《Ujjayasuttaṃ》
1.tha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami;
於是,優闍耶婆羅門(ujjayo brāhmaṇo)前往世尊(yena bhagavā)之處,前去後便親近而至(tena upasaṅkami)。
ujjayo brāhmaṇo:優闍耶,婆羅門名
yena...tena upasaṅkami:往某處而親近之常用句型
bhagavā:世尊、佛陀
2.upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
親近後,與世尊(bhagavatā)互相問候寒暄(sammodi)。
sammodi:歡喜問候、寒暄
saddhiṃ:與……一起
bhagavatā:與世尊(工具格)
3.Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
互以可悅之語(sammodanīyaṃ kathaṃ)、記念之語(sāraṇīyaṃ)交談後,他便退坐於一旁(ekamantaṃ nisīdi)。
sammodanīyaṃ kathaṃ:歡悅之語(禮貌性、開場白)
sāraṇīyaṃ:值得記念的,令人歡喜者
vītisāretvā:交談、以談話度過
ekamantaṃ:一旁(禮儀性退坐)
nisīdi:坐下
4.Ekamantaṃ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –
當優闍耶婆羅門(ujjayo brāhmaṇo)坐於一旁後(ekamantaṃ nisinno),向世尊(bhagavantaṃ)作如是言(etadavoca):
5.‘‘bhavampi no gotamo yaññaṃ vaṇṇetī’’ti ?
「喬達摩先生(gotama),您是否也讚嘆(vaṇṇeti)祭祀(yaññaṃ)呢?」
bhavampi no:您是否也(尊敬語「bhavaṃ」,+強調「pi」)
gotamo:喬達摩,尊稱佛陀
yaññaṃ:祭祀、祭典(常指婆羅門傳統火祭)
vaṇṇeti:讚嘆、稱許
6.‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi;
「婆羅門啊(brāhmaṇa),我並不讚嘆所有的祭祀(sabbaṃ yaññaṃ)。
na kho ahaṃ...vaṇṇemi:我不讚嘆
sabbaṃ yaññaṃ:一切祭祀(全部)
7.na panāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi.
但我亦不完全否定所有祭祀(na sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi)。
na...na:否定的雙重結構,表「非全然否定」
panāhaṃ:然我、然而我
表明立場非極端主義:非全贊成,亦非全反對
8.Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti;
凡是那種祭祀(yathārūpe yaññe),婆羅門啊,其中牛(gāvo)被殺、羊與山羊(ajeḷakā)被殺、雞與豬(kukkuṭasūkarā)被殺,種種有情(vividhā pāṇā)遭受殘害(saṅghātaṃ āpajjanti),
yathārūpe...yaññe:凡是這種性質的祭祀
haññanti:被殺
saṅghātaṃ āpajjanti:陷於傷害、殘殺、破壞
9.evarūpaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, sārambhaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi.
此類激烈傷害性的祭祀(sārambhaṃ yaññaṃ),我不予稱許。
sārambhaṃ:帶有激烈、加害性、攻擊性的
na vaṇṇemi:不讚嘆
10.Taṃ kissa hetu?
這是為何呢?
taṃ kissa hetu:此是何因?
11.Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā.
因為這類傷害性的祭祀,婆羅門啊,證阿羅漢果者(arahanto)或修習阿羅漢道者(arahattamaggaṃ samāpannā)皆不親近、不參與(na upasaṅkamanti)。
arahanto:阿羅漢
arahattamaggaṃ samāpannā:修習阿羅漢之道者
na upasaṅkamanti:不接近、不參加、不赴會
12.Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti;
至於那種祭祀,婆羅門啊,不殺牛、不殺羊、不殺雞豬、不傷害眾多有情,
13.evarūpaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, nirārambhaṃ yaññaṃ vaṇṇemi,
我讚嘆那種不具加害性(nirārambhaṃ)的祭祀。
nirārambhaṃ:無暴力、無加害、無攻擊性
vaṇṇemi:我稱許、我認可
14.yadidaṃ niccadānaṃ anukulayaññaṃ.
即是指那種恆常佈施(niccadānaṃ)、有益和順之祭祀(anukulayaññaṃ)。
niccadānaṃ:常行佈施
anukulayaññaṃ:順應福德、利他的供獻(對人有益而非加害)
15.Taṃ kissa hetu?
這是為何呢?
16.Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā’’ti.
因為此種無害性的祭祀,婆羅門啊,阿羅漢及行於阿羅漢道者皆會親近參與(upasaṅkamanti)。
📚 總結整理:
| 類別 | 特徵 | 佛陀立場 |
| ----------------------------- | ---------- | ---- |
| sārambhaṃ yaññaṃ(加害性祭祀) | 殺牛、殺羊、傷害眾生 | 不予稱許 |
| nirārambhaṃ yaññaṃ(無害性祭祀) | 無殺生,屬佈施與福業 | 予以稱讚 |
1. ‘‘Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ;
「馬祭(Assamedhaṃ)、人祭(purisamedhaṃ)、網捕祭(sammāpāsaṃ)、御馬灌頂祭(vājapeyyaṃ)與無拘祭(niraggaḷaṃ),」
Assamedha:「馬祭」
Purisamedha:「人祭」
Sammāpāsa:「網捕祭」,一種用網捕生物後進行的祭祀
Vājapeyya:「御馬灌頂祭」,含大量牲畜的王家祭典
Niraggaḷaṃ:「無拘祭」,不設限制的祭典
2. Mahāyaññā mahārambhā sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ; niraggaḷaṃ mahārambhā (pī.) saṃ. ni. 1.120, na te honti mahapphalā.
「這些盛大的祭祀(mahāyaññā),充滿劇烈動作(mahārambhā),如網捕祭、御馬灌頂祭與無拘祭,皆非大果之行。」
Mahāyaññā:「盛大的祭祀」
Mahārambhā:「強烈、粗暴的準備或行動」
Na...mahapphalā:「不是具大果報的(行為)」
3. ‘‘Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare;
「在這些祭祀中,山羊(ajeḷakā)、牛(gāvo),以及各種生物(vividhā)都遭屠殺(haññare);」
Ajeḷakā:「山羊」
Gāvo:「牛」
Vividhā:「種種眾生」
Haṇñare(被動動詞):被殺
4. Na taṃ sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino.
「那種祭祀(taṃ yaññaṃ),具正見者(sammaggatā)、大智者(mahesino)不會參與(upayanti)。」
Sammaggatā:「具正見、正道者」
Yaññaṃ:「祭祀」
Mahesino:「智者、聖者」
Upayanti:「前往、參與」
5. ‘‘Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṃ sadā;
「那些無暴力(nirārambhā)且常施於慈善(anukulaṃ)的祭祀,」
Nirārambhā:「無暴力、無殺戮之行」
Yajanti:「行祭、獻祭」
Anukulaṃ:「合宜、慈善」
Sadā:「常常、總是」
6. Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare;
「在那裏(ettha),山羊、牛與眾多生物都未被殺害(nettha haññare);」
Nettha:「在此處不…」
Haṇñare:被殺
7. Tañca sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino.
「這種祭祀(tañca yaññaṃ),正道行者、大智者則會參與(upayanti)。」
關鍵詞:如上
8. ‘‘Etaṃ evaṃ (syā. kaṃ.) yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo;
「智者(medhāvī)應當如此行祭(yajetha),這樣的祭祀果報豐富(mahapphalo);」
Yajetha:「應當行祭」
Medhāvī:「有智慧的人」
Eso yañño:「此祭」
Mahapphalo:「大果報的」
9. Etaṃ evaṃ hi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo;
「這樣的祭祀對施主(yajamānassa)而言,是較好的(seyyo),而非較惡劣的(na pāpiyo);」
Yajamānassa:「祭祀者、供施者」
Seyyo:「更好」
Na pāpiyo:「不是更惡」
10. Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā’’ti.
「這樣的祭祀(yañño)不僅廣大(vipulo),天神(devatā)亦歡喜(pasīdanti)。」
Vipulo:「廣大、殊勝」
Pasīdanti:「心喜、歡悅」
Devatā:「諸天、神祇」
《Ujjayasuttavaṇṇanā》
1. Navame saṅghātaṃ āpajjantīti vadhaṃ maraṇaṃ āpajjanti.
「第九(偈頌)中所說的『陷於聚集』(saṅghātaṃ āpajjanti),是指他們陷於殺害與死亡(vadhaṃ maraṇaṃ)。」
Saṅghātaṃ āpajjanti:「陷入殺戮的行為」
Vadhaṃ, maraṇaṃ:「殺害、死亡」
2. Niccadānanti salākabhattaṃ.
「『恆常布施』(niccadānaṃ)是指如同『選票供養』(salākabhatta)那樣的日常佈施行為。」
Niccadāna:「恆常布施」
Salākabhatta:「定期選人受供之供養」
3. Anukulayaññanti… dātabbanti attho.
「『順緣祭祀』(anukulayaññaṃ)是指由我等的父親與祖父所行之故,應當依照家族相承之順緣來行祭與佈施,其義是『應當施與』(dātabbaṃ)。」
Anukulayañña:「順於家族傳統之祭祀」
Dātabbaṃ:「應當施與、應予以佈施」
關於各種祭祀名稱之詞源分析(Assamedhantiādīsu...):
4. Assamedhantiādīsu assamettha medhantīti assamedho…
「於『馬祭』(assamedha)等祭中:『馬在此被殺』(assa + medha)故名為 assamedha,此名稱指一種依兩種方式(dvīhi pariyaññehi)獻祭的儀式,除了土地與人之外,其他一切財物皆作為祭品供養,總稱之為此名。」
Assamedha:assa(馬)+ medha(殺)
Pariyañña:「祭儀類型、方式」
Vibhava-dakkhiṇā:「財物布施」
5. Purisamettha medhantīti purisamedho…
「『人在此被殺』故名 purisamedha,是指需以四種方式祭祀,連同土地與在馬祭中提到的財物一併作為供養之儀式。」
Purisa:「人」
Medha:「殺」
Catūhi pariyaññehi:「四種祭式」
6. Sammamettha pāsantīti sammāpāso…
「『在此(ettha)以網捕(pāsa)準確投入(samma)』,因此稱為 sammāpāsa:每日精準擲網,於網落之地建立祭壇,自網所起之河岸(如娑羅樹河)反方向開始設祭,稱此為總體祭儀(sabbayāga)。」
Sammā + pāsa:「正確地擲網」
Vedi:「祭壇」
Sarassatī-nadiyā nimuggokāsa:「從沉入娑羅河之處開始」
7. Vājamettha pivantīti vājapeyyaṃ…
「『在此眾生(vāja)飲用(pivanti)』,所以名為 vājapeyyaṃ:以一種方式(pariyañña),用十七頭牲畜(sattarasa pasūhi)來獻祭,稱為貝盧樹(beluva)祭柱之祭,共十七項供物。」
Vāja:「牲畜、戰馬」
Pivanti:「飲用」
Sattarasa pasūhi:「十七頭牲畜」
Beluvayūpa:「貝盧樹製的祭柱」
8. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo…
「『在此無關閉(aggaḷa)』,稱為『無拘祭』(niraggaḷa):此乃以九種祭法(navahi pariyaññehi)進行,連人與地的所有供物總祭,稱為馬祭補足型(assamedhavikappa)。」
Aggaḷa:「門閂、阻礙」
Niraggaḷa:「無門閂、無限制」
Navahi pariyaññehi:「以九種方式」
9. Mahārambhāti mahākiccā mahākaraṇīyā.
「『大作為』(mahārambhā)意指需要大行動(mahākiccā)與重大準備(mahākaraṇīyā)。」
Mahārambha:「重大行動、大型準備」
10. Apica pāṇātipātasamārambhassa mahantatāyapi mahārambhāyeva.
「再者,因這些祭祀含有極大程度的殺生行為(pāṇātipāta-samārambha),亦可稱其為『劇烈行為』(mahārambhā)。」
Pāṇātipāta:「殺生」
Samārambha:「行動、發動」
11. Na te honti mahapphalāti… nipphalāva hontīti attho.
「所謂『它們不是具大果的(na te honti mahapphalā)』,此語乃以有條件的語言來說明無果,因此其實義為『這些祭祀乃是無果(nipphalāva)之行』。」
Mahapphala:「大果報」
Nipphala:「無果報」
12. Idañca pāṇātipātasamārambhameva sandhāya vuttaṃ.
「這裡所指的即是:針對其所包含的殺生行動(pāṇātipātasamārambha)而言。」
13. Yaṃ pana tattha antarantarā dānaṃ diyyati… mandaphalaṃ hotīti attho.
「即便其中偶爾有佈施(dānaṃ diyyati),但由於與殺生共行(samārambhena upahatattā),故非為大果(mahapphalaṃ),僅得薄果(mandaphalaṃ)。」
Dānaṃ:「佈施」
Mandaphala:「果報微弱」
14. Haññareti haññanti.
「『Haññare』是『被殺』的意思(動詞被動式)。」
15. Yajanti anukulaṃ sadāti… pacchimapurisāpi yajantīti attho.
「『恆常順緣地獻祭者(yajanti anukulaṃ sadā)』,意思是因祖先曾行此祭,後人亦隨之舉行(pubbapurisehi yiṭṭhattā pacchimapurisāpi yajanti)。」
Anukulaṃ:「順緣」
Yajanti:「舉行祭祀」
Pubbapurisa/pacchimapurisa:「祖先/後人」
16. Seyyo hotīti visesova hoti.
「『較佳』(seyyo)是指其具有殊勝之處(visesa)。」
17. Na pāpiyoti pāpaṃ kiñci na hoti.
「『非較劣』(na pāpiyo)是指其中無任何惡行(pāpaṃ kiñci)。」