《Vipallāsasuttaṃ》(顛倒經)
1."Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā."
比丘們,有這四種想顛倒(saññāvipallāsa)、心顛倒(cittavipallāsa)與見顛倒(diṭṭhivipallāsa)。
2."Katame cattāro?"
哪四種呢?
3."Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於無常(anicca)的,作為常(nicca)來認知、思惟與見解,是想顛倒、心顛倒與見顛倒。
4."Dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於苦(dukkha)的,作為樂(sukha)來認知、思惟與見解,是想顛倒、心顛倒與見顛倒。
5."Anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於無我(anattā)的,作為我(attā)來認知、思惟與見解,是想顛倒、心顛倒與見顛倒。
6."Asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso."
比丘們,對於不淨(asubha)的,作為淨(subha)來認知、思惟與見解,是想顛倒、心顛倒與見顛倒。
7."Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā."
比丘們,這四者就是想顛倒、心顛倒與見顛倒。
8."Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā."
比丘們,有這四種非顛倒之想(nasaññāvipallāsa)、非顛倒之心(nacittavipallāsa)與非顛倒之見(nadiṭṭhivipallāsa)。
9."Katame cattāro?"
哪四種呢?
10."Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於無常(anicca)的,作為無常(anicca)來認知、思惟與見解,是非顛倒之想、非顛倒之心與非顛倒之見。
11."Dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於苦(dukkha)的,作為苦(dukkha)來認知、思惟與見解,是非顛倒之想、非顛倒之心與非顛倒之見。
12."Anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso;"
比丘們,對於無我(anattā)的,作為無我(anattā)來認知、思惟與見解,是非顛倒之想、非顛倒之心與非顛倒之見。
13."Asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso."
比丘們,對於不淨(asubha)的,作為不淨(asubha)來認知、思惟與見解,是非顛倒之想、非顛倒之心與非顛倒之見。
14."Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā"ti.
比丘們,這四者就是非顛倒之想、非顛倒之心與非顛倒之見。
1."Anicce niccasaññino, dukkhe ca sukhasaññino;"
對無常(anicca)執為常(nicca)之想者,對苦(dukkha)執為樂(sukha)之想者,
Anicce(於無常)、niccasaññino(有常想的人)
dukkhe(於苦)、sukhasaññino(有樂想的人)
2."Anattani ca attāti, asubhe subhasaññino;"
對無我(anattā)執為我(attā),對不淨(asubha)執為清淨(subha)之想者,
Anattani(於無我)、attāti(作為我是)
asubhe(於不淨)、subhasaññino(有淨想的人)
3."Micchādiṭṭhihatā sattā, khittacittā visaññino."
這些眾生為邪見(micchādiṭṭhi)所困,心散亂(khittacittā)、失念識(visaññino)。
Micchādiṭṭhihatā(被邪見所擊中的)
khittacittā(心已散亂)、visaññino(迷失正知)
4."Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;"
他們與魔(māra)之羈縛(yoga)結合,而不是與解脫(khema)之道相連的人,
yogayuttā(與繫縛相應)、mārassa(魔的)
ayogakkhemino(未達解脫而離繫縛者)
5."Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātimaraṇagāmino."
這些眾生(sattā)輪轉於生死(saṃsāra)中,走向生與死(jāti-maraṇa)之道。
saṃsāraṃ(輪迴)、jātimaraṇagāmino(趨向生死之行者)
6."Yadā ca buddhā lokasmiṃ, uppajjanti pabhaṅkarā;"
但當佛陀(buddhā)於世間出現,成為光明的導師(pabhaṅkarā)時,
uppajjanti(出現)、pabhaṅkarā(照耀者)
7."Te imaṃ dhammaṃ pakāsenti, dukkhūpasamagāminaṃ."
他們宣說此法(dhamma),導向於苦滅(dukkhūpasama)之道。
dhammaṃ(法)、dukka-upasama-gāminaṃ(導向於止息苦的)
8."Tesaṃ sutvāna sappaññā, sacittaṃ paccaladdhā te;"
有智慧(sappaññā)者聽聞佛法之後,便重新獲得了正心(sacitta)。
sappaññā(具慧者)、sacittaṃ(自心)、paccaladdhā(重新得到)
9."Aniccaṃ aniccato dakkhuṃ, dukkhamaddakkhu dukkhato."
他們見無常為無常(aniccaṃ aniccato),觀苦為苦(dukkhaṃ dukkhato)。
dakkhuṃ / addakkhu(見)、aniccato / dukkhato(從無常、苦的角度)
10."Anattani anattāti, asubhaṃ asubhataddasuṃ;"
對於無我(anattā)了知為無我,對於不淨(asubha)了知為不淨,
anattāti(作為無我)、asubhatā(不淨性)、dassuṃ(他們見)
11."Sammādiṭṭhisamādānā, sabbaṃ dukkhaṃ upaccagu’’nti.
他們受持正見(sammādiṭṭhi),已超越了一切苦(dukkha)。
sammādiṭṭhi(正見)、upaccagu(超越、越過)
---
1.Navame saññāvipallāsāti saññāya vipallatthabhāvā, catasso viparītasaññāyoti attho.
於第九(偈頌)中,「想顛倒(saññāvipallāsā)」是指想的顛倒性(vipallattha-bhāva),即四種顛倒之想(viparīta-saññāyo)之義。
saññāvipallāsā(想的顛倒)
vipallattha-bhāvā(顛倒的狀態)
catasso viparīta-saññāyo(四種顛倒的想)
2.Sesapadadvayepi eseva nayo.
對於其餘兩種顛倒(即心與見的顛倒),亦可依此理理解。
sesapadadvaye(其餘兩個詞,即cittavipallāsa與diṭṭhivipallāsa)
eseva nayo(理路相同)
3.Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāsoti anicce vatthusmiṃ ‘‘niccaṃ ida’’nti evaṃ gahetvā uppajjanakasaññā, saññāvipallāsoti attho.
比丘們,對於「於無常執常」即是想顛倒,意指在無常的對境(anicce vatthusmiṃ)上,生起「這是常」的執取與想,是謂想顛倒(saññāvipallāsa)。
anicce(無常之境)
niccanti(執為常)
vatthusmiṃ(於所緣境)
uppajjanaka-saññā(生起的想)
gahetvā(執取)
4.Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.
以此方法,應依此理解所有其他(偈中)句子的義理。
iminā nayena(依此理)
sabbapadesu(一切句子)
veditabbo(應理解)
5.Anattani ca attāti anattani ‘‘attā’’ti evaṃsaññinoti attho.
「於無我而執我」是指在無我之境(anattani)上,生起「這是我(attā)」的想。
anattani(無我之境)
attāti(執為我)
evaṃ saññino(如是想者)
6.Micchādiṭṭhihatāti na kevalaṃ saññinova, saññāya viya uppajjamānāya micchādiṭṭhiyāpi hatā.
所謂「為邪見所擊者(micchādiṭṭhi-hatā)」不僅指有顛倒之想者,亦是指如同想一般升起的邪見(micchādiṭṭhi)所擊破(hatā)者。
micchādiṭṭhi(邪見)
hatā(被擊、破壞)
uppajjamānāya(正在生起的)
7.Khittacittāti te saññādiṭṭhiyo viya uppajjamānena khittena cittena samannāgatā.
「心散亂者(khitta-cittā)」意指他們具有如想與見一般生起的散亂心(khittena cittena)。
khitta(散亂)
cittena(以心)
samannāgatā(所具)
8.Visaññinoti desanāmattametaṃ, viparītasaññācittadiṭṭhinoti attho.
「無正想者(visaññino)」這只是一種教說的語詞(desanāmattametaṃ),其義是具顛倒之想、心與見者。
desanā-matta(僅為表述語)
viparīta-saññā-citta-diṭṭhi(顛倒的想、心與見)
9.Te yogayuttā mārassāti te mārassa yoge yuttā nāma honti.
「他們是與魔的羈繫相應者(mārassa yogayuttā)」是說他們被認為是與魔的繫縛(yoga)相應者。
mārassa(魔的)
yoge yuttā(與繫縛相連者)
10.Ayogakkheminoti catūhi yogehi khemaṃ nibbānaṃ appattā.
「非與解脫相應者(ayoga-kkhemino)」是指未達四種繫縛的寂靜解脫——涅槃(nibbāna)者。
catūhi yogehi(四種繫縛:欲、有、見、無明)
khemaṃ nibbānaṃ(安穩之涅槃)
appattā(未得)
11.Sattāti puggalā.
「眾生(sattā)」是指個體生命(puggalā)。
puggalā(人、有情)
12.Buddhāti catusaccabuddhā.
「佛(buddhā)」是指證得四聖諦(catusacca)之佛陀。
catusacca(四聖諦)
buddhā(覺者)
13.Imaṃ dhammanti catusaccadhammaṃ.
「此法(dhammaṃ)」即是四聖諦之法。
catusacca-dhammaṃ(四聖諦法)
14.Sacittaṃ paccaladdhāti sakaṃ cittaṃ paṭilabhitvā.
「重新得其心(sacittaṃ paccaladdhā)」是指重新獲得自己原本清淨的心(sakaṃ cittaṃ)。
paṭilabhitvā(得回)
15.Aniccato dakkhunti aniccabhāvena addasaṃsu.
「他們如實見無常(aniccato dakkhuṃ)」是說他們以無常的本質(aniccabhāva)見之。
dakkhuṃ(見)
aniccato(作為無常地)
16.Asubhataddasunti asubhaṃ asubhatoyeva addasaṃsu.
「他們見不淨為不淨」是說他們確實如其不淨性(asubhatā)見之。
asubhatā(不淨性)
addasaṃsu(他們見)
17.Sammādiṭṭhisamādānāti gahitasammādassanā.
「受持正見(sammādiṭṭhi-samādānā)」是指他們已得正見之見解(sammādassana)並予以把持。
gahita(已取)
sammādassana(正確見解)
18.Sabbaṃ dukkhaṃ upaccagunti sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ samatikkantā.
「超越一切苦」是指他們超越了整個輪迴的苦(vaṭṭa-dukkha)。
vaṭṭa(輪迴)
samatikkantā(已超越)
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)