2025年5月12日 星期一

AN.3.34.最上淨信經

 《Aggappasādasuttaṃ》最上淨信經
 Cattārome, bhikkhave, aggappasādā.
 比丘們,有這四種最上的淨信。
 (aggappasādā:最上的信淨)
 Katame cattāro?
 哪四種呢?
 Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā,
 比丘們,一切眾生,不論是無足、有二足、有四足、多足,有色、無色、有想、無想、非有想非無想,
 (sattā:眾生;apadā:無足者;dvipadā:二足者;catuppadā:四足者;bahuppadā:多足者;rūpino:有色者;arūpino:無色者;saññino:有想者;asaññino:無想者;nevasaññināsaññino:非有想非無想者)
 tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho.
 如來——阿羅漢、正等正覺者——被宣說為他們中之最上者。
 (tathāgato:如來;aggam akkhāyati:被宣說為最上者;arahaṃ:阿羅漢;sammāsambuddho:正等正覺者)
 Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā.
 比丘們,那些對佛有信心者,是對最上者有信心的人。
 (buddhe pasannā:對佛生信;agge pasannā:對最上者生信)
 Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
 而對最上者生起信心,其果報亦為最上。
 (aggo vipāko:最上的果報) 第二段:對道之最上淨信
 Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā,
 比丘們,一切有為法中,
 (dhammā saṅkhatā:有為法)
 ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyati.
 聖者的八支聖道被說為最上者。
 (ariyo aṭṭhaṅgiko maggo:聖八正道;aggamakkhāyati:被宣說為最上)
 Ye, bhikkhave, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā.
 比丘們,那些對聖八正道有信心者,是對最上者有信心的人。
 (magge pasannā:對道生信)
 Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
 而對最上者生起信心,其果報亦為最上。 第三段:對出離之最上淨信
 Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā,
 比丘們,不論是一切有為或無為法中,
 (saṅkhatā:有為法;asaṅkhatā:無為法)
 virāgo tesaṃ aggamakkhāyati,
 出離被說為其中的最上者。
 (virāgo:出離、離染)
 yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.
 即是:醉除(斷除欲醉)、渴滅(止息渴愛)、依除(拔除愛執依處)、輪斷(斷輪迴)、愛盡、離染、滅、涅槃。
 (madanimmadano:醉除;pipāsavinayo:渴滅;ālayasamugghāto:依處拔除;vaṭṭupacchedo:輪迴斷;taṇhākkhayo:愛盡;nirodho:滅;nibbānaṃ:涅槃)
 Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā.
 比丘們,那些對離染法生信者,是對最上者有信心的人。
 Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
 而對最上者生起信心,其果報亦為最上。
 “Yāvatā , bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā,
 比丘們,所有的僧團或集團,
  Yāvatā:凡有,無論多少
  saṅghā:僧伽(宗教團體)
  gaṇā:集團、群體 tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati,
 如來弟子僧伽是其中被說為最上的。
  tathāgata-sāvaka-saṅgho:如來之聲聞僧伽
  aggam akkhāyati:被說為最上者 yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā,
 即:四雙八輩的聖者(四向四果)。
  cattāri purisayugāni:四對聖人(入流、一路、一來、不還、阿羅漢的各初後果)
  aṭṭha purisapuggalā:八種聖者 esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo,
 這是世尊的聲聞僧,是值得供養、迎請、受供、合掌恭敬者。
  āhuneyyo:應受供養
  pāhuneyyo:應受迎請
  dakkhiṇeyyo:應受布施
  añjalikaraṇīyo:應以合掌恭敬對待 anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
 是世間最無上的福田。
  anuttaraṃ:無上
  puññakkhettaṃ:福田(福德之田)
  lokassa:對世間而言 Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā.
 比丘們,那些對僧伽生信者,是對最上者生信。
  saṅghe pasannā:對僧伽生起信心
  agge pasannā:對最上者生信 Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.
 而對最上者生信,其果報亦為最上。
  aggo vipāko:最上的果報 Ime kho, bhikkhave, cattāro aggappasādā’’ti.
 比丘們,這就是四種最上的淨信。
  cattāro aggappasādā:四種最上信 偈頌部分逐句翻譯
(總結性偈頌,出自《Itivuttaka》90經) “Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;
 對最上者生信之人,能如實了知最上法;
  Aggato... pasannānaṃ:對最上者生起信心者
  vijānataṃ:如實知者
  dhammaṃ:法 Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.
 對佛生信者,已皈依於最無上的受供者。
  buddhe pasannānaṃ:對佛生信之人
  dakkhiṇeyye anuttare:無上的受供者(指佛) Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;
 對法生信者,趨於出離、寂止與安樂;
  virāga:離染
  upasama:寂止
  sukha:安樂 Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.
 對僧伽生信者,皈依於最無上的福田;
  puññakkhette:福田
  anuttare:無上者 Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;
 若向最上者布施,最上的福德日益增長;
  dānaṃ dadataṃ:布施者
  puññaṃ pavaḍḍhati:福德增長 Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.
 壽命、容色、名聲、譽稱、快樂與力量皆成最上;
  āyu:壽命
  vaṇṇa:容色
  yaso/kitti:名聲與稱譽
  sukha/bala:快樂與力量 Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;
 對最上者布施之智者,專注於最上之法;
  aggassa dātā:施與最上者之人
  medhāvī:智者
  aggadhammasamāhito:安住於最上法者 Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti.
 無論生為天人或人類,得證最上者,心歡悅而自在。
  devabhūto:生為天人
  manusso vā:或為人類
  aggappatto:已得最上
  pamodatī:心悅、自樂 小結:四種最上淨信(Cattāro Aggappasādā)
| 種信心對象      | 對應內容        | 被譽為「最上」的理由         | 果報              |
| ---------- | ----------- | ------------------ | --------------- |
| 佛(Buddha)  | 對如來的信心      | 佛為眾生中之最上           | 得無上果報           |
| 法(Dhamma)  | 對八正道與出離法的信心 | 八正道為有為法中最上;涅槃為法中最上 | 得出離與寂止之安樂       |
| 僧(Saṅgha)  | 對聖弟子僧的信心    | 僧為福田中最上            | 得無上福報,壽、色、力、名皆勝 |
| 出離(Virāga) | 對離染、滅、涅槃的信心 | 涅槃為一切法中最究竟最上       | 得究竟寂滅,超越輪迴      |
---
Catutthe aggesu pasādā, aggā vā pasādāti aggappasādā.
 第四品中,對最上所生的信心,或稱最上的信心,稱為「最上淨信」(aggappasādā)。
  catutthe:第四(指第四經品)
  aggesu pasādā:對最上者的信心
  aggappasādā:「最上信心」,即此四種信心本經主題 Yāvatāti yattakā.
 「Yāvatā」的意思是「有多少的、有幾多的」。
  yāvatā:凡有、多少
  yattakā:等同義的解釋詞 Apadāti nippadā ahimacchādayo.
 「Apada」(無足者)是指無足類,如蛇、魚等。
  apadā:無足者
  nippadā:無足(直譯:無「步」者)
  ahimacchādayo:蛇、魚等 Dvipadāti manussapakkhiādayo.
 「Dvipada」(二足者)是指人類、鳥類等。
  dvipadā:二足動物
  manussa-pakkhi-ādayo:人、鳥等 Catuppadāti hatthiassādayo.
 「Catuppada」(四足者)是指如象、馬等四足動物。
  catuppadā:四足動物
  hatthi-assādayo:象、馬等 Bahuppadāti satapadiādayo.
 「Bahuppada」(多足者)是指如蜈蚣等百足類。
  bahuppadā:多足動物
  satapadi-ādayo:百足、蜈蚣類等 Nevasaññināsaññinoti bhavagge nibbattasattā.
 「非想非非想處」指的是在有頂(bhavagga)界出生的眾生。
  nevasaññī-nāsaññī:非想非非想
  bhavagge:有頂天(色界最上)
  nibbattasattā:出生的眾生 Aggamakkhāyatīti guṇehi aggo uttamo seṭṭhoti akkhāyati.
 「被說為最上者(aggamakkhāyati)」的意思是:就其功德而言,稱其為最上、最高、最勝者。
  aggam akkhāyati:被稱為最上
  guṇehi aggo:因其功德而最上
  uttamo, seṭṭho:至上者、最勝者 Asaṅkhatāti nibbānameva gahetvā vuttaṃ.
 「不生不作(asaṅkhata)」這詞是就涅槃來說的。
  asaṅkhata:無為(非因緣生)
  nibbānaṃ eva:即涅槃 Virāgotiādīni nibbānasseva nāmāni.
 「離貪(virāga)」等名詞,都是涅槃的別名。
  virāga:離染、無貪
  nibbānassa nāmāni:涅槃的名稱(代名詞) Tañhi āgamma sabbakilesā virajjanti,
 因為一切煩惱由於依止於涅槃而得離染;
  taṃ āgamma:依止於彼(即涅槃)
  sabba kilesā virajjanti:一切煩惱離染 sabbe rāgamadādayo madā nimmadā honti, abhāvaṃ gacchanti,
 所有的愛欲、醉心等熱惱都會消融、滅盡;
  rāga-mada-ādayo:愛欲、傲慢等
  nimmadā honti:失去作用、消融
  abhāvaṃ gacchanti:歸於無有 sabbā pipāsā vinayaṃ upenti,
 所有的渴求(渴愛)都得以息滅;
  pipāsā:渴愛、貪求
  vinayaṃ upenti:得以調伏 sabbe ālayā samugghātaṃ gacchanti,
 所有的執著根本(住處)皆被徹底拔除;
  ālaya:住處,執著、依戀
  samugghāta:連根拔除
  gacchanti:達到 vaṭṭāni upacchijjanti,
 輪迴的環節被斷除;
  vaṭṭa:輪迴流轉(三輪)
  upacchijjanti:被中斷 taṇhā khīyanti,
 愛欲枯竭;
  taṇhā:愛(渴愛)
  khīyanti:滅盡、乾竭 vaṭṭadukkhā nirujjhanti,
 輪迴之苦得以止息;
  vaṭṭa-dukkhā:輪迴之苦
  nirujjhanti:止息、滅盡 sabbe pariḷāhā nibbāyanti.
 所有的灼熱(煩惱火)都被熄滅。
  pariḷāha:熱惱、內燒
  nibbāyanti:熄滅 Tasmā etāni nāmāni labhati.
 因此,涅槃才獲得這些名稱。
  etāni nāmāni:這些名稱(如:離染、寂止等)
  labhati:得以成立 Sesamettha uttānatthamevāti.
 此餘者意義已顯明,不需再作詳釋。
  uttānattha:意義明顯、不難理解
  sesam ettha:其餘部分
  eva:就是如此 總結要點(可用作講義歸納)
 一、四種最上信心(aggappasādā)
 信佛(Buddha):具最上功德者
 信法(Dhamma):八正道與涅槃法,為無上
 信僧(Saṅgha):四雙八輩者為最上福田
 信涅槃(Virāga/Asaṅkhata):涅槃有多種名稱,如離染、寂止、不生不作等
 二、涅槃的名稱與作用
| 名稱   | 巴利語原文            | 涵義說明          |
| ---- | ---------------- | ------------- |
| 離染   | virāga           | 斷除貪欲、染著       |
| 寂止   | upasama          | 心安止滅、煩惱不起     |
| 不生不作 | asaṅkhata        | 非緣起造作,超出有為法   |
| 熄滅   | nibbāna          | 一切熱惱之熄滅,涅槃之本義 |
| 無渴   | pipāsā-vinaya    | 渴愛止息          |
| 根拔執著 | ālaya-samugghāta | 執著之根本拔除       |
| 終止輪迴 | vaṭṭa-upaccheda  | 輪迴斷盡          |