《Doṇasuttaṃ》多那經
Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一時,世尊行走於烏迦塔(Ukkaṭṭha)與舍多婆(Setabya)之間的長途道路上。
ekaṃ samayaṃ:「有一時」
bhagavā:「世尊」
antarā ca...antarā ca:「在……與……之間」
addhānamagga-paṭipanno hoti:「正在行走長途道路」(addhāna 長途,magga 道路,paṭipanno 走上)
Doṇopi sudaṃ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
同時,婆羅門多那(Doṇa)也正行走於烏迦塔與舍多婆之間的長途道路上。
doṇo:「多那」(人名)
brāhmaṇo:「婆羅門」
sudaṃ:語助詞,加強語氣(可略譯)
Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni;
多那婆羅門看見世尊的足下有輪印(cakkāni),其上有千幅輪輻(sahassārāni)、輪轂(sanemikāni)與輪軸(sanābhikāni),一切具足、莊嚴圓滿。
addasā:「他看見」
pādesu:「於足下」
cakkāni:「輪」(此為佛足相之一)
sahassārāni:「千輻的」
sanemikāni:「具輪轂的」(nemi 輪轂)
sanābhikāni:「具輪軸的」(nābhi 輪軸)
sabbākāraparipūrāni:「一切相圓滿具足的」
Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī’’ti.
見此情形,他心中想到:「啊!真奇妙,真稀有!這等足跡絕不應是凡夫人類所能擁有的!」
disvāna:「見到之後」
etadahosi:「心中生起此念」
acchariyaṃ...abbhutaṃ:「奇妙的、稀有的」
manussabhūtassa:「成為人者,普通人」
padāni:「足印,腳印」
bhavissantī:「將會是」
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
然後世尊離開道路,於某一棵樹下端坐,結跏趺坐,身體端直,繫念於前,安住正念。
maggā okkamma:「離開道路」
aññatarasmiṃ rukkhamūle:「在某一棵樹下」
nisīdi:「坐下」
pallaṅkaṃ ābhujitvā:「結跏趺坐」(pallaṅka 蓮華坐,ābhujati 抱腿、盤腿)
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya:「令身端直」(uju 直,kāya 身體,paṇidhāya 安置)
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā:「繫念於前,安置正念」
Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ.
於是多那婆羅門循著世尊的足跡而行,見到世尊坐於某一棵樹下,儀容可親、令人歡喜,諸根寂靜、心地安定,已達究竟調御與寂止,馴服、有防護、調御根門,如一位「大龍」。
anugacchanto:「沿著……而行」
pāsādikaṃ:「可親、端莊」
pasādanīyaṃ:「令人心生歡喜」
santindriyaṃ:「諸根寂靜」
santamānasaṃ:「心地平靜安定」
uttamadamathasamathamanuppattaṃ:「已得究竟的調御與止息」
dantaṃ:「已調伏」
guttaṃ:「已守護」
saṃyatindriyaṃ:「根門收攝的」
yatindriyaṃ:「意根調伏的」
nāgaṃ:「大龍、尊者」(此處為聖者的譬喻)
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –
見到之後,他向世尊靠近,靠近後對世尊說道:
tena upasaṅkami:「前往接近他」
etadavoca:「說出以下之語」
‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是天神(deva)嗎?」
devo:「天神」
no:「我們的、大德啊」的敬語助詞
bhavaṃ:「您」(敬稱)
bhavissatī:「將會是」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我並不會成為天神。」
na kho:「確實不是」
ahaṃ:「我」
brāhmaṇa:「婆羅門」
devo bhavissāmi:「我將成為天神」 → na devo bhavissāmi:「我不會成為天神」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是乾闥婆(gandhabba)嗎?」
gandhabbo:「乾闥婆」(天界樂神)
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是夜叉(yakkha)嗎?」
yakkho:「夜叉、半神類眾生」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是人(manussa)嗎?」
manusso:「人類」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為人。」
(以上四問四答為逐層否定常見的「有情存在類別」,即天、人、神、鬼的存有狀態。)
以下為多那的疑惑與反問:
‘‘‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為天神,您回答:『我不會成為天神。』」
iti puṭṭho samāno:「當這樣被詢問時」
vadesi:「你說了」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為乾闥婆,您說不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為夜叉,您說不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為人類,您也說不會成為人。」
Atha ko carahi bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼(atha),究竟(carahi)您將會是誰呢?」
ko:「誰」
carahi:「究竟、到底、那麼」
bhavaṃ bhavissatī:「您將會是」
Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
有一時,世尊行走於烏迦塔(Ukkaṭṭha)與舍多婆(Setabya)之間的長途道路上。
ekaṃ samayaṃ:「有一時」
bhagavā:「世尊」
antarā ca...antarā ca:「在……與……之間」
addhānamagga-paṭipanno hoti:「正在行走長途道路」(addhāna 長途,magga 道路,paṭipanno 走上)
Doṇopi sudaṃ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti.
同時,婆羅門多那(Doṇa)也正行走於烏迦塔與舍多婆之間的長途道路上。
doṇo:「多那」(人名)
brāhmaṇo:「婆羅門」
sudaṃ:語助詞,加強語氣(可略譯)
Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni;
多那婆羅門看見世尊的足下有輪印(cakkāni),其上有千幅輪輻(sahassārāni)、輪轂(sanemikāni)與輪軸(sanābhikāni),一切具足、莊嚴圓滿。
addasā:「他看見」
pādesu:「於足下」
cakkāni:「輪」(此為佛足相之一)
sahassārāni:「千輻的」
sanemikāni:「具輪轂的」(nemi 輪轂)
sanābhikāni:「具輪軸的」(nābhi 輪軸)
sabbākāraparipūrāni:「一切相圓滿具足的」
Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī’’ti.
見此情形,他心中想到:「啊!真奇妙,真稀有!這等足跡絕不應是凡夫人類所能擁有的!」
disvāna:「見到之後」
etadahosi:「心中生起此念」
acchariyaṃ...abbhutaṃ:「奇妙的、稀有的」
manussabhūtassa:「成為人者,普通人」
padāni:「足印,腳印」
bhavissantī:「將會是」
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
然後世尊離開道路,於某一棵樹下端坐,結跏趺坐,身體端直,繫念於前,安住正念。
maggā okkamma:「離開道路」
aññatarasmiṃ rukkhamūle:「在某一棵樹下」
nisīdi:「坐下」
pallaṅkaṃ ābhujitvā:「結跏趺坐」(pallaṅka 蓮華坐,ābhujati 抱腿、盤腿)
ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya:「令身端直」(uju 直,kāya 身體,paṇidhāya 安置)
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā:「繫念於前,安置正念」
Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamadamathasamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ.
於是多那婆羅門循著世尊的足跡而行,見到世尊坐於某一棵樹下,儀容可親、令人歡喜,諸根寂靜、心地安定,已達究竟調御與寂止,馴服、有防護、調御根門,如一位「大龍」。
anugacchanto:「沿著……而行」
pāsādikaṃ:「可親、端莊」
pasādanīyaṃ:「令人心生歡喜」
santindriyaṃ:「諸根寂靜」
santamānasaṃ:「心地平靜安定」
uttamadamathasamathamanuppattaṃ:「已得究竟的調御與止息」
dantaṃ:「已調伏」
guttaṃ:「已守護」
saṃyatindriyaṃ:「根門收攝的」
yatindriyaṃ:「意根調伏的」
nāgaṃ:「大龍、尊者」(此處為聖者的譬喻)
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca –
見到之後,他向世尊靠近,靠近後對世尊說道:
tena upasaṅkami:「前往接近他」
etadavoca:「說出以下之語」
‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是天神(deva)嗎?」
devo:「天神」
no:「我們的、大德啊」的敬語助詞
bhavaṃ:「您」(敬稱)
bhavissatī:「將會是」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我並不會成為天神。」
na kho:「確實不是」
ahaṃ:「我」
brāhmaṇa:「婆羅門」
devo bhavissāmi:「我將成為天神」 → na devo bhavissāmi:「我不會成為天神」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「大德啊!您將會是乾闥婆(gandhabba)嗎?」
gandhabbo:「乾闥婆」(天界樂神)
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是夜叉(yakkha)嗎?」
yakkho:「夜叉、半神類眾生」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼您會是人(manussa)嗎?」
manusso:「人類」
‘‘Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’’ti.
「婆羅門啊,我也不會成為人。」
(以上四問四答為逐層否定常見的「有情存在類別」,即天、人、神、鬼的存有狀態。)
以下為多那的疑惑與反問:
‘‘‘Devo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為天神,您回答:『我不會成為天神。』」
iti puṭṭho samāno:「當這樣被詢問時」
vadesi:「你說了」
‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為乾闥婆,您說不會成為乾闥婆。」
‘Yakkho no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為夜叉,您說不會成為夜叉。」
‘Manusso no bhavaṃ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno – ‘na kho ahaṃ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi.
「我問您是否將成為人類,您也說不會成為人。」
Atha ko carahi bhavaṃ bhavissatī’’ti?
「那麼(atha),究竟(carahi)您將會是誰呢?」
ko:「誰」
carahi:「究竟、到底、那麼」
bhavaṃ bhavissatī:「您將會是」
‘‘Yesaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, āsavānaṃ appahīnattā devo bhaveyyaṃ,
若我,婆羅門,尚未斷除這些漏(āsava),便會成為天神(deva);
āsava:漏,指能污染心智、導致輪迴的根本煩惱(如欲漏、有漏、無明漏)。
devo:天界生,生於色界或欲界諸天。
appahīnattā:由於未斷除。
te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
但這些漏我已完全斷除(pahīnā),斷根(ucchinnamūlā),如截斷棕櫚(tālāvatthukatā),令其不復現起(anabhāvaṃkatā),永不再生(āyatiṃ anuppādadhammā)。
Yesaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, āsavānaṃ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṃ… yakkho bhaveyyaṃ… manusso bhaveyyaṃ,
若我未斷漏,則會成為乾闥婆(gandhabba)……夜叉(yakkha)……或人類(manusso);
此句以省略(...)方式指出其他可能趣向的生命形態,皆因漏未斷所致。
gandhabba:一種中陰或香神類眾生。
yakkha:有神通但尚未脫離輪迴的鬼神類。
manusso:人。
te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā.
這些漏我已斷盡……(同上句)。
Seyyathāpi, brāhmaṇa, uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṃ udakena;
如同青蓮(uppalaṃ)、紅蓮(padumaṃ)或白蓮(puṇḍarīkaṃ),雖於水中出生(udake jātaṃ)、在水中成長(udake saṃvaḍḍhaṃ),卻出水而立(accuggamma tiṭṭhati),不為水所沾染(anupalittaṃ udakena);
evamevaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, loke jāto loke saṃvaḍḍho lokaṃ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena.
同樣的,婆羅門,我雖出生於世間(loke jāto),在世間長成(loke saṃvaḍḍho),但我超越世間而住(lokaṃ abhibhuyya viharāmi),不被世間所染(anupalitto lokena)。
loka:此處作「世間」解,即五蘊、有情世界與器世間。
abhibhuyya:勝過、超越。
viharāmi:我安住。
Buddhoti maṃ, brāhmaṇa, dhārehī’’ti.
因此,婆羅門,應記我為「佛陀」(buddho)!
dhārehī:你應當記取、接受。
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;
Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;
若有諸因(yena)能令我生為天神(devūpapatyassa)、
或乾闥婆、飛行者(vihaṅgamo),
或成夜叉(yakkhattaṃ)、人類(manussattañca),
Te mayhaṃ, āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā.
這些因的根本──漏(āsavā)──我已盡除(khīṇā)、破壞(viddhastā)、粉碎(vinaḷīkatā)。
Puṇḍarīkaṃ yathā vaggu, toyena nupalippati;
Nupalippāmi lokena, tasmā buddhosmi brāhmaṇā’’ti.
如同白蓮(puṇḍarīkaṃ)莊嚴美麗(vaggu),水不能沾染(nupalippati);
我不為世間所染(nupalippāmi lokena),故稱我為「佛陀」(buddho),婆羅門!
Chaṭṭhe antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyanti ettha ukkaṭṭhāti ukkāhi dhārīyamānāhi māpitattā evaṃladdhavohāraṃ nagaraṃ.
在第六(經)中,所說「在Ukkaṭṭhā與Setabya之間」這句話中,Ukkaṭṭhā(優曇城)是因曾以火炬(ukkāhi)來測量建設(dhārīyamānāhi māpitattā)而得名的城市。
ukkaṭṭhaṃ:「優曇」城名,據註解是以火炬測量之城。
ukkāhi:火炬。
māpitattā:「由於測量」,māpeti 為「測量」之意。
vohāraṃ:名稱、慣稱。
Setabyanti atīte kassapasammāsambuddhassa jātanagaraṃ.
Setabya是過去迦葉如來(Kassapa sammāsambuddha)誕生的城市。
Setabya:雪多比城。
jātanagaraṃ:出生的城市。
Antarāsaddo pana kāraṇakhaṇacittavemajjhavivarādīsu vattati.
詞語"antarā"可用於表達「因緣(kāraṇa)、時刻(khaṇa)、心境(citta)、中間(vemajjha)、空隙(vivara)」等意涵。
antarā:在……之間、其間。
saddo:詞、語。
此處說明「antarā」為多義詞,視語境而定。
‘‘Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatā’’ti (A. Ni. 6.44; 10.75) ca, ‘‘janā saṅgamma mantenti, mañca tañca kimantara’’nti ca ādīsu (Saṃ. Ni. 1.228) kāraṇe.
在「誰能了知其間(tadantaraṃ),除了如來(aññatra tathāgatā)之外?」等例句中,「antarā」表示因由之意。
kāraṇe:作「原因、動機」解。
引文中例示「antarā」作「原因、理由」之意。
‘‘Addasā maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī’’tiādīsu (Ma. Ni. 2.149) khaṇe.
如在「尊者!我見一婦人在雷電之間(vijjantarikāya)洗器皿」中,「antarā」表示時間點(khaṇa)之意。
khaṇe:時刻。
vijjantarikāya:雷電間。
‘‘Yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (Udā. 20) citte.
如「其內心(antarato)無有瞋恚」中,antarā表示內心(citta)。
citte:於心中。
‘‘Antarāvosānamāpādī’’tiādīsu vemajjhe.
如「他在中途(antarā)結束了修行」中,此詞表示「中間(vemajjha)」之意。
vemajjhe:在其中、兩者之間。
‘‘Apicāyaṃ tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchatī’’tiādīsu (Pārā. 231) vivare.
如「這條苦行道行於二大地獄之間的空隙(antarikāya)」中,「antarā」表示「空隙(vivara)」。
Svāyamidha vivare vattati.
此處(即本經中)「antarā」用於空間間隔(vivara)的意義。
Tasmā ukkaṭṭhāya ca setabyassa ca vivareti evamettha attho daṭṭhabbo.
因此應理解為「在Ukkaṭṭhā與Setabya之間的空間」。
daṭṭhabbo:應理解。
vivare:空隙、區間。
Antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ.
由於此處以「antarā」構文,文法上需接受格(upayoga-vacanaṃ)。
upayogavacanaṃ:受格形式的詞語。
Īdisesu ca ṭhānesu akkharacintakā ‘‘antarā gāmañca nadiñca yātī’’ti evaṃ ekameva antarāsaddaṃ payuñjanti, so dutiyapadenapi yojetabbo hoti, ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti.
在這類語境中,語法學者(akkharacintakā)會說:「他經過村莊與河流之間(antarā gāmañca nadiñca)」,此時需一個「antarā」接雙詞,若不這樣連接,便不符合受格用法。
Idha pana yojetvā eva vutto.
在本經中,則是正確地以連接形式(yojetvā)來使用。
小結(釋義重點):
本段為釋《Doṇasuttaṃ》開頭:「Ekaṃ samayaṃ… antarā ca Ukkaṭṭhaṃ antarā ca Setabyaṃ」中「antarā」一詞。
詳解了「antarā」可能代表的五個語義範疇:原因、時刻、心中、中間、空隙。
強調本經中「antarā」作「空間間隔(vivara)」解,即佛陀與Doṇa於兩城之間的路上相遇。
文法層面補充:「antarā」若用於雙詞間,需連接兩個受格詞,否則會違反巴利語語法。
Addhānamaggappaṭipanno hotīti addhānasaṅkhātaṃ maggaṃ paṭipanno hoti, dīghamagganti attho.
「Addhānamaggappaṭipanno hoti」是說:「他行於一條被稱為addhāna的道路」,也就是說:「行於長途之路」的意思。
addhāna:長途、遠程(如從一城到另一城的路途)。
maggaṃ:道路。
paṭipanno hoti:正在行走、踏上。
dīghamagga:長路。
註解要點:此句屬於對《Doṇasuttaṃ》經首句中 “antarā ca ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti” 的解釋。
Kasmā paṭipannoti?
為什麼他會上路行走這條長途之路呢?
kasmā:為什麼?
paṭipannoti:踏上道路。
Taṃ divasaṃ kira bhagavā idaṃ addasa:
那一天,世尊(bhagavā)內心觀察到了如下情況:
taṃ divasaṃ:那一天。
kira:據說、傳說。
addasa:見、了知(佛陀的觀智)。
“Mayi taṃ maggaṃ paṭipanne doṇo brāhmaṇo mama padacetiyāni passitvā padānupadiko hutvā mama nisinnaṭṭhānaṃ āgantvā pañhaṃ pucchissati.
「當我行走於那條道路時,Doṇa婆羅門將會見到我足跡如同足跡塔(padacetiyāni)般神聖的腳印,然後他將會跟隨著這些腳印而來,走到我所坐的地點,向我提出問題。」
padacetiyāni:「足跡塔」,指佛陀腳印本身被視為聖物。
padānupadiko:「依腳跡而行」。
nisinnaṭṭhānaṃ:坐處、安坐之處。
pañhaṃ pucchissati:將會問問題。
Athassāhaṃ ekaṃ saccadhammaṃ desessāmi.
然後我將為他說明一項真實法(saccadhamma)。
saccadhamma:真理、真實之法(通常指解脫之理)。
desessāmi:我將會教導、說明。
Brāhmaṇo tīṇi sāmaññaphalāni paṭivijjhitvā,
此婆羅門將證得三種出家功德果(sāmaññaphala)。
tīṇi sāmaññaphalāni:三種沙門果,即初果至三果。
paṭivijjhitvā:了證、悟入。
dvādasapadasahassaparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma vaṇṇaṃ vatvā,
之後他將宣說一部稱為「Doṇagajjitaṃ」的頌文(vaṇṇaṃ),長達一萬二千句(dvādasa-padasahassa-parimāṇaṃ)。
doṇagajjitaṃ:「Doṇa的雷音」——一種讚歎或教化頌文。
vaṇṇaṃ:頌文、讚歎文。
vatvā:宣說、誦說。
mayi parinibbute sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājessatī”ti.
當我般涅槃後,他將平息在整個閻浮提(Jambudīpa)中因佛遺體所引起的大爭鬥(mahākalahaṃ),並分配佛舍利(dhātuyo)。
parinibbute:般涅槃之後。
mahākalaha:大爭鬥。
vūpasametvā:平息、調解。
dhātuyo bhājessatī:將分配舍利。
Iminā kāraṇena paṭipanno.
正因為這個原因,世尊才踏上了這段旅程。
iminā kāraṇena:基於此因。
paṭipanno:踏上(旅途)。
Doṇopi sudaṃ brāhmaṇoti doṇo brāhmaṇopi tayo vede paguṇe katvā pañcasate māṇavake sippaṃ vācento…
再說這位Doṇa婆羅門,也精通三部吠陀(tayo vede paguṇe katvā),並教導五百名弟子(pañcasate māṇavake)種種技藝。
tayo vede:三吠陀經(Ṛg、Yajur、Sāma)。
paguṇe katvā:使其純熟。
māṇavake:青年弟子、學生。
sippaṃ vācento:傳授技藝。
…taṃdivasaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā satagghanakaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsavaragataṃ katvā āmuttayaññasutto rattavaṭṭikā upāhanā ārohitvā pañcasatamāṇavakaparivāro tameva maggaṃ paṭipajji.
那天一早,他起身後整飾身體,穿上價值一百金幣(satagghanakaṃ)的內衣,披上價值五百金幣(pañcasatagghanakaṃ)的對肩袈裟(ekaṃsavaragataṃ),繫上作祭祀用的神聖腰帶(āmuttayaññasuttaṃ),穿戴紅皮涼鞋(rattavaṭṭikā upāhanā),帶著五百弟子,走上了那同一條道路。
pātova uṭṭhāya:清晨起身。
sarīrapaṭijagganaṃ:身體打理、整飾。
satagghanakaṃ / pañcasatagghanakaṃ:價值一百/五百金幣之衣物。
ekaṃsavaragataṃ:單肩覆衣。
āmuttayaññasutta:繫上祭祀用的神聖腰帶。
rattavaṭṭikā upāhanā:紅色皮製的涼鞋。
pañcasatamāṇavakaparivāro:五百弟子隨行。
Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
此即是所謂的「Doṇo brāhmaṇo antarā ca Ukkaṭṭhaṃ antarā ca Setabyaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti」這句話的背景。
taṃ sandhāya:針對此事。
etaṃ vuttaṃ:「這樣說」指經文原句。
| 關鍵詞 | 原文 | 解釋 |
| ---- | -------------------- | ------------------- |
| 長途之路 | addhānamagga | 指城與城之間的遠距離之路 |
| 足跡塔 | padacetiyāni | 佛陀的足印被視為聖物,如同塔般被供奉 |
| 真理法 | saccadhamma | 佛所教的真實法義,能導向解脫 |
| 沙門果 | sāmaññaphala | 出家修行人證得的果位(通常指四向四果) |
| 大爭鬥 | mahākalaha | 涅槃後諸國為佛舍利爭奪所引起的紛爭 |
| 三吠陀 | tayo vede | 吠陀教學的核心文典,婆羅門教的基礎 |
| 儀式腰帶 | āmuttayaññasutta | 婆羅門所配戴的祭祀腰帶,象徵神聖與身份 |
Pādesūti pādehi akkantaṭṭhānesu.
「Pādesū」是指:由佛陀的腳所踩踏之處。
pādesu:「在腳上」的處格,指腳步所至之處。
akkantaṭṭhānesu:「踩踏的地方」,意為足跡落處。
Cakkānīti lakkhaṇacakkāni.
所謂「cakkāni(輪)」,是指三十二大人相中的「輪相(lakkhaṇacakkāni)」。
lakkhaṇa-cakkāni:「特徵輪」,即足下千輻輪相(chakkaṃ)。
Kiṃ pana bhagavato gacchantassa akkantaṭṭhāne padaṃ paññāyatīti?
那麼,佛陀在行走時,其踩過的地方會顯現出足跡嗎?
gacchantassa:正在行走的(佛陀)。
akkantaṭṭhāne:踩過的地方。
padaṃ paññāyati:足跡是否可見?
Na paññāyati.
(答曰)不可見。
na paññāyati:不現、不被見。
Kasmā? Sukhumattā, mahābalattā, mahājanānuggahena ca.
為什麼呢?因為佛陀之體膚極為細緻(sukhumattā)、威德極大(mahābalattā),並基於對眾生的普遍饒益(mahājanānuggahena)之故。
sukhumattā:微細、柔和。
mahābalattā:大力、大威德。
mahājanānuggahena:對眾人之饒益心、慈悲利他。
Buddhānañhi sukhumacchavitāya akkantaṭṭhānaṃ tūlapicuno patiṭṭhitaṭṭhānaṃ viya hoti, padavaḷañjo na paññāyati.
因為諸佛的肌膚極為細緻(sukhumacchavitā),所以他們所踩之處,就如同輕羽落地般,不會留下痕跡(padavaḷañjo)。
sukhumacchavitāya:「細膚」之性(佛身特質之一)。
tūlapicuno:棉絮、羽絮。
patiṭṭhitaṭṭhānaṃ viya hoti:就像它落地一樣(不留痕跡)。
padavaḷañjo:足跡之痕跡。
Yathā ca balavato vātajavasindhavassa paduminipattepi akkantamattameva hoti, evaṃ mahābalatāya tathāgatena akkantaṭṭhānaṃ akkantamattameva hoti, na tattha padavaḷañjo paññāyati.
就如同一匹迅速如風的駿馬(vātajavasindhava)踏在蓮花葉上,僅僅是輕輕踏過,並不留下痕跡;同樣地,因為佛的威力甚大,其踩過的地方也僅僅是踩過而已,而不留下任何足跡。
vātajavasindhava:風速駿馬(象徵極輕極快)。
paduminipatte:蓮花葉。
akkantamattameva:僅僅踏過而已。
na tattha padavaḷañjo paññāyati:無足跡可見。
Buddhānañca anupadaṃ mahājanakāyo gacchati, tassa satthu padavaḷañjaṃ disvā maddituṃ avisahantassa gamanavicchedo bhaveyya.
而且,佛陀所到之處常有無數大眾隨行(mahājanakāyo),若他們見到佛的足跡(satthu padavaḷañjaṃ),因為不敢踐踏它(maddituṃ avisahantassa),就可能導致行程中斷(gamanavicchedo)。
anupadaṃ gacchati:一足一足跟隨其後。
maddituṃ avisahantassa:無法下腳、難以下足。
gamanavicchedo:行程中斷。
Tasmā akkantaakkantaṭṭhāne yopi padavaḷañjo bhaveyya, so antaradhāyateva.
因此,即使佛在踩過的地方曾出現足跡(padavaḷañjo),也會即刻消失不見(antaradhāyateva)。
akkantaakkantaṭṭhāne:佛所踩的地方。
antaradhāyati:消失、隱沒。
Doṇo pana brāhmaṇo tathāgatassa adhiṭṭhānavasena passi.
但Doṇa婆羅門是因為佛陀的願力(adhiṭṭhānavasena)才得以見到這些足跡。
adhiṭṭhāna:願力、神通意願。
passi:看見。
Bhagavā hi yassa padacetiyaṃ dassetukāmo hoti, taṃ ārabbha ‘‘asuko nāma passatū’’ti adhiṭṭhāti.
因為當佛陀想讓某人見到其足跡(padacetiyaṃ)時,便會起願力說:「某某人應當看見」,並作願加持(adhiṭṭhāti)。
padacetiyaṃ:「足跡塔」,佛足跡之聖蹟。
dassetukāmo:欲令其見。
asuko nāma passatū:某人應見。
adhiṭṭhāti:起願,令其顯現。
Tasmā māgaṇḍiyabrāhmaṇo viya ayampi brāhmaṇo tathāgatassa adhiṭṭhānavasena addasa.
因此,就如同Māgaṇḍiya婆羅門一般,這位Doṇa婆羅門也是因為佛陀的願力,才得以見到(足跡)。
Māgaṇḍiyabrāhmaṇo:另在經中出現,因佛願而見佛跡者。
addasa:得見、看到。
Pāsādikanti pasādajanakaṃ.
「Pāsādikaṃ」是指:引生敬信與喜悅之威儀。
pasāda-janakaṃ:生信與清淨之感。
Itaraṃ tasseva vevacanaṃ.
此處的另一詞語也是「pāsādikaṃ」的同義詞。
vevacana:同義詞。
Uttamadamathasamathamanuppattanti ettha uttamadamatho nāma arahattamaggo, uttamasamatho nāma arahattamaggasamādhi, tadubhayaṃ pattanti attho.
所謂「uttama-damatha-samatha-anupatta」中:
「uttama-damatha」指的是阿羅漢道(最高調伏);
「uttama-samatha」指的是阿羅漢道中的定(samādhi);
所謂「anuppatta」即「圓滿成就此二者」。
Dantanti nibbisevanaṃ.
「Dantaṃ」指內心已被調伏,即無有貪婪欲求。
nibbisevanaṃ:無欲、無癡、無迷。
Guttanti gopitaṃ.
「Guttaṃ」是指守護得好的(如守護根門等)。
gopitaṃ:被守護者,指身語意防護良好。
Saṃyatindriyanti rakkhitindriyaṃ.
「Saṃyatindriyaṃ」是指已調伏並守護的根門。
rakkhita-indriyaṃ:六根被善加調御。
Nāganti chandādīhi agacchanato, pahīnakilese puna anāgacchanato, āguṃ akaraṇato, balavantaṭṭhenāti catūhi kāraṇehi nāgaṃ.
「Nāga(大龍、大丈夫)」之名,是基於四個原因:
1. chandādīhi agacchanato:不為欲望所動;
2. pahīnakilese puna anāgacchanato:斷除煩惱而不復現;
3. āguṃ akaraṇato:不造惡業;
4. balavantaṭṭhena:具大威德之力。
| 關鍵詞 | 巴利文 | 意涵 |
| ------ | ----------------------------------- | --------------- |
| 足跡塔 | padacetiya | 佛足所現之處,如塔一般被供奉 |
| 願力 | adhiṭṭhāna | 佛陀加持力,使特定對象得見聖跡 |
| 不留痕跡 | na paññāyati, antaradhāyati | 由於佛身極細與願力,足跡隱沒 |
| 駿馬譬喻 | vātajavasindhava | 比喻佛身極輕,足不留痕 |
| 佛號「大龍」 | Nāga | 佛具大力、無欲、離惡、不退故 |
Devo no bhavaṃ bhavissatīti ettha ‘‘devo no bhava’’nti ettāvatāpi pucchā niṭṭhitā bhaveyya,
「‘尊者您是天神嗎?’這樣問的時候,單以『devo no bhavaṃ』(您是天神嗎)這句,其實問題本身就可以算結束了,」
devo:天神、天界眾生
no:我們的、對我們而言
bhavaṃ:尊稱「您」
bhavissati:將會是
ettāvatā:就此、如此而已
pucchā niṭṭhitā:提問已了
ayaṃ pana brāhmaṇo ‘‘anāgate mahesakkho eko devarājā bhavissatī’’ti anāgatavasena pucchāsabhāgeneva kathento evamāha.
但這位婆羅門是以一種推測未來的方式來問,彷彿說:「將來是否會有一位威德殊勝的天王出現呢?」
anāgate:在未來
mahesakkho:大有威德者
devarājā:天王(如帝釋)
pucchāsabhāgena kathento:以提問方式說
evamāha:「如此說」
Bhagavāpissa pucchāsabhāgeneva kathento na kho ahaṃ, brāhmaṇa, devo bhavissāmīti āha.
佛陀也是依其問法,以對應形式回答說:「婆羅門啊,我將不會是一位天神。」
na kho ahaṃ devo bhavissāmi:我將不會成為天神
pucchāsabhāgena:依其問法
Esa nayo sabbattha.
這樣的詮釋方式適用於下文所有類似問句。
nayo:詮釋、方法
sabbattha:於一切處
Āsavānanti kāmāsavādīnaṃ catunnaṃ.
「āsavānaṃ」是指四種煩惱流,包括:
1. kāmāsava(欲漏)
2. bhavāsava(有漏)
3. diṭṭhāsava(見漏)
4. avijjāsava(無明漏)
āsava:漏、煩惱流出之意
Pahīnāti bodhipallaṅke sabbaññutaññāṇādhigameneva pahīnā.
所謂「已斷(pahīnā)」者,是指佛於菩提樹下金剛座證得一切智智(sabbaññutaññāṇa)時,即已完全斷除這四漏。
bodhipallaṅka:菩提座
sabbaññutaññāṇa:一切智智(佛智)
Anupalitto lokenāti taṇhādiṭṭhilepānaṃ pahīnattā saṅkhāralokena anupalitto.
「不為世間所染」是說:由於已斷除貪欲、邪見等塵染,所以雖在蘊處界(即行蘊世間)中活動,卻不為其所污染。
anupalitta:不被染污
lokena:世間(包括色法與心法)
taṇhā-diṭṭhi-lepa:貪與見等塵染
saṅkhāraloka:由行蘊構成的世間(有為世間)
Buddhoti catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddho iti maṃ dhārehi.
「佛」是指已完全覺悟四聖諦者;所以你應該認知我為一位覺者(佛陀)。
catunnaṃ saccānaṃ:四聖諦
buddhatta:已證、已悟
buddho:已覺之人
dhārehi:你應當如此想、記持
比喻解釋:佛不染世間如蓮出淤泥
Yenāti yena āsavena.
「yena」是指由哪一種煩惱所染。
Devūpapatyassāti devūpapatti assa mayhaṃ bhaveyya.
「devūpapatyassa」是「我會生於天界嗎?」的意思。
upapatti:再生、投生
assa bhaveyya:將會有、會成為
Vihaṅgamoti ākāsacaro gandhabbakāyikadevo.
「vihaṅgamo」(飛行者)是指像乾達婆天那樣於虛空自在飛行的天神。
ākāsacaro:行於空中者
gandhabbakāyika:嗜香天(乾達婆類)
Viddhastāti vidhamitā.
「viddhastā」是指被驅散、被破除。
vidhamita:驅散、瓦解
Vinaḷīkatāti vigatanaḷā vigatabandhanā katā.
「vinaḷīkata」是指:像竹管被剖開一樣,內中之物(煩惱)皆被取出,已無阻礙與束縛。
vigata-naḷā:中空無阻
vigata-bandhanā:無繫縛、無纏縛
Vaggūti sundaraṃ.
「vaggū」是:美妙、莊嚴。
Toyena nupalippatīti udakato ratanamattaṃ accuggamma ṭhitaṃ saraṃ sobhayamānaṃ bhamaragaṇaṃ hāsayamānaṃ toyena na lippati.
如同一朵從水面稍微隆起的蓮花,其上群蜂飛舞,花朵笑靨般盛開,但卻未被水所沾染(nupalippati)——佛陀亦如是,雖在世間之中,卻不為世間所染。
ratanamattaṃ accuggamma ṭhitaṃ:稍稍超出水面站立
bhamaragaṇaṃ hāsayamānaṃ:吸引蜜蜂,像笑開
na lippati:不被染著
Tasmā buddhosmi brāhmaṇāti desanāpariyosāne tīṇi maggaphalāni pāpuṇitvā dvādasahi padasahassehi doṇagajjitaṃ nāma vaṇṇaṃ kathesi,
因此佛陀宣示:「所以,我是佛,婆羅門。」
於此法語說畢之時,有聽眾證得三種道果(須陀洹果至阿那含果),並且以一萬二千偈頌讚佛陀,形成了被稱為「Doṇagajjitaṃ」的讚嘆歌頌。
desanāpariyosāne:說法結束時
tīṇi maggaphalāni:三種道果
dvādasahi padasahassehi:以十二千(即一萬二千)句頌
Doṇagajjitaṃ:Doṇa讚嘆之聲(gajjita)
tathāgate ca parinibbute jambudīpatale uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājesīti.
佛入滅後,當閻浮提(南贍部洲)上出現爭執之際,是此讚頌之教法令爭議止息,佛舍利亦得以平均分配(dhātuyo bhājesi)。
parinibbute:圓寂
mahākalahaṃ vūpasametvā:息滅大爭端
dhātuyo bhājesi:分配佛舍利
| 巴利詞 | 中文對應 | 意涵 |
| ---------------- | ------ | ------------ |
| āsava | 漏、煩惱流 | 四漏(欲、有、見、無明) |
| pahīna | 已斷除 | 指阿羅漢斷煩惱 |
| anupalitta | 不染著 | 佛不為世間染污 |
| vihaṅgama | 飛行者 | 天界乾達婆 |
| buddho | 佛陀 | 覺悟四諦者 |
| Doṇagajjitaṃ | Doṇa讚頌 | 佛陀被讚嘆的偈文 |
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)