《Puttasuttaṃ》子經
87. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
「比丘們,世間上確實存在四種人。」
Cattāro puggalā:四種人
santo saṃvijjamānā:存在的、實有的
lokasmiṃ:於世間中
Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.
「哪四種呢?不動的沙門、白蓮花沙門、紅蓮花沙門,以及沙門中最細緻者沙門。」
samaṇamacalo:不動的沙門(未證阿羅漢,正在修行)
samaṇapuṇḍarīko:白蓮花沙門(證阿羅漢但未證八解脫)
samaṇapadumo:紅蓮花沙門(證阿羅漢兼證八解脫)
samaṇesu samaṇasukhumālo:沙門中最細緻者(修證圓滿,生活、身心與共住皆極為調柔)
1. Samaṇamacalo
Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti?
「比丘們,什麼樣的人稱為不動的沙門?」
Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharati.
「這裡,比丘們,某比丘是學人,行於修道中,住於希求無上的寂靜涅槃。」
sekho:學人(尚在修行者)
pāṭipado:行於道者
anuttaraṃ yogakkhemaṃ:無上的寂靜安穩(即涅槃)
patthayamāno:希求、渴望
viharati:住、生活
Seyyathāpi, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto;
「譬如,比丘們,如一位已加冕剎帝利王的長子,尚未被正式灌頂,地位已穩定不動搖。」
jeṭṭho putto:長子
ābhiseko anabhisitto:尚未灌頂為王
macalappatto:已達不動地位
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharati.
「同樣地,比丘們,那學人比丘行於修道,住於希求無上寂靜中。」
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti.
「如是,比丘們,此人即為不動的沙門。」
2. Samaṇapuṇḍarīko
Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti?
「比丘們,什麼樣的人稱為白蓮花沙門?」
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati,
「這裡,比丘們,某比丘已滅諸漏,現法中親自以智慧證得無漏的心解脫與慧解脫而住,」
āsavānaṃ khayā:漏盡
cetovimutti:心解脫
paññāvimutti:慧解脫
diṭṭheva dhamme:於現法中
sayaṃ abhiññā sacchikatvā:親自以明知證得
upasampajja viharati:實證而住
no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati.
「但尚未以身觸證八解脫而住。」
aṭṭha vimokkha:八解脫
kāyena phusitvā:以身觸證
viharati:住
Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.
「如是,比丘們,此人即為白蓮花沙門。」
以下是《Puttasuttaṃ》第87經最後一段的逐句翻譯,並附上關鍵詞原文:
‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.
「比丘們,若有人正確地說:『此人是沙門中最細緻者(samaṇesu samaṇasukhumālo)』,那麼,他正確地應當這樣說的,正是我。」
yañhi taṃ... vadeyya:若有人這樣說
sammā vadamāno:正確地說
samaṇesu samaṇasukhumālo:「沙門中最細緻者」
mameva:正是我
taṃ... vadeyya:那樣說是對的
Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito;
「比丘們,因為我確實是多數穿用他人請求我所供養的衣服,極少是未經請求而得的。」
ahaṃ:我
yācitova:是經請求的
bahulaṃ:多數
cīvaraṃ:衣服
paribhuñjāmi:我使用、享用
appaṃ ayācito:極少是未請求的
yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito;
「我多數食用請求來的托食,極少是未請求的。」
piṇḍapātaṃ:托食、食物
同上文詞結構
yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito;
「我多數居住在請求來的住所,極少是未請求的。」
senāsanaṃ:住處、寮舍
yācitova bahulaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito.
「我多數使用為病人請求來的醫藥與資具,極少是未請求的。」
gilānappaccaya:病者所需
bhesajjaparikkhāraṃ:藥品資具
Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṃ viharāmi te me manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena;
「與我共住的比丘們,對我大多以愉悅的身行相處,極少以不悅之行。」
manāpeneva:以愉悅之方式
bahulaṃ kāyakammena samudācaranti:多以身業與我相處
appaṃ amanāpena:極少以不悅之身行
manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena;
「多數以愉悅的語言與我交往,極少不悅之語。」
vacīkammena:語業
同上句結構
manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena;
「多數以愉悅的心行與我相應,極少不悅之心意。」
manokammena:意業
manāpaṃyeva bahulaṃ upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ.
「他們供養我,多為可喜之物,極少不悅之物。」
upahāraṃ upaharanti:供養供品
manāpaṃ:可喜的
amanāpaṃ:不悅的
Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā,
「所有那些感受(身體病痛)或由膽引起、或由痰引起、或由風引起、或三者混合、或氣候變化、或飲食失衡、或外來因素、或業報所致,」
vedayitāni:所受之感受(此指病痛)
pittasamuṭṭhānāni:由膽引起
semhasamuṭṭhānāni:由痰引起
vātasamuṭṭhānāni:由風引起
sannipātikāni:混合型
utupariṇāmajāni:氣候變化引起
visamaparihārajāni:不適生活方式引起
opakkamikāni:外來因素
kammavipākajāni:業報所生
tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi.
「這些病痛對我幾乎不會多生。我身體少病。」
na bahudeva uppajjanti:極少生起
appābādho:少病
aham asmi:我是
Catunnaṃ kho panasmi jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī,
「我能如意、不困難、不費時地證得四種屬於心智的現法樂住之禪定。」
catunnaṃ jhānānaṃ:四禪
ābhicetasikānaṃ:屬於心智的(ābhicetasika)
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ:現法樂住
nikāmalābhī:如意可得者
akicchalābhī:非困難得者
akasiralābhī:非遲得者
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.
「我已滅諸漏,現法中親證無漏的心解脫與慧解脫,得而住其中。」
āsavānaṃ khayā:漏盡
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ:無漏的心與慧解脫
sayaṃ abhiññā sacchikatvā:親知親證
upasampajja viharāmi:得而住其中
‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.
(重複上句)「比丘們,若有人正確說:『沙門中最細緻者』,那人正是在說我。」
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.
「比丘們,如是這四類人,確實存在於世間。」
ime cattāro puggalā:這四種人
santo saṃvijjamānā lokasmiṃ:在世間中實有存在
Sattamaṃ.
「第七經完。」
87. Sattame samaṇamacaloti samaṇaacalo, makāro padasandhikaro, niccalasamaṇoti attho.
在第七經中,「samaṇamacalo(堅定的沙門)」是由「samaṇa-acalo」組成,「ma」是語詞連結的助詞,其意為「不動搖的沙門」。
samaṇamacalo:「堅定的沙門」
samaṇa-acalo:沙門 + 不動搖者
makāro padasandhikaro:「ma」是詞的連接助詞(語詞黏合功能)
niccala-samaṇo:不動搖的沙門
Iminā sattavidhampi sekhaṃ dasseti.
「以此,亦表示七種賢聖學人(sekha)。」
iminā:以此(指「不動搖的沙門」這個詞)
sattavidhaṃ:七類
sekhaṃ:學人
dasseti:顯示、表示
So hi sāsane mūlajātāya saddhāya patiṭṭhitattā acalo nāma.
「因為他在佛教中以深根的信心為安立,故名為『不動搖者』。」
so hi:因為他
sāsane:在(佛)教中
mūlajātāya saddhāya:生於根本、深厚的信心
patiṭṭhitattā:因安立、穩固
acalo:不動搖者
nāma:名為
Samaṇapuṇḍarīkoti puṇḍarīkasadiso samaṇo.
「所謂『蓮花沙門』(samaṇapuṇḍarīko),是如蓮花般的沙門。」
puṇḍarīka:蓮花(白蓮、千瓣蓮)
sadiso:相似的
samaṇo:沙門
Puṇḍarīkaṃ nāma ūnasatapattaṃ saroruhaṃ.
「蓮花(puṇḍarīka)是指略少於一百瓣的水生花卉。」
ūna-sata-pattaṃ:不足百瓣
saroruhaṃ:水中開的花(即蓮花)
Iminā sukkhavipassakakhīṇāsavaṃ dasseti.
「藉此蓮花喻,表現『乾觀解脫的漏盡阿羅漢』(sukkha-vipassaka-khīṇāsavaṃ)。」
sukkha-vipassaka:乾觀行者(僅修觀不修禪)
khīṇāsava:漏盡者、阿羅漢
dasseti:表示
So hi jhānābhiññānaṃ abhāvena aparipuṇṇaguṇattā samaṇapuṇḍarīko nāma hoti.
「因為他缺乏禪定與神通,功德未圓,故名為『蓮花沙門』。」
jhāna-abhiññānaṃ abhāvena:因缺乏禪定與神通
aparipuṇṇa-guṇattā:功德未具足
hoti:被稱為
Samaṇapadumoti padumasadiso samaṇo.
「所謂『紅蓮沙門』(samaṇapadumo),是如紅蓮一般的沙門。」
paduma:紅蓮
Padumaṃ nāma paripuṇṇasatapattaṃ saroruhaṃ.
「紅蓮(paduma)是指具有完整一百花瓣的水中蓮花。」
paripuṇṇa-sata-pattaṃ:具足百瓣
同上 saroruhaṃ
Iminā ubhatobhāgavimuttaṃ khīṇāsavaṃ dasseti.
「以此紅蓮象徵,表現具足兩種解脫的阿羅漢(ubhatobhāgavimutta-khīṇāsava)。」
ubhatobhāga-vimutta:雙解脫者(慧解脫與心解脫俱足)
同上 khīṇāsavaṃ
So hi jhānābhiññānaṃ bhāvena paripuṇṇaguṇattā samaṇapadumo nāma hoti.
「因為他具備禪定與神通,功德圓滿,故名為『紅蓮沙門』。」
bhāvena:因為具備
paripuṇṇa-guṇattā:功德圓滿
Samaṇesu samaṇasukhumāloti sabbesupi etesu samaṇesu sukhumālasamaṇo muducittasarīro kāyikacetasikadukkharahito ekantasukhī.
「所謂『沙門中最柔細者』(samaṇesu samaṇasukhumālo),指在這些沙門中最柔細的沙門,心身柔軟,遠離身心苦,處於完全安樂之中。」
sukhumāla:柔細
mudu-citta-sarīro:心與身都柔軟者
kāyika-cetasika-dukkha-rahito:無身心之苦者
ekanta-sukhī:一味安樂者
Etena attānañceva attasadise ca dasseti.
「以此說明佛陀自身,並指出與其相似之人。」
attānañca:自身
attasadise ca:及與自己相似者
dasseti:顯示
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)