2025年5月7日 星期三

AN.4.27.知足經

 《Santuṭṭhisuttaṃ》(知足經)
27. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, appāni ca ceva (ka.) sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni.
比丘們,有這四種資具,它們是少量(appāni)、容易獲得(sulabhāni),並且是無過失的(anavajjāni)。
 appāni:微少、簡約之義。
 sulabhāni:易求、非難得之物。
 anavajjāni:無可指責、合法清淨。
Katamāni cattāri?
哪四種呢?
Paṃsukūlaṃ, bhikkhave, cīvarānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ.
比丘們,\\糞掃衣(paṃsukūla)\\於衣類中,是少、易得、而且無過失的。
 paṃsukūla:棄置不淨之布料,取來縫製袈裟。
Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ.
托鉢得來的食物(piṇḍiyālopa),在食物中,是少量、易得、無過失的。
 piṇḍiyālopa:「一口一口收集來的飯食」,意指化緣托鉢所得之食。
Rukkhamūlaṃ, bhikkhave, senāsanānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ.
在住所方面,樹下為住處(rukkhamūla)是少、易得、無過失的。
 rukkhamūla:樹根處,指野外靜處,乃原始比丘的典型住處。
Pūtimuttaṃ, bhikkhave, bhesajjānaṃ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṃ.
在藥品中,發酵廢棄藥(pūtimutta)亦是少、易得、無過失的。
 pūtimutta:原義為「腐壞後滲出的物質」,泛指陳舊或粗劣但具療效的藥材。
Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni.
比丘們,這四種資具,是少量的、容易獲得的,且是無過失的。
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca, idamassāhaṃ aññataraṃ sāmaññaṅganti sāmaññanti (ka.) vadāmī’’ti.
若有比丘對微少(appena)與易得(sulabhena)之物知足(tuṭṭho hoti),我說此即為一種出家相應之行(sāmaññaṅga)。
 sāmaññaṅga:出家生活的特徵(成分)。
 tuṭṭha:知足、滿足。
 aññataraṃ:其中之一、屬於…之一。
 偈頌部分(28)
‘‘Anavajjena tuṭṭhassa, appena sulabhena ca;
對無過失(anavajja)、少量(appena)、\\易得(sulabhena)\\之物能知足者,
Na senāsanamārabbha, cīvaraṃ pānabhojanaṃ;
無論是住處(senāsana)、袈裟(cīvara)、\\飲食(pāna + bhojana)\\等,
Vighāto hoti cittassa, disā nappaṭihaññati.
其心不會因此而有煩惱障礙(vighāto hoti cittassa),其行也不會受阻(disā nappaṭihaññati)。
 vighāta:煩惱、障礙。
 paṭihaññati:受阻、不能推進。
Ye cassa dhammā akkhātā, sāmaññassānulomikā;
佛陀所宣說之與出家修道(sāmañña)相應的法(dhammā),
Adhiggahitā tuṭṭhassa, appamattassa sikkhato’’ti.
為知足(tuṭṭhassa)而精進不放逸(appamatta)的修行人(sikkhato)所奉行(adhiggahitā)。
 adhiggahitā:受持、實踐。
 appamatta:不放逸者。
 sikkhato:實修者、行者。
《Santuṭṭhisuttavaṇṇanā》(知足經註釋)
Sattame appānīti parittāni.
在第七經中,所說的「appāni(少量)」即是指「parittāni(微少者、小的)」。
 appāni:少、微少、小量。
 parittāni:同義詞,表示份量或性質上的微小。
Sulabhānīti sukhena laddhabbāni, yattha katthaci sakkā honti labhituṃ.
「sulabhāni(容易獲得)」是指:\\容易得到(sukhena laddhabbāni)\\的資具,\\無論何處(yattha katthaci)\\都可能可得(sakkā honti labhituṃ)。
 sulabhāni:易得之物。
 sukhena laddhabbāni:「容易可得」的被動分詞形式。
 yattha katthaci:無論何處、普遍性。
Anavajjānīti niddosāni.
「anavajjāni(無過失的)」是指「niddosāni(無瑕疵的、無錯誤的)」。
 niddosa:無瑕、無咎、清淨。
Piṇḍiyālopabhojananti jaṅghāpiṇḍiyabalena caritvā ālopamattaṃ laddhaṃ bhojanaṃ.
「piṇḍiyālopa-bhojanaṃ」(逐口所得的托鉢食)是指:\\依足力(jaṅghāpiṇḍiyabalena)行走托鉢,所得一口之量(ālopamattaṃ laddhaṃ)\\的飲食。
 piṇḍiyālopa:一口口地得來的飯食。
 jaṅghāpiṇḍiyabala:「腿部行走的力量」,意指比丘親自行腳、非由人奉上。
Pūtimuttanti yaṃkiñci muttaṃ.
「pūtimuttaṃ」是指:任何形式的滲出物(yaṃkiñci muttaṃ)。
 pūtimutta:腐爛或自然流出的藥液、廢液等,中含「pūti(臭、腐壞)」與「mutta(滲出、分泌)」。
Yathā hi suvaṇṇavaṇṇopi kāyo pūtikāyoti vuccati, evaṃ abhinavampi muttaṃ pūtimuttameva.
譬如說,即使是外表金色(suvaṇṇavaṇṇa)之身體,也會被稱為「臭身體(pūtikāyo)」;同樣地,即便是新鮮的滲出物(abhinava mutta),也仍稱為腐爛滲液(pūtimutta)。
 suvaṇṇavaṇṇa:金色的外觀,比喻即使外觀美好,內在亦有敗壞性。
 pūtikāya:臭身、壞身。
 abhinava:新鮮的、剛出現的。
Vighātoti vigataghāto, cittassa dukkhaṃ na hotīti attho.
「vighāta(障礙、苦惱)」是指:vigata-ghāta(已去除的傷害),即「心不受苦(cittassa dukkhaṃ na hoti)」之義。
 vighāta:煩惱、憂傷、衝突。
 vigata-ghāta:已離破壞、無害。
Disānappaṭihaññatīti yassa hi ‘asukaṭṭhānaṃ nāma gato cīvarādīni labhissāmī’ti cittaṃ uppajjati, tassa disā paṭihaññati nāma.
「disā nappaṭihaññati(行道不被阻礙)」的意思是:若有人生起「我若去某地(asukaṭṭhānaṃ),必得衣物等(cīvarādīni labhissāmī)」之心(cittaṃ uppajjati),則此人即名為『行道被阻(disā paṭihaññati)』。
 paṭihaññati:受阻、不得前進。
 asukaṭṭhānaṃ:某地,假設地點。
Yassa evaṃ na uppajjati, tassa nappaṭihaññati nāma.
相反地,若無此心者,則名為「不被阻礙(nappaṭihaññati)」。
Dhammāti paṭipattidhammā.
此處所說之「dhammā(法)」,是指「paṭipatti-dhammā(修行法、實踐法)」。
 paṭipatti:實踐、行門。
Sāmaññassānulomikāti samaṇadhammassa anulomā.
「sāmaññassa anulomikā(與出家行相應的)」意指:「與沙門之法(samaṇadhamma)相符者」。
 sāmañña:出家沙門的狀態或德行。
 anulomika:相順、調和、符合。
Adhiggahitāti sabbete tuṭṭhacittassa bhikkhuno adhiggahitā honti antogatā na paribāhirāti.
所謂「adhiggahitā(實踐、內攝)」者,是指:這些法被知足的比丘所受持(tuṭṭhacittassa bhikkhuno),已被內攝(antogatā)而非外於行持(na paribāhirā)。
 adhiggahita:領受、受持。
 antogata:內在、已納入身心行持中。
 paribāhira:外在、不屬己、不實行。
總結(Sutta + Aṭṭhakathā 主旨)
| 資具 | 巴利詞         | 意義      | 註釋補充            |
| -- | ----------- | ------- | --------------- |
| 衣  | Paṃsukūla   | 棄布製袈裟   | 微少、無染。          |
| 食  | Piṇḍiyālopa | 托鉢所得之食  | 依足力托鉢,每口得食為度。   |
| 住處 | Rukkhamūla  | 樹下坐臥    | 易得、不依豪華。        |
| 藥  | Pūtimutta   | 滲出之藥、廢液 | 即使新鮮亦不淨,為醫用非享樂。 |