2025年6月4日 星期三

AN.4.77.不可思議經

 《Acinteyyasuttaṃ》不可思議經
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.
比丘們,有四種法是不可思議的(acinteyyāni),不可思量的(na cintetabbāni);誰若思惟它們(yaṃ cintento),便會成為瘋狂與困擾的同伴(ummādassa vighātassa bhāgī)。
cattāri:「四」
acinteyyāni:「不可思議的(法)」
na cintetabbāni:「不可思量的」
cintento:「思惟者,思考的人」
ummādassa:「瘋狂」
vighātassa:「煩惱、崩潰、苦惱」
bhāgī assa:「將成為……的伴侶、具份者」
Katamāni cattāri?
哪四種呢?
katamāni:「哪一些」
cattāri:「四個(法)」
Buddhānaṃ, bhikkhave, buddhavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.
比丘們,佛的境界(buddhavisayo)是不可思議的(acinteyyo),不可思量的(na cintetabbo);誰若思惟此,便會成為瘋狂與苦惱的伴侶。
buddhānaṃ:「諸佛的」
buddhavisayo:「佛境界、佛所攝境」
acinteyyo:「不可思議的」
cintetabbo:「應思惟的」(此處為否定)
yaṃ cintento...:「誰若思惟……」
Jhāyissa, bhikkhave, jhānavisayo acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.
比丘們,禪修者(jhāyissa)的禪境(jhānavisayo)是不可思議的,不可思量的;誰若試圖思惟此,將成為瘋狂與困擾的同伴。
jhāyissa:「禪修者」
jhānavisayo:「禪定之境,禪的境界」
acinteyyo / na cintetabbo:同前
ummādassa vighātassa bhāgī:同前
Kammavipāko, bhikkhave, acinteyyo, na cintetabbo; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.
比丘們,業與果報(kammavipāko)是不可思議的,不可思量的;誰若試圖思惟此,將會成為瘋狂與苦惱的同伴。
kamma:「業」
vipāka:「果報、成熟」
kammavipāko:「業報、業的成熟」
其他詞語:同前
Lokacintā, bhikkhave, acinteyyā, na cintetabbā; yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa.
比丘們,對世間的思量(lokacintā)也是不可思議的,不應思惟的;誰若思惟此,也會成為瘋狂與苦惱的同伴。
loka:「世間」
cintā:「思惟、計算、考量」
lokacintā:「世間的深思、對世界因緣的探究」
其他關鍵詞:同前
Imāni kho, bhikkhave, cattāri acinteyyāni, na cintetabbāni; yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti.
比丘們,這四法確實是不可思議的(acinteyyāni),不可思量的(na cintetabbāni);誰若思惟它們,將會是瘋狂與困擾的同伴。
imāni... cattāri acinteyyāni:「這四種不可思議之法」
yāni cintento...:「若人思惟此等者」
ummādassa vighātassa bhāgī:「瘋狂與苦惱的具份者、同伴」
Sattamaṃ.
第七(經)完。
《Acinteyyasuttavaṇṇanā》(《不可思議經》註釋
Sattame acinteyyānīti cintetuṃ ayuttāni.
在第七(經)中,「不可思議的」(acinteyyāni)是指那些不適合去思惟的(cintetuṃ ayuttāni)事物。
sattame:「第七(經)」
acinteyyāni:「不可思議的(法)」
cintetuṃ:「去思惟,思考」
ayuttāni:「不適合的,不應的」
Na cintetabbānīti acinteyyattāyeva na cintetabbāni.
「不可思惟的」(na cintetabbāni)正因其為不可思議(acinteyyatā)的,所以不應該去思惟。
na cintetabbāni:「不應思惟的」
acinteyyattā:「因為不可思議之故」
-eva:「正是、就是」
Yāni cintentoti yāni kāraṇāni cintento.
「若有人思惟這些(法)」(yāni cintento),是指對那些因緣(kāraṇāni)進行思惟的人。
yāni:「這些(法)」
cintento:「正在思惟者」
kāraṇāni:「原因、根本因、事相」
Ummādassāti ummattakabhāvassa.
「瘋狂的」(ummādassa)意思是達到瘋癲的狀態(ummattakabhāva)。
ummādassa:「瘋狂、發狂」
ummattaka-bhāva:「瘋癲的狀態」
Vighātassāti dukkhassa.
「困擾的」(vighātassa)是指苦(dukkha)。
vighāta:「煩惱、崩潰、傷害」
dukkha:「苦」
Buddhavisayoti buddhānaṃ visayo, sabbaññutaññāṇādīnaṃ buddhaguṇānaṃ pavatti ca ānubhāvo ca.
「佛的境界」(buddhavisayo)是指諸佛的所緣境(buddhānaṃ visayo),即一切智智(sabbaññutaññāṇa)等佛德(buddhaguṇānaṃ)的作用(pavatti)與威德(ānubhāva)。
buddhavisayo:「佛之所攝境」
buddhānaṃ:「諸佛的」
sabbaññutaññāṇa:「一切智智」
buddhaguṇānaṃ:「佛的功德們」
pavatti:「發起、現行、運作」
ānubhāva:「威力、神通、德光」
Jhānavisayoti abhiññājhānavisayo.
「禪定的境界」(jhānavisayo)是指具有神通的禪定之境(abhiññā-jhāna-visayo)。
jhānavisayo:「禪定境界」
abhiññā:「神通、超知」
jhāna:「禪那、禪定」
visayo:「境界、對象」
Kammavipākoti diṭṭhadhammavedanīyādīnaṃ kammānaṃ vipāko.
「業果」(kammavipāko)是指現法可受報(diṭṭhadhammavedanīya)等類型的業(kamma)之果報(vipāka)。
kammavipāka:「業果、業報」
diṭṭhadhammavedanīya:「現法(即今生)可感受的果報」
kammānaṃ:「業的(屬格)」
vipāko:「成熟、結果」
Lokacintāti ‘‘kena nu kho candimasūriyā katā, kena mahāpathavī, kena mahāsamuddo, kena sattā uppāditā, kena pabbatā, kena ambatālanāḷikerādayo’’ti evarūpā lokacintā.
「世間思惟」(lokacintā)是指諸如:「到底是誰創造了月亮與太陽?誰創造了大地?誰形成了大海?眾生從誰而來?山嶺是由誰造成的?芒果、棗子、椰子等是從誰而來的?」這類的世間推測與探詢。
lokacintā:「對世間的思惟、世界本源之探究」
kena...:「由誰……?」
candimasūriyā:「月與太陽」
mahāpathavī:「大地」
mahāsamuddo:「大海」
sattā:「眾生」
pabbatā:「山」
ambatālanāḷikerādayo:「芒果、棗子、椰子等」