《Rohitassasuttaṃ》(《羅希多仙人經》
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
有一次,世尊住在舍衛城的祇樹給孤獨園中。
Ekaṃ samayaṃ:某時;有一次
bhagavā:世尊
sāvatthiyaṃ:在舍衛城
viharati:住、居住
jetavane:在祇樹園
anāthapiṇḍikassa ārāme:給孤獨長者所建的園林(給孤獨園)
Atha kho rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
那時,羅希多天子在深夜時,容色勝妙,遍照整個祇園,來到世尊處。
Rohitasso devaputto:羅希多天子
abhikkantāya rattiyā:在深夜裡(夜已深)
abhikkantavaṇṇo:容色殊妙、光明燦爛
kevalakappaṃ:整個世界(此處指整個祇園)
jetavanaṃ obhāsetvā:照耀了祇園
yena bhagavā tenupasaṅkami:向世尊所住之處走去
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
他來到世尊面前,頂禮問訊後,站立於一旁。
upasaṅkamitvā:走近、接近
abhivādetvā:禮敬、頂禮
bhagavantaṃ:世尊
ekamantaṃ aṭṭhāsi:站立在一邊
Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca –
羅希多天子站在一旁,向世尊這樣問道:
ekamantaṃ ṭhito:站在一旁
bhagavantaṃ etadavoca:對世尊說了以下的話
‘‘Yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti?
「尊者啊!在那裏,不生(jāyati)、不老(jīyati)、不死(mīyati)、不遷(cavati)、不再生(upapajjati),那麼,是否可以透過行走(gamanena)到達世界的盡頭(lokassa anto),而了知(ñātuṃ)、看見(daṭṭhuṃ)或達到(pāpuṇituṃ)它呢?」
Yattha:在那裡
na jāyati:不出生(jāti:生)
na jīyati:不衰老(jarā:老)
na mīyati:不死亡(maraṇa:死)
na cavati:不遷移(墮落、捨壽,常譯為「命終」)
na upapajjati:不再受生(再生)
sakkā...gamanena:是否能夠藉由行走
lokassa anto:世界的邊際、盡頭
ñātuṃ vā:了解
daṭṭhuṃ vā:看見
pāpuṇituṃ vā:抵達、達成
‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti.
「朋友啊!在那裡,不出生、不老、不死、不遷、不再生,我不說那個世界的盡頭是可以通過行走而被了知、被看見或被抵達的。」
Yattha...:同前,指「不生不死之處」
āvuso:朋友(佛對天子之語,表示親切或平等)
nāhaṃ...vadāmi:我不這麼說
gamanena...antaṃ:藉由行走達到世界的盡頭
ñāteyyaṃ:可被了知的
daṭṭheyyaṃ:可被看見的
patteyyaṃ:可被達到的
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’’ti.
「奇哉,尊者!希有啊,尊者!世尊這番話說得太善巧了:『那不生、不老、不死、不遷、不再生之處,我不說那是可以藉由行走來了知、見到或抵達的。』」
Acchariyaṃ:奇妙
abbhutaṃ:希有
subhāsitamidaṃ:此話說得極好(su-:善,bhāsitaṃ:言說)
yāva:何等(程度之深)
bhagavatā:由世尊所說
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo.
「尊者啊!過去我曾是一位名為羅希多(Rohitassa)的仙人,是婆遮國王的兒子,具大神通,能在虛空中自在飛行。」
Bhūtapubba:從前、曾經
ahaṃ:我
rohitasso nāma isi:名為羅希多的仙人
bhojaputto:婆遮(Bhoja)國王的兒子
iddhimā:有神通者
vehāsaṅgamo:能飛行於空中(vehāsa:天空;gamo:行者)
Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo javo ahosi, seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya.
「我當時具有這樣的速度(javo):就像一位受過訓練、純熟技藝、姿勢端正的能手弓箭手,能以輕快之箭,毫不費力地射過橫向的棕櫚樹影。」
Tassa mayhaṃ...javo ahosi:我擁有那樣的速度
seyyathāpi nāma:譬如說(常用比喻引導)
daḷhadhammā:穩定、堅實體質的
dhanuggaho:弓箭手
sikkhito:受訓練的
katahattho:技藝成熟的(手法已成)
katūpāsano:站姿端正者(上射姿勢已訓練成熟)
lahukena asanena:以輕快的箭
appakasirena:毫不費力地
tiriyaṃ:橫向
tālacchāyaṃ:棕櫚樹的影子
atipāteyya:能穿越、射穿
Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi, seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo.
「我當時的步履速度如此之大,猶如從東大海步行至西大海。」
padavītihāro:行走的速度、步行的範圍
puratthimā samuddā:從東方大海
pacchimo samuddo:到西方大海
Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpena javena samannāgatassa evarūpena ca padavītihārena evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmī’ti.
「以這種速度與步履能力具足之時,我心中生起這樣的願望:『我將以行走的方式,到達世界的盡頭(lokassa anto)。』」
evarūpena javena samannāgatassa:具有如是迅捷速度
evarūpena padavītihārena:具有如此步行能力
icchāgataṃ uppajji:生起此意願(icchā:願、欲;uppajji:升起)
gamanena:透過行走
lokassa antaṃ:世界的盡頭(anta:邊界、極限)
pāpuṇissāmi:我將到達(未來時)
So kho ahaṃ, bhante, aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva lokassa antaṃ antarāyeva kālaṅkato.
「尊者啊!我除了飲食、排泄與解除疲勞睡眠之外,活了一百歲,行走了一百年,最終仍未達到世界的邊界(lokassa antaṃ),而在途中便命終了。」
aññatreva...:除了……之外
asitapītakhāyitasāyitā:飲(asi-)、飲(pīti-)、嚼(khād-)、咽(sāyita-)
uccārapassāvakammā:大小便行為(排泄)
niddākilamatha-paṭivinodanā:解除疲勞與睡眠
vassasatāyuko:壽命為一百歲
vassasatajīvī:活了一百年
vassasataṃ gantvā:行走了一百年
appatvāva lokassa antaṃ:仍未到達世界的邊界
antarāyeva kālaṅkato:在途中即命終(kālaṅkato:死亡)
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’’ti.
「尊者啊,真是奇哉、希有啊!世尊這番話說得太妙了:『在那不生、不老、不死、不遷、不再生之處,我不說那是可以藉由行走來了知、見到或抵達的。』」
(重複前段語句,為呼應與讚歎)
‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyya’nti vadāmi.
「賢友啊!我說,在那裡——無有生(jāyati)、無有老(jīyati)、無有死(mīyati)、無有遷移(cavati)、無有再生(upapajjati)——那個境界,我不說可由行走(gamanena)抵達世界之邊際(lokassa antaṃ)、可以認知(ñāteyyaṃ)、可以見到(daṭṭheyyaṃ)、可以抵達(patteyyaṃ)。」
Yattha:在彼處
na jāyati:不出生
na jīyati:不老、不存活
na mīyati:不死
na cavati:不墮(即不由中有而再遷)
na upapajjati:不再生(不再投生)
gamanena:以行走方式
lokassa antaṃ:世界的盡頭
ñāteyyaṃ:可知的
daṭṭheyyaṃ:可見的
patteyyaṃ:可達的
vadāmi:我說
Na cāhaṃ, āvuso, appatvāva lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi.
「但我也不說:未到達世界的盡頭(lokassa antaṃ),便能止息苦(dukkhassa antakiriyaṃ)。」
Na ca ahaṃ...vadāmi:我也不說……
appatvāva:若未抵達
lokassa antaṃ:世界邊際
dukkhassa antakiriyaṃ:苦的止息(antakiriya:結束、止盡)
Api cāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipada’’nti.
「賢友啊!但我說,在此具一尋長的身體(byāmamatte kaḷevare)、具覺知的、有心識的身體中(sasaññimhi samanake),我顯示了世界(loka)、世界的集起(samudaya)、世界的滅盡(nirodha),以及導向世界滅盡之道(nirodhagāminī paṭipadā)。」
imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare:就在這具一尋長的身體中(一尋≈兩臂張開之長度)
sasaññimhi samanake:具覺知的、有心識的活體
loka:世間、世界
paññāpemi:我顯示、我說明
lokasamudaya:世界的生起
lokanirodha:世界的止息(滅)
lokanirodhagāminī paṭipadā:導向世界止息之道(即八正道)
Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;
Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.
「世界的盡頭(lokassa antaṃ),絕不可能以行走(gamanena)抵達;
但若不到達世界的盡頭,也不可能從苦中解脫(dukkhā pamocanaṃ)。」
Gamanena:靠行走
na pattabbo:不可到達
lokassanto:世界的邊際
kudācanaṃ:於任何時候、絕不可能
appatvā:若未到達
dukkhā pamocanaṃ:苦的解脫、脫離
Tasmā have lokavidū sumedho,
Lokantagū vusitabrahmacariyo;
Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā,
Nāsīsatī nāsiṃsatī lokamimaṃ parañcā’’ti.
「是故,智者善慧者(sumedho),為知世間者(lokavidū),
已行圓滿梵行(vusitabrahmacariyo),到達世界的盡頭(lokantagū);
了知世界之終止(samitāvi ñatvā)後,
對此世與彼世(lokam imaṃ parañ ca),再無執著、再無期望(nāsīsatī)。」
Tasmā:是故、因此
have:強調語氣(確實、誠然)
lokavidū:知世間者
sumedho:具大智慧者
lokantagū:已達世界之邊際者
vusitabrahmacariyo:已完成清淨梵行者
samitāvi ñatvā:知曉其息止者(samitāvi:止息者;ñatvā:已知)
nāsīsatī:不再渴望
lokam imaṃ parañ ca:此世與他世(今世與來世)
---
《Rohitassasuttavaṇṇanā》
45. Pañcame yatthāti cakkavāḷalokassa ekokāse bhummaṃ.
第五(義)的「在那裡(yattha)」,是指輪世界(cakkavāḷa-loka)中某一處(ekokāse)的大地(bhummaṃ)。
Pañcame:第五(指此段為第五點註解)
yattha:「那裡」——經文中的關鍵問句詞
cakkavāḷalokassa:「輪世界的」——cakkavāḷa 表示世界系(宇宙單位),loka 是「世界」;此處為合成語
ekokāse:「某一處」
bhummaṃ:「地面」、「大地」
✦ 此句旨在明示「yattha」一詞的地理解釋,即羅睺羅提問中的「世界的盡頭」,他所指者為地理空間上的邊際。
Na cavati na upapajjatīti idaṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhivasena gahitaṃ.
「不墮(na cavati)、不再生(na upapajjati)」這句,是從「輪迴遷變(cuti-paṭisandhi)」的意義來理解的。
na cavati:「不墮」,即不由中有而轉生
na upapajjati:「不再生」,即不再投生於新生
aparāparaṃ:「前後相續」
cuti-paṭisandhivasena:「依據斷命與結生的方式」(cuti = 死,paṭisandhi = 結生)
✦ 指出經文中「不生、不死、不墮、不再生」的說法,是針對輪迴過程中的「命終—結生」而解釋的。
Gamanenāti padagamanena.
「行走(gamanena)」是指\\以步行方式(padagamanena)\\前往。
gamanena:「以行走」
padagamanena:「以腳行走」——pada = 腳;gamanena = 前往之方式
✦ 釐清經中所說「gamanena」並非比喻,解釋為實際步行的空間行走方式。
Lokassa antanti satthā saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati.
「世界的盡頭(lokassa antaṃ)」,世尊是指\\「行蘊所構成的世界(saṅkhāra-loka)」的終極(antaṃ)\\而言。
lokassa antaṃ:「世界的盡頭」
satthā:「導師、世尊」(佛陀)
saṅkhāra-lokassa:「行蘊的世界」(五蘊中之行,亦泛指一切有為諸法)
antaṃ:「邊際、極限、終點」
sandhāya vadati:「所指即是⋯⋯」
✦ 點出佛陀的詮釋與天子的提問有別:天子問的是「地理盡頭」,佛陀回答的是「五蘊界的終止」。
Ñāteyyantiādīsu ñātabbaṃ daṭṭhabbaṃ pattabbanti attho.
於「可知(ñāteyyaṃ)」等詞中,是指「應當知(ñātabbaṃ)、應當見(daṭṭhabbaṃ)、應當證達(pattabbaṃ)」之義。
ñāteyyaṃ:「應當知」之物(ñātabba)
daṭṭheyyaṃ:「應當見」之物(daṭṭhabba)
pattabbaṃ:「應當達到」之物(pattabba)
attho:「義是⋯⋯」
✦ 說明經文中出現的三個「目標對境」——知、見、達——均指向修行者當自內證的內容。
Iti devaputtena cakkavāḷalokassa anto pucchito, satthārā saṅkhāralokassa kathito.
如是,雖然天子問的是輪世界的盡頭(cakkavāḷa-lokassa anto),但世尊卻是回答行蘊所成之世界(saṅkhāra-loka)的邊際。
✦ 此為對整段問答的詮釋總結,指出提問與回答焦點不同,佛陀引導轉向正見。
So pana ‘‘attano pañhena saddhiṃ satthu byākaraṇaṃ sametī’’ti saññāya sampahaṃsanto acchariyantiādimāha.
他(羅希多天子)認為「世尊對我的問題(pañha)所作的解說(byākaraṇa)是相合的(sametī)」,因此心中歡喜(sampahaṃsanto),而說出「希有哉!(acchariya)」等語。
attano pañhena:「自己的問題」
satthu byākaraṇaṃ:「導師的解釋、回答」
sametī:「相合、契合」
saññāya:「作此認知、覺知」
sampahaṃsanto:「歡喜、欣悅」
acchariyaṃ:「希有、驚異」
Daḷhadhammāti daḷhadhanu uttamappamāṇena dhanunā samannāgato.
→「堅強的弓手(Daḷhadhammā)」是指\\擁有極佳規格之強弓(uttamappamāṇena dhanunā)\\的射手。
Dhanuggahoti dhanuācariyo.
→「Dhanuggaho」意為「弓術大師」。
Sikkhitoti dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito.
→「Sikkhito」是指學習弓術十二年的人。
Katahatthoti usabhappamāṇepi vālaggaṃ vijjhituṃ samatthabhāvena katahattho.
→「Katahattho」意為:已達至能射穿牛體大小之細毛的功夫(極細精準度)。
Katūpāsanoti katasarakkhepo dassitasippo.
→「Katūpāsano」是指已能展示擲箭技藝(sarakkhepo)之人。
Asanenāti kaṇḍena.
→「Asanena」是指箭杆或弓枝(kaṇḍa)。
Atipāteyyāti atikkameyya.
→「Atipāteyya」意為:能越過、飛越。
Yāvatā so tālacchādiṃ atikkameyya, tāvatā kālena ekaṃ cakkavāḷaṃ atikkamāmīti attano javasampattiṃ dasseti.
→「只要他的箭能飛越一片椰林(tālacchādiṃ),就能在那段時間內穿越一整個世界輪(cakkavāḷa)」——這是為了展現他自身極強的飛行力(javasampatti)。
Puratthimā samuddā pacchimoti yathā puratthimā samuddā pacchimasamuddo dūre, evaṃ me dūre padavītihāro ahosīti vadati.
「從東大海到西大海」——他(羅希多天子)是這樣說的:就如東邊的大海與西邊的大海相隔遙遠,同樣的,我的步行移動(padavītihāro)也是那樣地遙遠(dūre ahosi)。
puratthimā samuddā:東大海(puratthima = 東,samuddā = 海)
pacchimoti:「到西方」的省略式(pacchima = 西)
dūre:「遙遠」
padavītihāro:「步行的過程」——pada = 足步;vītihāra = 行動、往返
✦ 此句說明羅希多以東西大海之距作比喻,說明他神通移動的幅度之廣大。
So kira pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhito pādaṃ pasāretvā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ atikkamati, puna dutiyapādaṃ pasāretvā paracakkavāḷamukhavaṭṭiṃ atikkamati.
他(指羅希多天子)站在東邊世界輪的口邊(pācīnacakkavāḷa-mukhavaṭṭi),伸出一足,就越過西邊世界輪的口邊,再伸出第二足,又越過下一個世界輪的口邊。
pācīna-cakkavāḷa-mukhavaṭṭi:東方世界輪的邊緣(mukha = 出口,vaṭṭi = 環圈、邊界)
ṭhito:「站立」
pādaṃ pasāretvā:「伸出腳」
atikkamati:「越過、跨越」
paracakkavāḷa:另一個(para = 其他)世界輪(cakkavāḷa)
✦ 此段具體描述他神足通之強大,能一步跨越一整個世界輪。
Icchāgatanti icchā eva.
「隨所欲而來(icchāgataṃ)」即是說「憑心意(icchā)前來」。
✦ 詮釋「如意來」是指不受障礙,隨意所至,強調神通自由。
Aññatrevāti nippapañcataṃ dasseti.
「與此無關(aññatreva)」的說法,表示脫離戲論(nippapañcataṃ)。
aññatreva:「除此之外、與之無關」
nippapañcataṃ:「遠離戲論、虛妄分別」
✦ 此為說明佛陀回答與天子提問無關,是因佛法所關注的是實相,非戲論探究。
Bhikkhācārakāle kiresa nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotatte mukhaṃ dhovitvā kāle sampatte uttarakurumhi piṇḍāya caritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ nisinno bhattakiccaṃ karoti, tattha muhuttaṃ vissamitvā puna javati.
據說這位(天子),在比丘行乞的時間裡,咀嚼完 \\ nāgalaṭā 的牙刷木(dantakaṭṭhaṃ)\\,在 Anotatta湖 漱口後,到了時間,便往 北俱盧洲(uttarakuru) 行乞,在 世界輪邊界 坐下來吃飯,稍作休息後又再次起行。
bhikkhācārakāle:「行乞時」
nāgalatādantakaṭṭhaṃ:「nāgalatā樹的齒木」(刷牙木)
anotatte:「在Anotatta湖」
uttarakurumhi:「在北俱盧洲」
piṇḍāya caritvā:「行乞後」
cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ nisinno:「坐於世界邊界」
bhattakiccaṃ karoti:「行用餐事」
vissamitvā:「休息後」
javatī:「再度前行」
✦ 此段極具「神通生活常態化」的風格,說明他雖有大神通,仍如僧人般行乞、進食、休息。
Vassasatāyukoti tadā dīghāyukakālo hoti, ayaṃ pana vassasatāvasiṭṭhe āyumhi gamanaṃ ārabhi.
「壽命為百歲(vassasatāyuko)」是指當時為長壽期,他(天子)則是在剩餘百歲壽命時開始行走。
vassasatāyuko:「壽百歲者」
dīghāyukakālo:「長壽之時代」
vassasatāvasiṭṭhe āyumhi:「在剩下百歲壽命的時候」
ārabhi:「開始」
Vassasatajīvīti taṃ vassasataṃ anantarāyena jīvanto.
「活滿百歲」是指在那百歲壽命中沒有遭遇中斷,持續生存。
anantarāyena:「不受障礙地」
jīvanto:「活著」
Antarāyeva kālaṅkatoti cakkavāḷalokassa antaṃ appatvā antarāva mato.
「於中途即命終」是指他在未達世界之邊界(cakkavāḷalokassa antaṃ appatvā)之前就已死去。
So pana tattha kālaṃ katvāpi āgantvā imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbatti.
而他雖然命終於彼處(他方世界),最終仍返回這個世界輪中受生。
Appatvāti saṅkhāralokassa antaṃ appatvā.
「未達(appatvā)」,是指未達行蘊世界(saṅkhāra-loka)的終極邊際。
Dukkhassāti vaṭṭadukkhassa.
「苦(dukkhassa)」是指輪迴的苦(vaṭṭa-dukkha)。
Antakiriyanti pariyantakaraṇaṃ.
「苦的終止(antakiriyaṃ)」是指使其達到終點、邊際(pariyanta-karaṇaṃ)。
Kaḷevareti attabhāve.
「於此色身(kaḷevara)」是指在此生的身體中(attabhāva)。
Sasaññimhi samanaketi sasaññe sacittake.
「在有想眾生(sasaññimhi samanake)」是指在有心、有識的眾生(sacittake)。
Lokanti dukkhasaccaṃ.
「世界(lokaṃ)」是苦諦(dukkhasacca)。
Lokasamudayanti samudayasaccaṃ.
Lokanirodhanti nirodhasaccaṃ.
Paṭipadanti maggasaccaṃ.
「世界之起(lokasamudaya)」是集諦(samudayasacca)
「世界之滅(lokanirodha)」是滅諦(nirodhasacca)
「通往滅的修道(paṭipadā)」是道諦(maggasacca)
Iti ‘‘nāhaṃ, āvuso, imāni cattāri saccāni tiṇakaṭṭhādīsu paññapemi, imasmiṃ pana catumahābhūtike kāyasmiṃyeva paññapemī’’ti dasseti.
因此,「我並不在草木等物中(tiṇakaṭṭhādīsu)宣說此四聖諦,而是唯在此由四大所成之身體(catumahābhūtika kāya)中宣說」——此為佛陀之言所表。
Samitāvīti samitapāpo.
「寂靜者(samitāvī)」是指罪業已滅(samitapāpa)之人。
Nāsīsatīti na pattheti.
「不希望(nāsīsati)」即是無所願求(na pattheti)。
Chaṭṭhaṃ uttānatthamevāti.
第六(段)經義本身已非常明顯(uttānattha),不需再深入詮釋。
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)