2025年6月8日 星期日

AN.4.81-85.

  《Pāṇātipātasuttaṃ》(不殺生經,
 1. "Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
比丘們!若具足四種法者,便如所負擔(yathābhataṃ)那樣被投擲(nikkhitto)於地獄中。
 catūhi dhammehi:「四種法」
 bhikkhave:比丘們
 samannāgato:具足、具有
 yathābhataṃ:「如其所擔」,即照其所作的業
 nikkhitto:被投入、投下
 niraye:在地獄中
 Katamehi catūhi?
哪四種呢?
 Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti –
(一)殺生者,
(二)偷盜者,
(三)邪淫者,
(四)妄語者。
 pāṇātipātī:殺生者(pāṇa = 有情;atipāta = 殺害)
 adinnādāyī:偷取未給之物者(adinna = 非與;ādāna = 取)
 kāmesumicchācārī:邪淫者(在欲事上行非法者)
 musāvādī:妄語者
 Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
比丘們,凡具足此四法者,便如其所行被投擲於地獄中。
 Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
比丘們!若具足四種法者,便如其所行,被投入於天界中。
 sagge:在天界
 Katamehi catūhi?
哪四種呢?
 Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti –
(一)遠離殺生,
(二)遠離偷盜,
(三)遠離邪淫,
(四)遠離妄語。
 paṭivirato hoti:是已遠離的、有所防護的
 pāṇātipātā paṭivirato:已遠離殺生
 adinnādānā paṭivirato:已遠離偷盜
 kāmesumicchācārā paṭivirato:已遠離邪淫
 musāvādā paṭivirato:已遠離妄語
 Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.
比丘們,具足此四種法者,便如其所行,被投入於天界中。
 Paṭhamaṃ.
第一經完畢。
《Musāvādasuttaṃ》
‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具備四法(catūhi dhammehi samannāgato),就如人被扔進火堆般,照其所作、所積的業,直墮地獄(nikkhitto evaṃ niraye)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
Musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti –
他是說妄語者(musāvādī)、挑撥離間者(pisuṇavāco)、語言粗暴者(pharusavāco)、輕浮妄語者(samphappalāpī)——
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具備這四種法,就如按其所造之業,被投墮入地獄中。
‘‘Catūhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
諸比丘!若人具備四法,則如同照其所作之善業,直生天界(nikkhitto evaṃ sagge)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
Musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti –
他遠離妄語(musāvādā paṭivirato)、遠離兩舌(pisuṇāya vācāya paṭivirato)、遠離惡口(pharusāya vācāya paṭivirato)、遠離雜語(samphappalāpā paṭivirato)——
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.
諸比丘!若人具備這四種法,就如按其所修之善,直升天界。
Dutiyaṃ.
第二(經結語,表示此為第二經)。
《Avaṇṇārahasuttaṃ》
‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具足四種法(catūhi dhammehi samannāgato),如其所作所積(yathābhataṃ),便會直墮地獄(nikkhitto evaṃ niraye)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
1. Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati,
   未加審思(ananuvicca),未經觀察衡量(apariyogāhetvā),對於不值得讚嘆者(avaṇṇārahassa)說讚語(vaṇṇaṃ bhāsati);
2. Ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati,
   未加審思、未經衡量,對於值得讚嘆者(vaṇṇārahassa)說貶語(avaṇṇaṃ bhāsati);
3. Ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti,
   未加審思、未經衡量,於不應信受之處(appasādanīye ṭhāne)激發信心(pasādaṃ upadaṃseti);
4. Ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti –
   未加審思、未經衡量,於應信受之處(pasādanīye ṭhāne)激起不信(appasādaṃ upadaṃseti);
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具備以上四法,將依其所作業,墮入地獄。
‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
諸比丘!若人具備四種法,就依其所修之善,如其所行,直升天界(nikkhitto evaṃ sagge)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
1. Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati,
   審慎思惟(anuvicca),善加衡量(pariyogāhetvā),對不應讚嘆者說貶語(avaṇṇaṃ bhāsati);
2. Anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati,
   經審思與衡量,對應讚之人說讚語(vaṇṇaṃ bhāsati);
3. Anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃseti,
   於不應信之處,激起不信(appasādaṃ upadaṃseti);
4. Anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti –
   於應當信受之處,激發信心(pasādaṃ upadaṃseti);
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.
諸比丘!若人具備此四法,依其所作,直生天界。
Tatiyaṃ.
第三(經結語,標示為第三經)。
 《Kodhagarusuttaṃ》
‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具足四種法(catūhi dhammehi samannāgato),將如其所作(yathābhataṃ),直墮地獄(nikkhitto evaṃ niraye)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
1. Kodhagaru hoti na saddhammagaru,
   他對瞋怒(kodha)特別尊重(kodhagaru),卻對正法(saddhamma)不尊重(na saddhammagaru);
2. Makkhagaru hoti na saddhammagaru,
   對於輕蔑(makkha)心懷尊重(makkhagaru),卻不尊重正法;
3. Lābhagaru hoti na saddhammagaru,
   對於獲利(lābha)心懷尊重(lābhagaru),卻不尊重正法;
4. Sakkāragaru hoti na saddhammagaru –
   對於禮遇、敬重(sakkāra)心懷尊重(sakkāragaru),卻不尊重正法;
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
諸比丘!若人具備此四法,如其所作,便直墮地獄。
‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.
諸比丘!若人具備四法,如其所行,直生天界(nikkhitto evaṃ sagge)。
Katamehi catūhi?
哪四種呢?
1. Saddhammagaru hoti na kodhagaru,
   對正法心懷尊重(saddhammagaru),對瞋怒不尊重(na kodhagaru);
2. Saddhammagaru hoti na makkhagaru,
   對正法尊重,不尊重輕蔑之心;
3. Saddhammagaru hoti na lābhagaru,
   對正法尊重,不尊重財利;
4. Saddhammagaru hoti na sakkāragaru –
   對正法尊重,不尊重名聞禮敬;
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.
諸比丘!若人具備此四法,依其所作功德,必定直升天界。
Catutthaṃ.
第四(經結語:第四經完)。
 《Tamotamasuttaṃ》
‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
諸比丘!世間確實有四種人(puggalā)存在(santo saṃvijjamānā lokasmiṃ)。
Katame cattāro?
哪四種人呢?
Tamo tamaparāyaṇo, tamo jotiparāyaṇo, joti tamaparāyaṇo, joti jotiparāyaṇo.
一者:闇而趨闇者(tamo tamaparāyaṇo),
二者:闇而趨光者(tamo jotiparāyaṇo),
三者:光而趨闇者(joti tamaparāyaṇo),
四者:光而趨光者(joti jotiparāyaṇo)。
 第一類人:闇而趨闇者(Tamo tamaparāyaṇo)
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo tamo hoti tamaparāyaṇo?
諸比丘!什麼樣的人是闇而趨闇者?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti –
這裡有某人生於卑賤的家族(nīce kule paccājāto)——
caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā,
譬如出生於旃陀羅(caṇḍāla)、捕獸人(vena)、獵人(nesāda)、造車者(rathakāra)、掃廁者(pukkusa)等族群,
dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati.
家境貧困(dalidda),食物飲水稀少(appannapānabhojane),生活困難(kasiravuttike),甚至基本的衣食住行皆難以獲得(kasirena ghāsacchādo labbhati)。
So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā,
他也是相貌醜陋(dubbaṇṇa)、不悅目(duddasika)、形體不端(okoṭimaka)、多病(bavhābādha),或是獨眼(kāṇa)、畸形(kuṇī)、跛腳(khañja)或半身不遂(pakkhahata)。
na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
他得不到(na lābhī)任何飲食(anna pāna)、衣服(vattha)、車乘(yāna)、花香塗香(mālāgandhavilepana)、臥具住所及燈光(seyyāvasatha padīpeyya)等資具。
So kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati.
他以身、語、意行惡(duccaritaṃ):
 身行惡(kāyena duccaritaṃ)、
 語行惡(vācāya duccaritaṃ)、
 意行惡(manasā duccaritaṃ)。
So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā…
他行此三業惡行之後,
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
於身壞命終後(kāyassa bhedā paraṃ maraṇā),墮入惡趣(apāya)、苦趣(duggati)、惡道(vinipāta)、地獄(niraya)。
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo tamo hoti tamaparāyaṇo.
諸比丘!如是之人,即是闇而趨闇者。
 第二類人:闇而趨光者(Tamo jotiparāyaṇo)
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo?
諸比丘!什麼樣的人是闇而趨光者?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti…
這裡有某人,同樣出生於卑賤家族:
 出生低賤(caṇḍāla等族)
 貧困(dalidda)、生活艱苦(kasiravuttika)
 醜陋多病、殘缺(dubbaṇṇa, kāṇo, kuṇī, 等)
 缺乏資具(飲食衣服等)
So kāyena sucaritaṃ carati, vācāya sucaritaṃ carati, manasā sucaritaṃ carati.
然而,他卻身口意行善(sucaritaṃ):
 身行善(kāyena sucaritaṃ)、
 語行善(vācāya sucaritaṃ)、
 意行善(manasā sucaritaṃ)。
So kāyena sucaritaṃ caritvā… kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
他行此三業善行之後,於身壞命終後,生於善趣(sugati)、升天界(sagga loka)。
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo.
諸比丘!如是之人,即是闇而趨光者。
 第三類人:光而趨闇者(joti tamaparāyaṇo)
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo joti hoti tamaparāyaṇo?
諸比丘!怎樣的人是光而趨闇者(joti tamaparāyaṇo)呢?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti –
這裡某人出生於高貴的家族(ucce kule paccājāto)——
khattiyamahāsālakule vā, brāhmaṇamahāsālakule vā, gahapatimahāsālakule vā,
即出自剎帝利大族(khattiyamahāsāla)、婆羅門大族(brāhmaṇamahāsāla)、或居士大族(gahapatimahāsāla),
aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate, pahūtavittūpakaraṇe, pahūtadhanadhaññe;
他是極富(aḍḍha)、財富充足(mahaddhana)、資產豐富(mahābhoga),
擁有大量金銀(jātarūpa-rajata)、財物資具(vittūpakaraṇa)、財產與穀物(dhanadhañña)。
so ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato,
他還具有端正美貌(abhirūpo)、悅目可觀(dassanīyo)、儀容莊嚴(pāsādiko),具備極致的容色與膚質(vaṇṇa-pokkharatā)。
lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
他能輕易獲得食物(anna)、飲水(pāna)、衣服(vattha)、車乘(yāna)、
花環香氣與塗香(mālā-gandha-vilepana)、臥具住所與燈具(seyyā-vasatha-padīpeyya)。
So kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati.
然而,他卻以身(kāya)、語(vācā)、意(manasā)行惡(duccaritaṃ)。
So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā…
他行此三惡業後,
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
於身壞命終(kāyassa bhedā paraṃ maraṇā)後,墮入惡趣(apāya)、苦趣(duggati)、惡道(vinipāta)、地獄(niraya)。
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo joti hoti tamaparāyaṇo.
諸比丘!如是之人,即是光而趨闇者(joti tamaparāyaṇo)。
 第四類人:光而趨光者(joti jotiparāyaṇo)
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo joti hoti jotiparāyaṇo?
諸比丘!怎樣的人是光而趨光者(joti jotiparāyaṇo)?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti –
這裡某人同樣出生於高貴家族(ucce kule paccājāto):
khattiyamahāsālakule vā, brāhmaṇamahāsālakule vā, gahapatimahāsālakule vā,
出身於剎帝利大族(khattiyamahāsāla)、婆羅門大族(brāhmaṇamahāsāla)或居士大族(gahapatimahāsāla),
aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate, pahūtavittūpakaraṇe, pahūtadhanadhaññe;
是富裕有錢(aḍḍha、mahaddhana),擁有大量金銀財物(jātarūpa-rajata、vittūpakaraṇa、dhanadhañña)。
so ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato,
他也具有端正的容貌(abhirūpo)、莊嚴(pāsādiko)、殊勝的相貌與膚色(vaṇṇapokkharatā)。
lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.
能容易得到種種生活資具:食、飲、衣、車、香花、臥具住所與燈(annapāna...padīpeyya)。
So kāyena sucaritaṃ carati, vācāya sucaritaṃ carati, manasā sucaritaṃ carati.
但他卻身口意行善(sucaritaṃ):
So kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā, manasā sucaritaṃ caritvā…
行此三善業後,
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
於身壞命終後,升於善趣(sugati),往生天界(sagga loka)。
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo joti hoti jotiparāyaṇo.
諸比丘!如是之人,即是光而趨光者(joti jotiparāyaṇo)。
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.
諸比丘!這四種人(cattāro puggalā)確實存在於世間(santo saṃvijjamānā lokasmiṃ)。
Pañcamaṃ.
第五經(結束)。
《Pāṇātipātādisuttapañcakavaṇṇanā》
 81-85. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva.
第四品中,前面第一經等皆是淺顯易懂的。
 uttānattha:「顯義」,即文義明顯、淺白。
 paṭhamādīni:第一(經)等。
 Pañcame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo.
在第五經中,說「出生於卑賤族姓」(nīce kule paccājāto)等語,乃是與黑暗(tama)相應,故名為「黑暗」(tamo)。
 nīce kule paccājāto:「出生於卑賤的族姓」
 tama:黑暗、無明
 yutto:相應、有關
 Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo.
又因身惡行等所致,而往生地獄的黑暗終局,故稱「黑暗為終」(tamaparāyaṇo)。
 kāya-duccarita:身的不善行(如殺、盜、淫)
 niraya-tamūpagamana:「赴黑暗地獄」
 tamaparāyaṇo:「以黑暗為歸宿」,墮於惡趣者
 Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti.
如此,從二方面來說,皆是在講述「蘊之黑暗」。
 ubhayena:從兩面(出生、行為)
 khandha-tama:「蘊的黑暗」,即身心的沉淪與無明
 ‘‘Aḍḍhe kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato joti, ālokabhūtoti vuttaṃ hoti.
說「出生於富裕族姓」(aḍḍhe kule paccājāto)等語,是與光明(joti)相應,故稱為「光明者」。
 joti:光明
 ālokabhūto:「成為光明者」,即福報、智慧具足者
 Kāyasucaritādīhi puna sagguppattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo.
又因身善行等之故,而得生於天界的光明之趣,故名為「以光明為終」(jotiparāyaṇo)。
 kāya-sucarita:身的善行
 sagga-uppatti:生於天界
 jotiparāyaṇo:「以光明為歸宿」,得生善趣者
 Iminā nayena itarepi dve veditabbā.
依此理路,其餘二種也應當如是理解。
(這裡指黑白對應的其他配對,如語惡行/語善行,意惡行/意善行)
 🔍 以下是「出生環境與外貌」的註釋:
 Venakuleti vilīvakārakule.
所謂「venakula」是指製作草蓆之人之家族。
 venakula:蓆匠之家族
 vilīvakāra:草蓆編織工
 Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule.
「nesādakula」指的是獵人等人的族姓。
 nesādakula:獵人族姓
 migaluḍḍaka:捕獵鹿獸者
 Rathakārakuleti cammakārakule.
「rathakārakula」指的是皮匠或車匠的家族。
 rathakāra:造車者
 cammakāra:皮匠
 Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule.
「pukkusakula」指的是丟棄花朵(清理花塚)之人家族。
 pukkusa:處理花渣的人
 puppha-chaḍḍaka:清理花殘者
 Kasiravuttiketi dukkhavuttike.
所謂「kasira-vuttika」,是指以苦辛為生的人。
 kasira-vutti:困難生活
 dukkha-vuttika:艱辛謀生者
 Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo.
「醜貌者」(dubbaṇṇo)如同塵鬼一般,膚色暗黑灰燼。
 paṃsu-pisācaka:「塵土餓鬼」
 jhāma-khāṇuvaṇṇa:焦黑色
 Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano.
「難看者」(duddasiko)即使是其母親看見也不悅目。
 duddasika:難以觀視、不堪入目
 amanāpa-dassano:不令人歡喜之貌
 Okoṭimakoti lakuṇḍako.
「矮小者」(okoṭimako)即是侏儒。
 lakuṇḍaka:矮人
 Kāṇoti ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā.
「瞎眼者」(kāṇo)可以是單眼瞎,也可以是雙目皆盲。
 ekacchikāṇo:單目盲者
 ubhayacchikāṇo:雙目盲者
 Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā.
「殘臂者」(kuṇī)可以是單手殘缺,也可以是雙手殘缺。
 Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā.
「瘸腿者」(khañjo)可以是一腿跛,也可以是雙腿跛。
 Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī.
「癱瘓者」(pakkhahato)即是雙邊癱瘓,如坐輪椅者。
 pīṭhasappī:需坐椅移動者
 Padīpeyyassāti telakapallādino dīpaupakaraṇassa.
「padīpeyyassa」指的是油杯等燈具之用品。
 Evaṃ kho, bhikkhave... saṃsarati.
比丘們!如是,某類眾生未見光明,於母胎中便死亡,於惡趣中出生,流轉於輪迴中長劫不止。
 bahiddhā ālokaṃ adisvā:未見外界光明
 mātu kucchimhiyeva kālaṃ katvā:於母腹中便死去
 apāyesu nibbattanto:於惡趣中出生
 saṃsarati:流轉生死
 Sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya.
此類眾生可謂「極黑之終」,是虛偽之人。
 tamotama-parāyaṇo:「極黑暗為歸宿者」
 kuhaka-puggalo:虛偽之人
 Kuhakassa hi evarūpā nipphatti hotīti vuttaṃ.
因為虛偽之人會產生這樣的惡果,是這樣說的。
 Ettha ca… veditabbo.
在這裡:
 「出生於卑賤族」等 → 表示 來處的障礙 與 現世資具的缺乏(āgamanavipatti,paccayavipatti)
 「貧窮」等 → 表示 資生條件的障礙(pavatta-paccaya-vipatti)
 「辛勞謀生」 → 表示 生活手段的障礙(ājīv-upāya-vipatti)
 「醜貌」等 → 表示 身形的障礙(attabhāva-vipatti)
 「多病」等 → 表示 苦因聚集(dukkha-kāraṇa-samāyoga)
 「不得所需」等 → 表示 樂因缺乏與享受障礙
 「身惡行」等 → 表示 墮於黑暗終局的因
 「身壞命終」等 → 表示 死後投生於黑暗處
 Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
而光明的一面,應依上述相反之理來理解。