2025年5月15日 星期四

AN.4.40.優陀夷經

《Udāyīsuttaṃ》優陀夷經
1. Atha kho udāyī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami;
「那時,優陀夷(Udāyī)婆羅門前往世尊之處。」
 Atha kho:「那時」
 Udāyī brāhmaṇo:「優陀夷婆羅門」
 Yena bhagavā tenupasaṅkami:「向世尊靠近(禮敬)」
2. upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
「前往後與世尊寒暄問候,以適當歡悅且令人憶念的語言談話後,坐於一旁。」
 Sammodi:「致意、問候」
 Sammodanīyaṃ kathaṃ:「適當友善的談話」
 Sārāṇīyaṃ:「值得記憶的(感恩的)」
 Ekamantaṃ nisīdi:「坐在一旁」
3. Ekamantaṃ nisinno kho udāyī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca –
「當優陀夷婆羅門坐在一旁時,他對世尊說道:」
 Ekamantaṃ nisinno:「坐於一旁」
 Etadavoca:「這麼說」
4. “Bhavampi no gotamo yaññaṃ vaṇṇetī”ti?
「『喬達摩大德您是否也讚許祭祀?』」
 Bhava:「大德、尊者」(尊稱)
 Yaññaṃ:「祭祀」
 Vaṇṇeti:「讚歎、讚許」
5. “Na kho ahaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi;
「婆羅門啊,我並不讚許一切祭祀。」
 Na sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi:「並非一切祭祀皆可讚許」
6. na panāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi.
「但我也並非不讚許任何一種祭祀。」
 Na... na vaṇṇemi:「也不是全然不讚許」
此為中道表述:非全然否定,也非全然接受。
7. Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti,
「婆羅門啊,凡是那些祭祀中,牛被殺、羊與山羊被殺、雞與豬被殺,」
 Gāvo:「牛」
 Ajeḷakā:「羊與山羊」
 Kukkuṭasūkarā:「雞與豬」
 Haññanti:「被殺」
8. vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti;
「各種眾生(pāṇā)遭受聚殺(saṅghātaṃ āpajjanti)之苦,」
 Vividhā pāṇā:「各類有情」
 Saṅghātaṃ āpajjanti:「墮入殺戮之中」
9. evarūpaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, sārambhaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi.
「對於這樣的祭祀——含有侵害意圖與殺戮(sārambhaṃ),我不予以讚許。」
 Sārambhaṃ:「帶有害意、殺戮性的」
 Na vaṇṇemi:「不予讚歎」
10. Taṃ kissa hetu?
「為什麼呢?」
 Taṃ kissa hetu?:「這是什麼原因?」
11. Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā.
「因為這類帶有殺戮之祭祀,無論已證阿羅漢者或正在修行阿羅漢道者皆不會參與。」
 Na upasaṅkamanti:「不會接近、不參與」
 Arahanto:「阿羅漢」
 Arahattamaggaṃ samāpannā:「進入阿羅漢道的人」
12. Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti;
「然而,婆羅門啊,若有那樣的祭祀:其中沒有牛、羊、雞、豬等被殺,亦無任何眾生遭屠殺,」
 Neva... na...:「皆不...」
13. evarūpaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, nirārambhaṃ yaññaṃ vaṇṇemi,
「這樣的祭祀——無殺戮、無害意(nirārambhaṃ)者,我予以讚許。」
 Nirārambhaṃ:「無害、無暴力的」
 Vaṇṇemi:「予以讚歎」
14. yadidaṃ niccadānaṃ, anukulayaññaṃ.
「這正是指恆常佈施(niccadānaṃ)、順理而行之祭祀(anukulayaññaṃ)。」
 Niccadānaṃ:「日常的佈施行為」
 Anukulayaññaṃ:「順緣、不違害他者的祭祀」
15. Taṃ kissa hetu?
「為什麼呢?」
16. Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā”ti.
「因為像這樣無殺戮的祭祀,阿羅漢與修行阿羅漢道的人皆會接近與參與。」
 Upasaṅkamanti:「會參與、接受」
| 類型    | 有害祭祀(sārambhaṃ) | 無害祭祀(nirārambhaṃ) |
| ----- | --------------- | ----------------- |
| 是否殺生  | 是               | 否                 |
| 是否可讚許 | 否               | 是                 |
| 聖者態度  | 不接近             | 可參與               |
| 實例    | 殺牛羊豬雞等以求神祐      | 恆常佈施、順理祭祀         |
 第一頌:正當祭祀之形相
 “Abhisaṅkhataṃ nirārambhaṃ, yaññaṃ kālena kappiyaṃ;
 「如法備辦,無害之祭祀,若於正時行持,便是恰當(可行)之祭儀。」
 Abhisaṅkhataṃ:「善加準備、如法安排」
   abhi-(加強)+ saṅkhata(製作、構作)
 Nirārambhaṃ:「無暴力、無殺戮」
   Nir-(離)+ ārambha(侵害、攻擊)
 Yaññaṃ:「祭祀、供養」
 Kālena:「於適當時機」
 Kappiyaṃ:「適當、合法、可接受(合於法制)」
   源自 kappa,與比丘持戒語境中「可用」相似
 Tādisaṃ upasaṃyanti, saññatā brahmacārayo.
 「如此祭祀,已調伏者、守梵行者(出家修道者)乃會前來參與。」
 Tādisaṃ:「那樣的、如是的」
 Upasaṃyanti:「會接近、會參加」
 Saññatā:「已自制的、克己的」
   源於 saṃyata,有持戒、制欲含意
 Brahmacārayo:「梵行者、出家修道人」
 第二頌:聖者之譽讚
 Vivaṭacchadā vivattacchadā (sī. pī.), vivaṭṭacchadā (ka.) ye loke, vītivattā kulaṃ gatiṃ;
 「世間中,那些掀開(解脫)遮蔽者,超越家族界限(輪迴之系)的修行人,」
 Vivaṭacchadā / Vivattacchadā / Vivaṭṭacchadā:「已揭開遮蓋者」
   喻指破除無明、見道者
   Vivaṭa(開啟)+ chadā(遮蓋)
 Ye loke:「在世間中的那些人」
 Vītivattā:「已超越」
 Kulaṃ gatiṃ:「家族流轉、世襲業報之趣向」
   此處非僅家族,亦指輪迴的系統
 Yaññametaṃ pasaṃsanti, buddhā yaññassa puññassa kovidā.
 「這種祭祀,為佛者所讚歎,因為諸佛善知祭祀功德之性。」
 Yaññaṃ etaṃ pasaṃsanti:「稱讚這樣的祭祀」
 Buddhā:「佛陀們」
 Puññassa kovidā:「於功德之事具足明覺者」
   Kovidā:通達者,精通者
 第三頌:清淨心的供養
 Yaññe vā yadi vā saddhe, habyaṃ havyaṃ (sī. pī.), huññaṃ (syā. kaṃ.) katvā yathārahaṃ;
 「無論是祭祀或信施,恭敬奉上適合之物(香、燈、供養),如法而行;」
 Yaññe vā yadi vā saddhe:「或祭祀,或出於信心的供施」
 Habyaṃ / Havyaṃ / Huññaṃ:「應供之物(如煙供、香、燈等)」
   此詞為古吠陀語借用,指向天的供物
 Katvā yathārahaṃ:「如理如量地供施後」
 Pasannacitto yajati, pasannacittā yajanti (ka.), sukhette brahmacārisu.
 「以清淨歡喜之心供養耕善福田者——即持梵行之人。」
 Pasannacitto:「心清淨、信樂者」
 Yajati:「供養、施與」
 Sukhette:「善田」(即可生福報之對象)
 Brahmacārisu:「在修梵行者中」(指比丘僧伽)
 第四頌:善施果報
 Suhutaṃ suyiṭṭhaṃ suppattaṃ sampattaṃ (syā. kaṃ. ka.), dakkhiṇeyyesu yaṃ kataṃ;
 「妥善奉獻、正當祭祀,恰到好處的施與,若施於應受者,」
 Suhutaṃ:「恭敬供養」
 Suyiṭṭhaṃ:「善作之祭」
 Suppattaṃ:「適時、適宜」
 Sampattaṃ:「圓滿成就」
 Dakkhiṇeyyesu:「於應受供者(如阿羅漢、僧伽)」
 Yaṃ kataṃ:「那所作(的布施)」
 Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā.
 「此祭祀將廣大增益,諸天也因此歡喜清淨。」
 Vipulo hoti:「成為廣大(具果報)」
 Pasīdanti:「心生清淨、歡悅」
 Devatā:「諸天、神祇」
 第五頌:祭後之果報
 Evaṃ etaṃ (ka.) a. ni. 6.37, yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā;
 「如此祭祀之後,有慧之人、具信之人,心無繫縛(解脫心)而行。」
 Medhāvī:「智慧者」
 Saddho:「具信者」
 Muttena cetasā:「以已解脫之心」
   Mutta(被解脫的)+ cetasā(心)
 Abyābajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.
 「智者(paṇḍito)將生於無害、安樂之境界。」
 Abyābajjhaṃ:「無害、無苦」
 Sukhaṃ lokaṃ:「安樂的世界」
 Upapajjatī:「投生於、再生於」
這組偈頌總結世尊對於「無害之祭祀」的全面觀點:
| 主題   | 表達內容                 |
| ---- | -------------------- |
| 祭祀形式 | 須無殺戮,依法行持,於適時適當而為    |
| 參與者  | 阿羅漢與持戒清淨者可參與         |
| 被讚歎者 | 脫離世俗輪迴之修行者           |
| 功德所依 | 布施應施者(福田)、以清淨心而行     |
| 果報   | 廣大福報,天神歡悅,得生善趣(安樂世界) |