《Pattakammasuttaṃ》(應作業經)
61. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami;
這時,給孤獨長者(Anāthapiṇḍiko gahapati)前往佛陀所在之處(yena bhagavā tenupasaṅkami)。
Anāthapiṇḍiko gahapati:「給孤獨長者」,大護施主
tena + upasaṅkami:「前往」
yena bhagavā:「佛陀所在之處」
Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
他前往後,禮拜佛陀(abhivādetvā),在一旁坐下(ekamantaṃ nisīdi)。
abhivādetvā:「頂禮後」
ekamantaṃ:「在一旁」
nisīdi:「坐下」
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
當給孤獨長者坐在一旁時,佛陀對他這樣說道(etadavoca):
‘‘Cattārome, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
「長者(gahapati),這世間有四種法(cattāro dhammā)是所愛、所願、所喜悅而難得者(iṭṭhā, kantā, manāpā, dullabhā)。
cattāro dhammā:「四種法」
iṭṭhā:「所願的、可欲的」
kantā:「可愛的」
manāpā:「令人悅意的」
dullabhā:「難得的」
lokasmiṃ:「於世間」
Katame cattāro?
哪四種呢?(katame cattāro)
Bhogā me uppajjantu sahadhammenāti, ayaṃ paṭhamo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
一、願我有資財生起,依正法而得(bhogā me uppajjantu sahadhammena)——此是第一種可愛可樂而難得之法(paṭhamo dhammo iṭṭho... dullabho)。
bhogā:「財富、資具」
me uppajjantu:「願我得生起」
sahadhammena:「依正法,合法地」
ayaṃ paṭhamo dhammo:「這是第一法」
Bhoge laddhā sahadhammena yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehīti, ayaṃ dutiyo dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
二、當我依法得資財後(bhoge laddhā sahadhammena),願我與親族、師長共享榮譽(yaso me āgacchatu saha ñātīhi saha upajjhāyehi)——這是第二種可愛可樂而難得之法。
bhoge laddhā:「得資財之後」
yaso me āgacchatu:「願得名譽、聲望」
saha ñātīhi:「與親族一同」
saha upajjhāyehi:「與師長一同」
Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemīti, ayaṃ tatiyo dhammo...
三、當我依法得資財與榮譽之後,願我與親族與師長們共同長壽安樂地活著(ciraṃ jīvāmi dīghamāyuṃ pālemi)——這是第三種可愛可樂而難得之法。
ciraṃ jīvāmi:「長久地活著」
dīghamāyuṃ pālemi:「得長壽,護長命」
Bhoge laddhā sahadhammena yasaṃ laddhā saha ñātīhi saha upajjhāyehi ciraṃ jīvitvā dīghamāyuṃ pāletvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmīti...
四、當我依法得資財與榮譽,與親族師長們長壽共住後,於命終身壞之時(kāyassa bhedā paraṃ maraṇā),願我得善趣天界之生(sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjāmi)——此為第四種可愛可樂而難得之法。
kāyassa bhedā:「身壞」
paraṃ maraṇā:「死後」
sugatiṃ:「善趣」
saggaṃ lokaṃ:「天界」
upapajjāmi:「得生」
Ayaṃ catuttho dhammo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ.
這是第四種所願、所愛、可喜、難得之法。
Ime kho, gahapati, cattāro dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.
長者啊,這四種法的確是世間所愛、所願、可喜而難得的。
📘 總結(四種世間可欲難得法):
| 項目 | 巴利原句 | 漢譯 | 說明 |
| -- | ------------------------------------ | ---------- | ------- |
| 1 | Bhogā me uppajjantu sahadhammena | 願我依正法得資財 | 合法得財富 |
| 2 | Yaso me āgacchatu... | 願我得榮譽與親師共享 | 名聲與人和 |
| 3 | Ciraṃ jīvāmi... | 願我長壽與親師共住 | 長命安穩 |
| 4 | Kāyassa bhedā... | 願我死後得生天界 | 得善終、升天趣 |
‘‘Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti.
長者啊,為了獲得這四種在世間所愛、所願、可喜而難得的法(imesaṃ… catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ… dullabhānaṃ),有四種法是能導致(saṃvattanti paṭilābhāya)的。
imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ:「這四種法」指前述可愛難得法
iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ:「所願、可愛、悅意、難得」
paṭilābhāya saṃvattanti:「導致獲得、促成得之」
Katame cattāro?
哪四種呢?
Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā.
信的成就(saddhāsampadā)、戒的成就(sīlasampadā)、捨的成就(cāgasampadā)、慧的成就(paññāsampadā)。
第一:信的成就(Saddhāsampadā)
‘‘Katamā ca, gahapati, saddhāsampadā?
長者,什麼是信的成就呢?
Idha, gahapati, ariyasāvako saddho hoti,
此處,長者,聖弟子(ariyasāvako)具有信心(saddho hoti),
ariyasāvako:「聖弟子」
saddho hoti:「有信心」
saddahati tathāgatassa bodhiṃ –
他對如來之覺悟(tathāgatassa bodhiṃ)生起信解(saddahati):
‘itipi so bhagavā…’
「如是彼世尊(so bhagavā):阿羅漢、正等覺者、具足明行者、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人之師、佛、世尊。」(八種佛號)
itipi so bhagavā...:為標準八稱頌佛句,表示對佛德的信受
Ayaṃ vuccati, gahapati, saddhāsampadā.
這就稱為信的成就。
第二:戒的成就(Sīlasampadā)
‘‘Katamā ca, gahapati, sīlasampadā?
長者,什麼是戒的成就呢?
Idha, gahapati, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti.
此處,聖弟子遠離殺生(pāṇātipātā paṭivirato)……乃至遠離飲酒導致放逸之處(surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato)。
此處為省略「五戒」具體內容:殺生、不與取、不邪淫、妄語、飲酒
paṭivirato hoti:「遠離、戒除」
Ayaṃ vuccati, gahapati, sīlasampadā.
這就稱為戒的成就。
第三:捨的成就(Cāgasampadā)
‘‘Katamā ca, gahapati, cāgasampadā?
長者,什麼是捨的成就呢?
Idha, gahapati, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati…
此處,聖弟子以心中除去了污垢與慳貪(vigatamalamaccherena cetasā),居住於家庭中(agāraṃ ajjhāvasati),
vigata-mala-macchera:「去除垢穢的慳吝」
cetasā:「以心」
agāraṃ ajjhāvasati:「在家生活者」
muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato.
他樂於布施(muttacāgo),慷慨施與(payatapāṇi),喜捨所持(vosaggarato),樂於應請(yācayogo),樂於施與與分享(dānasaṃvibhāgarato)。
muttacāgo:「放捨」
payatapāṇi:「樂施者,張開手施與」
vosaggarato:「樂於捨棄所執」
yācayogo:「樂於應請」
dānasaṃvibhāgarato:「樂於布施分享」
Ayaṃ vuccati, gahapati, cāgasampadā.
這就稱為捨的成就。
第四:慧的成就(Paññāsampadā)
‘‘Katamā ca, gahapati, paññāsampadā?
長者,什麼是慧的成就呢?
接下來以五蓋為障礙,說明無慧者的敗壞行為。
Abhijjhāvisamalobhābhibhūtena… cetasā viharanto…
若人被不正的貪欲(abhijjhā-visama-lobha)所壓伏(abhibhūtena cetasā)而住,
abhijjhā:「貪求」
visamalobha:「不正貪」
abhibhūtena:「被征服、壓倒」
akiccaṃ karoti, kiccaṃ aparādheti… yasā ca sukhā ca dhaṃsati.
他會作不應作之事(akiccaṃ karoti),應作之事卻犯錯(kiccaṃ aparādheti),因此毀損名聲與安樂(yasā ca sukhā ca dhaṃsati)。
akiccaṃ:「非務」
kiccaṃ:「正務」
aparādheti:「違失、犯錯」
yasā:「聲譽」
sukhā:「安樂」
dhaṃsati:「毀壞、喪失」
同樣的句型重複應用於下列四種煩惱:
1. byāpāda(瞋恨)
2. thinamiddha(昏沉與睡眠)
3. uddhaccakukkucca(掉舉與惡作)
4. vicikicchā(疑)
最後結語(未列出但可推知):
Ayaṃ vuccati, gahapati, paññāsampadā.
這就稱為慧的成就。
總結:四種難得善法之因
| 四種成就(Sampadā) | 導向所得(對應前段) |
| ----------------- | ---------- |
| Saddhā(信) | 正命之財,善法之根本 |
| Sīla(戒) | 名聲與共處和合 |
| Cāga(捨) | 長壽與福德安穩 |
| Paññā(慧) | 臨終善趣與解脫之門 |
以下是您提供的巴利文段落的 逐句翻譯,並標註關鍵詞原文以利深入學習:
1.‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「居士啊,當聖弟子知道『貪欲與不正當貪婪(abhijjhāvisamalobha)是心的污垢(cittassa upakkilesa)』之後,便捨斷了此心的污垢。」
2.Byāpādo cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『瞋恚(byāpāda)是心的污垢』後,便捨斷了瞋恚這心的污垢。」
3.Thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『惛沉與睡眠(thinamiddha)是心的污垢』後,便捨斷了惛沉睡眠這心的污垢。」
4.Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『掉舉與後悔(uddhacca-kukkucca)是心的污垢』後,便捨斷了掉悔這心的污垢。」
5.Vicikicchā cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.
「當他知道『疑(vicikicchā)是心的污垢』後,便捨斷了疑這心的污垢。」
6.Yato ca kho, gahapati, ariyasāvakassa abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti.
「居士啊,當聖弟子確知『貪欲與邪貪是心的污垢』之後,這種污垢便已被捨離(pahīna)。」
7.Byāpādo cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『瞋恚是心的污垢』之後,瞋恚便被捨離。」
8.Thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『惛沉睡眠是心的污垢』後,惛沉睡眠便被捨離。」
9.Uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā uddhaccakukkuccaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『掉悔是心的污垢』之後,掉悔便被捨離。」
10.Vicikicchā cittassa upakkileso’’ti, iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno hoti.
「當他知道『疑是心的污垢』之後,疑便被捨離。」
11.Ayaṃ vuccati, gahapati, ariyasāvako mahāpañño puthupañño āpātadaso āpāthadaso paññāsampanno hāsapañño.
「這樣的聖弟子,居士啊,被稱為:具大智慧(mahāpañña)、具廣智慧(puthupañña)、見過患者(āpātadasa/āpāthadasa)、智慧圓滿者(paññāsampanna)、具增長智慧者(hāsapañña)。」
12.Ayaṃ vuccati, gahapati, paññāsampadā.
「這就稱為,居士啊,智慧成就(paññāsampadā)。」
13.Imesaṃ kho, gahapati, catunnaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime cattāro dhammā paṭilābhāya saṃvattanti.
「這四種法,居士啊,能導致世間中稀有、可愛、令人悅意與喜愛(iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ)之事的獲得(paṭilābhāya saṃvattanti)。」
以下段落轉入\\四種善業(cattāri pattakammāni)\\的運用:
14.Sa kho so, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri pattakammāni kattā hoti.
「居士啊,那位聖弟子以勤奮精進(uṭṭhāna-vīriya)、親力勞動(bāhābala-paricita)、以汗水得來(sedā-vakkhitta)的正法財富(dhammika-dhammaladdha),能從事四種善業(cattāri pattakammāni)。」
15.Katamāni cattāri?
「哪四種呢?」
16.Idha gahapati, ariyasāvako… attānaṃ sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「居士啊,聖弟子首先使自己快樂、充實(attānaṃ sukheti pīṇeti),適當地安住於樂(sammā sukhaṃ pariharati)。」
17.Mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使父母快樂、充實,適當地安住於樂。」
18.Puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使子女、配偶、僕從、工人快樂、充實,適當地安住於樂。」
19.Mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṃ pariharati.
「使朋友與親族快樂、充實,適當地安住於樂。」
20.Idamassa paṭhamaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.
「這是他第一項的用途(ṭhānagata),如實擁有(pattagata),依適當處所而使用(āyatanaso paribhutta)。」
‘‘Puna caparaṃ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi
「又復次,居士,聖弟子以勤奮精進所獲得之財富,憑藉臂力聚集,流汗所得,依法而得之資財,」
uṭṭhānavīriya:勤奮與精進
bhoga:財富、資產
bāhābala:臂力
sedāvakkhitta:流汗所致
dhammika:合乎法的
dhammaladdha:依法所得
ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti,
「若有出家沙門與婆羅門,遠離醉逸與放逸,安住於忍辱與柔和,自我調伏、自我息止、自我寂靜者,」
samaṇabrāhmaṇa:沙門與婆羅門
madappamāda:醉逸與放逸
khanti:忍辱
soracca:柔和、和順
damenti:調伏
samenti:息止、止息
parinibbāpenti:寂靜、究竟止息
tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ.
「他於如是之沙門婆羅門中,安置殊勝之布施,導向善趣、果報安樂、趣向天界。」
uddhaggika:殊勝的、最上的
dakkhiṇā:布施、供養
patiṭṭhāpeti:安置、建立
sovaggika:善趣的
sukhavipāka:安樂的果報
saggasaṃvattanika:導向天界的
Idamassa catutthaṃ ṭhānagataṃ hoti pattagataṃ āyatanaso paribhuttaṃ.
「這是他的第四種如理的用途,適所應用,於其門類中正當地被受用。」
catuttha:第四
ṭhānagata:於正處、合宜之處
pattagata:實得、達成
āyatanaso paribhutta:依門類適當受用
Sa kho so, gahapati, ariyasāvako… cattāri pattakammāni kattā hoti.
「是故,居士,聖弟子以如上所述方式,對依法獲得之財富作四種正當用途。」
Yassa kassaci… bhogā aṭṭhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā.
「若有人所擁之財富未用於此四種用途者,則此等財富稱為:未置於正處、未得正果、未於適所受用。」
aṭṭhānagata:未處於正地
apattagata:未得其應得
anāyatanaso paribhutta:未依類門善用
Yassa kassaci… bhogā ṭhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttā’’ti.
「若有人所擁之財富正用於此四種用途者,則稱此財為:處於正地、得其正果、於其應門善加受用。」
‘‘Bhuttā bhogā bhatā bhaccā gatā bhūtā bhaṭā bhaccā, vitiṇṇā āpadāsu me;
「財已享用,僱人已給薪,子女已受養,危難已脫離。」
bhuttā:已食、已享用
bhatā:已給薪
bhaccā:子女、家人
āpadāsu:危難中
vitiṇṇā:已超越、解脫
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, atho pañcabalī katā; Upaṭṭhitā sīlavanto, saññatā brahmacārayo.
「殊勝的布施已施與,五種供養已完成,持戒梵行者已被供養與照顧。」
uddhaggā dakkhiṇā:殊勝布施
pañcabalī:五種供養(親族、賓客、先亡、國王、天神)
upaṭṭhitā:已奉侍、已供養
sīlavanto:持戒者
saññatā:自制者
brahmacārayo:梵行者
‘‘Yadatthaṃ bhogaṃ iccheyya, paṇḍito gharamāvasaṃ; So me attho anuppatto, kataṃ ananutāpiyaṃ.
「智者居家者若欲求財,即為此等目的;今我所願已達成,已作之事不致懊悔。」
yadatthaṃ:為了何種目的
bhogaṃ iccheyya:欲得財富
kataṃ ananutāpiyaṃ:已作之事無須後悔
‘‘Etaṃ evaṃ anussaraṃ macco, ariyadhamme ṭhito naro; Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
「常如是憶念之凡人,安住於聖法之人,於此世受人稱讚,死後於天歡喜。」
anussaraṃ:憶念、記得
macco:凡人
ariyadhamme ṭhito:住於聖法
pasaṃsanti:稱讚
pecca:死後
sagge pamodatī:於天界歡喜
《Pattakammasuttavaṇṇanā》
1. Dutiyassa paṭhame aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā.
「第二(sutta)中的第一句,通過否定非可意(aniṭṭha)的方式來表達可意(iṭṭhā)。」
aniṭṭha-paṭikkhepena:「否定非可意」
iṭṭhā:「可意、可愛、喜樂的」
2. Mane kamanti pavisantīti kantā.
「她們悅入於心,故稱為『可愛的』(kantā)。」
manaṃ:「心」
kamanti:「悅入、合意」
pavisanti:「進入」
kantā:「可愛的女子」
3. Manaṃ appāyanti pavaḍḍhentīti manāpā.
「她們使人之心歡喜增長,故稱為『可喜的』(manāpā)。」
appāyanti:「使愉悅」
pavaḍḍhentī:「使增長」
manāpā:「可喜的」
4. Dullabhāti paramadullabhā.
「『難得的』即是『極難得的』。」
dullabhā:「難得的」
parama-:「極、最」
5. Bhogāti bhuñjitabbā rūpādayo visayā.
「所謂『財富』(bhogā),指可享用之色等境界。」
bhoga:「財富、資產」
bhuñjitabba:「可享用的」
rūpādayo visayā:「色等對境」
6. Sahadhammenāti dhammeneva saddhiṃ uppajjantu, mā dhammūpaghātaṃ katvā adhammenāti.
「所謂『隨法而得』(sahadhammena),意謂與法相應而生起,莫違法而以非法得之。」
sahadhammena:「隨法、合法地」
dhammūpaghāta:「損毀正法」
adhammena:「以非法方式」
7. Athavā sahadhammenāti sakāraṇena, tena tena senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇena saddhiṃyeva uppajjantūti attho.
「或者『隨法』意指『隨其因緣』,如憑藉將軍、長官等理由而合法得之。」
sakāraṇena:「有其因」
senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇa:「軍官或主官之地位等理由」
8. Yasoti parivārasampatti.
「所謂『名聲』(yaso),指眷屬與隨從之具足。」
yaso:「名聲、威望」
parivāra-sampatti:「隨眾成就、隨從福報」
9. Sahañātībhīti ñātakehi saddhiṃ.
「『與親族俱』即與親戚共住。」
saha-ñātībhi:「與親族一同」
ñātaka:「親戚」
10. Saha upajjhāyehīti sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā upajjhāyasaṅkhātehi sandiṭṭhasambhattehi saddhiṃ.
「『與阿闍梨俱』,意謂與名為阿闍梨之見面相處者共同承受苦樂者同住。」
upajjhāya:「阿闍梨、師父」
upanijjhāyitabbattā:「應共同沉思、陪伴」
sandiṭṭha-sambhatta:「當面交往、直接關係者」
11. Akiccaṃ karotīti akātabbaṃ karoti.
「他行不應行之事。」
akiccaṃ:「不應行之事」
karoti:「作、行」
12. Kiccaṃ aparādhetīti kattabbayuttakaṃ kiccaṃ akaronto taṃ aparādheti nāma.
「對應當行之事怠忽,名為違失(過失)。」
kiccaṃ:「應作之事」
aparādheti:「犯錯、違失」
13. Dhaṃsatīti patati parihāyati.
「(他)墮落、衰敗。」
dhaṃsati:「毀壞、退失」
parihāyati:「退失、衰減」
14. Abhijjhāvisamalobhanti abhijjhāsaṅkhātaṃ visamalobhaṃ.
「所謂『不正貪』即是名為『貪求』(abhijjhā)之不正欲望。」
abhijjhā:「貪求、慾望」
visamalobha:「不平等、非正之貪欲」
15. Pajahatīti nudati nīharati.
「所謂『捨離』即是驅逐、排除。」
pajahati:「捨離、捨棄」
nudati:「推開」
nīharati:「除去」
16. Mahāpaññoti mahantapañño.
「大智慧者即是具偉大智慧者。」
mahāpañño:「大智慧者」
mahanta-:「大、偉大」
17. Puthupaññoti puthulapañño.
「廣智慧者即是具廣博智慧者。」
puthupañño:「廣博智慧者」
puthula-:「寬廣的」
18. Āpātadasoti taṃ taṃ atthaṃ āpāteti tameva passati, sukhumampissa atthajātaṃ āpātaṃ āgacchatiyevāti attho.
「『洞見者』(āpātadaso)意即能洞察此或彼之義,即便是微細之義理也能即刻現前可見。」
āpātadasa:「洞見者」
āpāteti:「使顯現、見到」
sukhumam atthajātaṃ:「微細的義理」
19. Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi.
「所謂『以勤奮精進獲得』者,意即以稱為『勤奮』(uṭṭhāna)之精進所得者。」
uṭṭhāna-vīriya-adhigata:「由勤奮精進所獲得」
20. Bāhābalaparicitehīti bāhābalena paricitehi vaḍḍhitehi.
「所謂『以臂力聚集』者,意即以體力聚斂而增長者。」
bāhābala:「臂力」
paricita:「積聚」
vaḍḍhita:「增長」
21. Sedāvakkhittehīti avakkhittasedehi, sedaṃ muñcitvā vāyāmena payogena samadhigatehīti attho.
「所謂『流汗所獲』,意即經汗水灑落,透過努力與勤奮而成就者。」
seda:「汗」
avakkhitta:「流下的」
vāyāma:「努力」
payoga:「實行」
samadhigata:「完全獲得的」
22. Dhammikehīti dhammayuttehi.
「所謂『合法』,意指與法相應者。」
dhammika:「合法、合乎法的」
dhammayutta:「與法相應」
23. Dhammaladdhehīti dasakusalakammapathadhamme akopetvā laddhehi.
「所謂『依法得』者,指未違十善業道之法而得者。」
dhammaladdha:「依法而得」
dasakusalakammapatha:「十善業道」
akopetvā:「不破壞、不違反」
Pattakammānīti yuttakammāni anucchavikakammāni.
「所當作之業」(pattakammāni)即是合宜的、相稱的行為(yuttakammāni, anucchavikakammāni)。
Sukhetīti sukhitaṃ karoti.
「令安樂」(sukheti)即是令對方感到快樂、安樂(sukhitaṃ karoti)。
Pīṇetīti pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti.
「使充實」(pīṇeti)是使其充盈、強健有力(pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti)。
Ṭhānagataṃ hotīti kāraṇagataṃ hoti.
「成為有根有據」(ṭhānagataṃ hoti)即是依據因緣、具備正當理由(kāraṇagataṃ hoti)。
Kiṃ pana tanti?
那麼,這是指什麼呢?(直譯:那麼,那是什麼?)
Catūsu pattakammesu ekaṃ bhogehi kattabbakammaṃ bhogajātameva ṭhānagataṃ.
在四種所當作之業中,有一種是以財物行施,這種財施本身即具有合理的依據(bhogehi kattabbakammaṃ, bhogajātaṃ, ṭhānagataṃ)。
Pattagatanti yuttappattaṭṭhānagataṃ.
「所得處」(pattagataṃ)指的是合宜且適當的所得之處(yuttappattaṭṭhānagataṃ)。
Āyatanaso paribhuttanti kāraṇeneva paribhuttaṃ bhogajātaṃ hoti.
「依處而受用」(āyatanaso paribhuttaṃ)即是依據正當理由而使用財物(kāraṇena paribhuttaṃ bhogajātaṃ)。
Pariyodhāyasaṃvattatīti pidahitvā vattati.
「導致遮止」(pariyodhāyasaṃvattati)意指像遮蔽一樣生起作用,即發揮防護作用(pidahitvā vattati)。
Yathā aggiādīhi uppannāsu āpadāsu, evaṃ ādittagehanibbāpanādīnaṃ atthāya dhanapariccāgaṃ katvā tāsaṃ āpadānaṃ maggaṃ pidahati nivāreti.
如同在火災等災難中,為了撲滅火宅等事而捨財,便能封閉這些災禍的因緣(ādittageha, nibbāpana, dhanapariccāga, āpada, pidahati, nivāreti)。
Sotthiṃ attānaṃ karotīti nirupaddavaṃ khemaṃ attānaṃ karoti.
「令自身平安」(sotthiṃ attānaṃ karoti)即是令自己無災無害,安穩安全(nirupaddavaṃ, khemaṃ)。
Ñātibalinti ñātakānaṃ baliṃ.
「親族供獻」(ñātibali)即對親屬應施之供養(ñātaka)。
Atithibalinti āgantukānaṃ baliṃ.
「賓客供獻」(atithibali)即對來訪者應施之供養(āgantuka)。
Pubbapetabalinti paralokagatānaṃ ñātakānaṃ baliṃ.
「先亡供獻」(pubbapetabali)即對已往生的親屬之供養(paralokagata, ñātaka)。
Rājabalinti rañño kattabbayuttakaṃ rājabaliṃ.
「國王供獻」(rājabali)即對國王應當施之供養(rañño, kattabbayuttakaṃ)。
Devatābalinti devatānaṃ kattabbabaliṃ.
「天神供獻」(devatābali)即對天神應施之供養(devatā, kattabbabaliṃ)。
Sabbametaṃ tesaṃ tesaṃ yathānucchavikavasena dātabbadānassa adhivacanaṃ.
以上所述全部都是依照對象而應施之布施的名稱(yathānucchavika, dātabba, adhivacana)。
Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā.
「安住於忍辱與柔和」(khantisoracce niviṭṭhā)即是安住於忍受與調柔的善行之中(adhivāsanakkhanti, susīlatā)。
Ekamattānaṃ damentīti ekaṃ attanova attabhāvaṃ indriyadamena damenti.
「調御自身」(ekaṃ attānaṃ damenti)是指以調伏諸根來調御自己的身心(indriyadama)。
Samentīti attano cittaṃ kilesavūpasamanena samenti.
「令心得寂靜」(samenti)即以煩惱的止息來使心寧靜(kilesa, vūpasamana)。
Parinibbāpentīti kilesaparinibbāneneva parinibbāpenti.
「令涅槃寂滅」(parinibbāpenti)即以煩惱完全熄滅而達到寂滅(kilesa, parinibbāna)。
Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā.
「高升者」(uddhaggikā)是指透過修行成果逐層上升至更高層次者(uparūparibhūmi, phaladāna, uddhamagga)。
Saggassa hitāti tatrupapattijananato sovaggikā.
「有益於天界者」(sovaggikā)即指能引生投生天界的(sagga, upapatti, janana)。
Nibbattanibbattaṭṭhāne sukhova vipāko assāti sukhavipākā.
「生起之處帶來樂果者」(sukhavipākā)即是在投生之處有樂報的(nibbattiṭṭhāna, sukha, vipāka)。
Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā, evarūpaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti attho.
能生起十種殊勝天界果報(如天色等),故稱為「趣向天界」(saggasaṃvattanikā),設置此類福田(dakkhiṇa)即有此意(dibbavaṇṇa, visesa, nibbattana)。
Ariyadhamme ṭhitoti pañcasīladhamme patiṭṭhito.
「住於聖法」(ariyadhamme ṭhito)即是安住於五戒善法中(pañcasīla, dhamma, patiṭṭhita)。
Pecca sagge pamodatīti paralokaṃ gantvā yattha sagge paṭisandhiṃ gaṇhāti, tattha modati.
「死後生天歡樂」(pecca sagge pamodati)是指死後往生天界,於其中獲得喜樂(paraloka, sagga, paṭisandhi, modati)。
Sotāpannasakadāgāmino vā hontu anāgāmī vā, sabbesaṃ ayaṃ paṭipadā labbhatevāti.
無論是須陀洹果、斯陀含果或阿那含果的行者,此等修行道(paṭipadā)皆能得證(sotāpanna, sakadāgāmin, anāgāmin)。
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)