2025年5月13日 星期二

AN.4.36.多那經

 《Doṇasuttaṃ》多那經
Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一時,世尊行走於烏迦塔(Ukkaṭṭha)與舍多婆(Setabya)之間的長途道路上。
 ekaṃ samayaṃ:「有一時」
 bhagavā:「世尊」
 antarā ca...antarā ca:「在……與……之間」
 addhānamagga-paṭipanno hoti:「正在行走長途道路」(addhāna 長途,magga 道路,paṭipanno 走上)
Doṇopi sudaṃ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
同時,婆羅門多那(Doṇa)也正行走於烏迦塔與舍多婆之間的長途道路上。
 doṇo:「多那」(人名)
 brāhmaṇo:「婆羅門」
 sudaṃ:語助詞,加強語氣(可略譯)
Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni;
多那婆羅門看見世尊的足下有輪印(cakkāni),其上有千幅輪輻(sahassārāni)、輪轂(sanemikāni)與輪軸(sanābhikāni),一切具足、莊嚴圓滿。
 addasā:「他看見」
 pādesu:「於足下」
 cakkāni:「輪」(此為佛足相之一)
 sahassārāni:「千輻的」
 sanemikāni:「具輪轂的」(nemi 輪轂)
 sanābhikāni:「具輪軸的」(nābhi 輪軸)
 sabbākāraparipūrāni:「一切相圓滿具足的」
Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī’’ti.
見此情形,他心中想到:「啊!真奇妙,真稀有!這等足跡絕不應是凡夫人類所能擁有的!」
 disvāna:「見到之後」
 etadahosi:「心中生起此念」
 acchariyaṃ...abbhutaṃ:「奇妙的、稀有的」
 manussabhūtassa:「成為人者,普通人」
 padāni:「足印,腳印」
 bhavissantī:「將會是」
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
然後世尊離開道路,於某一棵樹下端坐,結跏趺坐,身體端直,繫念於前,安住正念。
 maggā okkamma:「離開道路」
 aññatarasmiṃ rukkhamūle:「在某一棵樹下」
 nisīdi:「坐下」
 pallaṅkaṃ ābhujitvā:「結跏趺坐」(pallaṅka 蓮華坐,ābhujati 抱腿、盤腿)
 ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya:「令身端直」(uju 直,kāya 身體,paṇidhāya 安置)
 parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā:「繫念於前,安置正念」
Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ.
於是多那婆羅門循著世尊的足跡而行,見到世尊坐於某一棵樹下,儀容可親、令人歡喜,諸根寂靜、心地安定,已達究竟調御與寂止,馴服、有防護、調御根門,如一位「大龍」。
 anugacchanto:「沿著……而行」
 pāsādikaṃ:「可親、端莊」
 pasādanīyaṃ:「令人心生歡喜」
 santindriyaṃ:「諸根寂靜」
 santamānasaṃ:「心地平靜安定」
 uttamadamathasamathamanuppattaṃ:「已得究竟的調御與止息」
 dantaṃ:「已調伏」
 guttaṃ:「已守護」
 saṃyatindriyaṃ:「根門收攝的」
 yatindriyaṃ:「意根調伏的」
 nāgaṃ:「大龍、尊者」(此處為聖者的譬喻)
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –
見到之後,他向世尊靠近,靠近後對世尊說道:
 tena upasaṅkami:「前往接近他」
 etadavoca:「說出以下之語」
‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是天神(deva)嗎?」
 devo:「天神」
 no:「我們的、大德啊」的敬語助詞
 bhavaṃ:「您」(敬稱)
 bhavissatī:「將會是」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我並不會成為天神。」
 na kho:「確實不是」
 ahaṃ:「我」
 brāhmaṇa:「婆羅門」
 devo bhavissāmi:「我將成為天神」 → na devo bhavissāmi:「我不會成為天神」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是乾闥婆(gandhabba)嗎?」
 gandhabbo:「乾闥婆」(天界樂神)
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是夜叉(yakkha)嗎?」
 yakkho:「夜叉、半神類眾生」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是人(manussa)嗎?」
 manusso:「人類」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為人。」
(以上四問四答為逐層否定常見的「有情存在類別」,即天、人、神、鬼的存有狀態。)
 以下為多那的疑惑與反問:
‘‘‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為天神,您回答:『我不會成為天神。』」
 iti puṭṭho samāno:「當這樣被詢問時」
 vadesi:「你說了」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為乾闥婆,您說不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為夜叉,您說不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為人類,您也說不會成為人。」
Atha ko carahi bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼(atha),究竟(carahi)您將會是誰呢?」
 ko:「誰」
 carahi:「究竟、到底、那麼」
 bhavaṃ bhavissatī:「您將會是」
Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一時,世尊行走於烏迦塔(Ukkaṭṭha)與舍多婆(Setabya)之間的長途道路上。
 ekaṃ samayaṃ:「有一時」
 bhagavā:「世尊」
 antarā ca...antarā ca:「在……與……之間」
 addhānamagga-paṭipanno hoti:「正在行走長途道路」(addhāna 長途,magga 道路,paṭipanno 走上)
Doṇopi sudaṃ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
同時,婆羅門多那(Doṇa)也正行走於烏迦塔與舍多婆之間的長途道路上。
 doṇo:「多那」(人名)
 brāhmaṇo:「婆羅門」
 sudaṃ:語助詞,加強語氣(可略譯)
Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni;
多那婆羅門看見世尊的足下有輪印(cakkāni),其上有千幅輪輻(sahassārāni)、輪轂(sanemikāni)與輪軸(sanābhikāni),一切具足、莊嚴圓滿。
 addasā:「他看見」
 pādesu:「於足下」
 cakkāni:「輪」(此為佛足相之一)
 sahassārāni:「千輻的」
 sanemikāni:「具輪轂的」(nemi 輪轂)
 sanābhikāni:「具輪軸的」(nābhi 輪軸)
 sabbākāraparipūrāni:「一切相圓滿具足的」
Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī’’ti.
見此情形,他心中想到:「啊!真奇妙,真稀有!這等足跡絕不應是凡夫人類所能擁有的!」
 disvāna:「見到之後」
 etadahosi:「心中生起此念」
 acchariyaṃ...abbhutaṃ:「奇妙的、稀有的」
 manussabhūtassa:「成為人者,普通人」
 padāni:「足印,腳印」
 bhavissantī:「將會是」
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
然後世尊離開道路,於某一棵樹下端坐,結跏趺坐,身體端直,繫念於前,安住正念。
 maggā okkamma:「離開道路」
 aññatarasmiṃ rukkhamūle:「在某一棵樹下」
 nisīdi:「坐下」
 pallaṅkaṃ ābhujitvā:「結跏趺坐」(pallaṅka 蓮華坐,ābhujati 抱腿、盤腿)
 ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya:「令身端直」(uju 直,kāya 身體,paṇidhāya 安置)
 parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā:「繫念於前,安置正念」
Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ.
於是多那婆羅門循著世尊的足跡而行,見到世尊坐於某一棵樹下,儀容可親、令人歡喜,諸根寂靜、心地安定,已達究竟調御與寂止,馴服、有防護、調御根門,如一位「大龍」。
 anugacchanto:「沿著……而行」
 pāsādikaṃ:「可親、端莊」
 pasādanīyaṃ:「令人心生歡喜」
 santindriyaṃ:「諸根寂靜」
 santamānasaṃ:「心地平靜安定」
 uttamadamathasamathamanuppattaṃ:「已得究竟的調御與止息」
 dantaṃ:「已調伏」
 guttaṃ:「已守護」
 saṃyatindriyaṃ:「根門收攝的」
 yatindriyaṃ:「意根調伏的」
 nāgaṃ:「大龍、尊者」(此處為聖者的譬喻)
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –
見到之後,他向世尊靠近,靠近後對世尊說道:
 tena upasaṅkami:「前往接近他」
 etadavoca:「說出以下之語」
‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是天神(deva)嗎?」
 devo:「天神」
 no:「我們的、大德啊」的敬語助詞
 bhavaṃ:「您」(敬稱)
 bhavissatī:「將會是」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我並不會成為天神。」
 na kho:「確實不是」
 ahaṃ:「我」
 brāhmaṇa:「婆羅門」
 devo bhavissāmi:「我將成為天神」 → na devo bhavissāmi:「我不會成為天神」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是乾闥婆(gandhabba)嗎?」
 gandhabbo:「乾闥婆」(天界樂神)
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是夜叉(yakkha)嗎?」
 yakkho:「夜叉、半神類眾生」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是人(manussa)嗎?」
 manusso:「人類」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為人。」
(以上四問四答為逐層否定常見的「有情存在類別」,即天、人、神、鬼的存有狀態。)
 以下為多那的疑惑與反問:
‘‘‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為天神,您回答:『我不會成為天神。』」
 iti puṭṭho samāno:「當這樣被詢問時」
 vadesi:「你說了」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為乾闥婆,您說不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為夜叉,您說不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為人類,您也說不會成為人。」
Atha ko carahi bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼(atha),究竟(carahi)您將會是誰呢?」
 ko:「誰」
 carahi:「究竟、到底、那麼」
 bhavaṃ bhavissatī:「您將會是」
 ‘‘Yesaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, āsavānaṃ appahīnattā devo bhaveyyaṃ,
 若我,婆羅門,尚未斷除這些漏(āsava),便會成為天神(deva);
 āsava:漏,指能污染心智、導致輪迴的根本煩惱(如欲漏、有漏、無明漏)。
 devo:天界生,生於色界或欲界諸天。
 appahīnattā:由於未斷除。
 te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
 但這些漏我已完全斷除(pahīnā),斷根(ucchinnamūlā),如截斷棕櫚(tālāvatthukatā),令其不復現起(anabhāvaṃkatā),永不再生(āyatiṃ anuppādadhammā)。
 Yesaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, āsavānaṃ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṃ… yakkho bhaveyyaṃ… manusso bhaveyyaṃ,
 若我未斷漏,則會成為乾闥婆(gandhabba)……夜叉(yakkha)……或人類(manusso);
 此句以省略(...)方式指出其他可能趣向的生命形態,皆因漏未斷所致。
 gandhabba:一種中陰或香神類眾生。
 yakkha:有神通但尚未脫離輪迴的鬼神類。
 manusso:人。
 te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
 這些漏我已斷盡……(同上句)。
 Seyyathāpi, brāhmaṇa, uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṃ udakena;
 如同青蓮(uppalaṃ)、紅蓮(padumaṃ)或白蓮(puṇḍarīkaṃ),雖於水中出生(udake jātaṃ)、在水中成長(udake saṃvaḍḍhaṃ),卻出水而立(accuggamma tiṭṭhati),不為水所沾染(anupalittaṃ udakena);
 evamevaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, loke jāto loke saṃvaḍḍho lokaṃ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena.
 同樣的,婆羅門,我雖出生於世間(loke jāto),在世間長成(loke saṃvaḍḍho),但我超越世間而住(lokaṃ abhibhuyya viharāmi),不被世間所染(anupalitto lokena)。
 loka:此處作「世間」解,即五蘊、有情世界與器世間。
 abhibhuyya:勝過、超越。
 viharāmi:我安住。
 Buddhoti maṃ, brāhmaṇa, dhārehī’’ti.
 因此,婆羅門,應記我為「佛陀」(buddho)!
 dhārehī:你應當記取、接受。
 ‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;
 Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;
 若有諸因(yena)能令我生為天神(devūpapatyassa)、
 或乾闥婆、飛行者(vihaṅgamo),
 或成夜叉(yakkhattaṃ)、人類(manussattañca),
 Te mayhaṃ, āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā.
 這些因的根本──漏(āsavā)──我已盡除(khīṇā)、破壞(viddhastā)、粉碎(vinaḷīkatā)。
 Puṇḍarīkaṃ yathā vaggu, toyena nupalippati;
 Nupalippāmi lokena, tasmā buddhosmi brāhmaṇā’’ti.
 如同白蓮(puṇḍarīkaṃ)莊嚴美麗(vaggu),水不能沾染(nupalippati);
 我不為世間所染(nupalippāmi lokena),故稱我為「佛陀」(buddho),婆羅門!
 Chaṭṭhe antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyanti ettha ukkaṭṭhāti ukkāhi dhārīyamānāhi māpitattā evaṃladdhavohāraṃ nagaraṃ.
在第六(經)中,所說「在Ukkaṭṭhā與Setabya之間」這句話中,Ukkaṭṭhā(優曇城)是因曾以火炬(ukkāhi)來測量建設(dhārīyamānāhi māpitattā)而得名的城市。
 ukkaṭṭhaṃ:「優曇」城名,據註解是以火炬測量之城。
 ukkāhi:火炬。
 māpitattā:「由於測量」,māpeti 為「測量」之意。
 vohāraṃ:名稱、慣稱。
 Setabyanti atīte kassapasammāsambuddhassa jātanagaraṃ.
Setabya是過去迦葉如來(Kassapa sammāsambuddha)誕生的城市。
 Setabya:雪多比城。
 jātanagaraṃ:出生的城市。
 Antarāsaddo pana kāraṇakhaṇacittavemajjhavivarādīsu vattati.
詞語"antarā"可用於表達「因緣(kāraṇa)、時刻(khaṇa)、心境(citta)、中間(vemajjha)、空隙(vivara)」等意涵。
 antarā:在……之間、其間。
 saddo:詞、語。
 此處說明「antarā」為多義詞,視語境而定。
 ‘‘Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatā’’ti (A. Ni. 6.44; 10.75) ca, ‘‘janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantara’’nti ca ādīsu (Saṃ. Ni. 1.228) kāraṇe.
在「誰能了知其間(tadantaraṃ),除了如來(aññatra tathāgatā)之外?」等例句中,「antarā」表示因由之意。
 kāraṇe:作「原因、動機」解。
 引文中例示「antarā」作「原因、理由」之意。
 ‘‘Addasā maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī’’tiādīsu (Ma. Ni. 2.149) khaṇe.
如在「尊者!我見一婦人在雷電之間(vijjantarikāya)洗器皿」中,「antarā」表示時間點(khaṇa)之意。
 khaṇe:時刻。
 vijjantarikāya:雷電間。
 ‘‘Yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (Udā. 20) citte.
如「其內心(antarato)無有瞋恚」中,antarā表示內心(citta)。
 citte:於心中。
 ‘‘Antarāvosānamāpādī’’tiādīsu vemajjhe.
如「他在中途(antarā)結束了修行」中,此詞表示「中間(vemajjha)」之意。
 vemajjhe:在其中、兩者之間。
 ‘‘Apicāyaṃ tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchatī’’tiādīsu (Pārā. 231) vivare.
如「這條苦行道行於二大地獄之間的空隙(antarikāya)」中,「antarā」表示「空隙(vivara)」。
 Svāyamidha vivare vattati.
此處(即本經中)「antarā」用於空間間隔(vivara)的意義。
 Tasmā ukkaṭṭhāya ca setabyassa ca vivareti evamettha attho daṭṭhabbo.
因此應理解為「在Ukkaṭṭhā與Setabya之間的空間」。
 daṭṭhabbo:應理解。
 vivare:空隙、區間。
 Antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ.
由於此處以「antarā」構文,文法上需接受格(upayoga-vacanaṃ)。
 upayogavacanaṃ:受格形式的詞語。
 Īdisesu ca ṭhānesu akkharacintakā ‘‘antarā gāmañca nadiñca yātī’’ti evaṃ ekameva antarāsaddaṃ payuñjanti, so dutiyapadenapi yojetabbo hoti, ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti.
在這類語境中,語法學者(akkharacintakā)會說:「他經過村莊與河流之間(antarā gāmañca nadiñca)」,此時需一個「antarā」接雙詞,若不這樣連接,便不符合受格用法。
 Idha pana yojetvā eva vutto.
在本經中,則是正確地以連接形式(yojetvā)來使用。
 小結(釋義重點):
 本段為釋《Doṇasuttaṃ》開頭:「Ekaṃ samayaṃ… antarā ca Ukkaṭṭhaṃ antarā ca Setabyaṃ」中「antarā」一詞。
 詳解了「antarā」可能代表的五個語義範疇:原因、時刻、心中、中間、空隙。
 強調本經中「antarā」作「空間間隔(vivara)」解,即佛陀與Doṇa於兩城之間的路上相遇。
 文法層面補充:「antarā」若用於雙詞間,需連接兩個受格詞,否則會違反巴利語語法。
 Addhānamaggappaṭipanno hotīti addhānasaṅkhātaṃ maggaṃ paṭipanno hoti, dīghamagganti attho.
「Addhānamaggappaṭipanno hoti」是說:「他行於一條被稱為addhāna的道路」,也就是說:「行於長途之路」的意思。
 addhāna:長途、遠程(如從一城到另一城的路途)。
 maggaṃ:道路。
 paṭipanno hoti:正在行走、踏上。
 dīghamagga:長路。
註解要點:此句屬於對《Doṇasuttaṃ》經首句中 “antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti” 的解釋。
 Kasmā paṭipannoti?
為什麼他會上路行走這條長途之路呢?
 kasmā:為什麼?
 paṭipannoti:踏上道路。
 Taṃ divasaṃ kira bhagavā idaṃ addasa:
那一天,世尊(bhagavā)內心觀察到了如下情況:
 taṃ divasaṃ:那一天。
 kira:據說、傳說。
 addasa:見、了知(佛陀的觀智)。
 “Mayi taṃ maggaṃ paṭipanne doṇo brāhmaṇo mama padacetiyāni passitvā padānupadiko hutvā mama nisinnaṭṭhānaṃ āgantvā pañhaṃ pucchissati.
「當我行走於那條道路時,Doṇa婆羅門將會見到我足跡如同足跡塔(padacetiyāni)般神聖的腳印,然後他將會跟隨著這些腳印而來,走到我所坐的地點,向我提出問題。」
 padacetiyāni:「足跡塔」,指佛陀腳印本身被視為聖物。
 padānupadiko:「依腳跡而行」。
 nisinnaṭṭhānaṃ:坐處、安坐之處。
 pañhaṃ pucchissati:將會問問題。
 Athassāhaṃ ekaṃ saccadhammaṃ desessāmi.
然後我將為他說明一項真實法(saccadhamma)。
 saccadhamma:真理、真實之法(通常指解脫之理)。
 desessāmi:我將會教導、說明。
 Brāhmaṇo tīṇi sāmaññaphalāni paṭivijjhitvā,
此婆羅門將證得三種出家功德果(sāmaññaphala)。
 tīṇi sāmaññaphalāni:三種沙門果,即初果至三果。
 paṭivijjhitvā:了證、悟入。
 dvādasapadasahassaparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma vaṇṇaṃ vatvā,
之後他將宣說一部稱為「Doṇagajjitaṃ」的頌文(vaṇṇaṃ),長達一萬二千句(dvādasa-padasahassa-parimāṇaṃ)。
 doṇagajjitaṃ:「Doṇa的雷音」——一種讚歎或教化頌文。
 vaṇṇaṃ:頌文、讚歎文。
 vatvā:宣說、誦說。
 mayi parinibbute sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājessatī”ti.
當我般涅槃後,他將平息在整個閻浮提(Jambudīpa)中因佛遺體所引起的大爭鬥(mahākalahaṃ),並分配佛舍利(dhātuyo)。
 parinibbute:般涅槃之後。
 mahākalaha:大爭鬥。
 vūpasametvā:平息、調解。
 dhātuyo bhājessatī:將分配舍利。
 Iminā kāraṇena paṭipanno.
正因為這個原因,世尊才踏上了這段旅程。
 iminā kāraṇena:基於此因。
 paṭipanno:踏上(旅途)。
 Doṇopi sudaṃ brāhmaṇoti doṇo brāhmaṇopi tayo vede paguṇe katvā pañcasate māṇavake sippaṃ vācento…
再說這位Doṇa婆羅門,也精通三部吠陀(tayo vede paguṇe katvā),並教導五百名弟子(pañcasate māṇavake)種種技藝。
 tayo vede:三吠陀經(Ṛg、Yajur、Sāma)。
 paguṇe katvā:使其純熟。
 māṇavake:青年弟子、學生。
 sippaṃ vācento:傳授技藝。
 …taṃdivasaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā satagghanakaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsavaragataṃ katvā āmuttayaññasutto rattavaṭṭikā upāhanā ārohitvā pañcasatamāṇavakaparivāro tameva maggaṃ paṭipajji.
那天一早,他起身後整飾身體,穿上價值一百金幣(satagghanakaṃ)的內衣,披上價值五百金幣(pañcasatagghanakaṃ)的對肩袈裟(ekaṃsavaragataṃ),繫上作祭祀用的神聖腰帶(āmuttayaññasuttaṃ),穿戴紅皮涼鞋(rattavaṭṭikā upāhanā),帶著五百弟子,走上了那同一條道路。
 pātova uṭṭhāya:清晨起身。
 sarīrapaṭijagganaṃ:身體打理、整飾。
 satagghanakaṃ / pañcasatagghanakaṃ:價值一百/五百金幣之衣物。
 ekaṃsavaragataṃ:單肩覆衣。
 āmuttayaññasutta:繫上祭祀用的神聖腰帶。
 rattavaṭṭikā upāhanā:紅色皮製的涼鞋。
 pañcasatamāṇavakaparivāro:五百弟子隨行。
 Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
此即是所謂的「Doṇo brāhmaṇo antarā ca Ukkaṭṭhaṃ antarā ca Setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti」這句話的背景。
 taṃ sandhāya:針對此事。
 etaṃ vuttaṃ:「這樣說」指經文原句。
| 關鍵詞  | 原文                   | 解釋                  |
| ---- | -------------------- | ------------------- |
| 長途之路 | addhānamagga     | 指城與城之間的遠距離之路        |
| 足跡塔  | padacetiyāni     | 佛陀的足印被視為聖物,如同塔般被供奉  |
| 真理法  | saccadhamma      | 佛所教的真實法義,能導向解脫      |
| 沙門果  | sāmaññaphala     | 出家修行人證得的果位(通常指四向四果) |
| 大爭鬥  | mahākalaha       | 涅槃後諸國為佛舍利爭奪所引起的紛爭   |
| 三吠陀  | tayo vede        | 吠陀教學的核心文典,婆羅門教的基礎   |
| 儀式腰帶 | āmuttayaññasutta | 婆羅門所配戴的祭祀腰帶,象徵神聖與身份 |
 Pādesūti pādehi akkantaṭṭhānesu.
「Pādesū」是指:由佛陀的腳所踩踏之處。
 pādesu:「在腳上」的處格,指腳步所至之處。
 akkantaṭṭhānesu:「踩踏的地方」,意為足跡落處。
 Cakkānīti lakkhaṇacakkāni.
所謂「cakkāni(輪)」,是指三十二大人相中的「輪相(lakkhaṇacakkāni)」。
 lakkhaṇa-cakkāni:「特徵輪」,即足下千輻輪相(chakkaṃ)。
 Kiṃ pana bhagavato gacchantassa akkantaṭṭhāne padaṃ paññāyatīti?
那麼,佛陀在行走時,其踩過的地方會顯現出足跡嗎?
 gacchantassa:正在行走的(佛陀)。
 akkantaṭṭhāne:踩過的地方。
 padaṃ paññāyati:足跡是否可見?
 Na paññāyati.
(答曰)不可見。
 na paññāyati:不現、不被見。
 Kasmā? Sukhumattā, mahābalattā, mahājanānuggahena ca.
為什麼呢?因為佛陀之體膚極為細緻(sukhumattā)、威德極大(mahābalattā),並基於對眾生的普遍饒益(mahājanānuggahena)之故。
 sukhumattā:微細、柔和。
 mahābalattā:大力、大威德。
 mahājanānuggahena:對眾人之饒益心、慈悲利他。
 Buddhānañhi sukhumacchavitāya akkantaṭṭhānaṃ tūlapicuno patiṭṭhitaṭṭhānaṃ viya hoti, padavaḷañjo na paññāyati.
因為諸佛的肌膚極為細緻(sukhumacchavitā),所以他們所踩之處,就如同輕羽落地般,不會留下痕跡(padavaḷañjo)。
 sukhumacchavitāya:「細膚」之性(佛身特質之一)。
 tūlapicuno:棉絮、羽絮。
 patiṭṭhitaṭṭhānaṃ viya hoti:就像它落地一樣(不留痕跡)。
 padavaḷañjo:足跡之痕跡。
 Yathā ca balavato vātajavasindhavassa paduminipattepi akkantamattameva hoti, evaṃ mahābalatāya tathāgatena akkantaṭṭhānaṃ akkantamattameva hoti, na tattha padavaḷañjo paññāyati.
就如同一匹迅速如風的駿馬(vātajavasindhava)踏在蓮花葉上,僅僅是輕輕踏過,並不留下痕跡;同樣地,因為佛的威力甚大,其踩過的地方也僅僅是踩過而已,而不留下任何足跡。
 vātajavasindhava:風速駿馬(象徵極輕極快)。
 paduminipatte:蓮花葉。
 akkantamattameva:僅僅踏過而已。
 na tattha padavaḷañjo paññāyati:無足跡可見。
 Buddhānañca anupadaṃ mahājanakāyo gacchati, tassa satthu padavaḷañjaṃ disvā maddituṃ avisahantassa gamanavicchedo bhaveyya.
而且,佛陀所到之處常有無數大眾隨行(mahājanakāyo),若他們見到佛的足跡(satthu padavaḷañjaṃ),因為不敢踐踏它(maddituṃ avisahantassa),就可能導致行程中斷(gamanavicchedo)。
 anupadaṃ gacchati:一足一足跟隨其後。
 maddituṃ avisahantassa:無法下腳、難以下足。
 gamanavicchedo:行程中斷。
 Tasmā akkantaakkantaṭṭhāne yopi padavaḷañjo bhaveyya, so antaradhāyateva.
因此,即使佛在踩過的地方曾出現足跡(padavaḷañjo),也會即刻消失不見(antaradhāyateva)。
 akkantaakkantaṭṭhāne:佛所踩的地方。
 antaradhāyati:消失、隱沒。
 Doṇo pana brāhmaṇo tathāgatassa adhiṭṭhānavasena passi.
但Doṇa婆羅門是因為佛陀的願力(adhiṭṭhānavasena)才得以見到這些足跡。
 adhiṭṭhāna:願力、神通意願。
 passi:看見。
 Bhagavā hi yassa padacetiyaṃ dassetukāmo hoti, taṃ ārabbha ‘‘asuko nāma passatū’’ti adhiṭṭhāti.
因為當佛陀想讓某人見到其足跡(padacetiyaṃ)時,便會起願力說:「某某人應當看見」,並作願加持(adhiṭṭhāti)。
 padacetiyaṃ:「足跡塔」,佛足跡之聖蹟。
 dassetukāmo:欲令其見。
 asuko nāma passatū:某人應見。
 adhiṭṭhāti:起願,令其顯現。
 Tasmā māgaṇḍiyabrāhmaṇo viya ayampi brāhmaṇo tathāgatassa adhiṭṭhānavasena addasa.
因此,就如同Māgaṇḍiya婆羅門一般,這位Doṇa婆羅門也是因為佛陀的願力,才得以見到(足跡)。
 Māgaṇḍiyabrāhmaṇo:另在經中出現,因佛願而見佛跡者。
 addasa:得見、看到。
 Pāsādikanti pasādajanakaṃ.
「Pāsādikaṃ」是指:引生敬信與喜悅之威儀。
 pasāda-janakaṃ:生信與清淨之感。
 Itaraṃ tasseva vevacanaṃ.
此處的另一詞語也是「pāsādikaṃ」的同義詞。
 vevacana:同義詞。
 Uttamadamathasamathamanuppattanti ettha uttamadamatho nāma arahattamaggo, uttamasamatho nāma arahattamaggasamādhi, tadubhayaṃ pattanti attho.
所謂「uttama-damatha-samatha-anupatta」中:
 「uttama-damatha」指的是阿羅漢道(最高調伏);
 「uttama-samatha」指的是阿羅漢道中的定(samādhi);
 所謂「anuppatta」即「圓滿成就此二者」。
 Dantanti nibbisevanaṃ.
「Dantaṃ」指內心已被調伏,即無有貪婪欲求。
 nibbisevanaṃ:無欲、無癡、無迷。
 Guttanti gopitaṃ.
「Guttaṃ」是指守護得好的(如守護根門等)。
 gopitaṃ:被守護者,指身語意防護良好。
 Saṃyatindriyanti rakkhitindriyaṃ.
「Saṃyatindriyaṃ」是指已調伏並守護的根門。
 rakkhita-indriyaṃ:六根被善加調御。
 Nāganti chandādīhi agacchanato, pahīnakilese puna anāgacchanato, āguṃ akaraṇato, balavantaṭṭhenāti catūhi kāraṇehi nāgaṃ.
「Nāga(大龍、大丈夫)」之名,是基於四個原因:
1. chandādīhi agacchanato:不為欲望所動;
2. pahīnakilese puna anāgacchanato:斷除煩惱而不復現;
3. āguṃ akaraṇato:不造惡業;
4. balavantaṭṭhena:具大威德之力。
| 關鍵詞    | 巴利文                                 | 意涵              |
| ------ | ----------------------------------- | --------------- |
| 足跡塔    | padacetiya                      | 佛足所現之處,如塔一般被供奉  |
| 願力     | adhiṭṭhāna                      | 佛陀加持力,使特定對象得見聖跡 |
| 不留痕跡   | na paññāyati, antaradhāyati | 由於佛身極細與願力,足跡隱沒  |
| 駿馬譬喻   | vātajavasindhava                | 比喻佛身極輕,足不留痕     |
| 佛號「大龍」 | Nāga                            | 佛具大力、無欲、離惡、不退故  |
 Devo no bhavaṃ bhavissatīti ettha ‘‘devo no bhava’’nti ettāvatāpi pucchā niṭṭhitā bhaveyya,
「‘尊者您是天神嗎?’這樣問的時候,單以『devo no bhavaṃ』(您是天神嗎)這句,其實問題本身就可以算結束了,」
 devo:天神、天界眾生
 no:我們的、對我們而言
 bhavaṃ:尊稱「您」
 bhavissati:將會是
 ettāvatā:就此、如此而已
 pucchā niṭṭhitā:提問已了
 ayaṃ pana brāhmaṇo ‘‘anāgate mahesakkho eko devarājā bhavissatī’’ti anāgatavasena pucchāsabhāgeneva kathento evamāha.
但這位婆羅門是以一種推測未來的方式來問,彷彿說:「將來是否會有一位威德殊勝的天王出現呢?」
 anāgate:在未來
 mahesakkho:大有威德者
 devarājā:天王(如帝釋)
 pucchāsabhāgena kathento:以提問方式說
 evamāha:「如此說」
 Bhagavāpissa pucchāsabhāgeneva kathento na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmīti āha.
佛陀也是依其問法,以對應形式回答說:「婆羅門啊,我將不會是一位天神。」
 na kho ahaṃ devo bhavissāmi:我將不會成為天神
 pucchāsabhāgena:依其問法
 Esa nayo sabbattha.
這樣的詮釋方式適用於下文所有類似問句。
 nayo:詮釋、方法
 sabbattha:於一切處
 Āsavānanti kāmāsavādīnaṃ catunnaṃ.
「āsavānaṃ」是指四種煩惱流,包括:
1. kāmāsava(欲漏)
2. bhavāsava(有漏)
3. diṭṭhāsava(見漏)
4. avijjāsava(無明漏)
 āsava:漏、煩惱流出之意
 Pahīnāti bodhipallaṅke sabbaññutaññāṇādhigameneva pahīnā.
所謂「已斷(pahīnā)」者,是指佛於菩提樹下金剛座證得一切智智(sabbaññutaññāṇa)時,即已完全斷除這四漏。
 bodhipallaṅka:菩提座
 sabbaññutaññāṇa:一切智智(佛智)
 Anupalitto lokenāti taṇhādiṭṭhilepānaṃ pahīnattā saṅkhāralokena anupalitto.
「不為世間所染」是說:由於已斷除貪欲、邪見等塵染,所以雖在蘊處界(即行蘊世間)中活動,卻不為其所污染。
 anupalitta:不被染污
 lokena:世間(包括色法與心法)
 taṇhā-diṭṭhi-lepa:貪與見等塵染
 saṅkhāraloka:由行蘊構成的世間(有為世間)
 Buddhoti catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddho iti maṃ dhārehi.
「佛」是指已完全覺悟四聖諦者;所以你應該認知我為一位覺者(佛陀)。
 catunnaṃ saccānaṃ:四聖諦
 buddhatta:已證、已悟
 buddho:已覺之人
 dhārehi:你應當如此想、記持
比喻解釋:佛不染世間如蓮出淤泥
 Yenāti yena āsavena.
「yena」是指由哪一種煩惱所染。
 Devūpapatyassāti devūpapatti assa mayhaṃ bhaveyya.
「devūpapatyassa」是「我會生於天界嗎?」的意思。
 upapatti:再生、投生
 assa bhaveyya:將會有、會成為
 Vihaṅgamoti ākāsacaro gandhabbakāyikadevo.
「vihaṅgamo」(飛行者)是指像乾達婆天那樣於虛空自在飛行的天神。
 ākāsacaro:行於空中者
 gandhabbakāyika:嗜香天(乾達婆類)
 Viddhastāti vidhamitā.
「viddhastā」是指被驅散、被破除。
 vidhamita:驅散、瓦解
 Vinaḷīkatāti vigatanaḷā vigatabandhanā katā.
「vinaḷīkata」是指:像竹管被剖開一樣,內中之物(煩惱)皆被取出,已無阻礙與束縛。
 vigata-naḷā:中空無阻
 vigata-bandhanā:無繫縛、無纏縛
 Vaggūti sundaraṃ.
「vaggū」是:美妙、莊嚴。
 Toyena nupalippatīti udakato ratanamattaṃ accuggamma ṭhitaṃ saraṃ sobhayamānaṃ bhamaragaṇaṃ hāsayamānaṃ toyena na lippati.
如同一朵從水面稍微隆起的蓮花,其上群蜂飛舞,花朵笑靨般盛開,但卻未被水所沾染(nupalippati)——佛陀亦如是,雖在世間之中,卻不為世間所染。
 ratanamattaṃ accuggamma ṭhitaṃ:稍稍超出水面站立
 bhamaragaṇaṃ hāsayamānaṃ:吸引蜜蜂,像笑開
 na lippati:不被染著
 Tasmā buddhosmi brāhmaṇāti desanāpariyosāne tīṇi maggaphalāni pāpuṇitvā dvādasahi padasahassehi doṇagajjitaṃ nāma vaṇṇaṃ kathesi,
因此佛陀宣示:「所以,我是佛,婆羅門。」
於此法語說畢之時,有聽眾證得三種道果(須陀洹果至阿那含果),並且以一萬二千偈頌讚佛陀,形成了被稱為「Doṇagajjitaṃ」的讚嘆歌頌。
 desanāpariyosāne:說法結束時
 tīṇi maggaphalāni:三種道果
 dvādasahi padasahassehi:以十二千(即一萬二千)句頌
 Doṇagajjitaṃ:Doṇa讚嘆之聲(gajjita)
 tathāgate ca parinibbute jambudīpatale uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājesīti.
佛入滅後,當閻浮提(南贍部洲)上出現爭執之際,是此讚頌之教法令爭議止息,佛舍利亦得以平均分配(dhātuyo bhājesi)。
 parinibbute:圓寂
 mahākalahaṃ vūpasametvā:息滅大爭端
 dhātuyo bhājesi:分配佛舍利
| 巴利詞              | 中文對應   | 意涵           |
| ---------------- | ------ | ------------ |
| āsava        | 漏、煩惱流  | 四漏(欲、有、見、無明) |
| pahīna       | 已斷除    | 指阿羅漢斷煩惱      |
| anupalitta   | 不染著    | 佛不為世間染污      |
| vihaṅgama    | 飛行者    | 天界乾達婆        |
| buddho       | 佛陀     | 覺悟四諦者        |
| Doṇagajjitaṃ | Doṇa讚頌 | 佛陀被讚嘆的偈文     |