2025年5月16日 星期五

AN.4.41.定修經

 《Samādhibhāvanāsuttaṃ》(《定修經》
 第一段:總說四種定修之果報
‘‘Catasso imā, bhikkhave, samādhibhāvanā. Katamā catasso?
Atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati;
atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati;
atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati;
atthi, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
「比丘們,有這四種定的修習(samādhibhāvanā)。哪四種呢?」
「比丘們,有一種定修,若培養與經常修習,會導致現法樂住(diṭṭhadhammasukhavihāra)。」
「又有一種定修,若培養與經常修習,會導致智見的獲得(ñāṇadassanappaṭilābha)。」
「又有一種定修,若培養與經常修習,會導致念與正知(satisampajañña)。」
「又有一種定修,若培養與經常修習,會導致漏盡(āsavānaṃ khaya)。」
| 巴利詞                         | 解釋                                |
| --------------------------- | --------------------------------- |
| samādhibhāvanā          | 「定的修習」,samādhi(定)+ bhāvanā(培育、修習) |
| bhāvitā                 | 已經培養、開發                           |
| bahulīkatā              | 經常、重複地修習                          |
| diṭṭhadhammasukhavihāra | 現法樂住:即於現世中以禪樂安住,無需待來世果報           |
| ñāṇadassanappaṭilābha   | 智與見的證得:指通達如實知見、證觀諸法               |
| satisampajañña          | 念與正知:具備當下覺察與清明的觀照力                |
| āsavānaṃ khaya          | 漏盡:斷除一切煩惱流(āsava),即證阿羅漢果          |
 第二段:導向現法樂住的定修
Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati?
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
「比丘們,什麼樣的定修,若培養與經常修習,會導致現法樂住?」
「這裡,比丘遠離諸欲(vivicceva kāmehi)……進入並安住於第四禪(catutthaṃ jhānaṃ)。」
「這種定修,若培養與經常修習,會導致現法樂住。」
| 巴利詞                      | 解釋                                  |
| ------------------------ | ----------------------------------- |
| vivicceva kāmehi     | 遠離感官欲(kāma),表示出離世俗欲樂                |
| catutthaṃ jhānaṃ     | 第四禪,無苦無樂、捨念清淨,是色界禪的最高階              |
| upasampajja viharati | 入定並安住(upasampajja:進入,viharati:住、安住) |
 第三段:導向智見證得的定修
Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati?
Idha, bhikkhave, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti –
yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā.
Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.
Ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati.
「比丘們,什麼樣的定修,若培養與經常修習,會導致智見的證得?」
「這裡,比丘作意於光明想(āloka-saññaṃ manasikaroti),並安住於白晝之想(divāsaññaṃ adhiṭṭhāti)——」
「如同在白天那樣修習,也於夜晚如是;如在夜晚那樣修習,亦於白天如是。」
「如此,以開放、不覆蔽、光明之心(vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ),修習其心(cittaṃ bhāveti)。」
「這種定修,若培養與經常修習,會導致智見的獲得。」
| 巴利詞                         | 解釋                        |
| --------------------------- | ------------------------- |
| āloka-sañña             | 光明想,指心識內觀一種光明特徵           |
| manasikaroti            | 作意,內心觀照、留意                |
| divāsañña               | 白日之想,心中保持白晝明亮之念(對應除闇、除無明) |
| adhiṭṭhāti              | 安住、堅固於(意志地保持)             |
| yathā divā tathā rattiṃ | 白日如是,夜間亦如是——表明覺照之光貫通晝夜    |
| vivaṭa ceto             | 心開敞、無閉塞,無染污               |
| apariyonaddha           | 不為煩惱覆蔽(反義詞:pariyonaddha)  |
| sappabhāsaṃ cittaṃ      | 有光明的心(pabhāsa:光,citta:心)  |
| cittaṃ bhāveti          | 修習其心,即修定修慧                |
---
 第三段:關於導向「念與明覺」的定修
‘‘Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati?
「比丘們,什麼樣的定修(samādhibhāvanā)是經常修習、多多修習後,能導向『正念與明覺』(satisampajaññāya)的?」
Idha, bhikkhave, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti;
「在這裡,比丘們,比丘的受(vedanā)是被覺知地(viditā)生起的,被覺知地停留,被覺知地消逝。」
 viditā:「被知覺的、被了知的」
 vedanā:「受」——指感受,包含樂、苦、不苦不樂等
 uppajjanti:「生起」
 upaṭṭhahanti:「呈現/持續出現」
 abbhatthaṃ gacchanti:「消逝/滅去」
viditā saññā…pe… viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti.
「對於想(saññā)與尋(vitakkā)也是一樣:它們被覺知地生起、被覺知地持續、被覺知地滅去。」
 saññā:「想」——指對對境的辨識與概念化
 vitakkā:「尋」——初步的思惟或注意力指向
 pe:此處略去中間數句(「略句符號」),表示與前文類似
Ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.
「比丘們,這樣的定修是經常修習、多多修習後,能導向『正念與明覺』(satisampajaññāya)的。」
 第四段:關於導向「煩惱的滅盡」的定修
‘‘Katamā ca, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati?
「比丘們,什麼樣的定修是經常修習、多多修習後,能導向『煩惱的滅盡』(āsavānaṃ khaya)的?」
 āsavānaṃ:「煩惱」——特指漏(āsava),如欲漏、有漏、見漏、無明漏
 khaya:「滅盡、斷盡」
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati –
「在這裡,比丘們,比丘安住於觀照(anupassī)五取蘊(pañcasu upādānakkhandhesu)的生起與滅去(udayabbaya)。」
 pañca upādānakkhandhā:「五取蘊」——色、受、想、行、識五蘊為執取對象
 udaya:「生起」
 vaya/atthaṅgama:「滅去」
 anupassī:「隨觀者、觀照者」
‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo;
「如此地(觀照)色(rūpaṃ):這是色,這是色的生起(samudayo),這是色的滅去(atthaṅgamo);」
iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo;
「這是受,這是受的生起,這是受的滅去;」
iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo;
「這是想,這是想的生起,這是想的滅去;」
iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo;
「這是行,這是行的生起,這是行的滅去;」
iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti.
「這是識,這是識的生起,這是識的滅去。」
 viññāṇa:「識」——知覺的活動
 samudayo:「生起」
 atthaṅgamo:「滅去」
Ayaṃ, bhikkhave, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
「比丘們,這樣的定修是經常修習、多多修習後,能導向『煩惱的滅盡』的。」
 總結四種定修
Imā kho, bhikkhave, catasso samādhibhāvanā.
「比丘們,這四種定修(catasso samādhibhāvanā)就是如此。」
 結語:援引《Pārāyana》經文
Idañca pana metaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe –
「而且,比丘們,正是指這樣的意義,我曾在《究竟經》(Pārāyana)中《滿願問題》(Puṇṇakapañhā)中這樣說過:」
‘Saṅkhāya lokasmiṃ paroparāni,
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
Atāri so jātijaranti brūmī’’ti. (Sn 1054)
「觀察世間之前際與後際,於世間中不再有任何顫動者,
寂靜、無煙、無憂、無欲者——我說他已超越生與老。」
 saṅkhāya:「已審觀、已徹見」
 siñjitaṃ:「顫動、動搖」
 santo:「寂靜者」
 vidhūmo:「無煙者,無煩惱熱者」
 anīgho:「無憂者」
 nirāso:「無欲者、無期望者」
 atāri:「已超越」
 jāti-jarā:「生與老(生死輪迴)」
《Samādhibhāvanāsuttavaṇṇanā》
 第一段:解釋「為了得知見而修定」
Pañcamassa paṭhame ñāṇadassanappaṭilābhāyāti dibbacakkhuñāṇadassanassa paṭilābhāya.
「第五誦中的第一條,所說的『為了得知見(ñāṇadassana)而修定』,是指為了獲得天眼智見(dibbacakkhu-ñāṇadassana)的成就。」
 ñāṇadassana:知見、智慧與觀照之力的總稱
 dibbacakkhu:天眼,即超越肉眼可見,能見眾生生死趣向
 paṭilābha:獲得、成就
 第二段:解釋「建立白天的想」
Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti divāti evaṃ saññaṃ adhiṭṭhāti.
「他建立白天的想(divāsaññā),意指確立一種這是白天的想念(divā ti evaṃ saññaṃ)。」
 adhiṭṭhāti:確立、安住於
 saññā:想、認知印象
 第三段:解釋「日夜皆如是」
Yathā divā tathā rattinti yathā divā ālokasaññā manasi katā, tatheva taṃ rattimpi manasi karoti.
「如於白天作光明之想(āloka-saññā),於夜間也如是作意(manasikāra)。」
 āloka:光明
 manasi karoti:作意、心中作念
Dutiyapadepi eseva nayo.
「第二句也依此理理解。」
 第四段:解釋「有光明相隨」
Sappabhāsanti dibbacakkhuñāṇobhāsena sahobhāsaṃ.
「『有光明』(sappabhāsa)是與天眼智的光明(dibbacakkhu-ñāṇobhāsa)同時而有光明。」
 pabhāsa:光、光明
 saha + obhāsa:與...同時的照明
Kiñcāpi ālokasadisaṃ kataṃ, attho panettha na evaṃ sallakkhetabbo.
「雖然表面上是作為類似光的狀態(āloka-sadisaṃ),但其義不可如是簡略看待(na evaṃ sallakkhetabbo)。」
Dibbacakkhuñāṇāloko hi idhādhippeto.
「因為這裡所指的是天眼智的光明(dibbacakkhu-ñāṇāloka)。」
 第五段:解釋「知覺地生起、持續與消滅」
Viditāti pākaṭā hutvā.
「所謂『viditā』,是指變得明顯可知(pākaṭā)。」
 vidita:被了知的
 pākaṭa:明顯、顯現出來的
Kathaṃ pana vedanā viditā uppajjanti, viditā abbhatthaṃ gacchantīti?
「那麼,如何是受(vedanā)被了知地生起與消逝呢?」
Idha bhikkhu vatthuṃ pariggaṇhāti, ārammaṇaṃ pariggaṇhāti.
「這裡,比丘審察(pariggaṇhāti)身根(vatthu)與所緣(ārammaṇa)。」
 vatthu:身心根器,特指所依處(如眼根、心所依處)
 ārammaṇa:所緣對象
 pariggaṇhāti:審察、細觀
Tassa pariggahitavatthārammaṇatāya tā vedanā ‘‘evaṃ uppajjitvā evaṃ ṭhatvā evaṃ nirujjhantī’’ti viditā uppajjanti, viditā tiṭṭhanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti nāma.
「由於他對身根與所緣的審察,那些受就被了知地這樣生起、這樣持續、這樣消滅,因此說是:受被了知地生起、被了知地停留、被了知地消逝。」
Saññāvitakkesupi eseva nayo.
「對於想(saññā)與尋(vitakka)也是同樣的理路。」
 第六段:解釋「觀察生滅」
Udayabbayānupassīti udayañca vayañca passanto.
「所謂觀察生滅(udayabbaya-anupassī)者,即觀見(passanto)生(udaya)與滅(vaya)者。」
Iti rūpanti evaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpaṃ na ito paraṃ rūpaṃ atthīti.
「『如是色(iti rūpaṃ)』即指:這就是色,如此的色,除此之外無更勝之色。」
Iti rūpassa samudayoti evaṃ rūpassa uppādo.
「『如是色的生起』是指:色的生起(uppāda)如是地顯現。」
Atthaṅgamoti pana bhedo adhippeto.
「『滅』所指的是崩解、分離(bheda)。」
Vedanādīsupi eseva nayo.
「對於受等(vedanā 等)其理亦復如是。」
 第七段:結語與引文說明
Idañca pana metaṃ, bhikkhave, sandhāya bhāsitanti, bhikkhave, yaṃ mayā etaṃ puṇṇakapañhe ‘‘saṅkhāya lokasmi’’ntiādi bhāsitaṃ, taṃ idaṃ phalasamāpattiṃ sandhāya bhāsitanti attho.
「比丘們,而這正是我在《滿願問題》(puṇṇakapañha)中所說的『審觀世間』等偈頌,是指向這樣的『果定境界』(phalasamāpatti)而言的。」
 sandhāya bhāsitaṃ:所指、所為言說
 phalasamāpatti:果定,即阿羅漢或不還果等聖者的入定
 第八段:偈頌註釋
Tattha saṅkhāyāti ñāṇena jānitvā.
「在此,saṅkhāya(審觀)是指透過智慧(ñāṇa)去了知。」
Lokasminti sattaloke.
「所說的世間(lokasmiṃ)是指有情的世界(satta-loka)。」
Paroparānīti uccāvacāni uttamādhamāni.
「『前後彼此之間』(paroparāni)是指高低不同,尊卑差別之意(uttama-adhamāni)。」
Iñjitanti calitaṃ.
「iñjitaṃ 是動搖、動盪的意思。」
Natthi kuhiñci loketi lokasmiṃ katthaci ekakkhandhepi ekāyatanepi ekadhātuyāpi ekārammaṇepi natthi.
「在世間中,無論是一蘊、一處、一界或一個所緣處,於任何地方都不再有絲毫動搖。」
Santoti paccanīkakilesavūpasamena santo.
「『寂靜者』(santo)是指透過對治煩惱而息滅的人。」
Vidhūmoti kodhadhūmena vigatadhūmo.
「『無煙者』(vidhūmo)是指遠離瞋恚之煙者。」
Evamettha suttante maggekaggatampi kathetvā gāthāya phalasamāpattiyeva kathitāti.
「由此可知,在此經中,即便提及道的專注(magga-ekaggatā),實際上偈頌是在說明果定的境界(phalasamāpatti)。」