2025年5月31日 星期六

AN.4.68.提婆達多經

 《Devadattasuttaṃ》提婆達多經
68. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte.
一時,世尊住於王舍城的鷲峯山上,那時提婆達多不久前離去。
 Ekaṃ samayaṃ:一時
 Bhagavā:世尊
 Rājagahe:在王舍城
 Viharati:住
 Gijjhakūṭe pabbate:鷲峯山(禿鷹峰)
 Acirapakkante devadatte:提婆達多不久前離去(acira-:不久,pakkanta:離開)
Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi – ‘‘attavadhāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya, bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
於彼時,世尊提起提婆達多而告訴諸比丘:「諸比丘!提婆達多的名聲、供養與尊敬興起,是為了自我毀滅,也是為了敗壞。」
 Devadattaṃ ārabbha:關於提婆達多
 Bhikkhū āmantesi:對比丘說
 Attavadhāya:為了自我毀滅(atta:自己,vadhāya:毀滅)
 Lābhasakkārasiloko:供養、恭敬與名聲
 Parābhavāya:為了衰敗(敗壞)
Seyyathāpi, bhikkhave, kadalī attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti;
譬如,諸比丘!蕉樹結果是為了自身的毀滅,也是為了敗壞;
 Kadalī:蕉樹
 Phalaṃ deti:結果
 (蕉樹結果後會枯死)
Evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
同樣地,諸比丘!提婆達多的供養、恭敬與名聲的興起,是為了他的自我毀滅與敗壞。
以下三句皆為相同結構,僅比喻不同:
Seyyathāpi, bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti;
譬如,竹子結果是為了自我毀滅,也是為了敗壞;
 Veḷu:竹子
Seyyathāpi, bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti;
譬如,蘆葦結果是為了自我毀滅,也是為了敗壞;
 Naḷo:蘆葦
Seyyathāpi, bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṃ gaṇhāti;
譬如,母騾懷胎,是為了自己的死亡,也是為了敗壞;
 Assatarī:母騾
 Gabbhaṃ gaṇhāti:懷胎
  (母騾懷胎會死亡)
Evamevaṃ kho, bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.
同樣地,諸比丘!提婆達多的供養、尊敬與名聲的興起,是為了自我毀滅與敗壞。
 偈頌:
Phalaṃ ve kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;
結果實的確會殺死蕉樹、竹子與蘆葦;
Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti.
名聲會毀壞惡人,正如懷孕會殺死母騾那樣。
 Sakkāro:供養、尊敬、崇拜
 Kāpurisaṃ:惡人、無德之人
 Hanti:殺
 Gabbho:胎(懷孕)
 Assatariṃ:母騾
以下是《Devadattasuttavaṇṇanā》第68段的逐句翻譯與關鍵詞原文解析:
 原文與逐句翻譯:
68. Aṭṭhame acirapakkante devadatteti saṅghaṃ bhinditvā nacirapakkante.
在第八(經)中所說「提婆達多不久前離去」,是指他分裂僧團後不久便離去。
 Aṭṭhame:在第八(經)中
 Acirapakkante devadatte:「提婆達多不久前離去」
 Saṅghaṃ bhinditvā:分裂僧團之後
 Na cirapakkante:不久便離去
Parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya.
「為了敗壞」是指不增長、導向毀滅。
 Parābhavāya:敗壞、衰敗
 Avaḍḍhiyā:不增長
 Vināsāya:毀滅
Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā.
「母騾」(assatarī)是指在母馬的腹中由公驢所生的。
 Assatarī:母騾
 Vaḷavāya:母馬的(屬格)
 Kucchismiṃ:在腹中
 Gadrabhassa:公驢的(屬格)
 Jātā:所生的
Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti,
「為了自身毀滅而懷胎」的意思是:人們將牠與馬配對,
 Attavadhāya:為了自身毀滅
 Gabbhaṃ gaṇhāti:懷胎
 Assena saddhiṃ:與馬一起(交配)
 Sampayojenti:使結合、配對
Sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ nasakkontī pādehi bhūmiṃ paharantī tiṭṭhati.
牠懷胎之後,臨產時無法生產,就用腳踢地站著痛苦掙扎。
 Sā:牠(母騾)
 Gabbhaṃ gaṇhitvā:懷孕之後
 Kāle sampatte:當時節(分娩時)到來
 Vijāyituṃ nasakkontī:無法生產
 Pādehi bhūmiṃ paharantī:以腳踢地(表痛苦)
 Tiṭṭhati:站著(苦難中)
Athassā cattāro pāde catūsu khāṇūsu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potakaṃ nīharanti.
於是,人們將牠四腳綁在四根柱子上,剖開牠的腹部取出小騾。
 Athassā:於是她的(指母騾)
 Cattāro pāde:四隻腳
 Catūsu khāṇūsu:在四根木柱上
 Bandhitvā:綁起來之後
 Kucchiṃ phāletvā:剖開腹部
 Potakaṃ nīharanti:把小騾(胎兒)取出來
Sā tattheva marati.
牠當場死去。
 Sā:牠
 Tattheva:就在那裡(當場)
 Marati:死去
Tenetaṃ vuttaṃ.
因此才會這樣說(即經文所舉比喻)。
 Tena etaṃ vuttaṃ:「因此這句話被說出來」(常見註釋結語)

AN.4.67.蛇王經

 《Ahirājasuttaṃ》(《蛇王經》
 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
某時,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園中。
 ekaṃ samayaṃ:「某時」
 bhagavā:「世尊」
 sāvatthiyaṃ:「於舍衛城」
 viharati:「住、居住」
 jetavane:「於祇樹林」
 anāthapiṇḍikassa ārāme:「給孤獨長者的園林」
 Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato hoti.
當時,舍衛城裡有一位比丘被蛇咬而命終。
 aññataro bhikkhu:「某位比丘」
 ahinā:「被蛇(ahi)」
 daṭṭho:「咬傷(daṃsati 的過去分詞)」
 kālaṅkato hoti:「命終,去世」
 Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
於是多位比丘前往世尊處,頂禮後,在一旁坐下。
 sambahulā bhikkhū:「多位比丘」
 yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu:「他們前往世尊所在之處」
 abhivādetvā:「頂禮後」
 ekamantaṃ nisīdiṃsu:「在一旁坐下」
 Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, sāvatthiyaṃ aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkato’’ti.
他們坐在一旁後,向世尊報告道:「大德!舍衛城有一位比丘被蛇咬而去世。」
 etadavocuṃ:「這樣說」
 idha:「這裡」
 bhante:「大德」(對佛的尊稱)
 ‘‘Na hi nūna na ha nūna so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari.
比丘們,那位比丘大概是未以慈心涵蓋四大蛇王族。
 na hi nūna...:「想必是沒有…」
 cattāri ahirājakulāni:「四大蛇王族」(ahi-rāja:蛇王,kula:族類)
 mettena cittena:「以慈心」(mettā-citta)
 phari:「涵蓋、遍滿(pharati 的過去式)」
 Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya.
因為,比丘們,若那位比丘以慈心遍滿四大蛇王族,他就不會被蛇咬而死。
 phareyya:「遍滿、涵蓋(optative 應然式,表示假設)」
 kālaṅkareyya:「會命終(kālaṃ karoti 的應然式)」
 Katamāni cattāri? Virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ, erāpathaṃ ahirājakulaṃ, chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ, kaṇhāgotamakaṃ ahirājakulaṃ.
哪四種呢?
第一,毘樓博叉蛇王族;
第二,伊羅跋多蛇王族;
第三,遮毘耶子蛇王族;
第四,羯那瞿曇蛇王族。
 katamāni cattāri?:「哪四種?」
 Virūpakkhaṃ:「毘樓博叉」(八部天龍之一)
 Erāpathaṃ:「伊羅跋多」(河神、龍族)
 Chabyāputtaṃ:「遮毘耶子」
 Kaṇhāgotamakaṃ:「羯那瞿曇」
 Na hi nūna so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari.
比丘們,那位比丘想必確實未以慈心遍滿這四大蛇王族。
 imāni:「這些」(四族)
 na... phari:「未曾涵蓋」
 Sace hi so, bhikkhave, bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so, bhikkhave, bhikkhu ahinā daṭṭho kālaṅkareyya.
比丘們,若他曾以慈心遍滿這四大蛇王族,他就不會被蛇咬致死。
| 巴利詞                             | 解釋                  |
| ------------------------------- | ------------------- |
| ahi                         | 蛇                   |
| rāja                        | 王(合為:ahi-rāja → 蛇王) |
| kula                        | 族、家族                |
| mettā                       | 慈(四無量心之一)           |
| citta                       | 心、心念                |
| pharati / phari         | 涵蓋、遍滿               |
| daṃsati / daṭṭho            | 咬 / 被咬者(過去分詞)       |
| kālaṅkato                   | 命終、去世者              |
| kālaṃ karoti / kālaṅkareyya | 使命終、死(應然式)          |
 ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituṃ attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyā’’ti.
比丘們,我允許你們為了自我防護、自我守護、自我護咒,以慈心遍滿這四種蛇王族。
 anujānāmi:「我允許」
 cattāri ahirājakulāni:「四種蛇王族」
 mettena cittena:「以慈心之心」
 pharituṃ:「遍滿、涵蓋(infinitive)」
 attaguttiyā:「為了自我防備(atta + gutti「防護」)」
 attarakkhāya:「為了自我保護(rakkhā:守護)」
 attaparittāya:「為了自我護咒(paritta:護咒)」
 Virūpakkhehi me mettaṃ, mettaṃ erāpathehi me;
Chabyāputtehi me mettaṃ, mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca.
願我對毘樓博叉族具慈心,對伊羅跋多族亦具慈心;
願我對遮毘耶子族具慈心,對羯那瞿曇族亦具慈心。
 me mettaṃ:「我對……具慈心」
 Virūpakkhehi / Erāpathehi / Chabyāputtehi / Kaṇhāgotamakehi:「四蛇王族(工具格)」
 Apādakehi me mettaṃ, mettaṃ dvipādakehi me;
Catuppadehi me mettaṃ, mettaṃ bahuppadehi me.
我對無足者(如蛇)具慈心,對雙足者具慈心;
我對四足者具慈心,對多足者亦具慈心。
 apādaka:「無足者(如蛇)」
 dvipādaka:「二足者(如人、鳥)」
 catuppada:「四足者(如狗、牛)」
 bahuppada:「多足者(如蜈蚣)」
 Mā maṃ apādako hiṃsi, mā maṃ hiṃsi dvipādako;
Mā maṃ catuppado hiṃsi, mā maṃ hiṃsi bahuppado.
願無足者莫傷我,願雙足者莫傷我;
願四足者莫傷我,願多足者莫傷我。
 mā... hiṃsi:「願……不傷我」(祈願式)
 hiṃsati / hiṃsi:「加害、傷害」
 maṃ:「我(受格)」
 Sabbe sattā sabbe pāṇā, sabbe bhūtā ca kevalā;
Sabbe bhadrāni passantu, mā kañci kiñci pāpamāgamā.
願一切眾生,一切有命者,一切有情者,皆得圓滿;
願一切眾生皆見吉祥,莫有任何人遭遇惡事。
 sattā / pāṇā / bhūtā:「眾生、有命者、有情(常互通用)」
 kevalā:「完全、一切」
 bhadrāni passantu:「願見吉祥之事」
 mā... pāpam āgamā:「願不遇惡事(pāpa:惡;āgamā:遭遇)」
 Appamāṇo buddho, appamāṇo dhammo;
Appamāṇo saṅgho, pamāṇavantāni sarīsapāni.
佛無量,法無量;僧亦無量,然蛇類卻有限量。
 appamāṇo:「無量的、不可測的」
 pamāṇavantāni:「有量的、有界限的」
 sarīsapāni:「爬行動物、蛇類」
 Ahivicchikā satapadī, uṇṇanābhī sarabū mūsikā;
Katā me rakkhā katā me parittā.
蛇、毒蜥、百足、蜘蛛、水獺、老鼠,
我已設防,我已誦護,我已自護。
 ahivicchikā:「蛇與毒蜥(毒蟲)」
 satapadī:「百足者(蜈蚣)」
 uṇṇanābhī:「蜘蛛」
 sarabū:「水獺或鼬」
 mūsikā:「老鼠」
 rakkhā / parittā:「守護 / 護咒(kata:已作)」
 Kataṃ me parittaṃ, paṭikkamantu bhūtāni;
Sohaṃ namo bhagavato, namo sattannaṃ sammāsambuddhāna’’ti.
我的護咒已完成,願諸有情退去。
我敬禮世尊,禮敬七位正等正覺者。
 paṭikkamantu:「願退去(第三人稱祈使語)」
 bhūtāni:「有情、諸靈(亦含非人)」
 namo:「禮敬」
 sattannaṃ sammāsambuddhānaṃ:「七位正等正覺者」
《Ahirājasutta》的註釋(vaṇṇanā)
 Sattame imāni cattāri ahirājakulānīti idaṃ daṭṭhavisāneva sandhāya vuttaṃ.
在第七經中說「這四種蛇王族」,這句是專就會咬人的毒蛇而言。
 sattame:「第七(經)」
 ahirājakulāni:「蛇王族」
 daṭṭhavisāna(daṭṭha + visāna):被咬的毒;毒蛇
 sandhāya:「指的是、針對…而言」
 vuttaṃ:「被說」
 Ye hi keci daṭṭhavisā, sabbete imesaṃ catunnaṃ ahirājakulānaṃ abbhantaragatāva honti.
凡是毒蛇,都隸屬於這四種蛇王族之內。
 ye hi keci:「凡是……者」
 daṭṭhavisā:「毒蛇」
 abbhantaragatā:「隸屬其中」
 imesaṃ catunnaṃ...:「這四種……的」
 Attaguttiyāti attano guttatthāya. Attarakkhāyāti attano rakkhaṇatthāya. Attaparittāyāti attano parittāṇatthāya.
「為了自我防備」(attaguttiyā)意即:為了保護自己;
「為了自我守護」(attarakkhāyā)意即:為了保護自身;
「為了自我護咒」(attaparittāyā)意即:為了自身的護佑。
 gutti:「防衛、保護」
 rakkhāṇa:「守護」
 parittāṇa:「護咒、護佑」
 Parittaṃ nāma anujānāmīti attho.
「我允許誦念護咒」即是指這段護咒(paritta)。
 parittaṃ nāma:「所謂的護咒」
 anujānāmi:「我允許」
 attho:「意思是…」
 Idāni yathā taṃ parittaṃ kātabbaṃ, taṃ dassento virūpakkhehi metiādimāha.
現在說明這段護咒應如何誦念,因此經文接著說「願我對毘樓博叉族具慈心」等語。
 yathā... kātabbaṃ:「應當如何作(護咒)」
 dassento:「作為示現、說明者」
 ādimāha:「從“virūpakkhehi me mettaṃ”開始說」
 Tattha virūpakkhehīti virūpakkhanāgakulehi. Sesesupi eseva nayo.
其中「毘樓博叉」是指屬於毘樓博叉龍族的蛇,其餘亦應以此方式理解。
 virūpakkhehi:「由 virūpakkha 組成的族群(工具格)」
 nāgakulehi:「龍族」
 sesesu pi eseva nayo:「其他幾族(erāpatha 等)亦同理」
 Apādakehīti apādakasattehi. Sesesupi eseva nayo.
「無足者」即指沒有足的眾生,其餘的「雙足者」「四足者」等亦應同樣理解。
 apādakehi:「無足者」
 sattehi:「眾生(工具格)」
 eseva nayo:「理解方式相同」
 Sabbe sattāti ito pubbe ettakena ṭhānena odissakamettaṃ kathetvā idāni anodissakamettaṃ kathetuṃ idamāraddhaṃ.
「一切眾生」這句,是在先前說了有對象的慈心之後,現在開始說無對象之慈心。
 odissaka mettaṃ:「有特定對象的慈心」
 anodissaka mettaṃ:「無特定對象的慈心」
 kathetuṃ idam āraddhaṃ:「為了說明這點,這裡開始說」
 Tattha sattā pāṇā bhūtāti sabbānetāni puggalavevacanāneva.
其中「眾生、有命者、有情者」這三詞都是人的別稱。
 vevacanāni:「同義詞、別名」
 puggala:「人、個體」
 Bhadrāni passantūti bhadrāni ārammaṇāni passantu.
「願見吉祥」,是說:願他們見到吉祥的境界(所緣)。
 ārammaṇāni:「所緣、對象」
 bhadrāni:「吉祥的、美善的」
 passantu:「願他們看見」
 Mā kañci pāpamāgamāti kañci sattaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ mā āgacchatu.
「願無人遭逢惡事」是說:願惡事不臨及任何眾生。
 mā... āgacchatu:「願不要來臨」
 kañci sattaṃ:「任何眾生」
 pāpakaṃ lāmakaṃ:「惡的、低劣的(事)」
 Appamāṇo buddhoti ettha buddhoti buddhaguṇā veditabbā. Te hi appamāṇā nāma. Sesapadadvayepi eseva nayo.
「佛無量」這句中的「佛」應該理解為佛的功德,這些功德是無量的;其餘「法」「僧」亦當如是理解。
 buddhaguṇā:「佛的功德」
 veditabbā:「應被理解為」
 appamāṇā:「無量的、不可思量的」
 Pamāṇavantānīti guṇappamāṇena yuttāni.
「有限量者」是指具有有限功德者(如蛇類)。
 pamāṇavantāni:「具有限量者」
 guṇappamāṇa:「功德的量」
 Uṇṇanābhīti lomasanābhiko makkaṭako.
「蜘蛛」(uṇṇanābhī)是指腹部有毛的蛛形蟲。
 lomasanābhiko:「有毛的腹部」
 makkaṭako:「蜘蛛形昆蟲」
 Sarabūti gharagolikā.
「水獺」(sarabū)是一種住家中的水生小獸(或鼬鼠)。
 gharagolikā:「住在屋中的小獸」
 Katā me rakkhā, katā me parittāti mayā ettakassa janassa rakkhā ca parittāṇañca kataṃ.
「我已設防,我已護咒」意指:我已為自己及他人作了防護與護佑。
 ettakassa janassa:「如此多的人/眾生」
 rakkhā ca parittāṇañca kataṃ:「已完成守護與護咒」
 Paṭikkamantu bhūtānīti sabbepi me kataparittāṇā sattā apagacchantu, mā maṃ viheṭhayiṃsūti attho.
「願有情退去」的意思是:一切我已施護咒的眾生,願他們遠離我,不加害我。
 paṭikkamantu:「願退去」
 apagacchantu:「願離開」
 viheṭhayiṃsu:「加害、擾亂」

https://yathasukha.blogspot.com/2012/01/252.html 

2025年5月30日 星期五

AN.4.66.有貪經

 《Sarāgasuttaṃ》(有貪經)
 66. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
「比丘們,世間確實存在這四類人。」
 cattāro ime puggalā:「這四類人」
 santo saṃvijjamānā:「確實存在」
 lokasmiṃ:「於世間中」
 Katame cattāro? Sarāgo, sadoso, samoho, samāno – ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.
「哪四種呢?有貪者(sarāgo)、有瞋者(sadoso)、有癡者(samoho)、具三者者(samāno)——比丘們,這四類人確實存在於世間。」
 sarāgo:「有貪者」(sa- + rāga,具貪)
 sadoso:「有瞋者」(sa- + dosa)
 samoho:「有癡者」(sa- + moha)
 samāno:「兼具三毒者」
 此四類人即三毒(rāga、dosa、moha)及其合和。
 ‘‘Sārattā rajanīyesu, piyarūpābhinandino;
他們沉醉於染著之境,喜愛並歡悅於可愛之相。
 sārattā:「沈溺、愛著者」(sa- + āratta,被吸引)
 rajanīyesu:「在可染著之境上」(rajanīya:染著、迷戀之物)
 piyarūpa:「可愛之相」
 abhinandino:「歡喜、樂著其中者」
 Mohena āvutā adhamā sattā, baddhā bandhā vaḍḍhenti bandhanaṃ.
眾生為癡所覆、墮落於非法,束縛於縛中,更增長其束縛。
 mohena āvutā:「被癡所覆蓋」
 adhamā:「非法者、邪惡者」
 baddhā:「被綁縛」
 bandhā:「束縛」
 vaḍḍhenti:「增長」
 bandhanaṃ:「系縛、牢獄」
 此句揭示:癡令眾生自陷重縛,遠離正法。
 Rāgajaṃ dosajañcāpi, mohajaṃ cāpaviddasū;
貪所生、瞋所生、癡所生的(行為),他們如瘋狂之人拋擲而出。
 rāgajaṃ:「由貪生起的」
 dosajañ ca:「及由瞋生起的」
 mohajaṃ ca:「還有由癡生起的」
 apaviddasū:「如狂人般拋撒者」
 描繪三毒的爆發:無明與煩惱推動行為,如狂人四散。
 Karontākusalaṃ kammaṃ dhammaṃ, savighātaṃ dukhudrayaṃ.
他們造作不善之業、違法之行,導致衝突與三重痛苦(生、老、死)。
 karonti akusalaṃ kammaṃ:「造作不善業」
 dhammaṃ(此處異版或作「adharmaṃ」之誤,或取作行為、法則之義)
 savighātaṃ:「具衝突、破壞性」(vighāta:阻礙、苦難)
 dukhudrayaṃ:「三種苦果」(dukkha + udraya;udraya 可讀為「果、生起」)
 三毒導致不善業,並引生現世與未來之苦。
 Avijjānivutā posā, andhabhūtā acakkhukā;
這些人被無明覆蓋,成為盲者,沒有智慧之眼。
 avijjā nivutā:「為無明所覆」
 posā:「人們、眾生」
 andhabhūtā:「如盲目者」
 acakkhukā:「無眼者,意即無慧眼者」
 Yathā dhammā tathā santā, na tassevanti na nassevanti maññare’’ti.
他們不能如實知法之本然,對事物既不見其自性,也不能斷我見。
 yathā dhammā tathā santā:「法之本來如是」(一切法如其本然)
 na tassevanti:「不認為此為我」(na tassa eva anti)
 na nassevanti:「也不認為此非我(或:不可斷我)」
 maññare:「思惟、見解」
 此句指出:凡夫因無明與我見,不能如實知「非我、非我所」之真義。
《Sarāgasuttavaṇṇanā》(《有貪經》義釋)
66. Chaṭṭhe mohajaṃ cāpaviddasūti mohajaṃ cāpi aviddasū apaṇḍitā.
在第六(經)中,所謂「如瘋狂者拋擲癡所生(行)」者,是指那些癡所生起之行為的人,他們是無知(aviddasū)與無智慧(apaṇḍitā)之人。
 mohajaṃ:「由癡所生」(moha + ja)
 apaviddasū:原偈為「cāpaviddasū」(狂亂拋擲者),註釋解釋為「aviddasū(無知者)」
 apaṇḍitā:「愚者、無智慧者」(paṇḍita:智者,加否定前綴 a-)
 Savighātanti sadukkhaṃ.
「具障礙」(savighātaṃ)是指「具苦」(sadukkhaṃ)。
 savighātaṃ:「具衝突、障礙」
 sadukkhaṃ:「具備痛苦(dukkha)」
 此處說明三毒業報結果乃充滿痛苦障礙之性質。
 Dukhudrayanti āyatiñca dukkhavaḍḍhidāyakaṃ.
「導致三重苦果」(dukhudrayaṃ)是指在未來世中引生苦之增長者。
 dukhudrayaṃ:由 dukkha(苦)+ udraya(產生、增長、果報)組成
 āyatiṃ:「未來(世)」
 dukkhavaḍḍhidāyakaṃ:「令苦增長者」
 Acakkhukāti paññācakkhurahitā.
所謂「無眼者」(acakkhukā)是指缺乏智慧之眼者(paññācakkhu)。
 acakkhukā:「無眼者」(無明)
 paññācakkhu:「智慧之眼」
 rahitā:「缺乏、沒有」
 此句闡釋凡夫為癡所覆,無法以慧眼見法。
 Yathā dhammā tathā santāti yathā rāgādayo dhammā ṭhitā, tathā sabhāvāva hutvā.
「如法之所是而存在」是指:如同貪等法本來安住之方式那樣,它們如其自性而存在。
 yathā dhammā:「法之如是」
 tathā santā:「便是如是地存在」
 rāgādayo:「貪等法」
 ṭhitā:「安住、恆常如是」
 sabhāva:「本性、自性」
 hutvā:「成為、呈現為」
 強調一切法依其自性而運作,非由我、我所造作。
 Na tassevanti maññareti mayaṃ evaṃsantā evaṃsabhāvāti tassa na maññare, na maññantīti attho.
「他們不認為此為我所有(不我所見)」是說:『我們就是這樣的本然,如是的本性』,他們不作此我見的思惟,意思是他們不作我見。
 na tassa eva anti:「不是屬於他的」→「不作我所見」
 maññare:思惟、見解(特指我見)
 evaṃsantā evaṃsabhāvā:「本然如此、具此自性」
 na maññantīti attho:「其義是:他們不作我見的思惟」
 闡釋「非我、非我所」的正見,對治我執。
 Imasmiṃ suttepi gāthāsupi vaṭṭameva kathitaṃ.
在這部經及其偈頌中,所說的都是關於輪迴生死(vaṭṭa)之事。
 vaṭṭa:「輪迴、流轉生死」
 kathitaṃ:「所說、所敘述」
 義註最後總結:此經的主題是講述眾生如何因三毒流轉於生死輪迴之中。

AN.4.65.色相經

 《Rūpasuttaṃ》(色相經)
 65. ‘‘Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.
比丘們,這世間中確實存在這四種人。
 cattāro ime:「這四(種)」
 puggalā:「人、人格類型」
 santo saṃvijjamānā:「真實存在」
 lokasmiṃ:「在世間中」
 Katame cattāro?
哪四種呢?
 katame:「哪些?」
 cattāro:「四(個)」
 Rūpappamāṇo rūpappasanno,
一者:以外貌為標準者,並對外貌感到滿意。
 rūpa:「色相、外貌」
 pamāṇa:「標準、衡量準則」
 rūpappamāṇo:「以色相為衡量者」
 rūpappasanno:「對色相欣悅者、喜好色相者」
 指重視外貌並迷戀色相之人。
 Ghosappamāṇo ghosappasanno,
二者:以聲音為標準者,並對聲音感到滿意。
 ghosa:「聲音、名聲」
 ghosappamāṇo:「以聲為衡量者」
 ghosappasanno:「對聲音或名聲感到喜悅者」
 指重視語言、名譽、流言等而傾心其中之人。
 Lūkhappamāṇo lūkhappasanno,
三者:以粗苦為標準者,並對粗苦感到滿意。
 lūkha:「粗劣、艱苦、簡樸」
 lūkhappamāṇo:「以粗苦為衡量者」
 lūkhappasanno:「對粗苦欣然接受者」
 指重苦行、樂於簡陋清貧生活之人,但可能執著於其表相。
 Dhammappamāṇo dhammappasanno –
四者:以法為標準者,並對法感到滿意。
 dhamma:「法、真理、正道」
 dhammappamāṇo:「以法為衡量者」
 dhammappasanno:「對法感到信樂者」
 指以佛法或真理作為衡量一切的標準者,是最為可取之類型。
 Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti.
比丘們,這四類人確實存在於世間。
 ‘‘Ye ca rūpe pamāṇiṃsu, ye ca rūpena pāmiṃsu, ye ca ghosena anvagū;
那些以外貌為準則者,或沉迷於外貌者,或追逐聲音者(名聲、語言);
 rūpe pamāṇiṃsu:「以色相為準則者」
 rūpena pāmiṃsu:「被色相打動或入迷者」
 ghosena anvagū:「跟隨聲音(或名聲)的人」
 Chandarāgavasūpetā, nābhijānanti te janā. Na te jānanti taṃ janā.
他們被欲愛與貪染所覆蓋,這些人不了解真實,也沒有人了解他們。
 chandarāga:「欲望與愛染」
 vasūpetā:「被覆蓋者、被遮蔽者」
 nābhijānanti:「不了解、不覺知」
 na te jānanti taṃ janā:「他人也不了解這些人」
 這裡強調迷於色聲者的無明與彼此隔閡。
 ‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca na passati;
Samantāvaraṇo bālo, sa ve ghosena vuyhati.
他既不了解內在,也不見外在;
被一切障蔽的愚者,確實被聲音所漂蕩。
 ajjhattaṃ:「內在」
 na jānāti:「不了知」
 bahiddhā:「外在」
 na passati:「不見」
 samantāvaraṇo:「四面受障蔽」
 bālo:「愚者」
 vuyhati:「漂蕩、迷失(如水中飄)」
 形容迷於名相、無慧觀內外的人,如同隨波漂流之愚人。
 ‘‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati;
Bahiddhā phaladassāvī, sopi ghosena vuyhati.
他不了知內在,卻洞察外在;
即便能見外在果報,仍為聲音所漂蕩。
 vipassati:「觀察、審視」
 phaladassāvī:「能見果報者」
 雖具觀察力,但因未見自心,故仍受外境動搖。
 ‘‘Ajjhattañca pajānāti, bahiddhā ca vipassati;
Vinīvaraṇadassāvī, na so ghosena vuyhatī’’ti.
他了知內在,也審察外在;
見到(並斷除)一切障蔽者,便不再為聲音所漂蕩。
 pajānāti:「清楚明白,了知」
 vinīvaraṇa:「除去障礙」
 dassāvī:「能見者」
 na ... vuyhati:「不再漂蕩、不為動搖」
 真正內外通達、破除障蔽的人,超越名聲與相的戲論。
pañcamaṃ;:「第五經」
《Rūpasuttavaṇṇanā》(色相經註)
 65. Pañcame rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma.
於第五(經)中,以色相為衡量而心生喜悅者,稱為「色相為準者(rūpappamāṇo)」。
 rūpe pamāṇaṃ gahetvā:「取色相作為標準」
 pasanno:「喜悅、傾心」
 rūpappamāṇo:「以色相為衡量者」
 Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ.
「喜悅於色相者(rūpappasanno)」只是前者的同義詞或意義表述而已。
 tassa eva atthavacanaṃ:「即此語的義釋」
 Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma.
以聲音為標準而喜悅者,稱為「聲為準者(ghosappamāṇo)」。
 Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma.
以粗劣的僧衣與缽為衡量準則並心生喜悅者,稱為「粗劣為準者(lūkhappamāṇo)」。
 cīvara-lūkha:「粗劣的衣服」
 patta-lūkha:「粗劣的缽器」
 這裡指出「粗行樂道者常執著在苦行的外表」。
 Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma.
以佛法為衡量標準並心生喜悅者,稱為「以法為準者(dhammappamāṇo)」。
 Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni.
其它相關詞語(如 rūpappasanno 等)皆是它們的義釋或對應描述。
 Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo.
將一切眾生分為三等,二分屬於以色相為準者,一分不是。
 Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo.
若分為五等,四等屬聲相為準者,一等不是。
 Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo.
若分為十等,九等偏於苦行表相,一等不然。
 Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇāti veditabbā.
若分為十萬等,僅一等以法為準則,其餘皆非。
 此處突顯:「真實依法修行者極少,執相者極多。」
 Rūpe pamāṇiṃsūti ye rūpaṃ disvā pasannā, te rūpe pamāṇiṃsu nāma, pasīdiṃsūti attho.
「以色相為準」是指:那些見到外貌即生喜悅者,稱為以色為準者,亦即「喜悅於色相」。
 Ghosena anvagūti ghosena anugatā, ghosappamāṇaṃ gahetvā pasannāti attho.
「隨聲而行者」意指:追隨聲音(如語言、名聲)而取以為準則並感到喜悅者。
 Chandarāgavasūpetāti chandassa ca rāgassa ca vasaṃ upetā.
「被欲與愛染覆蓋者」是指:已墮入欲望與貪愛的勢力之中。
 Ajjhattañca na jānātīti niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānāti.
「不知內在」是指:不能了知自己的內在優點或功德。
 Bahiddhā ca na passatīti bahiddhāpissa paṭipattiṃ na passati.
「也不見外在」指的是:連他人的修行與行為也不能辨識。
 Samantāvaraṇoti samantato āvārito, samantā vā āvaraṇamassāti samantāvaraṇo.
「被障蔽於四方者」,是指:從各方面都被煩惱與無明所遮蔽的人。
 Ghosena vuyhatīti ghosena niyati, na guṇena.
「為聲所漂蕩」意指:被聲音(言語、名聲)牽引,而非依功德行持為導。
 Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassatīti niyakajjhatte guṇaṃ na jānāti, bahiddhā panassa paṭipattiṃ passati.
他雖不能明瞭自身功德,但能觀察他人行持。
 Bahiddhā phaladassāvīti tassa parehi kataṃ bahiddhā sakkāraphalaṃ passanto.
「見外在果報者」是指:他能見到他人行為所生之果報與榮譽。
 Vinīvaraṇadassāvīti vivaṭadassāvī.
「見除障者」是指:能洞察並超越諸障礙的通達者。
 vivaṭa:「開展、無蔽」
 dassāvī:「見者、能見者」
 Na so ghosena vuyhatīti so ghosena na nīyati.
他不被聲音牽引或動搖,而是依慧與法導引其行。

AN.4.64.地獄經

 《Nirayasuttaṃ》(地獄經)
 64. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
比丘們,具備四種法(catūhi dhammehi)的人,如所搬運而投擲一般地(yathābhataṃ nikkhitto evaṃ),便被投入地獄中(evaṃ niraye)。
 catūhi dhammehi:「四種法」
 samannāgato:「具備、具有」
 yathābhataṃ:「如所搬來(之物)」;bhata 為「搬運、承擔」
 nikkhitto:「被拋下,被投入」
 evaṃ niraye:「如此(地)墮入地獄」(niraya:「地獄」)
 註解:這裡比喻一個人具備某些惡法,將如同搬物丟入地獄那樣,被業力自然而然拖入惡趣。
 Katamehi catūhi?
哪四種呢?
 katamehi:「哪些?」
 catūhi:「四(個)」
 Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti –
他殺生(pāṇātipātī)、偷盜(adinnādāyī)、邪淫(kāmesumicchācārī)、妄語(musāvādī)。
 pāṇātipātī:「殺生者」(pāṇa:生命、眾生;atipāta:殺害)
 adinnādāyī:「不與取者,偷盜者」(adinna:未給予之物;ādāna:取)
 kāmesumicchācārī:「在欲愛中行邪行者」(kāmesu:在欲愛中;micchācāra:邪行,指邪淫)
 musāvādī:「說妄語者」(musa:虛假;vāda:語言)
 Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti.
比丘們,具備這四種法的人,如被搬運的東西那樣,便會墮入地獄中。
 imehi catūhi dhammehi:「這四種法」
 samannāgato:「具備者」
 (重複前述 yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye)
 註解:整體句子形成重複結構,加強「這四種惡行導致地獄」的業果警語。
 ‘‘Pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati;
Paradāragamanañcāpi, nappasaṃsanti paṇḍitā’’ti.
殺生、偷盜、妄語,
以及侵犯他人妻子(paradāragamanaṃ),
這些行為,智者所不稱讚(nappasaṃsanti)。
 pāṇātipāto:「殺生」
 adinnādānaṃ:「偷盜」
 musāvādo:「妄語」
 paradāragamanaṃ:「與他人妻交合」(明指邪淫)
 nappasaṃsanti:「不稱讚、不讚許」
 paṇḍitā:「智者」
 註解:此偈總結前段四種惡行,並明示其在智者(paṇḍitā)眼中為非善行,應當遠離。
catutthaṃ;:「第四經」
| 條目               | 巴利語 | 中文對應    | 備註 |
| ---------------- | --- | ------- | -- |
| pāṇātipāta       | 殺生  | 傷害生命    |    |
| adinnādāna       | 偷盜  | 未經允許取物  |    |
| kāmesumicchācāra | 邪淫  | 指違倫之性行為 |    |
| musāvāda         | 妄語  | 講假話、誤導語 |    |
這四惡業皆為地獄業根,佛陀強調其後果如「如所運者被丟下般」迅速而無誤地導向惡趣。

AN.4.63.梵天經

《Brahmasuttaṃ》(第三經,梵天經)
 63. ‘‘Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.
比丘們!那些在家中供養父母(mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti)的子女之家族,是與梵天同住的家族(sabrahmakāni kulāni)。
 sabrahmakāni:「與梵天同住者的、有梵天性質的」
 kulāni:「家族們」
 mātāpitaro:「父母」
 ajjhāgāre:「在家中」
 pūjitā honti:「被尊敬、被供養」
 Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.
比丘們!那些子女在家中供養父母的家族,是供奉本初導師者的家族(sapubbācariyakāni kulāni)。
 pubbācariya:「最初的導師,原始的老師」
 sa-(前綴):「與……一起,有……的」
 sapubbācariyakāni:「有原始導師之德的家族」
 Sapubbadevatāni (or: sapubbadevāni), bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.
比丘們!那些子女在家中供養父母的家族,是供奉本初諸天(sapubbadevatāni)的家族。
 pubbadevatā:「本初的神、先天、先祖神」
 sapubbadevatāni:「具有先祖神格的」
 此處異本讀作 sapubbadevāni,同義,僅語形差異
 Sāhuneyyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti.
比丘們!那些子女在家中供養父母的家族,是應受供養者的家族(sāhuneyyakāni kulāni)。
 āhuneyya:「應受供養者」
 sāhuneyyāni kulāni:「具應受供養性質的家族」
 ‘‘Brahmāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
比丘們!「梵天」(Brahmā)這一名稱是父母的另一名稱(adhivacanaṃ)。
 adhivacana:「別名、尊稱」
 mātāpitūnaṃ:「對父母而言」
 Pubbācariyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
「本初導師」(pubbācariyā)這個名稱是指父母的尊稱。
 Pubbadevatāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
「先天神明」(pubbadevatā)這個名稱亦是指父母的尊稱。
 Āhuneyyāti, bhikkhave, mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ.
「應受供養者」(āhuneyyā)這個名稱,是對父母的稱呼。
 Taṃ kissa hetu? Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro, puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro’’ti.
這是為什麼呢?因為,父母對子女恩德深重(bahukārā),是子女的生育者(āpādakā)、養育者(posakā),是將子女引導入這個世界者(imassa lokassa dassetāro)。
 ‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;
父母被稱為「梵天」,也被稱為「本初導師」。
 Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā.
他們是子女的應供者(āhuneyyā),是對子女充滿慈憫與憐愛(anukampā)的人。
 Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;
因此,智者應當對他們禮敬、尊重(namasseyya, sakkareyya)。
 Annena atha pānena, vatthena sayanena ca;
以食物(anna)、飲品(pāna)、衣服(vattha)、臥具(sayana)來供養他們。
 Ucchādanena nhāpanena, pādānaṃ dhovanena ca.
並以按摩塗抹(ucchādana)、洗浴(nhāpana)、洗足(pādānaṃ dhovana)等方式來服侍他們。
 Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;
智者以這樣的侍奉(pāricariyā)來奉事父母,
 Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
在今生便得稱讚(pasaṃsanti),死後更於天界得樂(sagge pamodatī)。

2025年5月29日 星期四

AN.4.62.無債經

《Ānaṇyasuttaṃ》無債經
62. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
於是,給孤獨長者(anāthapiṇḍiko gahapati)前往世尊(bhagavā)之處;前往後,頂禮世尊,然後在一旁坐下(ekamantaṃ nisīdi)。
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐在一旁的給孤獨長者這麼說(etadavoca):
‘‘Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya.
「居士(gahapati)!有四種樂(cattāri sukhāni)是居家享欲者(gihinā kāmabhoginā)應當時時獲得、可以獲得的(kālena kālaṃ, samayena samayaṃ)。
 adhigamanīyāni:應當獲得、可獲致
 gihinā kāmabhoginā:居家享受欲樂者
Katamāni cattāri? Atthisukhaṃ, bhogasukhaṃ, ānaṇyasukhaṃ, anavajjasukhaṃ.
哪四種呢?
(1)財富之樂(atthisukhaṃ),
(2)享受之樂(bhogasukhaṃ),
(3)無債之樂(ānaṇyasukhaṃ / aṇaṇasukhaṃ),
(4)無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
 第一種:Atthisukhaṃ(財富之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, atthisukhaṃ?
那麼,居士,什麼是財富之樂?
Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā.
這裡,居士,一位賢良之子(kulaputta)擁有財物(bhogā),這些是透過勤勉精進(uṭṭhānavīriya)、臂力鍛鍊(bāhābalaparicita)、流汗辛勞(sedāvakkhitta),以合法(dhammika)、正當方式獲得(dhammaladdha)的。
So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我有財富,乃是勤勉精進、以臂力習得、流汗得來、合法正當獲得的」,於是他獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, atthisukhaṃ.
這就稱為,居士,財富之樂(atthisukhaṃ)。
 第二種:Bhogasukhaṃ(享受之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, bhogasukhaṃ?
那麼,居士,什麼是享受之樂?
Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti.
這裡,居士,一位賢良之子,享用(paribhuñjati)以勤勉精進(uṭṭhānavīriya)、臂力鍛鍊(bāhābalaparicita)、流汗(sedāvakkhitta)、合法(dhammika)、正當方式(dhammaladdha)所獲得的財物,並以之行善(puññāni ca karoti)。
So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我正享用那由勤勉精進、臂力努力、辛勤流汗、合法正當所獲得的財物,並藉此行善」,因此他獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, bhogasukhaṃ.
這就稱為,居士,享受之樂(bhogasukhaṃ)。
以下是《Ānaṇyasuttaṃ》後半段的逐句翻譯與關鍵詞原文註記,延續前文:
 第三種:Ānaṇyasukhaṃ(無債之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṃ?
那麼,居士(gahapati),什麼是無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)?
Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṃ vā bahuṃ vā.
在此,居士,一位賢良之子(kulaputto)不欠任何人(na kassaci dhāreti)任何東西(kiñci),無論是少的(appaṃ)或多的(bahuṃ)。
 dhāreti:承擔、背負,也作「欠債」解。
 na kassaci:對任何人都不。
 appaṃ vā bahuṃ vā:無論少或多。
So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṃ vā bahuṃ vā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我不欠任何人任何東西,無論少或多」,因此獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṃ.
這就稱為,居士,無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)。
 第四種:Anavajjasukhaṃ(無過失之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṃ?
那麼,居士,什麼是無過失之樂(anavajjasukhaṃ)?
Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti,
在此,居士,一位聖弟子(ariyasāvaka)具足(samannāgato hoti)無可指責的身行(anavajjena kāyakammena),
anavajjena vacīkammena samannāgato hoti,
具足無可指責的語行(anavajjena vacīkammena),
anavajjena manokammena samannāgato hoti.
具足無可指責的意行(anavajjena manokammena)。
So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我具足無可指責的身行、語行與意行」,因此獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṃ.
這就稱為,居士,無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya’’ti.
這四種快樂(cattāri sukhāni),居士,確實是居家享欲者(gihinā kāmabhoginā)應當在時時、適時(kālena kālaṃ, samayena samayaṃ)獲得的。
‘‘Ānaṇyasukhaṃ ñatvāna, atho atthisukhaṃ paraṃ;
了知無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)之後,接著認識財富之樂(atthisukhaṃ)為次佳,
Bhuñjaṃ bhogasukhaṃ macco, tato paññā vipassati.
人(macco)享受財富之樂(bhogasukhaṃ)時,於此之後,能生起智慧的觀照(paññā vipassati)。
Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso;
當他觀照(vipassamāno)時,智者(sumedhaso)明白兩種資財(ubho bhoge)的本質,
Anavajjasukhassetaṃ, kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti.
但這一切都\\比不上(nāgghati)十六分之一(soḷasi-kalaṃ)\\的無過失之樂(anavajjasukhassa)!

《無債之樂經》(Ānaṇyasutta)的註解(vaṇṇanā)
62. Dutiye adhigamanīyānīti pattabbāni.
在第二部經中(dutiye),所謂「應證得的」(adhigamanīyāni)是指可得、可證之義(pattabbāni)。
Kāmabhogināti vatthukāme ca kilesakāme ca paribhuñjantena.
「享受欲樂者」(kāmabhoginā)是指對所取的欲境(vatthukāma)及煩惱欲望(kilesakāma)有所享受者(paribhuñjantena)。
 四種樂之定義:
Atthisukhādīsu
關於「有財之樂」等(atthisukhādīsu):
atthīti uppajjanakasukhaṃ atthisukhaṃ nāma.
由於思惟「我有財物」而生起的快樂(uppajjanaka-sukhaṃ),稱為有財之樂(atthisukhaṃ)。
 atthīti:「有!」的這種想法。
 uppajjanaka:所引生、現起的。
Bhoge paribhuñjantassa uppajjanakasukhaṃ bhogasukhaṃ nāma.
對資財加以享用時生起的快樂,稱為享用之樂(bhogasukhaṃ)。
 paribhuñjantassa:正處於享用之時。
 bhoge:在資財上。
Anaṇosmīti uppajjanakasukhaṃ ānaṇyasukhaṃ nāma.
思惟「我無債」時現起的快樂,稱為無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)。
 anaṇosmīti:我無債(anaṇo 'smīti)。
Niddoso anavajjosmīti uppajjanakasukhaṃ anavajjasukhaṃ nāma.
思惟「我無過、無可指責」(niddoso anavajjo 'smīti)時現起的快樂,稱為無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
 niddoso:無過。
 anavajjo:無可譴責的。
Bhuñjanti bhuñjamāno.
「Bhuñjanti」是指正在享受的人(bhuñjamāno)。
Paññā vipassatīti paññāya vipassati.
「Paññā vipassati」的意思是:以智慧(paññāya)觀察(vipassati)。
Ubho bhāgeti dve koṭṭhāse, heṭṭhimāni tīṇi ekaṃ koṭṭhāsaṃ, anavajjasukhaṃ ekaṃ koṭṭhāsanti evaṃ paññāya passamāno dve koṭṭhāse jānātīti attho.
所謂「兩種部分」(ubho bhāge)是指兩個部分(dve koṭṭhāse):
前面三種樂(heṭṭhimāni tīṇi)算作一部分,
「無過失之樂(anavajjasukhaṃ)」單獨作為另一部分,
如此以智慧觀察(paññāya passamāno)的人,了解這兩種分類(jānāti),這是句義。
 heṭṭhimāni tīṇi:下三者,即前三樂。
 ekaṃ koṭṭhāsaṃ:一類。
 evaṃ:如此。
 dve koṭṭhāse:二類、兩部分。
Anavajjasukhassetanti etaṃ tividhampi sukhaṃ anavajjasukhassa soḷasiṃ kalaṃ nāgghatīti.
所謂「anavajjasukhassetaṃ」的意思是:這三種樂(tividhampi sukhaṃ),連十六分之一(soḷasiṃ kalaṃ)也不及無過失之樂(anavajjasukhassa)。
 soḷasiṃ kalaṃ:十六分之一。
 nāgghati:不值、不及。
 etaṃ:這個(指前三樂)。

AN.4.61.應作業經

 《Pattakammasuttaṃ》(應作業經)
 61. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami;
這時,給孤獨長者(Anāthapiṇḍiko gahapati)前往佛陀所在之處(yena bhagavā tenupasaṅkami)。
 Anāthapiṇḍiko gahapati:「給孤獨長者」,大護施主
 tena + upasaṅkami:「前往」
 yena bhagavā:「佛陀所在之處」
 Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
他前往後,禮拜佛陀(abhivādetvā),在一旁坐下(ekamantaṃ nisīdi)。
 abhivādetvā:「頂禮後」
 ekamantaṃ:「在一旁」
 nisīdi:「坐下」
 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
當給孤獨長者坐在一旁時,佛陀對他這樣說道(etadavoca):
 ‘‘Cattārome, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
「長者(gahapati),這世間有四種法(cattāro dhammā)是所愛、所願、所喜悅而難得者(iṭṭhā, kantā, manāpā, dullabhā)。
 cattāro dhammā:「四種法」
 iṭṭhā:「所願的、可欲的」
 kantā:「可愛的」
 manāpā:「令人悅意的」
 dullabhā:「難得的」
 lokasmiṃ:「於世間」
 Katame cattāro?
哪四種呢?(katame cattāro)
 Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaṃ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
一、願我有資財生起,依正法而得(bhogā me uppajjantu sahadhammena)——此是第一種可愛可樂而難得之法(paṭhamo dhammo iṭṭho... dullabho)。
 bhogā:「財富、資具」
 me uppajjantu:「願我得生起」
 sahadhammena:「依正法,合法地」
 ayaṃ paṭhamo dhammo:「這是第一法」
 Bhoge laddhā sahadhammena yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti, ayaṃ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
二、當我依法得資財後(bhoge laddhā sahadhammena),願我與親族、師長共享榮譽(yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehi)——這是第二種可愛可樂而難得之法。
 bhoge laddhā:「得資財之後」
 yaso me āgacchatu:「願得名譽、聲望」
 saha ñātīhi:「與親族一同」
 saha upajjhāyehi:「與師長一同」
 Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemīti, ayaṃ tatiyo dhammo...
三、當我依法得資財與榮譽之後,願我與親族與師長們共同長壽安樂地活著(ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemi)——這是第三種可愛可樂而難得之法。
 ciraṃ jīvāmi:「長久地活著」
 dīghamāyuṃ pālemi:「得長壽,護長命」
 Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvitvā dīghamāyuṃ pāletvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmīti...
四、當我依法得資財與榮譽,與親族師長們長壽共住後,於命終身壞之時(kāyassa bhedā paraṃ maraṇā),願我得善趣天界之生(sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmi)——此為第四種可愛可樂而難得之法。
 kāyassa bhedā:「身壞」
 paraṃ maraṇā:「死後」
 sugatiṃ:「善趣」
 saggaṃ lokaṃ:「天界」
 upapajjāmi:「得生」
 Ayaṃ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
這是第四種所願、所愛、可喜、難得之法。
 Ime kho, gahapati, cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
長者啊,這四種法的確是世間所愛、所願、可喜而難得的。
 📘 總結(四種世間可欲難得法):
| 項目 | 巴利原句                                 | 漢譯         | 說明      |
| -- | ------------------------------------ | ---------- | ------- |
| 1  | Bhogā me uppajjantu sahadhammena | 願我依正法得資財   | 合法得財富   |
| 2  | Yaso me āgacchatu...             | 願我得榮譽與親師共享 | 名聲與人和   |
| 3  | Ciraṃ jīvāmi...                  | 願我長壽與親師共住  | 長命安穩    |
| 4  | Kāyassa bhedā...                 | 願我死後得生天界   | 得善終、升天趣 |
 ‘‘Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti.
長者啊,為了獲得這四種在世間所愛、所願、可喜而難得的法(imesaṃ… catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ… dullabhānaṃ),有四種法是能導致(saṃvattanti paṭilābhāya)的。
 imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ:「這四種法」指前述可愛難得法
 iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ:「所願、可愛、悅意、難得」
 paṭilābhāya saṃvattanti:「導致獲得、促成得之」
 Katame cattāro?
哪四種呢?
 Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā.
信的成就(saddhāsampadā)、戒的成就(sīlasampadā)、捨的成就(cāgasampadā)、慧的成就(paññāsampadā)。
第一:信的成就(Saddhāsampadā)
 ‘‘Katamā ca, gahapati, saddhāsampadā?
長者,什麼是信的成就呢?
 Idha, gahapati, ariyasāvako saddho hoti,
此處,長者,聖弟子(ariyasāvako)具有信心(saddho hoti),
 ariyasāvako:「聖弟子」
 saddho hoti:「有信心」
 saddahati tathāgatassa bodhiṃ –
他對如來之覺悟(tathāgatassa bodhiṃ)生起信解(saddahati):
 ‘itipi so bhagavā…’
「如是彼世尊(so bhagavā):阿羅漢、正等覺者、具足明行者、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人之師、佛、世尊。」(八種佛號)
 itipi so bhagavā...:為標準八稱頌佛句,表示對佛德的信受
 Ayaṃ vuccati, gahapati, saddhāsampadā.
這就稱為信的成就。
第二:戒的成就(Sīlasampadā)
 ‘‘Katamā ca, gahapati, sīlasampadā?
長者,什麼是戒的成就呢?
 Idha, gahapati, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.
此處,聖弟子遠離殺生(pāṇātipātā paṭivirato)……乃至遠離飲酒導致放逸之處(surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato)。
 此處為省略「五戒」具體內容:殺生、不與取、不邪淫、妄語、飲酒
 paṭivirato hoti:「遠離、戒除」
 Ayaṃ vuccati, gahapati, sīlasampadā.
這就稱為戒的成就。
第三:捨的成就(Cāgasampadā)
 ‘‘Katamā ca, gahapati, cāgasampadā?
長者,什麼是捨的成就呢?
 Idha, gahapati, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati…
此處,聖弟子以心中除去了污垢與慳貪(vigatamalamaccherena cetasā),居住於家庭中(agāraṃ ajjhāvasati),
 vigata-mala-macchera:「去除垢穢的慳吝」
 cetasā:「以心」
 agāraṃ ajjhāvasati:「在家生活者」
 muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato.
他樂於布施(muttacāgo),慷慨施與(payatapāṇi),喜捨所持(vosaggarato),樂於應請(yācayogo),樂於施與與分享(dānasaṃvibhāgarato)。
 muttacāgo:「放捨」
 payatapāṇi:「樂施者,張開手施與」
 vosaggarato:「樂於捨棄所執」
 yācayogo:「樂於應請」
 dānasaṃvibhāgarato:「樂於布施分享」
 Ayaṃ vuccati, gahapati, cāgasampadā.
這就稱為捨的成就。
第四:慧的成就(Paññāsampadā)
 ‘‘Katamā ca, gahapati, paññāsampadā?
長者,什麼是慧的成就呢?
接下來以五蓋為障礙,說明無慧者的敗壞行為。
 Abhijjhāvisamalobhābhibhūtena… cetasā viharanto…
若人被不正的貪欲(abhijjhā-visama-lobha)所壓伏(abhibhūtena cetasā)而住,
 abhijjhā:「貪求」
 visamalobha:「不正貪」
 abhibhūtena:「被征服、壓倒」
 akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti… yasā ca sukhā ca dhaṃsati.
他會作不應作之事(akiccaṃ karoti),應作之事卻犯錯(kiccaṃ aparādheti),因此毀損名聲與安樂(yasā ca sukhā ca dhaṃsati)。
 akiccaṃ:「非務」
 kiccaṃ:「正務」
 aparādheti:「違失、犯錯」
 yasā:「聲譽」
 sukhā:「安樂」
 dhaṃsati:「毀壞、喪失」
 同樣的句型重複應用於下列四種煩惱:
1. byāpāda(瞋恨)
2. thinamiddha(昏沉與睡眠)
3. uddhaccakukkucca(掉舉與惡作)
4. vicikicchā(疑)
 最後結語(未列出但可推知):
Ayaṃ vuccati, gahapati, paññāsampadā.
這就稱為慧的成就。
總結:四種難得善法之因
| 四種成就(Sampadā) | 導向所得(對應前段) |
| ----------------- | ---------- |
| Saddhā(信)     | 正命之財,善法之根本 |
| Sīla(戒)       | 名聲與共處和合    |
| Cāga(捨)       | 長壽與福德安穩    |
| Paññā(慧)      | 臨終善趣與解脫之門  |
以下是您提供的巴利文段落的 逐句翻譯,並標註關鍵詞原文以利深入學習:
 1.‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「居士啊,當聖弟子知道『貪欲與不正當貪婪(abhijjhāvisamalobha)是心的污垢(cittassa upakkilesa)』之後,便捨斷了此心的污垢。」
 2.Byāpādo cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『瞋恚(byāpāda)是心的污垢』後,便捨斷了瞋恚這心的污垢。」
 3.Thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『惛沉與睡眠(thinamiddha)是心的污垢』後,便捨斷了惛沉睡眠這心的污垢。」
 4.Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『掉舉與後悔(uddhacca-kukkucca)是心的污垢』後,便捨斷了掉悔這心的污垢。」
 5.Vicikicchā cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『疑(vicikicchā)是心的污垢』後,便捨斷了疑這心的污垢。」
 6.Yato ca kho, gahapati, ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti.
「居士啊,當聖弟子確知『貪欲與邪貪是心的污垢』之後,這種污垢便已被捨離(pahīna)。」
 7.Byāpādo cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『瞋恚是心的污垢』之後,瞋恚便被捨離。」
 8.Thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『惛沉睡眠是心的污垢』後,惛沉睡眠便被捨離。」
 9.Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『掉悔是心的污垢』之後,掉悔便被捨離。」
 10.Vicikicchā cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『疑是心的污垢』之後,疑便被捨離。」
 11.Ayaṃ vuccati, gahapati, ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpātadaso āpāthadaso paññāsampanno hāsapañño.
「這樣的聖弟子,居士啊,被稱為:具大智慧(mahāpañña)、具廣智慧(puthupañña)、見過患者(āpātadasa/āpāthadasa)、智慧圓滿者(paññāsampanna)、具增長智慧者(hāsapañña)。」
 12.Ayaṃ vuccati, gahapati, paññāsampadā.
「這就稱為,居士啊,智慧成就(paññāsampadā)。」
 13.Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti.
「這四種法,居士啊,能導致世間中稀有、可愛、令人悅意與喜愛(iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ)之事的獲得(paṭilābhāya saṃvattanti)。」
以下段落轉入\\四種善業(cattāri pattakammāni)\\的運用:
 14.Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti.
「居士啊,那位聖弟子以勤奮精進(uṭṭhāna-vīriya)、親力勞動(bāhābala-paricita)、以汗水得來(sedā-vakkhitta)的正法財富(dhammika-dhammaladdha),能從事四種善業(cattāri pattakammāni)。」
 15.Katamāni cattāri?
「哪四種呢?」
 16.Idha gahapati, ariyasāvako… attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「居士啊,聖弟子首先使自己快樂、充實(attānaṃ sukheti pīṇeti),適當地安住於樂(sammā sukhaṃ pariharati)。」
 17.Mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使父母快樂、充實,適當地安住於樂。」
 18.Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使子女、配偶、僕從、工人快樂、充實,適當地安住於樂。」
 19.Mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使朋友與親族快樂、充實,適當地安住於樂。」
 20.Idamassa paṭhamaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.
「這是他第一項的用途(ṭhānagata),如實擁有(pattagata),依適當處所而使用(āyatanaso paribhutta)。」
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi
「又復次,居士,聖弟子以勤奮精進所獲得之財富,憑藉臂力聚集,流汗所得,依法而得之資財,」
 uṭṭhānavīriya:勤奮與精進
 bhoga:財富、資產
 bāhābala:臂力
 sedāvakkhitta:流汗所致
 dhammika:合乎法的
 dhammaladdha:依法所得
ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti,
「若有出家沙門與婆羅門,遠離醉逸與放逸,安住於忍辱與柔和,自我調伏、自我息止、自我寂靜者,」
 samaṇabrāhmaṇa:沙門與婆羅門
 madappamāda:醉逸與放逸
 khanti:忍辱
 soracca:柔和、和順
 damenti:調伏
 samenti:息止、止息
 parinibbāpenti:寂靜、究竟止息
tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ.
「他於如是之沙門婆羅門中,安置殊勝之布施,導向善趣、果報安樂、趣向天界。」
 uddhaggika:殊勝的、最上的
 dakkhiṇā:布施、供養
 patiṭṭhāpeti:安置、建立
 sovaggika:善趣的
 sukhavipāka:安樂的果報
 saggasaṃvattanika:導向天界的
Idamassa catutthaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.
「這是他的第四種如理的用途,適所應用,於其門類中正當地被受用。」
 catuttha:第四
 ṭhānagata:於正處、合宜之處
 pattagata:實得、達成
 āyatanaso paribhutta:依門類適當受用
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako… cattāri pattakammāni kattā hoti.
「是故,居士,聖弟子以如上所述方式,對依法獲得之財富作四種正當用途。」
Yassa kassaci… bhogā aṭṭhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā.
「若有人所擁之財富未用於此四種用途者,則此等財富稱為:未置於正處、未得正果、未於適所受用。」
 aṭṭhānagata:未處於正地
 apattagata:未得其應得
 anāyatanaso paribhutta:未依類門善用
Yassa kassaci… bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttā’’ti.
「若有人所擁之財富正用於此四種用途者,則稱此財為:處於正地、得其正果、於其應門善加受用。」
‘‘Bhuttā bhogā bhatā bhaccā gatā bhūtā bhaṭā bhaccā, vitiṇṇā āpadāsu me;
「財已享用,僱人已給薪,子女已受養,危難已脫離。」
 bhuttā:已食、已享用
 bhatā:已給薪
 bhaccā:子女、家人
 āpadāsu:危難中
 vitiṇṇā:已超越、解脫
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalī katā; Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
「殊勝的布施已施與,五種供養已完成,持戒梵行者已被供養與照顧。」
 uddhaggā dakkhiṇā:殊勝布施
 pañcabalī:五種供養(親族、賓客、先亡、國王、天神)
 upaṭṭhitā:已奉侍、已供養
 sīlavanto:持戒者
 saññatā:自制者
 brahmacārayo:梵行者
‘‘Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ; So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.
「智者居家者若欲求財,即為此等目的;今我所願已達成,已作之事不致懊悔。」
 yadatthaṃ:為了何種目的
 bhogaṃ iccheyya:欲得財富
 kataṃ ananutāpiyaṃ:已作之事無須後悔
‘‘Etaṃ evaṃ anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
「常如是憶念之凡人,安住於聖法之人,於此世受人稱讚,死後於天歡喜。」
 anussaraṃ:憶念、記得
 macco:凡人
 ariyadhamme ṭhito:住於聖法
 pasaṃsanti:稱讚
 pecca:死後
 sagge pamodatī:於天界歡喜
 《Pattakammasuttavaṇṇanā》 
1. Dutiyassa paṭhame aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā.
「第二(sutta)中的第一句,通過否定非可意(aniṭṭha)的方式來表達可意(iṭṭhā)。」
 aniṭṭha-paṭikkhepena:「否定非可意」
 iṭṭhā:「可意、可愛、喜樂的」
2. Mane kamanti pavisantīti kantā.
「她們悅入於心,故稱為『可愛的』(kantā)。」
 manaṃ:「心」
 kamanti:「悅入、合意」
 pavisanti:「進入」
 kantā:「可愛的女子」
3. Manaṃ appāyanti pavaḍḍhentīti manāpā.
「她們使人之心歡喜增長,故稱為『可喜的』(manāpā)。」
 appāyanti:「使愉悅」
 pavaḍḍhentī:「使增長」
 manāpā:「可喜的」
4. Dullabhāti paramadullabhā.
「『難得的』即是『極難得的』。」
 dullabhā:「難得的」
 parama-:「極、最」
5. Bhogāti bhuñjitabbā rūpādayo visayā.
「所謂『財富』(bhogā),指可享用之色等境界。」
 bhoga:「財富、資產」
 bhuñjitabba:「可享用的」
 rūpādayo visayā:「色等對境」
6. Sahadhammenāti dhammeneva saddhiṃ uppajjantu, mā dhammūpaghātaṃ katvā adhammenāti.
「所謂『隨法而得』(sahadhammena),意謂與法相應而生起,莫違法而以非法得之。」
 sahadhammena:「隨法、合法地」
 dhammūpaghāta:「損毀正法」
 adhammena:「以非法方式」
7. Athavā sahadhammenāti sakāraṇena, tena tena senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇena saddhiṃyeva uppajjantūti attho.
「或者『隨法』意指『隨其因緣』,如憑藉將軍、長官等理由而合法得之。」
 sakāraṇena:「有其因」
 senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇa:「軍官或主官之地位等理由」
8. Yasoti parivārasampatti.
「所謂『名聲』(yaso),指眷屬與隨從之具足。」
 yaso:「名聲、威望」
 parivāra-sampatti:「隨眾成就、隨從福報」
9. Sahañātībhīti ñātakehi saddhiṃ.
「『與親族俱』即與親戚共住。」
 saha-ñātībhi:「與親族一同」
 ñātaka:「親戚」
10. Saha upajjhāyehīti sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā upajjhāyasaṅkhātehi sandiṭṭhasambhattehi saddhiṃ.
「『與阿闍梨俱』,意謂與名為阿闍梨之見面相處者共同承受苦樂者同住。」
 upajjhāya:「阿闍梨、師父」
 upanijjhāyitabbattā:「應共同沉思、陪伴」
 sandiṭṭha-sambhatta:「當面交往、直接關係者」
11. Akiccaṃ karotīti akātabbaṃ karoti.
「他行不應行之事。」
 akiccaṃ:「不應行之事」
 karoti:「作、行」
12. Kiccaṃ aparādhetīti kattabbayuttakaṃ kiccaṃ akaronto taṃ aparādheti nāma.
「對應當行之事怠忽,名為違失(過失)。」
 kiccaṃ:「應作之事」
 aparādheti:「犯錯、違失」
13. Dhaṃsatīti patati parihāyati.
「(他)墮落、衰敗。」
 dhaṃsati:「毀壞、退失」
 parihāyati:「退失、衰減」
14. Abhijjhāvisamalobhanti abhijjhāsaṅkhātaṃ visamalobhaṃ.
「所謂『不正貪』即是名為『貪求』(abhijjhā)之不正欲望。」
 abhijjhā:「貪求、慾望」
 visamalobha:「不平等、非正之貪欲」
15. Pajahatīti nudati nīharati.
「所謂『捨離』即是驅逐、排除。」
 pajahati:「捨離、捨棄」
 nudati:「推開」
 nīharati:「除去」
16. Mahāpaññoti mahantapañño.
「大智慧者即是具偉大智慧者。」
 mahāpañño:「大智慧者」
 mahanta-:「大、偉大」
17. Puthupaññoti puthulapañño.
「廣智慧者即是具廣博智慧者。」
 puthupañño:「廣博智慧者」
 puthula-:「寬廣的」
18. Āpātadasoti taṃ taṃ atthaṃ āpāteti tameva passati, sukhumampissa atthajātaṃ āpātaṃ āgacchatiyevāti attho.
「『洞見者』(āpātadaso)意即能洞察此或彼之義,即便是微細之義理也能即刻現前可見。」
 āpātadasa:「洞見者」
 āpāteti:「使顯現、見到」
 sukhumam atthajātaṃ:「微細的義理」
19. Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi.
「所謂『以勤奮精進獲得』者,意即以稱為『勤奮』(uṭṭhāna)之精進所得者。」
 uṭṭhāna-vīriya-adhigata:「由勤奮精進所獲得」
20. Bāhābalaparicitehīti bāhābalena paricitehi vaḍḍhitehi.
「所謂『以臂力聚集』者,意即以體力聚斂而增長者。」
 bāhābala:「臂力」
 paricita:「積聚」
 vaḍḍhita:「增長」
21. Sedāvakkhittehīti avakkhittasedehi, sedaṃ muñcitvā vāyāmena payogena samadhigatehīti attho.
「所謂『流汗所獲』,意即經汗水灑落,透過努力與勤奮而成就者。」
 seda:「汗」
 avakkhitta:「流下的」
 vāyāma:「努力」
 payoga:「實行」
 samadhigata:「完全獲得的」
22. Dhammikehīti dhammayuttehi.
「所謂『合法』,意指與法相應者。」
 dhammika:「合法、合乎法的」
 dhammayutta:「與法相應」
23. Dhammaladdhehīti dasakusalakammapathadhamme akopetvā laddhehi.
「所謂『依法得』者,指未違十善業道之法而得者。」
 dhammaladdha:「依法而得」
 dasakusalakammapatha:「十善業道」
 akopetvā:「不破壞、不違反」
Pattakammānīti yuttakammāni anucchavikakammāni.
「所當作之業」(pattakammāni)即是合宜的、相稱的行為(yuttakammāni, anucchavikakammāni)。
Sukhetīti sukhitaṃ karoti.
「令安樂」(sukheti)即是令對方感到快樂、安樂(sukhitaṃ karoti)。
Pīṇetīti pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti.
「使充實」(pīṇeti)是使其充盈、強健有力(pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti)。
Ṭhānagataṃ hotīti kāraṇagataṃ hoti.
「成為有根有據」(ṭhānagataṃ hoti)即是依據因緣、具備正當理由(kāraṇagataṃ hoti)。
Kiṃ pana tanti?
那麼,這是指什麼呢?(直譯:那麼,那是什麼?)
Catūsu pattakammesu ekaṃ bhogehi kattabbakammaṃ bhogajātameva ṭhānagataṃ.
在四種所當作之業中,有一種是以財物行施,這種財施本身即具有合理的依據(bhogehi kattabbakammaṃ, bhogajātaṃ, ṭhānagataṃ)。
Pattagatanti yuttappattaṭṭhānagataṃ.
「所得處」(pattagataṃ)指的是合宜且適當的所得之處(yuttappattaṭṭhānagataṃ)。
Āyatanaso paribhuttanti kāraṇeneva paribhuttaṃ bhogajātaṃ hoti.
「依處而受用」(āyatanaso paribhuttaṃ)即是依據正當理由而使用財物(kāraṇena paribhuttaṃ bhogajātaṃ)。
Pariyodhāyasaṃvattatīti pidahitvā vattati.
「導致遮止」(pariyodhāyasaṃvattati)意指像遮蔽一樣生起作用,即發揮防護作用(pidahitvā vattati)。
Yathā aggiādīhi uppannāsu āpadāsu, evaṃ ādittagehanibbāpanādīnaṃ atthāya dhanapariccāgaṃ katvā tāsaṃ āpadānaṃ maggaṃ pidahati nivāreti.
如同在火災等災難中,為了撲滅火宅等事而捨財,便能封閉這些災禍的因緣(ādittageha, nibbāpana, dhanapariccāga, āpada, pidahati, nivāreti)。
Sotthiṃ attānaṃ karotīti nirupaddavaṃ khemaṃ attānaṃ karoti.
「令自身平安」(sotthiṃ attānaṃ karoti)即是令自己無災無害,安穩安全(nirupaddavaṃ, khemaṃ)。
Ñātibalinti ñātakānaṃ baliṃ.
「親族供獻」(ñātibali)即對親屬應施之供養(ñātaka)。
Atithibalinti āgantukānaṃ baliṃ.
「賓客供獻」(atithibali)即對來訪者應施之供養(āgantuka)。
Pubbapetabalinti paralokagatānaṃ ñātakānaṃ baliṃ.
「先亡供獻」(pubbapetabali)即對已往生的親屬之供養(paralokagata, ñātaka)。
Rājabalinti rañño kattabbayuttakaṃ rājabaliṃ.
「國王供獻」(rājabali)即對國王應當施之供養(rañño, kattabbayuttakaṃ)。
Devatābalinti devatānaṃ kattabbabaliṃ.
「天神供獻」(devatābali)即對天神應施之供養(devatā, kattabbabaliṃ)。
Sabbametaṃ tesaṃ tesaṃ yathānucchavikavasena dātabbadānassa adhivacanaṃ.
以上所述全部都是依照對象而應施之布施的名稱(yathānucchavika, dātabba, adhivacana)。
Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā.
「安住於忍辱與柔和」(khantisoracce niviṭṭhā)即是安住於忍受與調柔的善行之中(adhivāsanakkhanti, susīlatā)。
Ekamattānaṃ damentīti ekaṃ attanova attabhāvaṃ indriyadamena damenti.
「調御自身」(ekaṃ attānaṃ damenti)是指以調伏諸根來調御自己的身心(indriyadama)。
Samentīti attano cittaṃ kilesavūpasamanena samenti.
「令心得寂靜」(samenti)即以煩惱的止息來使心寧靜(kilesa, vūpasamana)。
Parinibbāpentīti kilesaparinibbāneneva parinibbāpenti.
「令涅槃寂滅」(parinibbāpenti)即以煩惱完全熄滅而達到寂滅(kilesa, parinibbāna)。
Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā.
「高升者」(uddhaggikā)是指透過修行成果逐層上升至更高層次者(uparūparibhūmi, phaladāna, uddhamagga)。
Saggassa hitāti tatrupapattijananato sovaggikā.
「有益於天界者」(sovaggikā)即指能引生投生天界的(sagga, upapatti, janana)。
Nibbattanibbattaṭṭhāne sukhova vipāko assāti sukhavipākā.
「生起之處帶來樂果者」(sukhavipākā)即是在投生之處有樂報的(nibbattiṭṭhāna, sukha, vipāka)。
Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā, evarūpaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti attho.
能生起十種殊勝天界果報(如天色等),故稱為「趣向天界」(saggasaṃvattanikā),設置此類福田(dakkhiṇa)即有此意(dibbavaṇṇa, visesa, nibbattana)。
Ariyadhamme ṭhitoti pañcasīladhamme patiṭṭhito.
「住於聖法」(ariyadhamme ṭhito)即是安住於五戒善法中(pañcasīla, dhamma, patiṭṭhita)。
Pecca sagge pamodatīti paralokaṃ gantvā yattha sagge paṭisandhiṃ gaṇhāti, tattha modati.
「死後生天歡樂」(pecca sagge pamodati)是指死後往生天界,於其中獲得喜樂(paraloka, sagga, paṭisandhi, modati)。
Sotāpannasakadāgāmino vā hontu anāgāmī vā, sabbesaṃ ayaṃ paṭipadā labbhatevāti.
無論是須陀洹果、斯陀含果或阿那含果的行者,此等修行道(paṭipadā)皆能得證(sotāpanna, sakadāgāmin, anāgāmin)。

2025年5月28日 星期三

AN.4.60.居士正行經

 《Gihisāmīcisuttaṃ》(居士正行經)
 60. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami;
此時,給孤獨長者(anāthapiṇḍiko gahapati)前往佛陀(yena bhagavā)所住之處。
 atha kho:「於是、當下」
 anāthapiṇḍiko gahapati:「給孤獨長者」(居士身份)
 yena... tenupasaṅkami:「往某人處前往」
 upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
他前往後,禮拜世尊(abhivādetvā),然後在一旁坐下(ekamantaṃ nisīdi)。
 abhivādetvā:「禮敬、頂禮」
 ekamantaṃ nisīdi:「在一旁坐下」
 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐在一旁的給孤獨長者如此說道:
 etadavoca:「說以下的話」
 ‘‘Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikaṃ.
居士啊!若優婆塞(ariyasāvako)具備四種法(catūhi dhammehi samannāgato),
即已修習具足居士的正行(gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno),這會導致得名聲(yasopaṭilābhiniṃ)與生天果報(saggasaṃvattanikaṃ)。
 gihisāmīci-paṭipadā:「在家人應行之正行」
 yasopaṭilābhiniṃ:「導致名譽獲得的」
 sagga-saṃvattanikaṃ:「導向天界的(善趣)」
 samannāgato:「具足、具備」
 Katamehi catūhi?
哪四種呢?
 Idha, gahapati, ariyasāvako bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti cīvarena,
居士啊!這裡,優婆塞以衣服(cīvara)供養僧伽(paccupaṭṭhito hoti bhikkhusaṅghaṃ)。
 cīvarena:「僧衣」
 paccupaṭṭhito hoti:「前來承事、供養」
 bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena,
又以食物(piṇḍapāta)供養僧伽。
 piṇḍapātena:「食物、托鉢所得」
 bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti senāsanena,
又以住處(senāsana)供養僧伽。
 senāsanena:「住處、坐臥處」
 bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti gilānappaccayabhesajjaparikkhārena.
又以病者所需藥物與照料資具(gilānappaccaya-bhesajja-parikkhāra)供養僧伽。
 gilāna:「病人」
 paccaya:「所需」
 bhesajja:「藥物」
 parikkhāra:「資具、配備、照料物」
 Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikan’’ti.
居士啊!優婆塞具足這四法,即已修行具足在家人之正行,
此能導致得名聲,並趣向天界。
 ‘‘Gihisāmīcipaṭipadaṃ, paṭipajjanti paṇḍitā;
智者(paṇḍitā)奉行居士之正行(gihisāmīcipaṭipadaṃ),
 Sammaggate sīlavante, cīvarena upaṭṭhitā.
以僧衣(cīvarena)供養正行具戒之人(sammaggate sīlavante)。
 sammaggate:「正道中行者」
 sīlavante:「具戒之人」
 Piṇḍapātasayanena, gilānappaccayena ca;
以食物與臥具(piṇḍapāta-sayana)、以及病者所需(gilānappaccaya)供養他們。
 Tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhati;
對這樣的人,無論晝夜(divā ca ratto ca),其福德常常增長(sadā puññaṃ pavaḍḍhati)。
 puñña:「福德」
 pavaḍḍhati:「增長」
 Saggañca kamatiṭṭhānaṃ, saggañca sappatiṭṭhānaṃ (ka.), kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.
造作此等善業(kammaṃ bhaddakaṃ katvāna)之人,將趣向天界(saggaṃ kamatiṭṭhānaṃ),
並得穩固於天界(saggaṃ sappatiṭṭhānaṃ)。
 kamatiṭṭhānaṃ:「趨向之處」
 sappatiṭṭhānaṃ:「穩固之處」
《Gihisāmīcisuttavaṇṇanā》(《居士正行經》註解)
 60. Dasame gihisāmīcipaṭipadanti gihīnaṃ anucchavikaṃ paṭipattiṃ.
第十(經)中的「gihisāmīcipaṭipadā」(在家人正行)是指適合在家人(gihīnaṃ anucchavikaṃ)的修行實踐(paṭipattiṃ)。
 gihīnaṃ:「在家人」
 anucchavikaṃ:「適合的、恰當的」
 paṭipattiṃ:「行持、修行方式」
 Paccupaṭṭhito hotīti atiharitvā dātukāmatāya patiupaṭṭhito hoti upagato, bhikkhusaṅghassa cīvaraṃ detīti attho.
「paccupaṭṭhito hoti」(前來供養)是指懷著想要布施(dātukāmatāya)的心願,親自前往(pati-upaṭṭhito hoti),將僧衣(cīvara)奉獻給僧團(bhikkhusaṅghassa)。
 atiharitvā:「懷著、懷有…動機」
 dātukāmatāya:「欲施之心、想要布施」
 pati-upaṭṭhito hoti:「親近、到場供養」
 deti:「給予、奉獻」
 Upaṭṭhitāti upaṭṭhāyako.
「Upaṭṭhitā」是指那個供養者、承事者(upaṭṭhāyako)。
 upaṭṭhāyako:「承事者、供奉者」(行為主體)
 Tesaṃ divā ca ratto cāti ye evaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanti, tesaṃ divā ca rattiñca pariccāgavasena ca anussaraṇavasena ca sadā puññaṃ pavaḍḍhati.
「晝夜(divā ca ratto ca)」是指那些以四種資具(catūhi paccayehi)供養(upaṭṭhahanti)的人,
因為其布施(pariccāga)與後續的憶念(anussaraṇa)之故,他們的福德(puñña)日夜不斷增長(sadā pavaḍḍhati)。
 catūhi paccayehi:「四資具(衣、食、住、藥)」
 pariccāgavasena:「因布施、捨離而」
 anussaraṇavasena:「因回憶善業之念而」
 puññaṃ pavaḍḍhati:「福德增長」
 Saggañca kamatiṭṭhānanti tādiso ca bhaddakaṃ kammaṃ katvā saggaṭṭhānaṃ upagacchati.
「saggaṃ kamatiṭṭhānaṃ」(趣向天界之處)是指:作此等善業(bhaddakaṃ kammaṃ)之人,將會生往天界(saggaṭṭhānaṃ upagacchati)。
 bhaddakaṃ kammaṃ:「善業、善行」
 saggaṭṭhānaṃ:「天界之處」
 upagacchati:「往生、到達」
 Imesu catūsupi suttesu āgāriyapaṭipadā kathitā.
在這四部經中(imesu catūsu suttesu)都談到了在家人之修行法門(āgāriya-paṭipadā)。
 āgāriya:「在家人」
 paṭipadā:「修行、道行、修道方式」
 Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.
這樣的修行方式,即使是預流果或一來果者(sotāpanna-sakadāgāmin),也同樣適用(vaṭṭati)。
 sotāpanna:「預流果者」
 sakadāgāmin:「一來果者」
 vaṭṭati:「適用、有益」

AN.4.59.飲食經

 《Bhojanasuttaṃ》飲食經
 59. ‘‘Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti.
比丘們!施主在施食(bhojanaṃ dadamāno)時,會給予受者四種利益(cattāri ṭhānāni)。
 bhojanaṃ:「食物」
 dadamāno:「正在施予」
 dāyako:「施主」
 paṭiggāhakānaṃ:「予以受者(受食者)」
 cattāri ṭhānāni:「四個方面(四項利益)」
 Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti.
哪四種呢?他給予的是:壽命(āyuṃ)、容色(vaṇṇaṃ)、快樂(sukhaṃ)、力量(balaṃ)。
 āyuṃ:「壽命、壽量」
 vaṇṇaṃ:「色澤、容貌、氣色」
 sukhaṃ:「快樂、安樂」
 balaṃ:「力量、體力、能力」
 Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
給予壽命的人,便成為壽命之果報的受享者(āyussa bhāgī),不論是在天界或人間。
 datvā:「給予之後」
 āyussa bhāgī hoti:「成為壽命的受用者(分享者)」
 dibbassa vā mānusassa vā:「無論在天界或在人間」
 Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
給予容色者,便成為容色之果報的享有者;
給予快樂、給予力量者,亦復如是——在天上或人間,皆得其對應之報。
這一句中省略重複語詞,以 ellipsis(…)方式表示,但實為四項重複句式。
 Vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
 Sukhaṃ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
 Balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
 Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī’’ti.
比丘們!因此,施主施食時,是給予受者這四種利益(imāni cattāri ṭhānāni)的。
 ‘‘Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,
若有一人,向持戒自制之人(saññatānaṃ),即他人所供食者(paradattabhojinaṃ),
 yo:「誰若」
 saññatānaṃ:「克己者、律己者(有戒有節制的人)」
 paradatta-bhojinaṃ:「吃他人所施之食者」(如出家人)
 Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ;
適時(kālena)恭敬地(sakkacca)施與食物(bhojanaṃ dadāti),
 Cattāri ṭhānāni anuppavecchati, Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.
他即布施(anuppavecchati)四種資糧:壽命(āyuṃ)、容色(vaṇṇaṃ)、快樂(sukhaṃ)、力量(balaṃ)。
 ‘‘So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṃ balaṃ dado naro;
這樣的人,就是施與壽命、容色、快樂與力量之人(āyudāyī, vaṇṇadāyī...)。
 āyudāyī:「給予壽命者」
 vaṇṇadāyī:「給予容色者」
 sukhaṃ balaṃ dado:「給予快樂與力量的人」
 naro:「那個人」
 Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti.
無論他生於何處(yattha yattha upapajjatī),他都將享有長壽與殊勝名聲(dīghāyu yasavā)。
 dīghāyu:「長壽」
 yasavā:「有名聲、有榮耀」
 upapajjatī:「再生、轉生、生處」

2025年5月27日 星期二

AN.4.58.蘇達多經

 《Sudattasuttaṃ》蘇達多經
 Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami;
這時,貧者施主蘇達多(Anāthapiṇḍika)居士前往佛陀那裡。
 atha kho:這時
 Anāthapiṇḍiko gahapati:孤獨長者,家主(在家居士)蘇達多
 yena bhagavā:向世尊
 tena upasaṅkami:就往那裡去(親近、接近)
 Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
前往之後,頂禮佛陀,然後在一旁坐下。
 abhivādetvā:禮敬(合掌或頂禮)
 ekamantaṃ nisīdi:坐在一邊、側坐(表尊重)
 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
佛陀對坐在一旁的蘇達多長者這樣說:
 etadavoca:說了以下的話
 gahapati:居士、家主
 "Bhojanaṃ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti.
「居士啊,當聖弟子施與食物時,他於受者處給予四種果報。
 bhojanaṃ:食物
 dadamāno:給予者、布施者
 ariyasāvako:聖弟子
 paṭiggāhakānaṃ:受者(接受布施的人)
 cattāri ṭhānāni:四種處、四種果報
 Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti.
哪四種呢?他給予壽命、容色、安樂與力量。
 katamāni?:哪幾個?
 āyuṃ:壽命
 vaṇṇaṃ:容色、氣色
 sukhaṃ:安樂
 balaṃ:力量
 Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
給予壽命者,則在天界或人界成為壽命的受益者。
 āyussa bhāgī:分得壽命者、壽命的果報者
 dibbassa vā mānusassa vā:或為天(dibbassa)或為人(mānusassa)
 Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
給予容色、安樂或力量者,則於天界或人界分得相應之果報。
 vaṇṇassa bhāgī:容色受益者
 sukhassa bhāgī:快樂受益者
 balassa bhāgī:力量受益者
 Bhojanaṃ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī"ti.
「居士啊,當聖弟子施與食物時,他於受者處即是給予了這四種功德果報。」
 Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,
對那些自我約束、靠他人供養的人,
 yo:那個人
 saññatānaṃ:自制者、持戒清淨者(例如比丘)
 paradattabhojinaṃ:靠他人施食而活者
 Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ;
若能適時、恭敬地施與食物,
 kālena:適時地
 sakkacca:恭敬地、慎重地
 dadāti:給予
 Cattāri ṭhānāni anuppavecchati,
他將獲得四種果報:
 anuppavecchati:給予、流向(暗示果報回向施者)
 cattāri ṭhānāni:四種果報
 Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.
即壽命、容色、安樂與力量。
 So āyudāyī vaṇṇadāyī… baladāyī… sukhaṃ balaṃ dado…
他就是壽命的施與者,容色的施與者,力量與快樂的施與者……
此處版本略異,各抄本(sī, syā, kaṃ)次第稍不同,不影響義理。
 Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī"ti.
他無論往生於何處,皆得長壽與殊勝之名聲。
 dīghāyu:長壽者
 yasavā:有福德與名聲者
 yattha yattha upapajjati:無論生於何處
以下是第8經《Sudattasuttaṃ》的註釋文
 58. Aṭṭhame saññatānanti kāyavācāhi saṃyatānaṃ.
在第八(經)中,所說「自制者」(saññatānaṃ)是指在身與語上自我約束的人。
 Aṭṭhame:「第八(經)」之意,指第八部經(即《Sudattasuttaṃ》)
 saññatānaṃ:「自制者」的複數屬格,來自 saññata(受約束的、有所節制的)
 kāya-vācāhi:身與語
 saṃyatānaṃ:受控的、被制約的(saṃyata 是被動分詞)
👉 指具足戒行、持戒清淨者(如出家比丘)
 Paradattabhojinanti parehi dinnameva bhuñjitvā yāpentānaṃ.
「食他所施者」(paradattabhojinā)是指僅依靠他人所施而生活者。
 paradatta:「他人所給的」
 bhojinā:食者(bhuñjati 的現在分詞)
 bhuñjitvā:食用之後
 yāpentānaṃ:維持生活者(行生活者)
👉 即指不自行謀生,而依靠布施維生者,如出家眾。
 Kālenāti yuttappattakālena.
「適時」(kālena)是指在合宜、適當之時。
 kālena:時間上、時機上
 yutta:適合的、合宜的
 patta:達到的、到達的
 yuttappattakālena:達到合宜時機時(即在乞食、午前供養等適當時刻)
 Sakkacca dadātīti sahatthā sakkāraṃ katvā dadāti.
「恭敬地施予」(sakkaccaṃ dadāti)是指親手並懷著尊敬心去施與。
 sakkacca:恭敬地、有禮貌地
 sahatthā:親手
 sakkāraṃ katvā:作禮、敬重(sakkāra = 禮敬、尊重)
 dadāti:給予
👉 不僅給予,還必須帶著尊敬與歡喜。
 Cattāri ṭhānāni anuppavecchatīti cattāri kāraṇāni anuppaveseti dadāti.
「施予四種果報」(cattāri ṭhānāni anuppavecchati)是指導引並給予四種果報因緣。
 ṭhānāni:處、因、果、項目(此處作為「果報」理解)
 anuppavecchati:導入、給予、流向(來自 anu-ppa-visati 的變化)
 kāraṇāni:因、動機、條件
👉 指施食者為對方引生壽命、容色、快樂、力量等四種功德因緣。
 Yasavā hotīti mahāparivāro hoti.
「成為有名聲者」(yasavā hoti)是指他會有眾多隨從圍繞。
 yasavā:有名聲者、榮耀者
 mahā-parivāro:大隨從(多人擁護、隨侍)
 hoti:成為
👉 指來世或此世之果報——為人尊敬、眾所歸依。
 Navamaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ kathitaṃ.
第九經純粹是針對比丘們所說。
 Navamaṃ:「第九(經)」
 kevalaṃ:僅、唯
 bhikkhūnaṃ:對比丘們
 kathitaṃ:所說
👉 預告接下來的第九經主體是對比丘說的教誨。
 Sesamettha tādisameva.
其餘(的解釋)在此與之前所說的相同。
 sesaṃ:其餘
 ettha:於此
 tādisameva:與先前一樣、同類的
這段註釋解釋了《Sudattasuttaṃ》中幾個關鍵詞與果報觀念:
| 巴利詞                  | 中文意涵   | 註解補充           |
| -------------------- | ------ | -------------- |
| saññatā          | 自制者    | 持戒清淨的比丘        |
| paradattabhojinā | 食他人所施者 | 指依靠布施的出家人      |
| kālena           | 適時地    | 如在午前供養、食時適中    |
| sakkacca         | 恭敬地    | 表禮敬與歡喜,非漫不經心布施 |
| ṭhānāni          | 四種果報   | 壽命、容色、快樂、力量    |
| yasavā           | 有名聲者   | 亦表人緣與社會敬重      |

AN.4.57.相共住經

 《Suppavāsāsuttaṃ》(第七經相共住經)
 57. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati pajjanikaṃ sajjanelaṃ (sī. pī.), pajjanelaṃ (syā. kaṃ.) nāma koliyānaṃ nigamo.
某時,世尊住在拘利族地的般闍尼迦‧薩闍尼羅村(pajjanikaṃ sajjanelaṃ)──這是拘利族(koliyā)的一個城鎮(nigamo)。
 bhagavā:世尊
 viharati:住於
 koliyesu:在拘利族地
 pajjanikaṃ sajjanelaṃ:地名,傳統有不同拼法
 nigamo:市鎮、城鎮(比gāma村大)
 Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītuyā nivesanaṃ tenupasaṅkami;
當時,世尊於清晨(pubbaṇhasamayaṃ)著衣持缽(nivāsetvā pattacīvaramādāya),前往拘利族女Suppavāsā的家中(yena suppavāsāya... nivesanaṃ)。
 nivāsetvā:穿好衣服
 pattacīvaramādāya:拿起缽與僧衣
 Suppavāsāya koliyadhītuyā:拘利族女 Suppavāsā
 nivesanaṃ:住所
 upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
前往後,坐在為他預備好的座位上(paññatte āsane)。
 Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
然後,Suppavāsā親手(sahatthā)以精美的食物與飲料(paṇītena khādanīyena bhojanīyena)供養、奉獻於世尊。
 sahatthā:親手
 santappesi:使飽足、供養
 sampavāresi:奉獻、周到地款待
 Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi.
佛陀用畢(bhuttāviṃ)、放下缽的時候(onītapattapāṇiṃ),Suppavāsā坐在一旁(ekamantaṃ nisīdi)。
 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐於一旁的拘利族女 Suppavāsā說:
 "Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti.
Suppavāsā啊!當一位聖弟子在布施食物(ariyasāvikā... bhojanaṃ dentī)給受者時(paṭiggāhakānaṃ),她是在賦予四種利益(cattāri ṭhānāni)。
 Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti.
哪四種呢?她賜予壽命(āyuṃ)、容色(vaṇṇaṃ)、安樂(sukhaṃ)與力量(balaṃ)。
 Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予壽命者,即成為擁有壽命的受者,無論是天界的或人間的。
 bhāginī:分享者,得其果報者
 dibbassa vā mānusassa vā:或天界、或人間
 Vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予容色者,得美色之果,或生天上,或在人間。
 Sukhaṃ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予安樂者,得安樂之果,或生天界,或在人間。
 Balaṃ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予力量者,得強壯之果,或生於天、人。
 Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī"ti.
Suppavāsā啊!因此,當一位聖弟子施食時,她就是在施予這四種利益。
 “Susaṅkhataṃ bhojanaṃ yā dadāti,
Suciṃ paṇītaṃ supaṇītaṃ (ka.) rasasā upetaṃ;”
若有人施予準備妥善的食物(susaṅkhataṃ bhojanaṃ),
潔淨、美味、精製,充滿美妙滋味(rasasā upetaṃ)的食物,
 “Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā,
Caraṇūpapannesu mahaggatesu;”
這樣的布施(sā dakkhiṇā),若是供養給正直修行者(ujjugatesu),
供養給實踐正行的大覺者們(caraṇūpapannesu mahaggatesu),
 “Puññena puññaṃ saṃsandamānā,
Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.”
她的福報與福報相續不斷(puññena puññaṃ saṃsandamānā),
這樣的佈施是大果報之行(mahapphalā),被通曉世間者(佛陀)所讚歎(lokavidūna vaṇṇitā)。
 “Etādisaṃ yaññamanussarantā,
Ye vedajātā vicaranti loke;”
那些有智慧之人(vedajātā),於世間行走時,
憶念這樣的供養之行(yaññaṃ),
 “Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,
Aninditā saggamupenti ṭhāna”nti.
徹底捨離了慳吝之垢(maccheramalaṃ samūlaṃ),
無有可責,得升天界之地(aninditā saggamupenti ṭhāna)。
《Suppavāsāsuttavaṇṇanā》(第七經註釋)
 57. Sattame pajjanikanti tassa nigamassa nāmaṃ.
「第七經中說的 Pajjanika」,是該市鎮的名稱。
 sattame:第七(指第七經)
 pajjanikaṃ:地名
 tassa nigamassa:那個市鎮的
 nāmaṃ:名字
 Koliyānanti kolarājakulānaṃ.
「拘利族人」(koliyānaṃ),是指拘利王族(kolarājakulānaṃ)的人。
 Koliyānaṃ:屬於拘利族的
 kola-rāja-kulānaṃ:拘利王族的後裔
 Āyuṃ kho pana datvāti āyudānaṃ datvā.
「施予壽命者」(Āyuṃ... datvā)的意思是施與壽命的布施(āyudānaṃ)。
 āyuṃ... datvā:給予壽命
 āyudānaṃ:壽命的布施
 Āyussa bhāginī hotīti āyubhāgapaṭilābhinī hoti, āyuṃ vā bhajanikā hoti, āyuppaṭilābhinīti attho.
「成為壽命的承受者」(Āyussa bhāginī hoti)是指獲得壽命果報的人,或者說成為壽命的分得者,即是說得到長壽之報。
 bhāginī:分得者、承受者
 āyubhāgapaṭilābhinī:獲得壽命果報者
 bhajanikā:共分者
 āyuppaṭilābhinī:得到壽命的人
 Sesapadesupi eseva nayo.
其他句子(關於色、樂、力)亦應作如是理解。
 sesa-padesu-pi:其餘語句中也
 eseva nayo:同樣的解釋方式適用
 Rasasā upetanti rasena upetaṃ rasasampannaṃ.
「充滿滋味的」(rasasā upetaṃ)意思是:以美味充盈,滋味圓滿。
 rasa:滋味
 sā upetaṃ:所具備、充滿
 rasasampannaṃ:味道豐富的、美味的
 Ujjugatesūti kāyavaṅkādirahitattā ujukameva gatesu khīṇāsavesu.
「正直行者中」(ujjugatesu)是指沒有身行彎曲等偏差者,即具備正直行的阿羅漢(khīṇāsavā)。
 ujju:正直
 gatesu:行者中(動向)
 kāya-vaṅka-ādi-rahita:無身體扭曲等(即無行為不正)
 khīṇāsava:漏盡者、阿羅漢
 Caraṇūpapannesūti pañcadasahi caraṇadhammehi samannāgatesu.
「具足行德者中」(caraṇūpapannesu)是指具備十五種聖行功德者。
 caraṇa:行德、行儀
 upapannesu:具足者
 pañcadasahi... samannāgatesu:具備十五種(行德)者
註:十五種「行德」(caraṇadhamma)為:信、慚、愧、聞、精進、念、定、慧、善語、善業、善命、知足、少欲、隨順、頭陀行等(具體清單依《清淨道論》等)
 Mahaggatesūti mahattaṃ gatesu. Khīṇāsavānaññevetaṃ nāmaṃ.
「尊貴者中」(mahaggatesu)是指已達崇高境界者,此名詞專指漏盡阿羅漢(khīṇāsavā)。
 mahaggata:宏大、高尚
 gatesu:達者、中者
 khīṇāsavānaṃ:漏盡者、阿羅漢的
 nāmaṃ:名稱、代稱
 Puññena puññaṃ saṃsandamānāti puññena saddhiṃ puññaṃ ghaṭayamānā.
「福報與福報相續」(puññena puññaṃ saṃsandamānā)是指以前的福報與新的福報相合相續。
 saṃsandamāna:相續、流入
 ghaṭayamānā:協調、結合
 saddhiṃ:與……一起
 puñña:福報
 Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitāti evarūpā dānasaṅkhātā dakkhiṇā...
「這樣的布施,是大果報的,被通曉世間者所稱讚」(mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā),是說此類布施(dānasaṅkhātā dakkhiṇā)……
 ...tividhalokaṃ viditaṃ katvā ṭhitattā lokavidūnaṃ buddhānaṃ vaṇṇitā, buddhehi pasatthāti attho.
……因為佛陀通達三種世界(tividha-lokaṃ:欲界、色界、無色界),所以佛陀(lokavidūnaṃ buddhānaṃ)讚歎這樣的布施,意即:被佛所稱讚(buddhehi pasatthā)。
 Yaññamanussarantāti yaññaṃ dānaṃ anussarantā.
「憶念供養者」(yaññamanussarantā)是指憶念供養、施捨之行。
 yañña:供養、祭祀(在佛教中指布施)
 anussarantā:記得、憶念者
 Vedajātāti tuṭṭhijātā.
「生於智者者」(vedajātā)是指因喜悅(tuṭṭhi)而生起的智慧者、或已得安樂與法喜者。
 veda:知、智慧、法喜
 jātā:出生、產生
 tuṭṭhi:喜悅、滿足

2025年5月22日 星期四

AN.4.55-56.第一相共住經

 《Paṭhamasamajīvīsuttaṃ》第一相共住經
55. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire suṃsumāragire (sī. syā. kaṃ. pī.) bhesakaḷāvane bhesakalāvane (sī. pī. ka.) migadāye.
我聽聞是這樣的——有一次,世尊住於跋祇族(Bhagga)地區的蘇蘇瑪拉山(Susumāragiri)中,於毗舍羯羅林(Bhesakaḷāvana)的鹿野苑(Migadāya)。
 Evaṃ me sutaṃ:「我聽聞是這樣的」(佛經標準開頭)
 ekaṃ samayaṃ:「有一次」
 bhagavā:「世尊」
 bhaggesu:「在跋祇族地」
 viharati:「住於」
 susumāragire:「蘇蘇瑪拉山」
 bhesakaḷāvane migadāye:「在毗舍羯羅林的鹿野苑」
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
當時,世尊於早晨時分,穿好衣服,拿起缽與僧衣,前往在家人那拘羅父(Nakulapitā)的住處;到了之後,在事先鋪設好的座位上坐下。
 Atha kho:「於是」
 pubbaṇhasamayaṃ:「早晨時分」
 nivāsetvā:「穿好衣服後」
 pattacīvaraṃ ādāya:「取起缽與僧衣」
 yena...tenupasaṅkami:「往...的地方前往」
 nakulapituno gahapatissa:「那拘羅父,在家男居士」
 nivesanaṃ:「住處」
 paññatte āsane nisīdi:「在已鋪設的座位上坐下」
Atha kho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
這時,那拘羅父與妻子那拘羅母,一同前往世尊處;到達後,向世尊頂禮,然後坐在一旁。
 nakulapitā...nakulamātā:「那拘羅父與那拘羅母」
 gahapati / gahapatānī:「在家男居士 / 女居士」
 abhivādetvā:「頂禮後」
 ekamantaṃ nisīdiṃsu:「坐在一旁」
Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca –
那拘羅父在一旁坐定後,對世尊如此說道:
 nisinno kho:「坐定後」
 etadavoca:「如此說道」
‘‘Yato me, bhante, nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulamātaraṃ gahapatāniṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena!
「尊者,自從我年輕時迎娶了那拘羅母以來,我從不記得自己曾以心意(manasā)對她不忠,更何況是以身體(kāyena)呢!
 yato me:「自從我...」
 daharasseva daharā ānītā:「年輕時迎娶(她也是年輕時)」
 nābhijānāmi...aticaritā:「我從不記得(她)被越界、不貞」
 manasāpi...kuto pana kāyena:「即使在心意上也沒有過,更何況在行為上呢!」
Iccheyyāma mayaṃ, bhante, diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitu’’nti.
「尊者,我們希望在此生(diṭṭhe ceva dhamme)能互相見到,在後世(abhisamparāyañca)也能互相見到。」
 iccheyyāma:「我們希望」
 diṭṭhe ceva dhamme:「於現世中」(=現在)
 abhisamparāyañca:「於後世中」
 aññamaññaṃ passituṃ:「互相見到、共處」
Nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaṃ etadavoca –
那拘羅母在家女居士也對世尊如此說道:
‘‘yatohaṃ, bhante, nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulapitaraṃ gahapatiṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena!
「尊者,自從我年輕時嫁與那拘羅父以來,我從不記得自己曾以心意對他不忠,更何況是以身體呢!」
(與上文那拘羅父語句對稱,僅改變人稱)
Iccheyyāma mayaṃ, bhante , diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitu’’nti.
「尊者,我們希望在現世與後世,都能彼此見面、共處。」
 ‘‘Ākaṅkheyyuṃ ce, gahapatayo, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ...’’
「在家人們(gahapatayo)啊,若一對夫妻(ubho jānipatayo)希望(ākaṅkheyyuṃ)在現世(diṭṭhe ceva dhamme)彼此見到,也在後世(abhisamparāyañca)彼此見到——」
 ākaṅkheyyuṃ:「希望、渴望」
 gahapatayo:「在家人們」
 ubho jānipatayo:「一對夫妻」(ubho = 兩者,jānipatayo = 男、女配偶)
 diṭṭhe ceva dhamme:「於現世」(=此生)
 abhisamparāyañca:「以及來世、後世」
 aññamaññaṃ passituṃ:「彼此見到」
 ...ubhova ubho ca assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā...’’
「那麼他們兩人必須要具足平等地:信仰相同(samasaddhā)、戒行相同(samasīlā)、慷慨相同(samacāgā)、智慧相同(samapaññā)。」
 ubhova ubho ca assu:「兩者都應該是...」
 samasaddhā:「同樣的信仰(正信)」
 samasīlā:「同樣的戒行」
 samacāgā:「同樣的布施、慷慨」
 samapaññā:「同樣的智慧」
 ...te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī’’ti.
「他們便會在現世互相見到,也在後世互相見到。」
 te:「他們」
 passanti:「看見、會見」
 diṭṭhe...dhamme / abhisamparāyañca:「在現世/後世」
 aññamaññaṃ:「彼此」
 接著是偈頌部分(Gāthā)
 ‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;
Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.
兩人都具信仰(saddhā)、通達法義(vadaññū),
自制(saññatā),依法而活(dhammajīvino);
這樣的人就是稱為夫婦,
彼此說著愛語(piyaṃvadā)。
 ubho:「兩人」
 saddhā:「信仰」
 vadaññū:「能聽、能說法,理解教法者」
 saññatā:「自制、有節制」
 dhammajīvino:「依法而活」
 jānipatayo:「夫妻」
 aññamaññaṃ piyaṃvadā:「彼此說愛語」
 ‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;
Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.
他們將有豐富的福德利益(atthāsaṃ pacurā),
安樂自在也會生起(phāsukaṃ upajāyati);
那些惡意者(amittā)會因此而煩惱(dummanā),
看到這對戒行相等的夫妻(ubhinnaṃ samasīlinaṃ)。
 atthāsaṃ pacurā:「利益多、福德多」
 phāsukaṃ:「安樂、舒適」
 upajāyati:「生起」
 amittā:「敵人、惡意者」
 dummanā:「心煩意亂」
 samasīlinaṃ:「戒行平等者」
 ‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti.
於此世中實踐佛法(idha dhammaṃ caritvāna),
兩人戒行與行持相等(samasīlabbatā);
他們於天界(devalokasmiṃ)歡喜而樂(nandino...modanti),
滿足於欲樂(kāmakāmino)。
 idha dhammaṃ caritvāna:「在此世中奉行法」
 samasīlabbatā:「戒行與威儀平等者」
 nandino:「歡喜者」
 modanti:「快樂、喜悅」
 devalokasmiṃ:「在天界中」
 kāmakāmino:「欲樂者,依正法享樂」
 結語:pañcamaṃ;
第五(經)完。
---
《Dutiyasamajīvīsuttaṃ》(第二相共住經)
 56. ‘‘Ākaṅkheyyuṃ ce, bhikkhave, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ...’’
「比丘們(bhikkhave)!如果一對夫妻(ubho jānipatayo)希望(ākaṅkheyyuṃ)在今世(diṭṭhe ceva dhamme)彼此見到,也在來世(abhisamparāyañca)彼此見到——」
 ākaṅkheyyuṃ:「他們會希望、他們應當希望」
 bhikkhave:「諸比丘啊」
 ubho jānipatayo:「兩位配偶,夫妻」
 diṭṭhe ceva dhamme:「在現法中,在今世」
 abhisamparāyañca:「以及後世」
 aññamaññaṃ passituṃ:「彼此見面、互相見到」
 ...ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā,...
「那麼他們兩人應當是:信仰相同(samasaddhā)、戒行相同(samasīlā)、布施相同(samacāgā)、智慧相同(samapaññā)的人。」
 ubhova assu:「兩人皆應是」
 samasaddhā:「等信,信仰一致」
 samasīlā:「等戒,戒行一致」
 samacāgā:「等施,慷慨一致」
 samapaññā:「等慧,智慧一致」
 ...te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī’’ti.
「他們便能在今世彼此見到,也在後世彼此見到。」
 te:「他們」
 passanti:「見到、互相見到」
 diṭṭhe ceva dhamme:「在今世」
 abhisamparāyañca:「在後世」
 aññamaññaṃ:「彼此、互相」
 ‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;
Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.
「兩人都具信仰(saddhā)、善說能聽(vadaññū),
自我克制(saññatā)、依法而活(dhammajīvino);
這樣的人是稱為真正的夫妻(jānipatayo),
彼此以愛語(piyaṃvadā)相待。」
 ‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;
Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.
「他們將有眾多的利益與資糧(atthāsaṃ pacurā),
也將生起安樂(phāsukaṃ upajāyati);
敵人(amittā)將因他們的和合而煩惱(dummanā),
因為他們是戒行一致的夫婦(samasīlinaṃ)。」
 ‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;
Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti.
「在此世中奉行佛法(dhammaṃ caritvāna),
兩人皆為戒與威儀相等者(samasīlabbatā);
他們於天界中(devalokasmiṃ)歡喜(nandino),
以欲樂(kāmakāmino)為樂而歡欣(modanti)。」
 chaṭṭhaṃ;
第六(經)完。
---
《Samajīvīsuttadvayavaṇṇanā》(相共住二經註釋,第5–6經)
 55–56. Pañcame tenupasaṅkamīti kimatthaṃ upasaṅkami? Anuggaṇhanatthaṃ.
在第五經中說「於是世尊前往其家」——那是為了什麼目的而前往?是為了攝受利益(anuggaṇhanatthaṃ)他們。
 pañcame:「在第五經中」(即 Paṭhamasamajīvīsuttaṃ)
 tenupasaṅkami:「因此而前往」
 kimatthaṃ:「為了什麼目的?」
 anuggaṇhanatthaṃ:「為了攝受、扶持、利益他們」
 Tathāgato hi taṃ raṭṭhaṃ pāpuṇanto imesaṃyeva dvinnaṃ saṅgaṇhanatthāya pāpuṇāti.
實際上,如來來到那個國度,是專為了這兩人(imesaṃyeva dvinnaṃ)的攝受之目的而來。
 Tathāgato:「如來」
 taṃ raṭṭhaṃ:「那個國土(Bhagga)」(此指佛陀駐錫之地)
 pāpuṇanto:「抵達、前往」
 imesaṃyeva dvinnaṃ:「正是這兩人(Nakula父母)」
 saṅgaṇhanatthāya:「為了攝受、護念他們」
 Nakulapitā kira pañca jātisatāni tathāgatassa pitā ahosi, pañca jātisatāni mahāpitā, pañca jātisatāni cūḷapitā.
據說那拘羅父(Nakulapitā)在過去五百生中(pañca jātisatāni)曾為佛陀的父親(pitā),又有五百生為祖父(mahāpitā),再有五百生為伯父或叔父(cūḷapitā)。
 kira:「據說」
 pañca jātisatāni:「五百生」
 pitā / mahāpitā / cūḷapitā:「父 / 祖父 / 叔伯父」
 Nakulamātāpi pañca jātisatāni tathāgatassa mātā ahosi, pañca jātisatāni mahāmātā, pañca jātisatāni cūḷamātā.
那拘羅母(Nakulamātā)亦曾在五百生中為佛之母親(mātā),五百生為外祖母(mahāmātā),五百生為姨母或姑母(cūḷamātā)。
 Te satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya puttasinehaṃ paṭilabhitvā ‘‘hantāta, hantātā’’ti vacchakaṃ disvā vacchagiddhinī gāvī viya viravamānā...
自從他們見到世尊(satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya)那一刻起,就生起了如對兒子般的親愛之情(puttasinehaṃ),
見到佛陀時,像一頭見到小牛的貪愛母牛(vacchagiddhinī gāvī)那樣,喊叫著「我孩子啊!我孩子啊!」(hantāta, hantātā)地哀呼著(viravamānā)。
 diṭṭhakālato paṭṭhāya:「從見到佛的那時起」
 puttasinehaṃ:「如對兒子的愛」
 vacchagiddhinī:「渴望小牛的(giddhi:貪愛)」
 gāvī:「母牛」
 viravamānā:「發出哀鳴,啼叫」
 ...upasaṅkamitvā paṭhamadassaneneva sotāpannā jātā.
他們前來見佛,第一次見面就證得了入流果(sotāpannā)。
 paṭhamadassaneneva:「僅第一次見面就…」
 sotāpannā:「入流者(初果聖者)」
 jātā:「成為、出生為(這裡指證得)」
 Nivesane pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ āsanāni sadā paññattāneva honti.
在他們的住所中,常備五百位比丘的座位(āsanāni),日日不缺。
 nivesane:「在家中」
 pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ:「五百比丘」
 āsanāni:「座位」
 sadā paññattāneva:「總是備妥、陳設著」
 Iti bhagavā tesaṃ anuggaṇhanatthāya upasaṅkami.
因此,佛陀是為了利益攝受他們(anuggaṇhanatthāya)而親自前往他們的家中。
 Aticaritāti atikkamitā.
「Aticaritā(越過、犯過)」的意思是「已越過、已違犯」(atikkamitā)。
 詞解:aticaritā 為「犯過」之義,在經中指夫妻互相未曾有越界(如心念或行為上的不忠)
 Abhisamparāyañcāti paraloke ca.
「Abhisamparāyañca」的意思是指未來世、後世(paraloke)亦復如是。
 Samasaddhāti saddhāya samā ekasadisā.
「Samasaddhā」是指在信仰上相等、同一樣的信仰(saddhāya samā)。
 Sīlādīsupi eseva nayo.
在戒行(sīla)等其他德目上也是同樣的道理。
 Chaṭṭhaṃ kevalaṃ bhikkhūnaṃ desitaṃ.
第六經是專為比丘們(kevalaṃ bhikkhūnaṃ)所說。
 Sesamettha tādisameva.
其餘部分與前述

2025年5月21日 星期三

AN.4.54.第二共住經

 54. ‘‘Cattārome, bhikkhave, saṃvāsā. Katame cattāro?
Chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.
「比丘們,有四種同住(關係)。哪四種呢?
屍人與屍女同住,屍人與天女同住,天人與屍女同住,天人與天女同住。」
 Cattāro saṃvāsā:四種同住(四種生活伴侶的結合)
 Chavo:屍人,指品德敗壞者(道德死亡者)
 Chavāya:屍女,同上,女性版
 Devo:天人,指有德之人
 Deviyā:天女,有德之女性
 Saṃvasati:同住、共同生活
 第一種關係:「屍人與屍女同住」
‘‘Kathañca , bhikkhave, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.
Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;
比丘們,什麼是「屍人與屍女同住」?
這裡,某位丈夫是殺生者、偷盜者、邪淫者、妄語者、兩舌者、惡口者、雜語者,貪婪者、瞋恚者、邪見者,是破戒者、邪行者,心中充滿吝嗇與污穢,在家生活,對沙門婆羅門口出惡言、加以羞辱。
 Pāṇātipātī:殺生者
 Adinnādāyī:偷盜者(未與許可而取)
 Kāmesumicchācārī:邪淫者
 Musāvādī:妄語者
 Pisuṇavāco:兩舌者(挑撥離間)
 Pharusavāco:粗言者
 Samphappalāpī:雜語者
 Abhijjhālu:貪婪者
 Byāpannacitto:瞋恚之心者
 Micchādiṭṭhiko:邪見者
 Dussīlo:破戒者
 Pāpadhammo:邪惡行者
 Maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā:心染吝嗇與垢染
 Akkosakaparibhāsako:以辱罵與羞辱為習性者
 Samaṇabrāhmaṇānaṃ:針對沙門婆羅門
bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesumicchācārinī musāvādinī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpinī abhijjhālunī byāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.
他的妻子也是殺生者、偷盜者、邪淫者、妄語者、兩舌者、惡口者、雜語者,貪婪者、瞋恚者、持邪見、破戒、行為邪惡,心中充滿吝嗇與垢穢,在家生活,對沙門婆羅門口出惡言、加以羞辱。
這就稱為「屍人與屍女同住」。
 女性詞尾加 -inī 為女性對應(如 pāṇātipātinī 為女性殺生者)
 Akkosikaparibhāsikā:習於辱罵與羞辱的女性
 第二種關係:「屍人與天女同住」
‘‘Kathañca, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati?
Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;
比丘們,什麼是「屍人與天女同住」?
這裡,丈夫是殺生者……乃至邪見者、破戒者、邪惡者,心中充滿吝嗇與垢穢,在家生活,對沙門婆羅門口出惡言、加以羞辱。
(此段略去中間重複之戒條,文中以 …pe… 表示省略。)
bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālunī abyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati.
而他的妻子卻是遠離殺生、遠離偷盜、遠離邪淫、遠離妄語、遠離兩舌、遠離惡口、遠離雜語,不貪、不瞋、具正見、持戒、善法具足,心中無垢與無吝嗇,在家生活,不辱罵、不羞辱沙門婆羅門。
這就稱為「屍人與天女同住」。
 Paṭiviratā:遠離、戒除(女性形式)
 Sammādiṭṭhikā:正見者(女性)
 Sīlavatī:有戒者
 Kalyāṇadhammā:具善法者
 Vigatamalamaccherena cetasā:心無垢染與無吝嗇
 Anakkosikaparibhāsikā:不辱罵、不羞辱者(女性)
 3. Kathañca, bhikkhave, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati?
「比丘們,什麼是天人與屍人同住(devo chavāya saddhiṃ saṃvasati)呢?」
 Idha, bhikkhave, sāmiko hoti...
「在此,比丘們,有一位丈夫是——」
 pāṇātipātā paṭivirato:離殺生
 adinnādānā paṭivirato:離偷盜
 kāmesumicchācārā paṭivirato:離邪淫
 musāvādā paṭivirato:離妄語
 pisuṇāya vācāya paṭivirato:離離間語
 pharusāya vācāya paṭivirato:離粗惡語
 samphappalāpā paṭivirato:離雜語
 anabhijjhālu:無貪
 abyāpannacitto:無瞋
 sammādiṭṭhiko:正見
 sīlavā:有戒
 kalyāṇadhammo:善法者
 vigatamalamaccherena cetasā:心無慳垢
 agāraṃ ajjhāvasati:住於家中
 anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ:不辱罵誹謗沙門婆羅門
 bhariyā khvassa hoti...
「然而他的妻子是——」
 pāṇātipātinī:殺生女
 (中略,與第一種相同)
 micchādiṭṭhikā:邪見
 dussīlā:無戒
 pāpadhammā:惡法者
 maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā:心為慳垢所染
 akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ:辱罵誹謗沙門婆羅門
 Evaṃ kho, bhikkhave, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati.
「是故,比丘們,此謂天人與屍人共住。」
 4. Kathañca, bhikkhave, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati?
「比丘們,什麼是天人與天女共住(devo deviyā saddhiṃ saṃvasati)呢?」
 Idha, bhikkhave, sāmiko hoti...(同上,為具足戒者)
「在此,比丘們,有一位丈夫具足戒行、正見、心無貪瞋,住家中,不毀謗沙門婆羅門。」
 bhariyāpissa hoti...(同上,為具足戒行之妻)
「他的妻子亦具足戒行、正見、心無慳垢,住家中,不辱罵沙門婆羅門。」
 Evaṃ kho, bhikkhave, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.
「是故,比丘們,此謂天人與天女共住。」
 Ime kho, bhikkhave, cattāro saṃvāsā.
「比丘們,這四種(夫婦)共住(saṃvāsā)就是這樣。」
 Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā;
「若夫婦俱為無戒(dussīlā)、慳吝(kadariyā)、誹謗者(paribhāsakā),」
 Te honti jānipatayo, chavā saṃvāsamāgatā.
「他們名為屍人伴侶(chavā),屬於第一種共住。」
 Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako;
「丈夫若為無戒、慳吝、辱罵者,」
 Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā;
「妻子卻持戒(sīlavatī)、善說(vadaññū)、離慳(vītamaccharā),」
 Sāpi devī saṃvasati, chavena patinā saha.
「她這位天女(devī)卻與屍人丈夫共住。」
 Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo;
「若丈夫持戒、善語、離慳,」
 Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā;
「而妻子無戒、慳吝、誹謗,」
 Sāpi chavā saṃvasati, devena patinā saha.
「她這位屍人卻與天人丈夫共住。」
 Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;
「若夫妻俱有信(saddhā)、善語、能克制(saññatā)、依法而活(dhammajīvino),」
 Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.
「他們是有智慧的伴侶(jānipatayo),互相以愛語相待。」
 Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;
「他們利益眾多,生活安樂(phāsukaṃ)。」
 Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.
「其敵人則苦惱,因為他們同具戒德(samasīlinaṃ)。」
 Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;
「於此世奉行正法(dhammaṃ caritvāna),夫妻同修戒行(sīlabbatā),」
 Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti.
「於天界(devalokasmiṃ)歡樂,同享愛欲之樂。」
---
Catutthe kammapathavasena desanā pavattitā.
「在第四(種情況)中,依業道而展開了說法。」
 Catutthe:「於第四(例)」——指的是四種伴侶關係中的第四種,即 devo deviyā saddhiṃ saṃvasati(天人與天女共住)。
 kammapatha:「業道」——指的是十種業道(十善或十不善道)。
 vasena:「依…的方式」
 desanā:「說法,教說」
 pavattitā:「已被展開、已發起」
✅ 整句意譯:「於第四例中,是依十業道的標準來展開說法的。」
Sesaṃ tādisameva.
「其餘的都與此類似。」
 Sesaṃ:「其餘部分」
 tādisameva:「也是那樣的(類似的)」——tādisa 表示「那樣的、如此的」;eva 是強調語氣詞
✅ 整句意譯:「其他部份(前三種)也是同樣的說明方式。」
Imesu pana dvīsupi suttesu agārikapaṭipadā kathitā.
「在這兩部經中,所說的是在家人的修行道。」
 Imesu...suttesu:「在這兩部經中」
 dvīsu(= dvīsu pi):雙數形,「兩者中」
 pana:「但是、而、又」
 agārikapaṭipadā:「在家人的修行道、生活方式」
   agārika:「在家者、居家人」
   paṭipadā:「修行道、行持」
 kathitā:「被說、被開示」
✅ 整句意譯:「然而,在這兩部經中所談論的,是在家居士的修行方式。」
Sotāpannasakadāgāmīnampi vaṭṭati.
「即使是須陀洹果與斯陀含果的修行者,也適用此道。」
 Sotāpanna:「須陀洹果」(初果聖者)
 Sakadāgāmin:「斯陀含果」(二果聖者)
 -nampi:「即使是…也」
 vaṭṭati:「適用、可行、應該、合宜」
✅ 整句意譯:「即使是須陀洹果與斯陀含果的修行者,也適合行持這在家人的修行之道。」

AN.4.53.第一共住經

 Paṭhamasaṃvāsasuttaṃ(第一共住經)
3. Paṭhamasaṃvāsasuttaṃ
53. Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一次,世尊在瑪土拉(Madhura)與毘連舍(Verañjā)之間的長途路上行走。
 Ekaṃ samayaṃ:有一次
 antarā ca Madhuraṃ… Verañjaṃ:在瑪土拉與毘連舍之間
 addhānamaggappaṭipanno hoti:正在走長途路(addhāna-magga:長途路,paṭipanno hoti:行走中)
Sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipannā honti.
許多在家男(gahapatī)與在家女(gahapatāniyo)也正在瑪土拉與毘連舍之間的長途路上行走。
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle… nisīdi.
當時,世尊離開道路,在一棵樹下坐下來。
 maggā okkamma:離開道路
 aññatarasmiṃ rukkhamūle:在某一棵樹下
 nisīdi:坐下
Addasaṃsu kho gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaṃ… nisinnaṃ.
那些在家男與在家女看見世尊坐在那棵樹下。
Disvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
他們見後前往世尊處,禮敬後,便在一旁坐下。
 upasaṅkamiṃsu:走近
 abhivādetvā:頂禮後
 ekamantaṃ nisīdiṃsu:坐在一旁
Ekamantaṃ nisinne kho te… bhagavā etadavoca –
他們坐好之後,世尊便如此對他們說:
‘‘Cattārome, gahapatayo, saṃvāsā. Katame cattāro?
「在家人們(gahapatayo),有四種共住(saṃvāsā)。哪四種呢?
Chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.
一是死人與死人共住(chavo chavāya),
二是死人與天人共住(chavo deviyā),
三是天人與死人共住(devo chavāya),
四是天人與天人共住(devo deviyā)。
 chavo:「屍體」,喻指墮落者、不守戒者
 devo:「天人」,喻指戒行清淨、品德高尚者
Kathañca, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati?
那麼,什麼叫做死人與死人共住呢?(chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati)
Idha , gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī… samaṇabrāhmaṇānaṃ.
在這裡,在家人們,有一位丈夫是:
殺生者(pāṇātipātī)、
偷盜者(adinnādāyī)、
邪淫者(kāmesumicchācārī)、
妄語者(musāvādī)、
沉湎於飲酒與放逸者(surāmeraya-majja-pamādaṭṭhāyī)、
破戒墮落者(dussīlo pāpadhammo)、
心中充滿慳垢(macchera-mala-pariyuṭṭhitena cetasā)而住於家中(agāraṃ ajjhāvasati),
且常侮辱出家人(akkosaka-paribhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ)。
Bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī… samaṇabrāhmaṇānaṃ.
他的妻子也是:
殺生的(pāṇātipātinī)、
偷盜的(adinnādāyinī)、
邪淫的(kāmesumicchācārinī)、
妄語的(musāvādinī)、
飲酒放逸的(surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī)、
破戒墮落的(dussīlā pāpadhammā)、
心中充滿慳垢(maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā)而住於家中,
也同樣是辱罵出家人的(akkosikā-paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ)。
Evaṃ kho, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.
這就叫做,死人與死人共住(chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati),在家人們!
| 巴利詞彙                                    | 中文翻譯     | 說明與喻義             |
| --------------------------------------- | -------- | ----------------- |
| saṃvāsa                             | 共住       | 指家庭、婚姻中的伴侶關係      |
| chavo / chavāya                 | 死人 / 女死人 | 喻指道德敗壞、破戒、沒有信仰之人  |
| devo / deviyā                   | 天人 / 女天人 | 喻指戒行清淨、性格善良、信仰堅定者 |
| pāṇātipātī                          | 殺生者      | 戒殺違者              |
| adinnādāyī                          | 偷盜者      | 戒盜違者              |
| kāmesumicchācārī                    | 邪淫者      | 性生活不正當者           |
| musāvādī                            | 妄語者      | 不說真實語者            |
| surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī         | 沉湎酒醉者    | 飲酒與放逸之人           |
| dussīlo / dussīlā                   | 破戒者      | 行為敗壞、無道德者         |
| macchera-mala-pariyuṭṭhitena cetasā | 慳垢污染心    | 內心充滿吝嗇與貪愛         |
| akkosaka/paribhāsaka                | 侮辱者      | 對出家人進行罵詈與誹謗者      |
---
 「Kathañca, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是凡夫與天女(chavo deviyā)共住呢?」
 chavo:凡夫,墮落者、不善者
 deviyā:天女,有德的女性
 saddhiṃ saṃvasati:共住、一同生活
 「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫(sāmiko),是殺生者(pāṇātipātī)、偷盜者(adinnādāyī)、行邪淫者(kāmesumicchācārī)、妄語者(musāvādī)、醉酒者(surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī),他破戒(dussīlo)、具惡法(pāpadhammo),以染污慳垢(maccheramala)纏繞之心(pariyuṭṭhitena cetasā)住於家中(agāraṃ ajjhāvasati),並辱罵(akkosaka)、誹謗(paribhāsaka)沙門婆羅門(samaṇabrāhmaṇānaṃ)。」
 「bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「而他的妻子(bhariyā)則是遠離殺生(pāṇātipātā paṭiviratā)、不偷盜、不邪淫、不妄語、不飲酒,她具戒(sīlavatī)、具善法(kalyāṇadhammā),以離慳垢之心(vigatamalamaccherena cetasā)住於家中,不辱罵(anakkosikā)、不誹謗(aparibhāsikā)沙門婆羅門。」
 「Evaṃ kho, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名凡夫(chavo)與天女(deviyā)共住。」
 「Kathañca, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是天人與凡女(devo chavāya)共住呢?」
 「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫,遠離殺生、不偷盜、不邪淫、不妄語、不飲酒,他持戒(sīlavā)、具善法(kalyāṇadhammo),以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
 「bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「而他的妻子(bhariyā)卻是殺生者、……、醉酒者,破戒(dussīlā)、具惡法(pāpadhamma),以染污慳垢纏繞之心住於家中,辱罵、誹謗沙門婆羅門。」
 省略處(…pe…)指前段五戒違犯者之列表(殺生、偷盜、邪淫、妄語、飲酒)
 「Evaṃ kho, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名天人(devo)與凡女(chavā)共住。」
 「Kathañca, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是天人與天女(devo deviyā)共住呢?」
 「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato…pe… sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫,遠離殺生……持戒、具善法、以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
 「bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「他的妻子也是遠離殺生……不飲酒,持戒、具善法,以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
 「Evaṃ kho, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名天人與天女共住。」
 「Ime kho, gahapatayo, cattāro saṃvāsā”ti.
「居士們,這就是四種共住(saṃvāsā)。」
 1. "Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā;"
「兩者皆為破戒者(dussīlā),慳吝(kadariyā)、誹謗者(paribhāsakā);」
 ubho:兩人
 dussīlā:破戒的(無戒德者)
 kadariyā:慳吝的
 paribhāsakā:誹謗他人的
 "Te honti jānipatayo, chavā saṃvāsamāgatā."
「他們是血緣夫妻(jānipatayo),是凡夫與凡女共住(chavā saṃvāsamāgatā)。」
 jānipatayo:實際的夫妻(jāni + patayo,血緣或結合法的夫妻)
 chavā:凡夫、下劣者
 saṃvāsamāgatā:共住、生活在一起
 2. "Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako;"
「丈夫是破戒者、慳吝者、誹謗者;」
 sāmiko:丈夫
 dussīlo:破戒的
 kadariyo:慳吝的
 paribhāsako:誹謗的
 "Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā;"
「妻子持戒(sīlavatī)、善於言語(vadaññū)、離慳垢(vītamaccharā);」
 bhariyā:妻子
 sīlavatī:具戒德的
 vadaññū:能善說者、有柔和言語
 vītamaccharā:離開慳垢的
 "Sāpi devī saṃvasati, chavena patinā saha."
「她也是天女(devī),與凡夫之夫共住。」
 devī:天女(道德高尚的女性)
 chavena:與凡夫(chava)
 patinā saha:與丈夫一起
 3. "Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo;"
「丈夫持戒、善語、離慳垢;」
 sīlavā:具戒者
 vadaññū:能善說者
 vītamaccharo:離慳垢者
 "Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā;"
「妻子破戒、慳吝、誹謗;」
 dussīlā:破戒的
 kadariyā:慳吝的
 paribhāsikā:誹謗的(女性語尾)
 "Sāpi chavā saṃvasati, devena patinā saha."
「她也是凡女(chavā),與天夫共住。」
 devena:與天人
 patinā saha:與丈夫一同
 4. "Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;"
「兩人皆有信仰(saddhā)、善語(vadaññū)、自制(saññatā),以法為生活(dhammajīvino);」
 ubho:兩人
 saddhā:有信仰
 vadaññū:善語者
 saññatā:有約制者
 dhammajīvino:以法為生者,依法生活
 "Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā."
「他們是名副其實的夫妻,彼此互說愛語(piyaṃvadā)。」
 aññamaññaṃ:彼此
 piyaṃvadā:說愛語、柔和語的
 5. "Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ phāsattaṃ (sī.), vāsatthaṃ (pī.) upajāyati;"
「利益漸多(atthāsaṃ pacurā),生起安樂與和諧(phāsukaṃ phāsattaṃ / vāsatthaṃ)。」
 atthāsaṃ:利益
 pacurā honti:變多
 phāsukaṃ:安樂的
 phāsattaṃ / vāsatthaṃ:和諧共處(不同版本出現不同詞)
 "Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ."
「敵人(amittā)對兩位等戒者(samasīlinaṃ)感到不悅(dummanā)。」
 amittā:敵人
 dummanā:不快樂、懊惱
 samasīlinaṃ:戒行相等者
 6. "Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;"
「於此世中依法而行(dhammaṃ caritvāna),兩人具等戒與儀(samasīlabbatā);」
 dhammaṃ caritvāna:已實行法者
 samasīlabbatā:戒行相等
 ubho:兩人
 "Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. tatiyaṃ.
「於天界中喜悅(nandino devalokasmiṃ),在欲樂中而歡喜(modanti kāmakāmino)。第三品完。」
 nandino:歡喜者
 devalokasmiṃ:在天界
 modanti:喜悅、歡樂
 kāmakāmino:欲樂之行者、希求欲者
 tatiyaṃ:第三(即第三品終結)
---
 1. "Tatiye sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo cāti"
「在第三品中(tatiye),也有許多居士與女居士(sambahulā gahapatī ca gahapatāniyo ca)——」
 tatiye:在第三(此指第三品或第三經)
 sambahulāpi:即使是許多(sambahulā = 多人,pi = 強調語氣)
 gahapatī ca gahapatāniyo ca:男居士與女居士(男:gahapati,女:gahapatānī)
 2. "bahukā gahapatayo ca gahapatāniyo ca āvāhavivāhakaraṇatthāya gacchantā tameva maggaṃ paṭipannā honti."
「許多男居士與女居士為了結婚(āvāhavivāhakaraṇatthāya)而前去,共同遵循同一條道路(tameva maggaṃ paṭipannā honti)。」
 āvāha-vivāha-karaṇa-atthāya:為了成婚與辦理婚姻事務
 gacchantā:正在前往
 tameva:那同一條
 maggaṃ:道路
 paṭipannā honti:已行於、步上…(paṭipajjati 的過去分詞)
 3. "Saṃvāsāti sahavāsā ekatovāsā."
「所謂『同住』(saṃvāsā),是指共同生活、居於一處。」
 saṃvāsā:同住,共住(saṃ = 一起,vāsa = 住)
 sahavāsā:共同居住
 ekatovāsā:在同一地方生活
 4. "Chavo chavāyāti guṇamaraṇena matattā chavo, guṇamaraṇeneva matāya chavāya saddhiṃ."
「所謂『凡夫與凡女共住』(chavo chavāyā),是指因德行死亡(guṇa-maraṇena matattā)而為凡夫,與同樣因德行已亡的凡女共住。」
 chavo:凡夫(意即品德已亡,如屍)
 guṇa-maraṇena:因德(善法、品德)已死
 matattā:由於死亡而成為…(已變成的狀態)
 chavāya saddhiṃ:與凡女一起
 matāya:已死(此處指品德之死)
 5. "Deviyā saddhinti guṇehi devibhūtāya saddhiṃ."
「所謂『與天女共住』(deviyā saddhiṃ),是指與因德行成為天女者共住。」
 deviyā:天女
 guṇehi:因為德行
 devibhūtāya:已成為天女的
 saddhiṃ:與…一起
 6. "Dussīloti nissīlo."
「所謂『破戒者』(dussīlo),即無戒德者(nissīla)。」
 dussīlo:破戒者,不守戒律者
 nissīlo:無戒者
 7. "Pāpadhammoti lāmakadhammo."
「所謂『惡法者』(pāpadhammo),是指下劣的品行(lāmakadhammo)。」
 pāpadhammo:惡法之人、惡行者
 lāmakadhammo:下劣行為的(lāma = 劣)
 8. "Akkosakaparibhāsakoti dasahi akkosavatthūhi akkosako, bhayaṃ dassetvā santajjanena paribhāsako."
「所謂『毀謗、辱罵者』(akkosakaparibhāsako),是指以十種辱罵內容進行辱罵(dasahi akkosavatthūhi),並以恐嚇方式使人驚懼(bhayaṃ dassetvā santajjanena)來加以誹謗者。」
 akkosako:罵人者
 paribhāsako:誹謗人者
 akkosavatthūhi:以辱罵之事(十種方式)
 bhayaṃ dassetvā:顯示恐怖
 santajjanena:以恐嚇方式
 9. "Evaṃ sabbattha attho veditabbo."
「一切皆應作如是理解。」
 evaṃ:如是
 sabbattha:在一切處
 attho:意義
 veditabbo:應理解
 10. "Kadariyāti thaddhamaccharino."
「所謂『慳吝者』(kadariyā),即頑固的慳垢者(thaddha-maccharino)。」
 kadariyā:慳吝者
 thaddha:固執、強硬
 maccharino:具慳垢者
 11. "Jānipatayoti jayampatikā."
「『實際夫妻』(jānipatayo),即夫妻成對(jayampatikā)。」
 jānipatayo:正式夫妻
 jayampatikā:夫妻(並列的夫婦)
 12. "Vadaññūti yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti."
「所謂『善語者』(vadaññū),是指能理解乞求者話語之義。」
 vadaññū:善於語言、柔和語
 yācakānaṃ:請求者、乞者
 vacanassa atthaṃ:話語的義理
 jānanti:理解
 13. "Saññatāti sīlasaṃyamena samannāgatā."
「所謂『自制者』(saññatā),是具有戒律自制之德者。」
 saññatā:自制、有約束
 sīlasaṃyamena:以戒律自我約制
 samannāgatā:具備的
 14. "Dhammajīvinoti dhamme ṭhatvā jīvikaṃ kappentīti dhammajīvino."
「所謂『依法生活者』(dhammajīvino),是指安住於法、以法為生的人。」
 dhammajīvino:依法生活的人
 dhamme ṭhatvā:安住於法
 jīvikaṃ kappenti:從事生活、生計
 15. "Atthāsaṃ pacurā hontīti vaḍḍhisaṅkhātā atthā etesaṃ bahū honti."
「所謂『利益增長』(atthāsaṃ pacurā),是指對他們而言,所謂『利益』為增長之義(vaḍḍhi-saṅkhātā atthā)。」
 atthāsaṃ:利益(利益之形態)
 pacurā honti:變多、豐富
 vaḍḍhisaṅkhātā:以增長為義
 etesaṃ:對他們而言
 16. "Phāsukaṃ upajāyatīti aññamaññaṃ phāsuvihāro jāyati."
「所謂『安樂生起』(phāsukaṃ upajāyati),是指彼此之間(aññamaññaṃ)產生和樂的住處。」
 phāsukaṃ:舒適、安樂
 upajāyati:生起
 aññamaññaṃ:彼此
 phāsuvihāro:安樂的生活或居住
 17. "Kāmakāminoti kāme kāmayamānā."
「所謂『欲樂之行者』(kāmakāmino),是指希求諸欲者(kāme kāmayamānā)。」
 kāmakāmino:希求欲樂者
 kāme:欲樂
 kāmayamānā:渴求的