代國王所制定的十份之一的課稅制,以及依照罪行輕重來處罰的原則,」
porāṇakarājūhi:「由古代的國王」
ṭhapitaṃ:「所制定的」
dasabhāgabaliṃ:「十分之一的課稅(租稅制)」
aparādhānurūpaṃ daṇḍaṃ:「依照罪過相稱的懲罰」
3. atirekabalino ceva atirekadaṇḍassa ca gahaṇena adhammikā.
「而是徵收超出份量的稅與過當的刑罰,因此被稱為『不正法』。」
atireka:「過量、過當」
bali:「稅」
daṇḍa:「刑罰」
gahaṇa:「徵收、施加」
第二段:釋詞說明
4. Rājāyuttāti rañño janapadesu kiccasaṃvidhāyakā āyuttakapurisā.
「所謂『王之臣屬』(rājāyuttā)是指:國王在地方上安排政務的官員人員。」
rājāyuttā:「王屬、臣子」
kiccasaṃvidhāyakā:「任務的組織與執行者」
āyuttakapurisā:「任命官吏的人」
5. Brāhmaṇagahapatikāti antonagaravāsino brāhmaṇagahapatayo.
「所謂『婆羅門與居士』(brāhmaṇagahapatikā)是指:住在城市中的婆羅門與家主。」
antonagara:「城市內」
vāsino:「住民」
brāhmaṇa-gahapatayo:「婆羅門與家主」
6. Negamajānapadāti nigamavāsino ceva janapadavāsino ca.
「所謂『村鎮與郡邑人』(negamajānapadā)是指:住在村落與鄉郡中的居民。」
nigama:「村落、市集」
janapada:「郡縣、大地」
7. Visamanti visamā hutvā, asamayena vāyantīti attho.
「『異常地』(visamaṃ)是指變得不正常,在不應該的時節吹風。」
visama:「不和、不平衡、不正常」
asamaya:「非時」
8. Visamāti na samā, atithaddhā vā atimudukā vāti attho.
「『異常』(visamā)是指不適中,或是風太猛烈,或太微弱。」
atithaddhā:「過強」
atimudukā:「過弱」
9. Apañjasāti maggato apagatā, ummaggagāmino hutvā vāyantīti attho.
「『不循常道』(apañjasā)是指風偏離正道,或沿錯誤路線吹動。」
apañjasā:「不正風、不正氣流」
ummaggagāmino:「走偏路的」
10. Devatā parikupitā bhavantīti
「『諸天震怒』是因為:」
devatā:「天神、天界存在」
parikupitā:「震怒、生氣」
11. vātesu hi visamesu apañjasesu vāyantesu rukkhā bhijjanti, vimānāni bhijjanti.
「當風不正常吹動時,樹木斷裂、天界宮殿損壞,」
rukkhā:「樹木」
vimānāni:「天宮」
bhijjanti:「破裂、毀壞」
12. Tasmā devatā parikupitā bhavanti, tā devassa sammā vassituṃ na denti.
「因此諸天震怒,不讓天神(雨神)正確降雨。」
sammā vassituṃ:「正確地下雨」
13. Tena vuttaṃ devo na sammā dhāraṃ anuppavecchatīti.
「所以說:『天神未能正確降雨』。」
devo:「雨神、天界」
dhāraṃ anuppavecchati:「降下細雨」
14. Visamapākāni sassāni bhavantīti
「農作物成熟不均,」
visama:「不齊、不均」
pāka:「成熟」
sassāni:「穀物、作物」
15. ekasmiṃ ṭhāne gabbhīni honti, ekasmiṃ sañjātakhīrāni, ekaṃ ṭhānaṃ paccatīti
「某處尚在孕育期、某處已結果出乳、某處已開始成熟,」
gabbhīni:「懷胎、未成熟」
sañjātakhīrāni:「開始出乳(結果期)」
paccati:「成熟」
16. evaṃ visamaṃ pākāni sassāni bhavanti.
「如此,作物便成熟不一。」
17. Samaṃ nakkhattāni tārakarūpāni parivattantīti
「星宿與星體等均勻運行,」
samaṃ:「平等、和諧」
nakkhattāni:「星宿」
tārakarūpāni:「星形、恆星」
parivattanti:「旋轉、循環」
18. yathā kattikapuṇṇamā kattikanakkhattameva labhati...
「如同卡提卡月的滿月正好配合卡提卡星宿,彌伽西拉月的滿月配合彌伽西拉星宿,」
puṇṇamā:「滿月」
nakkhatta:「星宿」
19. tathā sammā parivattanti.
「如此便是正常運行。」
20. Samaṃ vātā vāyantīti avisamā hutvā samayasmiṃyeva vāyanti...
「風吹和諧,在正當的季節吹來,」
vātā vāyanti:「風吹」
samaya:「時節」
21. cha māse uttarā vātā, cha māse dakkhiṇāti
「六個月為北風吹,六個月為南風吹,」
uttarā vātā:「北風」
dakkhiṇā:「南風」
22. evaṃ tesaṃ tesaṃ janapadānaṃ anurūpe samaye vāyanti.
「這樣,各地風氣依地區與時節循環。」
23. Samāti samappavattino nātithaddhā nātimudū.
「『平和的風』指的是吹拂得適中,不太強,也不太弱。」
samappavattino:「適當地運行」
24. Pañjasāti maggappaṭipannā, maggeneva vāyanti, no amaggenāti attho.
「『遵道而行』的風,是指按正道吹動,不是偏離路徑的。」
maggappaṭipannā:「遵循正道」
amagga:「非正道」
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)