Paṭhamasaṃvāsasuttaṃ(第一共住經)
3. Paṭhamasaṃvāsasuttaṃ
53. Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一次,世尊在瑪土拉(Madhura)與毘連舍(Verañjā)之間的長途路上行走。
Ekaṃ samayaṃ:有一次
antarā ca Madhuraṃ… Verañjaṃ:在瑪土拉與毘連舍之間
addhānamaggappaṭipanno hoti:正在走長途路(addhāna-magga:長途路,paṭipanno hoti:行走中)
Sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipannā honti.
許多在家男(gahapatī)與在家女(gahapatāniyo)也正在瑪土拉與毘連舍之間的長途路上行走。
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle… nisīdi.
當時,世尊離開道路,在一棵樹下坐下來。
maggā okkamma:離開道路
aññatarasmiṃ rukkhamūle:在某一棵樹下
nisīdi:坐下
Addasaṃsu kho gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaṃ… nisinnaṃ.
那些在家男與在家女看見世尊坐在那棵樹下。
Disvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
他們見後前往世尊處,禮敬後,便在一旁坐下。
upasaṅkamiṃsu:走近
abhivādetvā:頂禮後
ekamantaṃ nisīdiṃsu:坐在一旁
Ekamantaṃ nisinne kho te… bhagavā etadavoca –
他們坐好之後,世尊便如此對他們說:
‘‘Cattārome, gahapatayo, saṃvāsā. Katame cattāro?
「在家人們(gahapatayo),有四種共住(saṃvāsā)。哪四種呢?
Chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.
一是死人與死人共住(chavo chavāya),
二是死人與天人共住(chavo deviyā),
三是天人與死人共住(devo chavāya),
四是天人與天人共住(devo deviyā)。
chavo:「屍體」,喻指墮落者、不守戒者
devo:「天人」,喻指戒行清淨、品德高尚者
Kathañca, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati?
那麼,什麼叫做死人與死人共住呢?(chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati)
Idha , gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī… samaṇabrāhmaṇānaṃ.
在這裡,在家人們,有一位丈夫是:
殺生者(pāṇātipātī)、
偷盜者(adinnādāyī)、
邪淫者(kāmesumicchācārī)、
妄語者(musāvādī)、
沉湎於飲酒與放逸者(surāmeraya-majja-pamādaṭṭhāyī)、
破戒墮落者(dussīlo pāpadhammo)、
心中充滿慳垢(macchera-mala-pariyuṭṭhitena cetasā)而住於家中(agāraṃ ajjhāvasati),
且常侮辱出家人(akkosaka-paribhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ)。
Bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī… samaṇabrāhmaṇānaṃ.
他的妻子也是:
殺生的(pāṇātipātinī)、
偷盜的(adinnādāyinī)、
邪淫的(kāmesumicchācārinī)、
妄語的(musāvādinī)、
飲酒放逸的(surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī)、
破戒墮落的(dussīlā pāpadhammā)、
心中充滿慳垢(maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā)而住於家中,
也同樣是辱罵出家人的(akkosikā-paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ)。
Evaṃ kho, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.
這就叫做,死人與死人共住(chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati),在家人們!
| 巴利詞彙 | 中文翻譯 | 說明與喻義 |
| --------------------------------------- | -------- | ----------------- |
| saṃvāsa | 共住 | 指家庭、婚姻中的伴侶關係 |
| chavo / chavāya | 死人 / 女死人 | 喻指道德敗壞、破戒、沒有信仰之人 |
| devo / deviyā | 天人 / 女天人 | 喻指戒行清淨、性格善良、信仰堅定者 |
| pāṇātipātī | 殺生者 | 戒殺違者 |
| adinnādāyī | 偷盜者 | 戒盜違者 |
| kāmesumicchācārī | 邪淫者 | 性生活不正當者 |
| musāvādī | 妄語者 | 不說真實語者 |
| surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī | 沉湎酒醉者 | 飲酒與放逸之人 |
| dussīlo / dussīlā | 破戒者 | 行為敗壞、無道德者 |
| macchera-mala-pariyuṭṭhitena cetasā | 慳垢污染心 | 內心充滿吝嗇與貪愛 |
| akkosaka/paribhāsaka | 侮辱者 | 對出家人進行罵詈與誹謗者 |
---
「Kathañca, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是凡夫與天女(chavo deviyā)共住呢?」
chavo:凡夫,墮落者、不善者
deviyā:天女,有德的女性
saddhiṃ saṃvasati:共住、一同生活
「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫(sāmiko),是殺生者(pāṇātipātī)、偷盜者(adinnādāyī)、行邪淫者(kāmesumicchācārī)、妄語者(musāvādī)、醉酒者(surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī),他破戒(dussīlo)、具惡法(pāpadhammo),以染污慳垢(maccheramala)纏繞之心(pariyuṭṭhitena cetasā)住於家中(agāraṃ ajjhāvasati),並辱罵(akkosaka)、誹謗(paribhāsaka)沙門婆羅門(samaṇabrāhmaṇānaṃ)。」
「bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「而他的妻子(bhariyā)則是遠離殺生(pāṇātipātā paṭiviratā)、不偷盜、不邪淫、不妄語、不飲酒,她具戒(sīlavatī)、具善法(kalyāṇadhammā),以離慳垢之心(vigatamalamaccherena cetasā)住於家中,不辱罵(anakkosikā)、不誹謗(aparibhāsikā)沙門婆羅門。」
「Evaṃ kho, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名凡夫(chavo)與天女(deviyā)共住。」
「Kathañca, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是天人與凡女(devo chavāya)共住呢?」
「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫,遠離殺生、不偷盜、不邪淫、不妄語、不飲酒,他持戒(sīlavā)、具善法(kalyāṇadhammo),以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
「bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「而他的妻子(bhariyā)卻是殺生者、……、醉酒者,破戒(dussīlā)、具惡法(pāpadhamma),以染污慳垢纏繞之心住於家中,辱罵、誹謗沙門婆羅門。」
省略處(…pe…)指前段五戒違犯者之列表(殺生、偷盜、邪淫、妄語、飲酒)
「Evaṃ kho, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名天人(devo)與凡女(chavā)共住。」
「Kathañca, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati?」
「居士們,什麼是天人與天女(devo deviyā)共住呢?」
「Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato…pe… sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ;」
「居士們,在這裡,有一位丈夫,遠離殺生……持戒、具善法、以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
「bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ.」
「他的妻子也是遠離殺生……不飲酒,持戒、具善法,以離慳垢之心住於家中,不辱罵、不誹謗沙門婆羅門。」
「Evaṃ kho, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.」
「就這樣,居士們,這名天人與天女共住。」
「Ime kho, gahapatayo, cattāro saṃvāsā”ti.
「居士們,這就是四種共住(saṃvāsā)。」
1. "Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā;"
「兩者皆為破戒者(dussīlā),慳吝(kadariyā)、誹謗者(paribhāsakā);」
ubho:兩人
dussīlā:破戒的(無戒德者)
kadariyā:慳吝的
paribhāsakā:誹謗他人的
"Te honti jānipatayo, chavā saṃvāsamāgatā."
「他們是血緣夫妻(jānipatayo),是凡夫與凡女共住(chavā saṃvāsamāgatā)。」
jānipatayo:實際的夫妻(jāni + patayo,血緣或結合法的夫妻)
chavā:凡夫、下劣者
saṃvāsamāgatā:共住、生活在一起
2. "Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako;"
「丈夫是破戒者、慳吝者、誹謗者;」
sāmiko:丈夫
dussīlo:破戒的
kadariyo:慳吝的
paribhāsako:誹謗的
"Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā;"
「妻子持戒(sīlavatī)、善於言語(vadaññū)、離慳垢(vītamaccharā);」
bhariyā:妻子
sīlavatī:具戒德的
vadaññū:能善說者、有柔和言語
vītamaccharā:離開慳垢的
"Sāpi devī saṃvasati, chavena patinā saha."
「她也是天女(devī),與凡夫之夫共住。」
devī:天女(道德高尚的女性)
chavena:與凡夫(chava)
patinā saha:與丈夫一起
3. "Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo;"
「丈夫持戒、善語、離慳垢;」
sīlavā:具戒者
vadaññū:能善說者
vītamaccharo:離慳垢者
"Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā;"
「妻子破戒、慳吝、誹謗;」
dussīlā:破戒的
kadariyā:慳吝的
paribhāsikā:誹謗的(女性語尾)
"Sāpi chavā saṃvasati, devena patinā saha."
「她也是凡女(chavā),與天夫共住。」
devena:與天人
patinā saha:與丈夫一同
4. "Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;"
「兩人皆有信仰(saddhā)、善語(vadaññū)、自制(saññatā),以法為生活(dhammajīvino);」
ubho:兩人
saddhā:有信仰
vadaññū:善語者
saññatā:有約制者
dhammajīvino:以法為生者,依法生活
"Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā."
「他們是名副其實的夫妻,彼此互說愛語(piyaṃvadā)。」
aññamaññaṃ:彼此
piyaṃvadā:說愛語、柔和語的
5. "Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ phāsattaṃ (sī.), vāsatthaṃ (pī.) upajāyati;"
「利益漸多(atthāsaṃ pacurā),生起安樂與和諧(phāsukaṃ phāsattaṃ / vāsatthaṃ)。」
atthāsaṃ:利益
pacurā honti:變多
phāsukaṃ:安樂的
phāsattaṃ / vāsatthaṃ:和諧共處(不同版本出現不同詞)
"Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ."
「敵人(amittā)對兩位等戒者(samasīlinaṃ)感到不悅(dummanā)。」
amittā:敵人
dummanā:不快樂、懊惱
samasīlinaṃ:戒行相等者
6. "Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;"
「於此世中依法而行(dhammaṃ caritvāna),兩人具等戒與儀(samasīlabbatā);」
dhammaṃ caritvāna:已實行法者
samasīlabbatā:戒行相等
ubho:兩人
"Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. tatiyaṃ.
「於天界中喜悅(nandino devalokasmiṃ),在欲樂中而歡喜(modanti kāmakāmino)。第三品完。」
nandino:歡喜者
devalokasmiṃ:在天界
modanti:喜悅、歡樂
kāmakāmino:欲樂之行者、希求欲者
tatiyaṃ:第三(即第三品終結)
---
1. "Tatiye sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo cāti"
「在第三品中(tatiye),也有許多居士與女居士(sambahulā gahapatī ca gahapatāniyo ca)——」
tatiye:在第三(此指第三品或第三經)
sambahulāpi:即使是許多(sambahulā = 多人,pi = 強調語氣)
gahapatī ca gahapatāniyo ca:男居士與女居士(男:gahapati,女:gahapatānī)
2. "bahukā gahapatayo ca gahapatāniyo ca āvāhavivāhakaraṇatthāya gacchantā tameva maggaṃ paṭipannā honti."
「許多男居士與女居士為了結婚(āvāhavivāhakaraṇatthāya)而前去,共同遵循同一條道路(tameva maggaṃ paṭipannā honti)。」
āvāha-vivāha-karaṇa-atthāya:為了成婚與辦理婚姻事務
gacchantā:正在前往
tameva:那同一條
maggaṃ:道路
paṭipannā honti:已行於、步上…(paṭipajjati 的過去分詞)
3. "Saṃvāsāti sahavāsā ekatovāsā."
「所謂『同住』(saṃvāsā),是指共同生活、居於一處。」
saṃvāsā:同住,共住(saṃ = 一起,vāsa = 住)
sahavāsā:共同居住
ekatovāsā:在同一地方生活
4. "Chavo chavāyāti guṇamaraṇena matattā chavo, guṇamaraṇeneva matāya chavāya saddhiṃ."
「所謂『凡夫與凡女共住』(chavo chavāyā),是指因德行死亡(guṇa-maraṇena matattā)而為凡夫,與同樣因德行已亡的凡女共住。」
chavo:凡夫(意即品德已亡,如屍)
guṇa-maraṇena:因德(善法、品德)已死
matattā:由於死亡而成為…(已變成的狀態)
chavāya saddhiṃ:與凡女一起
matāya:已死(此處指品德之死)
5. "Deviyā saddhinti guṇehi devibhūtāya saddhiṃ."
「所謂『與天女共住』(deviyā saddhiṃ),是指與因德行成為天女者共住。」
deviyā:天女
guṇehi:因為德行
devibhūtāya:已成為天女的
saddhiṃ:與…一起
6. "Dussīloti nissīlo."
「所謂『破戒者』(dussīlo),即無戒德者(nissīla)。」
dussīlo:破戒者,不守戒律者
nissīlo:無戒者
7. "Pāpadhammoti lāmakadhammo."
「所謂『惡法者』(pāpadhammo),是指下劣的品行(lāmakadhammo)。」
pāpadhammo:惡法之人、惡行者
lāmakadhammo:下劣行為的(lāma = 劣)
8. "Akkosakaparibhāsakoti dasahi akkosavatthūhi akkosako, bhayaṃ dassetvā santajjanena paribhāsako."
「所謂『毀謗、辱罵者』(akkosakaparibhāsako),是指以十種辱罵內容進行辱罵(dasahi akkosavatthūhi),並以恐嚇方式使人驚懼(bhayaṃ dassetvā santajjanena)來加以誹謗者。」
akkosako:罵人者
paribhāsako:誹謗人者
akkosavatthūhi:以辱罵之事(十種方式)
bhayaṃ dassetvā:顯示恐怖
santajjanena:以恐嚇方式
9. "Evaṃ sabbattha attho veditabbo."
「一切皆應作如是理解。」
evaṃ:如是
sabbattha:在一切處
attho:意義
veditabbo:應理解
10. "Kadariyāti thaddhamaccharino."
「所謂『慳吝者』(kadariyā),即頑固的慳垢者(thaddha-maccharino)。」
kadariyā:慳吝者
thaddha:固執、強硬
maccharino:具慳垢者
11. "Jānipatayoti jayampatikā."
「『實際夫妻』(jānipatayo),即夫妻成對(jayampatikā)。」
jānipatayo:正式夫妻
jayampatikā:夫妻(並列的夫婦)
12. "Vadaññūti yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti."
「所謂『善語者』(vadaññū),是指能理解乞求者話語之義。」
vadaññū:善於語言、柔和語
yācakānaṃ:請求者、乞者
vacanassa atthaṃ:話語的義理
jānanti:理解
13. "Saññatāti sīlasaṃyamena samannāgatā."
「所謂『自制者』(saññatā),是具有戒律自制之德者。」
saññatā:自制、有約束
sīlasaṃyamena:以戒律自我約制
samannāgatā:具備的
14. "Dhammajīvinoti dhamme ṭhatvā jīvikaṃ kappentīti dhammajīvino."
「所謂『依法生活者』(dhammajīvino),是指安住於法、以法為生的人。」
dhammajīvino:依法生活的人
dhamme ṭhatvā:安住於法
jīvikaṃ kappenti:從事生活、生計
15. "Atthāsaṃ pacurā hontīti vaḍḍhisaṅkhātā atthā etesaṃ bahū honti."
「所謂『利益增長』(atthāsaṃ pacurā),是指對他們而言,所謂『利益』為增長之義(vaḍḍhi-saṅkhātā atthā)。」
atthāsaṃ:利益(利益之形態)
pacurā honti:變多、豐富
vaḍḍhisaṅkhātā:以增長為義
etesaṃ:對他們而言
16. "Phāsukaṃ upajāyatīti aññamaññaṃ phāsuvihāro jāyati."
「所謂『安樂生起』(phāsukaṃ upajāyati),是指彼此之間(aññamaññaṃ)產生和樂的住處。」
phāsukaṃ:舒適、安樂
upajāyati:生起
aññamaññaṃ:彼此
phāsuvihāro:安樂的生活或居住
17. "Kāmakāminoti kāme kāmayamānā."
「所謂『欲樂之行者』(kāmakāmino),是指希求諸欲者(kāme kāmayamānā)。」
kāmakāmino:希求欲樂者
kāme:欲樂
kāmayamānā:渴求的
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)