《Suppavāsāsuttaṃ》(第七經相共住經)
57. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati pajjanikaṃ sajjanelaṃ (sī. pī.), pajjanelaṃ (syā. kaṃ.) nāma koliyānaṃ nigamo.
某時,世尊住在拘利族地的般闍尼迦‧薩闍尼羅村(pajjanikaṃ sajjanelaṃ)──這是拘利族(koliyā)的一個城鎮(nigamo)。
bhagavā:世尊
viharati:住於
koliyesu:在拘利族地
pajjanikaṃ sajjanelaṃ:地名,傳統有不同拼法
nigamo:市鎮、城鎮(比gāma村大)
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītuyā nivesanaṃ tenupasaṅkami;
當時,世尊於清晨(pubbaṇhasamayaṃ)著衣持缽(nivāsetvā pattacīvaramādāya),前往拘利族女Suppavāsā的家中(yena suppavāsāya... nivesanaṃ)。
nivāsetvā:穿好衣服
pattacīvaramādāya:拿起缽與僧衣
Suppavāsāya koliyadhītuyā:拘利族女 Suppavāsā
nivesanaṃ:住所
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
前往後,坐在為他預備好的座位上(paññatte āsane)。
Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
然後,Suppavāsā親手(sahatthā)以精美的食物與飲料(paṇītena khādanīyena bhojanīyena)供養、奉獻於世尊。
sahatthā:親手
santappesi:使飽足、供養
sampavāresi:奉獻、周到地款待
Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi.
佛陀用畢(bhuttāviṃ)、放下缽的時候(onītapattapāṇiṃ),Suppavāsā坐在一旁(ekamantaṃ nisīdi)。
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐於一旁的拘利族女 Suppavāsā說:
"Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti.
Suppavāsā啊!當一位聖弟子在布施食物(ariyasāvikā... bhojanaṃ dentī)給受者時(paṭiggāhakānaṃ),她是在賦予四種利益(cattāri ṭhānāni)。
Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti.
哪四種呢?她賜予壽命(āyuṃ)、容色(vaṇṇaṃ)、安樂(sukhaṃ)與力量(balaṃ)。
Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予壽命者,即成為擁有壽命的受者,無論是天界的或人間的。
bhāginī:分享者,得其果報者
dibbassa vā mānusassa vā:或天界、或人間
Vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予容色者,得美色之果,或生天上,或在人間。
Sukhaṃ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予安樂者,得安樂之果,或生天界,或在人間。
Balaṃ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā.
施予力量者,得強壯之果,或生於天、人。
Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī"ti.
Suppavāsā啊!因此,當一位聖弟子施食時,她就是在施予這四種利益。
“Susaṅkhataṃ bhojanaṃ yā dadāti,
Suciṃ paṇītaṃ supaṇītaṃ (ka.) rasasā upetaṃ;”
若有人施予準備妥善的食物(susaṅkhataṃ bhojanaṃ),
潔淨、美味、精製,充滿美妙滋味(rasasā upetaṃ)的食物,
“Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā,
Caraṇūpapannesu mahaggatesu;”
這樣的布施(sā dakkhiṇā),若是供養給正直修行者(ujjugatesu),
供養給實踐正行的大覺者們(caraṇūpapannesu mahaggatesu),
“Puññena puññaṃ saṃsandamānā,
Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.”
她的福報與福報相續不斷(puññena puññaṃ saṃsandamānā),
這樣的佈施是大果報之行(mahapphalā),被通曉世間者(佛陀)所讚歎(lokavidūna vaṇṇitā)。
“Etādisaṃ yaññamanussarantā,
Ye vedajātā vicaranti loke;”
那些有智慧之人(vedajātā),於世間行走時,
憶念這樣的供養之行(yaññaṃ),
“Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,
Aninditā saggamupenti ṭhāna”nti.
徹底捨離了慳吝之垢(maccheramalaṃ samūlaṃ),
無有可責,得升天界之地(aninditā saggamupenti ṭhāna)。
《Suppavāsāsuttavaṇṇanā》(第七經註釋)
57. Sattame pajjanikanti tassa nigamassa nāmaṃ.
「第七經中說的 Pajjanika」,是該市鎮的名稱。
sattame:第七(指第七經)
pajjanikaṃ:地名
tassa nigamassa:那個市鎮的
nāmaṃ:名字
Koliyānanti kolarājakulānaṃ.
「拘利族人」(koliyānaṃ),是指拘利王族(kolarājakulānaṃ)的人。
Koliyānaṃ:屬於拘利族的
kola-rāja-kulānaṃ:拘利王族的後裔
Āyuṃ kho pana datvāti āyudānaṃ datvā.
「施予壽命者」(Āyuṃ... datvā)的意思是施與壽命的布施(āyudānaṃ)。
āyuṃ... datvā:給予壽命
āyudānaṃ:壽命的布施
Āyussa bhāginī hotīti āyubhāgapaṭilābhinī hoti, āyuṃ vā bhajanikā hoti, āyuppaṭilābhinīti attho.
「成為壽命的承受者」(Āyussa bhāginī hoti)是指獲得壽命果報的人,或者說成為壽命的分得者,即是說得到長壽之報。
bhāginī:分得者、承受者
āyubhāgapaṭilābhinī:獲得壽命果報者
bhajanikā:共分者
āyuppaṭilābhinī:得到壽命的人
Sesapadesupi eseva nayo.
其他句子(關於色、樂、力)亦應作如是理解。
sesa-padesu-pi:其餘語句中也
eseva nayo:同樣的解釋方式適用
Rasasā upetanti rasena upetaṃ rasasampannaṃ.
「充滿滋味的」(rasasā upetaṃ)意思是:以美味充盈,滋味圓滿。
rasa:滋味
sā upetaṃ:所具備、充滿
rasasampannaṃ:味道豐富的、美味的
Ujjugatesūti kāyavaṅkādirahitattā ujukameva gatesu khīṇāsavesu.
「正直行者中」(ujjugatesu)是指沒有身行彎曲等偏差者,即具備正直行的阿羅漢(khīṇāsavā)。
ujju:正直
gatesu:行者中(動向)
kāya-vaṅka-ādi-rahita:無身體扭曲等(即無行為不正)
khīṇāsava:漏盡者、阿羅漢
Caraṇūpapannesūti pañcadasahi caraṇadhammehi samannāgatesu.
「具足行德者中」(caraṇūpapannesu)是指具備十五種聖行功德者。
caraṇa:行德、行儀
upapannesu:具足者
pañcadasahi... samannāgatesu:具備十五種(行德)者
註:十五種「行德」(caraṇadhamma)為:信、慚、愧、聞、精進、念、定、慧、善語、善業、善命、知足、少欲、隨順、頭陀行等(具體清單依《清淨道論》等)
Mahaggatesūti mahattaṃ gatesu. Khīṇāsavānaññevetaṃ nāmaṃ.
「尊貴者中」(mahaggatesu)是指已達崇高境界者,此名詞專指漏盡阿羅漢(khīṇāsavā)。
mahaggata:宏大、高尚
gatesu:達者、中者
khīṇāsavānaṃ:漏盡者、阿羅漢的
nāmaṃ:名稱、代稱
Puññena puññaṃ saṃsandamānāti puññena saddhiṃ puññaṃ ghaṭayamānā.
「福報與福報相續」(puññena puññaṃ saṃsandamānā)是指以前的福報與新的福報相合相續。
saṃsandamāna:相續、流入
ghaṭayamānā:協調、結合
saddhiṃ:與……一起
puñña:福報
Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitāti evarūpā dānasaṅkhātā dakkhiṇā...
「這樣的布施,是大果報的,被通曉世間者所稱讚」(mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā),是說此類布施(dānasaṅkhātā dakkhiṇā)……
...tividhalokaṃ viditaṃ katvā ṭhitattā lokavidūnaṃ buddhānaṃ vaṇṇitā, buddhehi pasatthāti attho.
……因為佛陀通達三種世界(tividha-lokaṃ:欲界、色界、無色界),所以佛陀(lokavidūnaṃ buddhānaṃ)讚歎這樣的布施,意即:被佛所稱讚(buddhehi pasatthā)。
Yaññamanussarantāti yaññaṃ dānaṃ anussarantā.
「憶念供養者」(yaññamanussarantā)是指憶念供養、施捨之行。
yañña:供養、祭祀(在佛教中指布施)
anussarantā:記得、憶念者
Vedajātāti tuṭṭhijātā.
「生於智者者」(vedajātā)是指因喜悅(tuṭṭhi)而生起的智慧者、或已得安樂與法喜者。
veda:知、智慧、法喜
jātā:出生、產生
tuṭṭhi:喜悅、滿足
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)