2025年5月12日 星期一

AN.3.35.婆沙迦羅經

 《Vassakārasuttaṃ》婆沙迦羅經
 35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
 有一時,世尊住在王舍城的竹林園、飼松鼠之處。
  ekaṃ samayaṃ:有一次、某時
  bhagavā:世尊
  rājagahe:王舍城
  viharati:住於、居住
  veḷuvane:竹林園(Veḷuvana)
  kalandakanivāpe:飼松鼠處(供給松鼠的食物區)
 Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami;
 那時,婆羅門婆沙迦羅,摩揭陀國的大臣,前往世尊之處。
  atha kho:當時、於是
  vassakāro brāhmaṇo:婆羅門婆沙迦羅
  magadha-mahāmatto:摩揭陀的大臣(mahāmatta:大臣)
  yena bhagavā:往世尊處
  tena upasaṅkami:就那方向走近
 upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
 他走近後,與世尊互致寒暄。
  upasaṅkamitvā:走近之後
  saddhiṃ:與…一起
  sammodi:親切問候、互致寒暄
 Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
 寒暄後,進行令人歡喜、親善的交談之後,他在一旁坐下。
  sammodanīyaṃ kathaṃ:歡喜的語言
  sāraṇīyaṃ:親善、使人想念的
  vītisāretvā:談話之後
  ekamantaṃ:在一旁
  nisīdi:坐下
 Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca –
 婆羅門婆沙迦羅,大臣,坐在一旁後,這樣對世尊說:
  nisinno:已坐下
  etadavoca:說如下語
 ‘‘Catūhi kho mayaṃ, bho gotama, dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpema.
 「尊者喬達摩,我們說一位大智慧的大人,是具足四種法的人。
  catūhi dhammehi:四種法
  samannāgataṃ:具足
  mahāpaññaṃ:大智慧者
  mahāpurisaṃ:大人、偉人
  paññāpema:我們宣說、認定(認可此人為…)
 Katamehi catūhi?
 哪四種呢?
  katamehi:哪一些
  catūhi:四種
 Idha, bho gotama, bahussuto hoti
 尊者喬達摩,第一,他是多聞者,
  idha:在此處(在世間中)
  bahussuto hoti:是多聞者、博學者
 tassa tasseva sutajātassa tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti – ‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ti.
 對於自己所聽聞的種種說法,他能夠理解其意義,知道「這是此句的含義,那是那句的含義」。
  tassa tassa sutajātassa:對於所聽過的各種教義
  bhāsitassa atthaṃ jānāti:理解所說語的意義
  ayaṃ... attho:這是其義
 Satimā kho pana hoti cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā
 他具備正念,即使是久遠之事或言語,也能記得與重憶。
  satimā:具正念者
  cirakatampi:久行之事
  cirabhāsitampi:久說之語
  saritā:記得者
  anussaritā:能回憶者
 yāni kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso
 他對那些居家人應辦的事,能夠熟練處理,毫不懶惰。
  gahaṭṭhakāni kiṃkaraṇīyāni:居家所應作之事
  dakkho hoti:是能幹者、熟練者
  analaso:不懶惰者
 tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato
 他具足於為此事思維方法與善巧。
  tatrupāyāya:對此事的方便、方法
  vīmaṃsāya:探究、思考
  samannāgato:具備、俱足
 alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.
 有能力實踐、能夠善加組織與安排。
  alaṃ kātuṃ:足夠能作、勝任行事
  alaṃ saṃvidhātuṃ:勝任安排、能統籌規劃
 Imehi kho mayaṃ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpema.
 尊者喬達摩,我們說一位大智慧者、大人,須具足這四種法。
  imehi catūhi dhammehi:這四種法
  samannāgataṃ:已具備的
  mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ:大智慧的大人
  paññāpema:我們認可、宣說為…
 Sace me sace pana me, bho gotama, anumoditabbaṃ anumodatu me bhavaṃ gotamo;
 若這(我的說法)應當被隨喜,願尊者喬達摩隨喜我;
  sace:若、假如
  me:我的
  anumoditabbaṃ:應當隨喜者
  anumodatu:願…隨喜
  bhavaṃ gotamo:尊者喬達摩
 sace pana me, bho gotama, paṭikkositabbaṃ paṭikkosatu me bhavaṃ gotamo’ti.
 若應被駁斥,也願尊者喬達摩駁斥我。」
  paṭikkositabbaṃ:應被否定、駁回者
  paṭikkosatu:願…駁斥、指出不當
  me:我的
  bhavaṃ gotamo:尊者喬達摩
四法總結(Vassakāra 所列「大智慧者」四項品質)
| 條目 | 品質說明            | 巴利詞彙關鍵詞                    |
| -- | --------------- | -------------------------- |
| 1  | 多聞且能明解語義        | bahussuto, atthaṃ jānāti   |
| 2  | 具正念,能記憶與回憶久遠之語事 | satimā, saritā, anussaritā |
| 3  | 對居家事務能幹且不懶惰     | dakkho, analaso            |
| 4  | 具備思考與執行能力       | vīmaṃsā, upāya, alaṃ kātuṃ |
---
‘‘Neva kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, anumodāmi na paṭikkosāmi.
「婆羅門啊,我對你所說的既不隨喜(anumodāmi)也不否定(paṭikkosāmi)。」
  anumodāmi(隨喜、贊同)、paṭikkosāmi(反對、否定)
Catūhi kho ahaṃ, brāhmaṇa, dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpemi.
「婆羅門啊,我說一位具足四種法(catūhi dhammehi)的大智慧(mahāpaññaṃ)大人(mahāpurisaṃ)為值得稱頌之人(paññāpemi)。」
  catūhi dhammehi(四種法)、mahāpaññaṃ(大智慧)、mahāpurisaṃ(大人、偉人)、paññāpemi(我認定、宣說)
Katamehi catūhi?
「哪四種呢?」
  katamehi catūhi(哪四種)
Idha, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya;
「婆羅門啊,第一,他實行(paṭipanno hoti)是為了多數人的利益(bahujanahitāya)、多數人的安樂(bahujanasukhāya)。」
  bahujanahitāya(為多數人的利益)、bahujanasukhāya(為多數人的快樂)、paṭipanno hoti(實踐、奉行)
bahussa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.
「他使眾多人(bahussa janatā)建立於聖道(ariye ñāye patiṭṭhāpitā),即是善法性(kalyāṇadhammatā)、有益法性(kusaladhammatā)。」
  ariye ñāye(聖者之法、正道)、patiṭṭhāpitā(安立、建立)、kalyāṇadhammatā(美善法性)、kusaladhammatā(善巧法性)
So yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhati vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakketi, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhati vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakketi;
「他想思惟(vitakketi)什麼樣的思惟(vitakkaṃ),就能思惟那樣的;不想思惟的,就不思惟那樣的。」
  vitakkaṃ(尋、思惟)、ākaṅkhati(欲、希求)、vitakketi(思惟)
yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhati saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhati saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti.
「他想策劃(saṅkappeti)什麼樣的意向(saṅkappaṃ),就策劃那樣的;不想的,就不策劃那樣的。」
  saṅkappaṃ(意向、計畫)、saṅkappeti(立意、構思)
Iti cetovasippatto hoti vitakkapathe.
「這樣,他就在思惟的路徑(vitakkapathe)上,達到心的自主(cetovasippatto)。」
  cetovasippatto(心自在、心所控制的境界)、vitakkapathe(思惟的軌道)
Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
「他能夠隨意(nikāmalābhī)、不費力(akicchalābhī)、不辛苦(akasiralābhī)地得證四種出世心的禪定(catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ),即是現法中安樂住(diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ)。」
  catunnaṃ jhānānaṃ(四禪)、ābhicetasikānaṃ(出世心所生)、diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ(當下可體證的安樂住)、nikāmalābhī(隨意得)、akicchalābhī(不難得)、akasiralābhī(不遲得)
Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
「他因漏盡(āsavānaṃ khayā),得證無漏(anāsavaṃ)的心解脫(cetovimuttiṃ)與慧解脫(paññāvimuttiṃ),在當下(diṭṭheva dhamme)以親證智慧(sayaṃ abhiññā)而現證住(sacchikatvā upasampajja viharati)。」
  āsavānaṃ khayā(諸漏滅)、anāsavaṃ(無漏)、cetovimuttiṃ(心解脫)、paññāvimuttiṃ(慧解脫)、abhiññā(親證智)、sacchikatvā(作證)、upasampajja viharati(入而住)
Neva kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, anumodāmi na pana paṭikkosāmi.
「婆羅門啊,我對你所說的既不隨喜,也不否定。」
 (重複上文,強調其中立立場)
Imehi kho ahaṃ, brāhmaṇa, catūhi dhammehi samannāgataṃ mahāpaññaṃ mahāpurisaṃ paññāpemī’’ti.
「婆羅門啊,我就是以這四種法,說一位大智慧大人為值得稱頌者。」
  imehi catūhi dhammehi(這四種法)
‘‘Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama!
「太奇妙了,喬達摩尊者!太不可思議了,喬達摩尊者!」
  acchariyaṃ(奇妙)、abbhutaṃ(驚奇、超常)
  bho(尊稱語,用於表敬),gotama(佛陀的族姓)
Yāva subhāsitaṃ cidaṃ bhotā gotamena.
「您所說的法,真是極其善說啊!」
  subhāsitaṃ(善說、善語)、bhotā gotamena(由尊者喬達摩所說)
Imehi ca mayaṃ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṃ bhavantaṃ gotamaṃ dhārema;
「尊者喬達摩啊,我們認為您具足這四種法(catūhi dhammehi samannāgataṃ)。」
  imehi catūhi dhammehi(這四種法)、samannāgataṃ(具足的)、dhārema(我們認為、記持)
bhavañhi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya;
「因為您,喬達摩尊者,確實是行於多數人的利益與安樂之道。」
  bhavañhi(確實是)、bahujanahitāya(為多數人的利益)、bahujanasukhāya(為多數人的快樂)、paṭipanno(實踐、行持)
bahu te bahussa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā,
「您已令無數人安立於聖道之中。」
  bahu te(您所教導的許多人)、bahussa janatā(眾多的人)、ariye ñāye(聖道、正道)、patiṭṭhāpitā(安立、建立)
yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.
「也就是在善法與有益法的法性中建立。」
  kalyāṇadhammatā(善美之法性)、kusaladhammatā(有益、有善巧之法性)
Bhavañhi gotamo yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhati vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakketi,
「因為尊者喬達摩,您所欲思惟的就能思惟,」
  vitakkaṃ(尋、思惟)、ākaṅkhati(欲求、希望)、vitakketi(思惟、反思)
yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhati vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakketi,
「不欲思惟的,就不思惟。」
  同上,此句是前句的反向表述
yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhati saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti,
「您欲起什麼意向(心念),就能生起那樣的意向,」
  saṅkappaṃ(意向、志向、計畫)、saṅkappeti(起意、思量)
yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhati saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappeti.
「不欲起的意向,也能完全不生起。」
  同上,反向表述
Bhavañhi gotamo cetovasippatto vitakkapathe.
「因為喬達摩尊者,您已達到心自在的境地,於思惟之道上完全自主。」
  cetovasippatto(達成心自在者)、vitakkapathe(在尋思的軌道上)
Bhavañhi gotamo catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.
「尊者喬達摩,您對四種由心生的禪定、此世安樂的住處,能隨意、不難、不遲地得證。」
  catunnaṃ jhānānaṃ(四禪)、ābhicetasikānaṃ(由心所生)、
  diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ(現法樂住)、nikāmalābhī(隨意得)、akicchalābhī(不費力得)、akasiralābhī(不遲得)
Bhavañhi gotamo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
「因為喬達摩尊者,您已斷除諸漏,得證無漏的心解脫與慧解脫,並在此現法中,以自身的親證智慧而現證住。」
  āsavānaṃ khayā(諸漏滅)、anāsavaṃ(無漏)、
  cetovimuttiṃ(心解脫)、paññāvimuttiṃ(慧解脫)、
  diṭṭheva dhamme(於此現法中)、sayaṃ abhiññā(親自證知)、sacchikatvā(作證)、upasampajja viharati(入而住)
以下為您所提供經文的逐句翻譯,依《巴利原文》句讀方式分段,並附上關鍵詞原文、語義解釋與法義要點,以利深入理解《Carasuttaṃ》的核心義理。
佛陀回應婆羅門讚歎的回答:
‘Addhā kho tyāhaṃ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā.
「婆羅門啊,你對我所說的話,確實是直白而逼切地說出來了。」
  Addhā kho:的確、實在
  tyāhaṃ = te ahaṃ,「你所(言),我(說)」
  āsajja:直言不諱地、冒昧地
  upanīya:帶有挑戰性的、直接面對的
  vācā bhāsitā:話語已說出
法義提示: 佛陀指出,這婆羅門雖出語直接,帶有挑戰性,卻也是真誠有意求法的態度。
Api ca, tyāhaṃ byākarissāmi –
「然而,我將會為你解說:」
  Api ca:然而、儘管如此
  byākarissāmi:我將解釋、申明(來自 byākareti,解釋)
佛陀自述其四種殊勝法:
‘Ahañhi, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya;
「婆羅門啊,我確實是為眾生之利益與安樂而修行的。」
  bahujanahitāya / bahujanasukhāya:利益眾生 / 使眾生快樂
  paṭipanno:已行於、正在實踐
bahu me bahussa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā,
yadidaṃ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā.
「我已使許多人安立於聖者的正道中,也就是在善法與有益法的本質上建立起來。」
  ariyo ñāyo:聖者之道(=八正道)
  kalyāṇa-dhammatā / kusala-dhammatā:善美法性 / 有益法性
  patiṭṭhāpitā:被建立、被安立
Ahañhi, brāhmaṇa, yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhāmi vitakketuṃ taṃ vitakkaṃ vitakkemi,
yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhāmi vitakketuṃ na taṃ vitakkaṃ vitakkemi,
「婆羅門啊,我所欲思惟的,即能思惟;我不欲思惟的,即能令其不生起。」
  vitakka:尋思、初步的心念活動
  ākaṅkhāmi:我欲望、我希望
  vitakketi:思惟、發起念頭(動詞)
yaṃ saṅkappaṃ ākaṅkhāmi saṅkappetuṃ taṃ saṅkappaṃ saṅkappemi,
yaṃ saṅkappaṃ nākaṅkhāmi saṅkappetuṃ na taṃ saṅkappaṃ saṅkappemi.
「我欲發起的意向(心志),即可生起;不欲起的,即不起。」
  saṅkappa:意向、意圖、心的定向(屬於八正道之「正思惟」)
  saṅkappeti:起意、思惟、計畫
Ahañhi, brāhmaṇa, cetovasippatto vitakkapathe.
「婆羅門啊,我已在思惟之道上達到心的自在統御。」
  cetovasi:心自在者,能統御己心者
  vitakkapathe:在思惟的路徑上(掌握尋的力量)
Ahañhi, brāhmaṇa, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.
「婆羅門啊,我已能隨意得證四種由心發起、現世可樂的禪定,毫不困難,毫不遲緩地得證。」
  catunnaṃ jhānānaṃ:四禪
  ābhicetasika:由心生起的
  diṭṭhadhammasukhavihāra:現法樂住(今生即能安樂居住)
  nikāma-lābhī / akiccha-lābhī / akasira-lābhī:隨意得 / 不困難得 / 不遲緩得
Ahañhi, brāhmaṇa, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī.
「婆羅門啊,我已斷除諸漏,證得無漏的心解脫與慧解脫,於現法中以親知實證而入住。」
  āsavānaṃ khayā:諸漏的滅盡
  anāsava:無漏的
  cetovimutti / paññāvimutti:心解脫(禪定)與慧解脫(智慧)
  sayaṃ abhiññā:親自證知
  sacchikatvā upasampajja viharāmī:現證後入住而住
補充:詩偈部分(以總結佛德)
‘‘Yo vedi sabbasattānaṃ, maccupāsappamocanaṃ;
「能知一切眾生,如何解脫死神之繩者;」
  maccu-pāsa:死神之繩,比喻生死束縛
  pamocanaṃ:解脫、救拔
Hitaṃ devamanussānaṃ, ñāyaṃ dhammaṃ pakāsayi;
「他為天人之利益,開示正道與法。」
  ñāyaṃ dhammaṃ:正法、合於正理的法
Yaṃ ve disvā ca sutvā ca, pasīdanti bahū janā.
「見聞於他者,眾多眾生皆歡喜安慰。」
  pasīdanti:清淨、欣悅、信受
Maggāmaggassa kusalo, katakicco anāsavo;
「他善知道與非道,已盡所作、無有諸漏。」
  maggāmagga:道與非道
  katakicca:所作已辦
  anāsava:無漏者
Buddho antimasārīro, (antimadhārito), mahāpurisoti vuccatī.
「此佛為最後之身、無再受生,是故名為大人。」
  antimasārīro:最後一身者(今生為最後一生)
  mahāpuriso:大人、具足三十二相者
---
 1. "Pañcame anussaritāti anugantvā saritā, aparāparaṃ sarituṃ samatthoti attho."
「在第五段中,‘anussaritā(能回憶者)’的意思是:能追隨並記起,且能前後一再地回想起。」
  anussaritā:「能回憶者」,來自 anussarati(憶念、想起)
  anugantvā:跟隨而至
  saritā:記得者
  aparāparaṃ:來來去去、反覆
  saritun samattho:能夠記憶、反覆憶念
此句說明「能記得佛陀功德」之意者,需具備反覆、貫通的記憶力。
 2. "Dakkhoti cheko."
「Dakkho 是指『善巧者』,即擅長的、有能力的人。」
  dakkho:熟練、能幹、巧妙
  cheko:精通、能者
這是解釋文中形容佛陀「能導人道」的能力,指他對因緣巧妙的掌握。
 3. "Tatrupāyāyāti ‘imasmiṃ kāle imaṃ nāma kattabba’nti evaṃ tattha tattha upāyabhūtāya paññāya samannāgato."
「tatrupāyāya(於其中有方便)是指:在某些時機想『現在應該作此事』,這樣一一配合時機而生起的方便智慧所具足。」
  tatrupāyāya:在該處的善巧方便
  imasmiṃ kāle imaṃ nāma kattabbaṃ:「此時應當作此事」
  upāyabhūtāya paññāya:成為方便的智慧(應機應緣的智)
  samannāgato:具足的、有的
指佛陀具備能隨機應化、因時制宜的「善巧方便智慧」。
 4. "Anumoditabbanti abhinanditabbaṃ. Paṭikkositabbanti paṭikkhipitabbaṃ."
「Anumoditabbaṃ 是指應當隨喜、讚歎;paṭikkositabbaṃ 是指應當拒絕。」
  anumoditabbaṃ:應隨喜、應讚許
  abhinanditabbaṃ:應歡喜接受
  paṭikkositabbaṃ:應加以拒絕、反駁
  paṭikkhipitabbaṃ:應拒絕、不可接受
指對世間善惡言行,應依智慧善巧決定是否讚許或拒斥。
 5. "Neva kho tyāhanti neva kho te ahaṃ."
「‘Neva kho tyāhaṃ’ 是『我既不(讚歎)你』的意思,即:‘我對你既不贊成也不反對。’」
  neva kho tyāhaṃ:實則是「neva kho te ahaṃ」的縮合
  te ahaṃ:「我對你」
  此句是佛陀中立態度的語句解析
 6. "Kasmā panetaṃ bhagavā nābhinandati, nappaṭikkhipatīti?"
「為什麼世尊對此既不讚許,也不拒絕呢?」
  nābhinandati:不隨喜、不讚許
  nappaṭikkhipati:不拒絕、不反駁
  此句提出詰問,帶出佛陀處世中庸的原則
 7. "Lokiyattā nābhinandati, lokiyaṃ atthaṃ gahetvā ṭhitattā nappaṭikkosati."
「因為那是世俗的(功德),所以佛不隨喜;但對方是以世俗利益之意而說,佛也不加拒絕。」
  lokiyattā:因為是世俗性
  nābhinandati:不讚歎(因非出世)
  lokiyaṃ atthaṃ:世俗的利益
  gahetvā ṭhitattā:因基於此目的而說
  nappaṭikkosati:所以也不反對
佛陀對世間讚歎持中立態度,顯示「出世視角」與「應機善巧」的平衡。
 8. "Bahussa janatāti bahu assa janatā."
「‘Bahussa janatā’的意思是:眾多的人們。」
  bahussa janatā:眾多大眾
  bahu assa janatā:「他們的人數眾多」
 9. "Idañca karaṇatthe sāmivacanaṃ veditabbaṃ."
「此語句應當理解為『主體所有詞(主語所屬用法)』的形式,並具有行為的功能。」
  karaṇattha:作為動作意義
  sāmivacanaṃ:主語、所有格用法
  veditabbaṃ:應被理解
 10. "Ariye ñāyeti sahavipassanake magge."
「‘ariyo ñāyo(聖者之道)’是指包含觀智的道(即八正道)。」
  sahavipassanaka:與觀智俱起的
  magga:道,即八正道
  ariyo ñāyo:聖者所行之道
 11. "Kalyāṇadhammatā kusaladhammatātipi tasseva nāmāni."
「‘kalyāṇadhammatā’與‘kusaladhammatā’皆是(聖道)之別名。」
  kalyāṇa-dhammatā:善性、清淨本性
  kusala-dhammatā:善巧、有益性
  tasseva nāmāni:都是指同一項目的名稱
 12. "Yaṃ vitakkanti nekkhammavitakkādīsu aññataraṃ."
「‘Yaṃ vitakkaṃ’指的是出離尋等中的某一種。」
  nekkhamma-vitakka:出離的思惟
  ādīsu aññataraṃ:其中之一(如慈悲、不害等善尋)
 13. "Na taṃ vitakkaṃ vitakketīti kāmavitakkādīsu ekampi na vitakketi."
「『不思惟某種尋』是指對欲尋等任一種都不再生起。」
  kāma-vitakka:欲望之尋
  ekampi na vitakketi:一念也不起
 14. "Itaraṃ tasseva vevacanaṃ."
「另一個語句只是其同義語。」
  vevacanaṃ:同義詞、類語
 15. "Vitakkapatheti ettha vitakkoyeva vitakkapatho."
「於‘vitakkapatho’一語中,‘vitakka(尋)’本身即是其路徑。」
  vitakkapatho:尋的路徑,指心念活動的過程
 16. "Ahañhi brāhmaṇātiādīsu…"
「於‘Ahañhi brāhmaṇa’(我啊,婆羅門)等句中:」
  此處導入總結性法義解說:
 17. "Paṭhamanayena khīṇāsavassa sīlañceva bāhusaccañca kathitaṃ,"
「在第一種語境中,描述了漏盡者的戒行與多聞。」
  khīṇāsava:漏盡者(阿羅漢)
  sīla:戒德
  bāhusacca:多聞廣學
 18. "Dutiyatatiyehi khīṇāsavassa kiriyavitakkāni ceva kiriyajjhānāni ca,"
「第二、第三種語境中,說明了漏盡者的功能性思惟與功能性禪定。」
  kiriyavitakka:作用性的思惟(非造業)
  kiriyajjhāna:作用性禪定(無漏者所得)
 19. "Catutthena khīṇāsavabhāvo kathitoti veditabbo."
「第四句則是總說漏盡者的根本性格,應如此理解。」
 "Maccupāsappamocananti maccupāsā pamocanakaṃ maggaṃ."
「‘maccupāsappamocana’是指能解脫死神之繩的道(即八正道)。」
 "Ñāyaṃ dhammanti sahavipassanakaṃ maggaṃ."
「‘ñāyaṃ dhammaṃ’是指包含觀智的聖道。」
 "Disvā ca sutvā cāti ñāṇeneva passitvā ca suṇitvā ca."
「‘見聞於彼’是指由智慧見、由耳聞等而得了解。」
 "Sesamettha uttānameva."
「其餘部分即是淺白明顯的意思。」