2025年5月7日 星期三

AN.4.28.聖族經

 《Ariyavaṁsasuttaṁ》《聖族經》
 第一段:衣知足(Cīvarasantuṭṭhi)
Cattārome , bhikkhave, ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṁkiṇṇā asaṁkiṇṇapubbā, na saṁkīyanti na saṁkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
「比丘們,有這四種聖族,是最上者(aggaññā)、是為多所修習者(rattaññā)、是承續正統系譜者(vaṁsaññā)、是古聖相傳者(porāṇā);未曾雜染(asaṁkiṇṇā),從未雜染(asaṁkiṇṇapubbā),將來亦不雜染(na saṁkīyissanti),為諸智者、沙門、婆羅門所無能反駁(appaṭikuṭṭhā)。」
Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena...
「在此處,比丘們,若比丘對於種種不同種類的衣服(itarītarena cīvarena)感到知足(santuṭṭho)…」
…itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī…
「…並讚歎這種對衣服的知足(vaṇṇavādī:稱讚知足之德)…」
…na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati…
「…且不因衣服而從事不恰當的尋求(anesanā appatirūpaṃ)…」
…aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati…
「…若未得衣服,不憂苦(na paritassati)…」
…laddhā ca cīvaraṃ agadhito agathito amucchito anajjhosanno…
「…若得衣服,則不貪著(agadhito)、不執著(agathito)、不迷著(amucchito)、不沉溺(anajjhosanno)…」
…ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati…
「…觀察其過患(ādīnava-dassāvī),具解脫智慧(nissaraṇapañño)而受用。」
…tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, no paraṃ vambheti.
「並因這種對衣的知足,不貶損自己(nev attānukkaṃseti),亦不輕蔑他人(no paraṃ vambheti)。」
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato…
「若有人在此方面(tattha)是熟練的(dakkho)、不懈怠的(analaso)、具正知的(sampajāno)、具念的(patissato)…」
…ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito.
「這樣的比丘,就稱為立於古聖上品之聖族(porāṇe aggaññe ariyavaṁse)之中。」
 第二段:食知足(Piṇḍapātasantuṭṭhi)
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena…
「此外,比丘們,比丘對種種不同種類的乞食(itarītarena piṇḍapātena)感到知足…」
(以下各句與衣知足相同結構,僅將關鍵詞置換為與食物相關之語)
 不為食物而行不當尋求(piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ);
 不得食時不憂苦(aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati);
 得食時無貪著、無迷失,知其過患,具解脫智慧受用;
 不因此自貶,亦不誹他人;
 如此者即為安住於古老上品之聖族者。
 第三段:住處知足(Senāsanasantuṭṭhi)
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena…
「此外,比丘們,比丘對種種不同種類的住處(itarītarena senāsanena)感到知足…」
(結構同前兩段)
 不為住處作不適當尋求;
 無住處時不憂苦,有住處時不迷著;
 知其過患,具解脫慧而住;
 不因此自貶或貶他;
 能如是者,即為住於古老上品之聖族。
 關鍵詞補充:
| 巴利原詞                                    |意涵          | 備註          |
| --------------------------------------- | ------------- | ----------- |
| Santuṭṭho                           | 知足            | 內心滿足,不追求多餘。 |
| Itarītara                           | 各種、種種的        | 表示不挑剔。      |
| Aneśanā appatirūpā                  | 不正當的尋求        | 與修行相違的行動。   |
| Agadhito / Amucchito / Anajjhosanno | 不貪 / 不迷 / 不沉溺 | 表不著染。       |
| Ādīnava-dassāvī                     | 能見過患者         | 有反思性智慧。     |
| Nissaraṇapañño                      | 有解脫慧者         | 知苦、知出離法門。   |
| Vaṇṇavādī                           | 稱讚此行為者        | 讚歎知足。       |
| Appaṭikuṭṭhā                        | 無法批評、無可非議     | 指至高清淨之德。    |
| Porāṇa aggañña ariyavaṁsa           | 古老、最上、聖族      | 聖者相續中之清淨風範。 |

 1.Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato;
再者,比丘們,某位比丘樂於修習(bhāvanārāmo),喜悅於修習(bhāvanārato),樂於捨斷(pahānārāmo),喜悅於捨斷(pahānarato)。
 bhāvanā:修習、禪修,特指心的開發(尤其是定與慧)。
 ārāmo:樂於、傾向於某事。
 rato:喜悅、樂趣於某事。
 pahāna:捨離、斷除,尤其是煩惱的斷除。
 2.Tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā nevattānukkaṃseti, no paraṃ vambheti.
由於這位比丘樂於與喜悅於修習與捨斷,他既不貶抑自己(nev attānukkaṃseti),也不輕視他人(no paraṃ vambheti)。
 attānukkaṃseti:貶低自己、自卑。
 paraṃ vambheti:誹謗、輕視他人。
 3.Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
在此,若有比丘是精進的(dakkho)、不懈怠的(analaso)、具清楚覺知的(sampajāno)、具念的(patissato),比丘們,這樣的比丘被稱為:住於古老、最上、聖者的族系(porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito)。
 dakkho:能幹者,善巧者。
 analaso:不懈怠者。
 sampajāna:明知分別,清楚覺知。
 sati/patissati:正念。
 ṭhito:安住、建立於。
 ariyavaṃsa:聖者的族系、聖者的傳承。
 4.Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā, na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
比丘們,這四種聖者傳承(ariyavaṃsā)是真正最上(aggaññā)、精熟(rattaññā)、族譜可證(vaṃsaññā)、古老(porāṇā)、未被雜染(asaṃkiṇṇā)、過去也未被雜染(asaṃkiṇṇapubbā)、現在不會被雜染(na saṃkīyanti),未來亦不會(na saṃkīyissanti),而且是無法被任何沙門婆羅門、智者所譴責的(appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi)。
 aggaññā:最高、最上。
 rattaññā:熟練、老練。
 asaṃkiṇṇā:無雜染的、純淨的。
 appaṭikuṭṭhā:無人能反駁的、無可非議的。
 5.Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi ariyavaṃsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati;
此外,比丘們,若一位具備這四種聖者族系(catūhi ariyavaṃsehi samannāgato)的比丘,即使他居住在東方(puratthimāya disāya),他自己能承受倦怠(sveva aratiṃ sahati),但倦怠無法勝過他(na taṃ arati sahati)。
 arati:厭倦、懈怠、心厭。
 sahati:承受、克服。
 6.Pacchimāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati; uttarāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati; dakkhiṇāya cepi disāya viharati sveva aratiṃ sahati, na taṃ arati sahati.
即使他居於西方、北方、南方——不論何方——都是他能勝過倦怠,而不是倦怠勝過他。
 7.Taṃ kissa hetu? Aratiratisaho hi, bhikkhave, dhīro’’ti.
這是為什麼呢?因為,比丘們,堅定者(dhīro)能克服倦怠與樂欲(aratiratisaho)。
 dhīra:堅定者、賢智者。
 aratiratisaho:能勝倦與貪喜者。
 8. 偈頌結語:
‘‘Nārati sahati dhīraṃ vīraṃ (sī.), nārati dhīraṃ sahati;
Dhīrova aratiṃ sahati, dhīro hi aratissaho.
倦怠無法勝過堅定而勇猛者,
唯有堅定者能勝倦怠,因堅定者善於對治倦怠。
‘‘Sabbakammavihāyīnaṃ, panuṇṇaṃ paṇunnaṃ (?) ko nivāraye;
Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ ninditumarahati;
Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti.
對於已棄捨一切業行者,清淨無染者,誰能加以阻止?
如同閃耀的金子(nekkhaṃ jambonadasseva),誰又有資格譴責他?
即使諸天也讚嘆他,他亦受梵天的稱讚。
 sabbakammavihāyīnaṃ:已捨離一切造作者。
 nekkhaṃ:金飾、金塊,比喻珍貴者。
 jambonada:優質黃金之河(傳說地名或地界),比喻純金。
 brahmunāpi pasaṃsito:即使梵天亦讚嘆者。
《Ariyavaṃsasuttavaṇṇanā》
1. Aṭṭhamassa ajjhāsayiko nikkhepo.
「第八品的(解說)是關於(佛陀)內心意趣的鋪陳。」
 Aṭṭhamassa:「第八的」——此指第八品或第八個主題(即Ariyavaṃsasutta)。
 ajjhāsayiko:「與內心傾向相關的」;來自 ajjhāsaya,意指動機、意向、心趣。
 nikkhepo:「鋪陳、開展、介紹」。
2. Imaṃ kira mahāariyavaṃsasuttantaṃ bhagavā jetavanamahāvihāre dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisinno attanopi parapuggalānampi ajjhāsayavasena parivāretvā nisinnāni cattālīsa bhikkhusahassāni, ‘‘bhikkhave’’ti āmantetvā cattārome, bhikkhave, ariyavaṃsāti ārabhi.
「據說,世尊曾在祇樹給孤獨園大寺的法堂中,坐於特設的殊勝佛座上,依照自己與他人弟子們的心願與意趣所引導聚集而來的四萬比丘眾之中,開口教示:『比丘們!』而開始說出:『比丘們!這四種聖種姓(傳承)。』」
 mahāariyavaṃsasuttantaṃ:「大聖種姓經」
 Jetavanamahāvihāre:「祇園大寺」
 dhammasabhāyaṃ:「法堂、講經處」
 paññattavarabuddhāsane:「特設的殊勝佛座」
 nisinno:「坐著的」
 attanopi parapuggalānampi ajjhāsayavasena:「依照自己與他人(弟子們)的心趣(動機)」
 parivāretvā nisinnāni cattālīsa bhikkhusahassāni:「被四萬比丘眾圍繞而坐」
 āmantetvā:「呼喚、召喚」
 ārabhi:「開始」。
3. Tattha ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā.
「此中『聖種姓』(ariyavaṃsa)是指聖者之傳承。」
 ariyavaṃsa:「聖者的種姓、傳承」
 ariyānaṃ:「聖者們的(屬格)」
 vaṃsā:「家族、種姓、傳承」。
4. Yathā hi khattiyavaṃso brāhmaṇavaṃso vessavaṃso suddavaṃso samaṇavaṃso kulavaṃso rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo ariyavaṃso ariyatanti ariyapaveṇī nāma hoti.
「就如剎帝利種姓、婆羅門種姓、吠舍種姓、首陀羅種姓、沙門種姓、家族種姓、王族種姓一般,這第八(種)則是聖者種姓,稱為聖者的家系(傳承)。」
 khattiyavaṃsa, brāhmaṇavaṃsa, vessavaṃsa, suddavaṃsa:「剎帝利、婆羅門、吠舍、首陀羅的種姓」
 samaṇavaṃsa:「沙門種姓」
 kulavaṃsa:「家族種姓」
 rājavaṃsa:「王族種姓」
 ariyapaveṇī:「聖者的譜系、世系、傳承」。
5. So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusārigandhādayo viya aggamakkhāyati.
「這聖者種姓乃是所有種姓中最殊勝的,猶如(香草中)黑香之類為所有香草之最。」
 aggamakkhāyati:「被稱為最上、最勝」
 mūlagandhādīnaṃ kāḷānusārigandhādayo viya:比喻植物中最濃烈純正者(黑香、即沉香等),喻此聖種姓為最上之香。
6. Ke pana te ariyā, yesaṃ ete vaṃsāti?
「那麼,誰是這些被稱為有聖者傳承的人呢?」
 Ke... ariyā:「誰是聖者?」
 yesaṃ ete vaṃsā:「這些種姓是屬於誰的?」
7. Ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca, etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā.
「所謂『聖者』是指諸佛、辟支佛,以及如來的聲聞弟子;這些聖者的傳承就稱為聖者種姓(ariyavaṃsa)。」
 buddhā, paccekabuddhā, tathāgatasāvakā:「佛、辟支佛、如來弟子」
 etesaṃ... vaṃsā:「他們的傳承」。
8. Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro, medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā, te ariyā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā.
「在此(今生)之前,於百千大劫加上四無量劫之頂,有四位佛陀出現:渴愛造者佛(Taṇhaṅkara)、智慧造者佛(Medhaṅkara)、歸依造者佛(Saraṇaṅkara)、燈光佛(Dīpaṅkara);這四位佛是聖者,他們的傳承即稱為聖者種姓。」
 satasahassakappādhikānaṃ:「超越百千大劫」
 catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ:「四無量劫(不可計數劫)」
 taṇhaṅkaro, medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaro:四位遠古佛的名號
 te ariyā:「他們是聖者」。
9. Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā.
「在這些佛陀涅槃後,經過無量時劫,又有名為孔雀佛(Koṇḍañña)等出世……直至本劫中,迦葉佛、拘那含牟尼佛、卡庫三陀佛,以及我們的世尊喬達摩佛等四位佛出現,這些聖者的傳承稱為聖者種姓。」
 parinibbānato aparabhāge:「在圓寂之後」
 imasmiṃ kappe:「在此劫中」
 amhākaṃ bhagavā gotamo:「我們的世尊喬達摩佛」。
10. Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddha-paccekabuddha-buddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā.
「此外,過去、未來與現在一切佛、辟支佛、佛弟子的傳承皆稱為聖者種姓(ariyavaṃsa)。」
 atīta-anāgata-paccuppanna:「過去、未來與現在」
 sabbabuddha-paccekabuddha-buddhasāvakānaṃ:「一切佛、辟支佛與佛弟子」
 ariyānaṃ vaṃsā:「聖者的種姓」。
Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā, rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā, vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā.
Porāṇā na adhunuppattikā. Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā. Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehipi na saṃkiṇṇapubbā, ‘‘ki imehī’’ti na apanītapubbā. Na saṃkīyantīti idānipi na apanīyanti. Na saṃkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti.
Ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi appaṭikuṭṭhā, samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā.
Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā
——這些(行法)實應被知為「最上所知」(aggaññā)、「最上」(agga)的。
(註:aggaññā = 被認為是最上之知識者;agga = 首位、最尊)
rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā
——應當知他們是「經久修行者」(rattaññā),「長夜以來持續修行者」(dīgharattaṃ pavattā)。
(rattaññā = 熟練、有經驗者;dīgharattaṃ = 長夜、長久時間;pavatta = 運作、持續)
vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā
——應當知他們是被稱為「族系的承傳者」(vaṃsaññā),屬於此「聖族」(vaṃsa)。
(vaṃsaññā = 有族系自覺者;vaṃsa = 血統、傳承)
Porāṇā na adhunuppattikā.
——他們是古代傳承者(porāṇā),非新近才出現的(na adhunuppattikā)。
(porāṇā = 古代的、傳統的;adhunuppattikā = 新出現者)
Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā.
——未曾被混雜(asaṃkiṇṇā)、未被破壞(avikiṇṇā)、未被排斥(anapanītā)。
(此為三重純淨肯定,表其傳承純粹不雜染)
Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehipi na saṃkiṇṇapubbā, ‘‘ki imehī’’ti na apanītapubbā.
——過去諸佛(atītabuddhā)從未混雜此族系(na saṃkiṇṇapubbā),也從未說「這些有何用?」而排斥他們(na apanītapubbā)。
(此處指出此傳承乃純淨且歷來被尊重)
Na saṃkīyantīti idānipi na apanīyanti.
——如今也未被混雜(na saṃkīyanti),未被排斥(na apanīyanti)。
Na saṃkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti.
——未來諸佛(anāgatabuddhā)也不會將之混雜或排斥(na apanīyissanti)。
Ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi appaṭikuṭṭhā
——在世間的明智沙門婆羅門(viññū samaṇabrāhmaṇā),皆不反對此法(appaṭikuṭṭhā)。
(viññū = 智者、明理者;appaṭikuṭṭha = 無反對)
samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā.
——為智者中的沙門與婆羅門所不譏責、不毀謗(aninditā, agarahitā)。
(再次強調其教法與族系乃聖智者共同尊重之)
Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti.
Itarītarenāti na thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci, atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho.
Cīvarasmiñhi tayo santosā yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo.
Tesaṃ vitthārakathā ‘‘santuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjantī’’ti imasmiṃ sutte vuttanayeneva veditabbā.
Iti ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī’’ti vuttaṃ.
Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti.
——所謂「知足」(santuṭṭho),是就四資具之滿足而說(paccayasantosa)。
(santuṭṭha = 知足、滿足;paccaya = 資具,特指衣、食、住、藥)
Itarītarenāti na thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci
——「種種雜類」之意,不是指粗糙、細緻、柔軟、美妙、堅固、破舊等各類衣服(thūla, sukhuma, lūkhapaṇīta, thira, jiṇṇa)。
atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho.
——而是指就自己所獲(yathāladdha)等各種衣物(itarītarena),無論何種,皆能知足(santuṭṭho hoti)的意思。
Cīvarasmiñhi tayo santosā: yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti.
——在衣物上有三種知足(tayo santosa):一是「隨得知足」(yathālābhasantosa),
二是「隨力知足」(yathābalasantosa),
三是「隨相應知足」(yathāsāruppasantosa)。
Piṇḍapātādīsupi eseva nayo.
——在飲食等方面亦復如此。
(piṇḍapāta = 托缽食)
Tesaṃ vitthārakathā ‘‘santuṭṭhassa, bhikkhave, anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjantī’’ti imasmiṃ sutte vuttanayeneva veditabbā.
——這三種知足的詳細解說,應如《知足者,諸比丘,未生的善法亦得生起……》之經中所述方式理解。
Iti ime tayo santose sandhāya
——因此,以這三種知足(tayo santosa)為指涉,
‘‘santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī’’ti vuttaṃ.
——說:「於各種衣物中皆能知足,隨其所得、隨其情況、不擇種類皆能滿足。」
 一、衣服修持相關應知事項
Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ, cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ, paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ, cīvarasantoso jānitabbo, cīvarappaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni.
在此(關於衣服修持部分),應該了解:
1. 衣服的種類(cīvaraṃ),
2. 衣服的合法來源(cīvarakkhettaṃ),
3. 糞掃衣的定義(paṃsukūlaṃ),
4. 對衣服的知足心(cīvarasantoso),
5. 與衣服相關的頭陀行(cīvarappaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni)。
 二、衣服種類(Cīvaraṃ)
Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarāni jānitabbāni.
在此,「衣服」(cīvaraṃ)指應當知有六種「細軟衣」類(khoma 等),以及六種「粗糙合宜衣」類(dukūla 等)。
Imāni dvādasa kappiyacīvarāni.
這十二種為「可用之衣」(kappiyacīvara),即合法、合戒、可被僧團接受之衣料。
【Kappiyacīvara】:「合法衣」指符合律儀規定、得僧團允許受用者。
 三、非合法衣類(Akappiyacīvara)
Kusacīraṃ, vākacīraṃ, phalakacīraṃ, kesakambalaṃ, vāḷakambalaṃ, potthako, cammaṃ, ulūkapakkhaṃ, rukkhadussaṃ, latādussaṃ, erakadussaṃ, kadalidussaṃ, veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni.
以下這些則是「非法衣」(akappiyacīvara):
1. 草織衣(kusacīraṃ)
2. 樹皮衣(vākacīraṃ)
3. 木片衣(phalakacīraṃ)
4. 人髮織毯(kesakambalaṃ)
5. 動物毛毯(vāḷakambalaṃ)
6. 書頁或紙衣(potthako)
7. 皮革衣(cammaṃ)
8. 貓頭鷹羽衣(ulūkapakkhaṃ)
9. 樹皮布(rukkhadussaṃ)
10. 藤織衣(latādussaṃ)
11. 芒草織布(erakadussaṃ)
12. 香蕉葉布(kadalidussaṃ)
13. 竹纖衣(veḷudussaṃ)
【Akappiyacīvara】:為不合律儀之衣物,或因材質、來源或用途不當,不得僧團認可。
 四、衣服合法來源(Cīvarakkhettaṃ)
Cīvarakkhettanti ‘‘saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena, paṃsukūlaṃ vā’’ti evaṃ uppajjanato cha khettāni, aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni.
「衣服的來源」(cīvarakkhettaṃ),應知有六種正當的來源方式:
1. 僧團所施(saṅghato)
2. 小僧團(如一師三弟子)所施(gaṇato)
3. 親戚所施(ñātito)
4. 朋友所施(mittato)
5. 自己購買(attano dhanena)
6. 糞掃衣(paṃsukūlaṃ)
亦可依八種分類方式來詳細區分為八大來源(aṭṭha khettāni)。
 五、糞掃衣種類(Paṃsukūlaṃ)
Paṃsukūlanti... tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni.
所謂「糞掃衣」(paṃsukūlaṃ),總共應知有二十三類:
1. sosānikaṃ(屍陀林拾得)
2. pāpaṇikaṃ(垃圾坑拾得)
3. rathiyaṃ(道路邊)
4. saṅkārakūṭakaṃ(垃圾堆)
5. sotthiyaṃ(婦女生產後所拋棄之布)
6. sinānaṃ(浴場遺留)
7. titthaṃ(渡口拾得)
8. gatapaccāgataṃ(覆蓋屍體送葬後遺布)
9. aggidaḍḍhaṃ(火燒後之遺布)
10. gokhāyitaṃ(牛咬毀之布)
11. upacikakhāyitaṃ(白蟻咬壞)
12. undūrakhāyitaṃ(鼠咬壞)
13. antacchinnaṃ(破於內處)
14. dasacchinnaṃ(破於十處)
15. dhajāhaṭaṃ(從旗幟取下)
16. thūpaṃ(供奉於佛塔後棄置)
17. samaṇacīvaraṃ(比丘遺棄衣)
18. sāmuddiyanti(海浪沖上之衣)
19. ābhisekiyaṃ(灌頂儀式後棄置)
20. panthikaṃ(旅途中被強盜威脅棄置者)
21. vātāhaṭaṃ(被風吹來)
22. iddhimayaṃ(神通者變現所得之衣)
23. devadattiyaṃ(來自天界布施之衣)
 六、部分難解詞語補註
 sotthiyaṃ:「婦女產後排出穢物時所棄布」,含有淨穢共存之意味。
 gatapaccāgataṃ:「覆屍後帶回之衣」,即蓋屍衣。
 dhajāhaṭaṃ:從寺廟、節慶之旗幟取下者。
 thūpaṃ:佛塔上供奉後遺棄者。
 sāmuddiyanti:被海浪沖上岸的衣服。
 panthikaṃ:行路者因惡賊威脅而拋棄之衣。
 iddhimayaṃ:「神通所得衣」,如佛陀召喚「ehi bhikkhu」之際所得之衣。
---
Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā – cīvare vitakkasantoso, gamanasantoso, pariyesanasantoso, paṭilābhasantoso, mattapaṭiggahaṇasantoso, loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso, udakasantoso, dhovanasantoso, karaṇasantoso, parimāṇasantoso, suttasantoso, sibbanasantoso, rajanasantoso, kappasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso, vissajjanasantosoti.
「Cīvarasantoso」:所謂對衣的知足(對衣滿足)
「vīsati cīvarasantosā」:共有二十種對衣的知足(vīsati = 20,cīvarasantosa = 衣的知足)
以下為二十種分類:
1. Cīvare vitakkasantoso:對衣的思惟之知足 —— 即僅在必要時思惟衣服事宜。
   Vitakka(思惟、思考)
2. Gamanasantoso:對前往求衣的路途之知足 —— 不遠行遍求。
   Gamana(前往)
3. Pariyesanasantoso:對尋覓衣服之知足 —— 不廣遍搜尋。
   Pariyesana(尋求)
4. Paṭilābhasantoso:對所得衣服之知足 —— 不挑剔來源與樣式。
   Paṭilābha(獲得)
5. Mattapaṭiggahaṇasantoso:對適量受取衣服之知足 —— 只取所需,不貪多。
   Matta(適量),Paṭiggahaṇa(受取)
6. Loluppavivajjanasantoso:避免貪婪之知足 —— 遠離貪著衣物之心。
   Loluppa(貪欲),Vivajjana(遠離)
7. Yathālābhasantoso:隨得而知足 —— 依所得衣服不抱怨。
   Yathā-lābha(隨得)
8. Yathābalasantoso:隨力而知足 —— 依己能力取得多少即滿足。
   Yathā-bala(隨力)
9. Yathāsāruppasantoso:隨適當而知足 —— 依身份、場合、時宜得衣即滿足。
   Yathā-sāruppa(隨相應)
10. Udakasantoso:對洗衣之水知足 —— 不求特別清潔水源。
    Udaka(水)
11. Dhovanasantoso:對洗滌衣服之知足 —— 不求頻繁或特殊方式清洗。
    Dhovana(洗滌)
12. Karaṇasantoso:對製作衣物之知足 —— 對製衣方式簡單知足。
    Karaṇa(製作、行為)
13. Parimāṇasantoso:對衣服尺寸知足 —— 不求長大寬廣。
    Parimāṇa(尺寸、量)
14. Suttasantoso:對縫線之知足 —— 縫衣之線隨得即用。
    Sutta(線)
15. Sibbanasantoso:對縫製方法知足 —— 不求精細裁縫。
    Sibbana(縫製)
16. Rajanasantoso:對染色知足 —— 所染之色隨緣而足。
    Rajana(染色)
17. Kappasantoso:對可用性知足 —— 只求衣服合乎戒律使用規範。
    Kappa(適宜、合戒)
18. Paribhogasantoso:對使用方式知足 —— 穿用方式適當即足。
    Paribhoga(使用)
19. Sannidhiparivajjanasantoso:對積藏避免之知足 —— 不積存衣服。
    Sannidhi(積藏),Parivajjana(避免)
20. Vissajjanasantoso:對布施與讓渡之知足 —— 有需要者即施捨讓與。
    Vissajjana(放捨、施與)
Tattha sādakabhikkhunā temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati. So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti, paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti. Idaṃ māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso nāma. Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ.
Tattha sādakabhikkhunā
對於精進的比丘而言(sādaka = 精進者、實修者)
Temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā
經過三個月固定住處的居住後(temāsaṃ = 三月,nibaddhavāsa = 固定住處)
Ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati.
得於一個月內思惟衣服之事(ekamāsa-mattaṃ = 僅一月,vitakketuṃ = 思惟)
So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti
他於自恣後的「衣月」製作衣服(pavāretvā = 自恣後,cīvaramāsa = 衣月)
Paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti.
若是撿布者(持糞掃衣者),則於半月內完成衣服製作(aḍḍhamāsa = 半月)
Idaṃ māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso nāma.
此一月或半月間之思惟,稱為「思惟知足」(vitakkasantoso)
Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā
以此「思惟知足」心滿足之比丘
Pācīnakhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ.
應當如東方之「破布衣長老」(撿布者)那般知足而行(paṃsukūlika = 糞掃衣持者)
---
Thero kira ‘‘cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmī’’ti āgato cetiyaṃ vanditvā cintesi – ‘‘mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ, bahūnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī’’ti.
長老據說來到Cetiya山寺(cetiyapabbata-vihāra)拜禮佛塔(cetiyaṃ vandissāmi),拜禮之後心中思惟:「我的袈裟破舊了(jiṇṇaṃ),在多人居住之地,應能找到衣布(labhissāmī)。」
關鍵詞:cetiyaṃ(佛塔)|vandissāmi(將禮拜)|jiṇṇaṃ(破舊)|vasanaṭṭhānaṃ(住所)|labhissāmī(我將獲得)
So mahāvihāraṃ gantvā saṅghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuttho, punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi.
於是他前往大寺(mahāvihāra),見到僧團長老後請問住宿處(vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā),於彼處住了一晚。翌日帶著袈裟回來拜見長老。
關鍵詞:mahāvihāra(大寺)|saṅghatthera(僧團長老)|vasanaṭṭhānaṃ(住處)|punadivase(翌日)|cīvaraṃ(袈裟)
Thero ‘‘kiṃ , āvuso’’ti āha. ‘‘Gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmī’’ti. ‘‘Ahampāvuso, gamissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhanteti’’
長老問:「什麼事啊,朋友?」
他答:「尊者,我要往村口去了(gāmadvāraṃ gamissāmī)。」
長老回說:「我也去吧,朋友。」
「好的,尊者。」他答。
關鍵詞:gāmadvāraṃ(村口)|gamissāmī(我要去)|sādhu(好)|āvuso(朋友)|bhante(尊者)
Gacchanto mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā ‘‘puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmī’’ti cintetvā ‘‘aparisuddho me vitakko’’ti tatova paṭinivatti.
行途中,他站在大菩提樹門的門樓(koṭṭhaka),心中思惟:「在有福者所居之地,我應可得可意之物(衣布)」。
旋即覺知:「我此思惟不清淨(aparisuddho vitakko)」,當下折返回去。
關鍵詞:mahābodhi(大菩提)|dvārakoṭṭhaka(門樓)|puññavantānaṃ(有福德者)|manāpaṃ(可意的)|aparisuddho vitakko(不清淨的思惟)|paṭinivatti(折返)
Punadivase ambaṅgaṇasamīpato, punadivase mahācetiyassa uttaradvārato tattheva paṭinivattitvā catutthadivase therassa santikaṃ agamāsi.
第二天他又到芒果園附近(ambaṅgaṇa),再過一天又到大佛塔北門(mahācetiyassa uttaradvāra),又折返。
到了第四天,才前去長老處。
關鍵詞:punadivase(又一日)|ambaṅgaṇa(芒果園)|mahācetiya(大佛塔)|uttaradvāra(北門)|santikaṃ(面前、處所)
Thero ‘‘imassa bhikkhuno vitakko na parisuddho bhavissatī’’ti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi.
長老心中思惟:「這位比丘的心念應該尚未清淨(vitakko na parisuddho)」,於是帶著袈裟,與他一同行走,一邊問他問題,一邊進村。
關鍵詞:vitakko(思惟)|na parisuddho(不清淨)|pañhaṃ pucchamāno(詢問問題)|gāmaṃ pāvisi(進村)
Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi.
那天夜裡,一人因便意中醒,直接在衣布(sāṭaka)上排便後,將之丟棄於垃圾場(saṅkāraṭṭhāna)。
關鍵詞:uccārapalibuddho(被便意吵醒)|sāṭaka(布衣)|chaḍḍesi(丟棄)|saṅkāraṭṭhāna(垃圾場)
Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā añjaliṃ paggahesi.
糞掃衣長老見該布為藍蠅覆蓋(nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ),當下合掌敬禮(añjaliṃ paggahesi)。
關鍵詞:paṃsukūlikatthero(糞掃衣長老)|nīlamakkhikā(藍蠅)|añjaliṃ(合掌)|paggahesi(舉起)
Mahāthero ‘‘kiṃ, āvuso, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāsī’’ti.
大長老問:「朋友,你怎會對垃圾場合掌致敬?」
Nāhaṃ, bhante, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi, mayhaṃ pitu dasabalassa paggaṇhāmi…
他答:「我並非向垃圾場合掌,而是向我之\\父──十力者(佛)\\致敬。」
關鍵詞:dasabalassa(具十力者=佛)
Puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ, tumbamatte pāṇake vidhunitvā, susānato gaṇhantena dukkarataraṃ kataṃ, bhanteti.
「這是僕婦Puṇṇā生前所穿的布,如今被棄,此糞掃衣上只有瓶子大小的小蟲(tumbamatte pāṇake)。我已將其彈落、整理,從墓地拾取而來,這行為遠比以往困難,尊者。」
關鍵詞:paṃsukūlaṃ(糞掃衣)|tumbamatte pāṇake(瓶子大小的眾生)|vidhunitvā(彈落)|susāna(墓地)|dukkaṭataraṃ(更難)
Mahāthero ‘‘parisuddho vitakko paṃsukūlikassā’’ti cintesi.
大長老心想:「這位糞掃衣者的思惟確實清淨(parisuddho vitakko)!」
Paṃsukūlikattheropi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto…
糞掃衣長老就在那個地方(tasmiṃ ṭhāne)增長內觀(vipassanā),證得三果(tīṇi phalāni)。
關鍵詞:vipassanā(內觀)|tīṇi phalāni(三果)
Taṃ sāṭakaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi.
他將那塊布取來製作袈裟並披著(pārupitvā),往東方的Khanda-rāji地區去,證得最高果──阿羅漢果(aggaphalaṃ arahattā)。
關鍵詞:pārupitvā(披著)|aggaphalaṃ(最高果)|arahattaṃ(阿羅漢果)
---
1. Cīvaratthāya gacchantassa pana ‘‘kattha labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma.
     然而,為了衣服(cīvaratthāya)而出行之人,若不思惟「我將在何處得到它?」(kattha labhissāmīti acintetvā),而是以修習所緣(kammaṭṭhāna)為主題出行,這樣的行動稱為出行知足(gamanasantoso)。
2. Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma.
     至於正在尋覓之人(pariyesantassa),若不與任何人(yena vā tena vā)隨意同行,而是選擇一位羞恥心強、品行端正的比丘(lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ)一同尋覓,此種尋覓稱為尋覓知足(pariyesanasantoso)。
3. Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ bhavissati, etaṃ amanāpa’’nti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ paṭilābhasantoso nāma.
     如此尋覓時(evaṃ pariyesantassa),當從遠處看到有人正帶來的衣物(āhariyamānaṃ cīvaraṃ),不作此想:「這件會令人喜歡(manāpaṃ),那件會不喜歡(amanāpaṃ)」,不加分別粗細優劣(thūlasukhumādīsu),而對所得之物自然滿足,這稱為獲得知足(paṭilābhasantoso)。
4. Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi ‘‘ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā’’ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ mattapaṭiggahaṇasantoso nāma.
     即使在接受已獲得的衣物時(gaṇhantassāpi),不作此念:「這可作雙衣(dupaṭṭa),這僅能作單衣(ekapaṭṭa)」,僅依自身能力所堪接受之量而感滿足,這稱為適量受持知足(mattapaṭiggahaṇasantoso)。
5. Cīvaraṃ pariyesantassa pana ‘‘asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī’’ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma.
     在尋衣之時(pariyesantassa),若不作念:「在某某人家門口將可得喜愛之物」(manāpaṃ labhissāmīti acintetvā),而是依門次第順序行走(dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ),此為避免貪欲(loluppa)之知足,稱為避貪行持知足(loluppavivajjanasantoso)。
 後半段:其他知足分類(更廣泛的應用)
6. Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ yathālābhasantoso nāma.
     在粗劣與精美之間(lūkhapaṇītesu),若能以任何一種度日(yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa),僅憑所得安住者,稱為隨所得知足(yathālābhasantoso)。
7. Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti, tena yāpanaṃ yathābalasantoso nāma.
     依自身能力(attano thāmaṃ jānitvā),採取可行方式度日,稱為依力知足(yathābalasantoso)。
8. Manāpaṃ aññassa datvā attanā yena kenaci yāpanaṃ yathāsāruppasantoso nāma.
     將可愛的物品給予他人,而自己以任何物件度日(yena kenaci yāpanaṃ),稱為隨宜知足(yathāsāruppasantoso)。
 小結整理(八種「知足」):
| 名稱     | 巴利詞                     | 說明                  |
| ------ | ----------------------- | ------------------- |
| 出行知足   | gamanasantoso           | 出行時不妄念所得,依修行主題為重。   |
| 尋覓知足   | pariyesanasantoso       | 與正直賢善比丘同行,不與隨便之人共行。 |
| 獲得知足   | paṭilābhasantoso        | 不分喜惡、不計粗細,對所獲物知足。   |
| 適量受持知足 | mattapaṭiggahaṇasantoso | 依自身能力受用衣物,不多求。      |
| 避貪行持知足 | loluppavivajjanasantoso | 按序化緣,不挑選人家、不貪圖好物。   |
| 隨所得知足  | yathālābhasantoso       | 不論物品粗細如何,所得即滿足。     |
| 依力知足   | yathābalasantoso        | 依個人力量安住,不強求。        |
| 隨宜知足   | yathāsāruppasantoso     | 願將好物讓人,自持平常物品。      |
---
 一、關於水與洗衣的知足
1. ‘‘Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa’’nti avicāretvā yena kenaci dhovanūpagena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma.
     不加思量「哪裡的水令人喜歡,哪裡的不喜歡」(kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa),以任何適合洗滌的水(yena kenaci dhovanūpagena udakena)來洗衣,此稱為水的知足(udakasantoso)。
2. Paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati.
     然而,應避免使用變色土、赭石、腐敗葉、汁液等所污染之水(paṇḍumattika, geruka, pūtipaṇṇarasa-kiliṭṭhāni udakāni)。
3. Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ dhovanasantoso nāma.
     至於洗衣者,以錘等工具先搗打,再以手搓揉清洗(muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā),這種作法稱為洗衣的知足(dhovanasantoso)。
4. Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati.
     同樣地,亦可將不清潔之衣物加上葉子(paṇṇāni pakkhipitvā),以加熱之水(tāpitaudakena)進行清洗,這是允許的。
 二、關於製衣時的知足
5. Evaṃ dhovitvā karontassa ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhuma’’nti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma.
     如此洗淨後進行裁製時,不起煩惱而思維「這粗厚、那細緻」(idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhuma)之分別,僅依自身所堪能力(pahonakanīhārena)進行製作,此稱為製作的知足(karaṇasantoso)。
6. Timaṇḍalapaticchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma.
     僅製作足以遮蔽三輪(timaṇḍala,指肩、膝、私處)之尺寸,稱為尺寸的知足(parimāṇasantoso)。
 三、關於線材與染料的知足
7. Cīvarakaraṇatthāya pana manāpaṃ suttaṃ pariyesissāmīti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃkiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma.
     製衣所需的線材,若不思量「我要尋找可心的線」(manāpaṃ suttaṃ pariyesissāmiti avicāretvā),而是取用街道、神祠、或腳邊等處任意遺棄的線材(yaṃkiñcideva suttaṃ),以之製作,稱為線材的知足(suttasantoso)。
 四、縫製與染色的知足
8. Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte satta vāre na vijjhitabbaṃ.
     在縫結之時(kusibandhanakāle),不應在一指寬處縫七針(aṅgulamatte satta vāre)。
9. Evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti, tassa vattabhedopi natthi.
     若有人如此縫製(未違此則),即使無同修比丘(sahāyo na hoti),也無違越威儀之過失(vattabhedo)。
10. Tivaṅgulamatte pana satta vāre vijjhitabbaṃ.
      在三指寬處(tivaṅgulamatte)可以縫七針。
11. Evaṃ karontassa maggappaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ.
      若如此行持,則應視其為正道行者之伴侶(maggappaṭipannenāpi sahāyena)。
12. Yo na hoti, tassa vattabhedo. Ayaṃ sibbanasantoso nāma.
      反之,不依此而行者,則為破犯威儀,此稱為縫製的知足(sibbanasantoso)。
 五、染布與染料器具的知足
13. Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na caritabbaṃ, somavakkalādīsu yaṃ labhati, tena rajitabbaṃ.
      染衣者(rajantena)不應四處奔走尋找烏龜殼等上品染料(kāḷakacchakādīni),僅應以如蘇摩樹皮等自然所得染料(somavakkalādīsu yaṃ labhati)染衣。
14. Alabhantena pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ.
      若實無所獲者,應取人棄於林間之染汁草(vākaṃ)、或比丘煮後遺棄之染鍋(chaḍḍitakasaṭaṃ)來使用,此為允許。
15. Ayaṃ rajanasantoso nāma.
      這是染料的知足(rajanasantoso)。
 六、工具器皿的知足
16. Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakappakaraṇaṃ kappasantoso nāma.
      在青泥、黑土、灰色等染料中(nīla-kaddama-kāḷa-sāmesu),無論所得為何,若能製作出適合在象背上坐時所見之袈裟(hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamāna-kappakaraṇaṃ),則此稱為適用的知足(kappasantoso)。
 統整小結:製衣相關知足八種
| 名稱    | 巴利詞                 | 意義             |
| ----- | ------------------- | -------------- |
| 水的知足  | udakasantoso    | 不擇水源,只要能洗衣即可。  |
| 洗衣的知足 | dhovanasantoso  | 簡樸搓洗、不需精細。     |
| 製作的知足 | karaṇasantoso   | 依能力製作,不起分別。    |
| 尺寸的知足 | parimāṇasantoso | 僅遮三輪,夠用即可。     |
| 線材的知足 | suttasantoso    | 不擇線材,隨處可得即用。   |
| 縫製的知足 | sibbanasantoso  | 遵律適量縫製,非繁縫多針。  |
| 染料的知足 | rajanasantoso   | 不求上品染料,隨緣可染即可。 |
| 適用的知足 | kappasantoso    | 衣物達到基本遮蔽需求即可。  |
---
 1. Hirikopīnappaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.
僅僅以遮蔽羞處之褌布(即內衣)為滿足而使用衣物,稱為「受用知足」(paribhogasantosa)。
 hirikopīna:遮羞之衣、內衣
 paṭicchādana:遮蔽
 paribhoga:受用、使用
 santosa:知足
 2. Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati, labhantena na vaṭṭati.
已獲得布料(dussaṃ)後,若一時未能取得線(suttaṃ)、針(sūciṃ)、裁縫者(kārakaṃ),則可暫時保留;若已獲得這些條件,則不應再保留不做。
 dussaṃ:布料
 suttaṃ:線
 sūciṃ:針
 kārakaṃ:製作人、裁縫
 vaṭṭati:允許、可行
 3. Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti, te ca asannihitā, yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati.
即使(布)已完成,若是欲贈予弟子等(antevāsika)而其尚未到來,則可保留至他們到來。
 katampi:即使已完成
 antevāsika:弟子
 dātukāmo:欲施予者
 asannihita:不在場
 āgamana:到來
 4. Āgatamattesu dātabbaṃ.
一旦到來,應立即給予。
 āgatamattesu:剛到來
 dātabbaṃ:應給予
 5. Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ.
若一時不能給予,則應正式作意(adhiṭṭhāna)保留。
 dātuṃ asakkonta:無法給予
 adhiṭṭhātabbaṃ:應作意
 6. Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati.
若已有其他僧衣,則將此布作為坐墊(paccattharaṇa)等用途而作意也是允許的。
 aññasmiṃ cīvare:其他衣物
 paccattharaṇa:鋪陳物、坐墊
 adhiṭṭhātuṃ:可作意
 7. Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti, adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha.
「未作意者,才可稱為儲藏;已作意者,不得稱為儲藏」,此為大師(mahāsīvatthera)所說。
 anadhiṭṭhita:未作意
 sannidhi:儲藏
 mahāsīvatthera:大師西瓦長老
 8. Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.
這稱為「避儲藏知足」(sannidhi-parivajjana-santosa)。
 sannidhi-parivajjana:避免儲藏
 santosa:知足
 9. Vissajjentena pana na mukhaṃ oloketvā dātabbaṃ, sāraṇīyadhamme ṭhatvā vissajjetabbanti ayaṃ vissajjanasantoso nāma.
給予物品時,應避免直視對方面部,應依照五種應念法(sāraṇīyadhamma)給予,這稱為「施捨知足」(vissajjanasantosa)。
 vissajjentena:給予者
 mukhaṃ oloketvā:直視面容
 sāraṇīyadhamma:應念法(應思念、應憶念的行為規範)
 vissajjana:施捨、放棄
 10. Cīvarappaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca.
與僧衣相關的頭陀支(dhutaṅga),有「糞掃衣支」(paṃsukūlikaṅga)與「三衣支」(tecīvarikaṅga)。
 cīvarappaṭisaṃyutta:與衣相關
 dhutaṅga:頭陀支,苦行支
 paṃsukūlikaṅga:糞掃衣支
 tecīvarikaṅga:三衣支
 11. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge (visuddhi. 1.24-25) veditabbā.
這兩者的詳細說明應參閱《清淨道論》(Visuddhimagga)第一章第24–25段。
 vitthārakathā:詳細說明
 visuddhimagga:清淨道論
 12. Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti.
因此,致力於完成「僧衣知足的大聖族譜」(cīvara-santosa-mahā-ariyavaṃsa)的比丘,應保護這兩種頭陀支。
 cīvarasantosamahāariyavaṃsa:僧衣知足的大聖系統
 gopeti:守護、保持
 13. Imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsavasena santuṭṭho hotīti.
守護這兩種頭陀支者,即成為依僧衣知足聖系統而修持的知足比丘。
 santuṭṭho hoti:成為知足者
 14. Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti.
有一類人雖自身知足,卻不讚歎知足。
 vaṇṇavādī:稱讚者
 santuṭṭho:知足者
 vaṇṇaṃ na katheti:不說其美
 15. Eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti.
另有一類人,雖不知足,卻讚歎知足。
 16. Eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti.
亦有一類人,既不知足,也不讚歎知足。
 17. Eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti.
更有一類人,既自身知足,又讚歎知足。
 18. Taṃ dassetuṃ ‘‘itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’’ti vuttaṃ.
為了顯示這第四類人,才會說「對各類僧衣知足並加以稱讚者」(itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī)。
 itarītara:各種
 cīvara-santuṭṭhi:對僧衣的知足
 vaṇṇavādī:稱讚者
---
 一、Anesananti dūteyyapahinagamanānuyogapabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ.
「所謂‘尋求’(Anesanaṃ),是指使人去請、親自前往索求、或勤於奔走等多種形式的追求行為。」
 Anesanā:尋求
 dūteyya:差遣使人
 pahinagamana:親自去求
 anuyoga:忙於追求、奔波勞碌
 pabhedaṃ:分類、各式樣
 Appatirūpanti ayuttaṃ.
「所謂‘不恰當’(Appatirūpaṃ),是指不相應、不應當之事。」
 Appatirūpaṃ:不適宜、不相稱
 Ayuttaṃ:不合宜
 Aladdhācāti alabhitvā.
「‘未得’(Aladdhā ca)是指尚未獲得。」
 Aladdhā:未得
 Alabhitvā:未獲得之意
 Yathā ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritassati, santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā cīvaraṃ na paritassati.
「譬如某人心想:『我該怎麼辦才能得到衣服呢?』(kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmi)於是便與福德具足的比丘們同行,內心嫉妒起來,驚懼不安。相對地,知足的比丘即使沒有得到衣服,也不會因此憂慮焦急。」
 Kohaññaṃ:嫉妒
 Uttasati:驚懼
 Paritassati:焦躁、憂慮
 Santuṭṭho:知足者
 Aladdhā cīvaraṃ:未得衣服
 Laddhā cāti dhammena samena labhitvā.
「‘若已得’(Laddhā ca)則是指以正法、公正方式獲得。」
 Laddhā:已得
 Dhammena samena:依法如理
 Agadhitoti vigatalobhagiddho.
「所謂‘無染著’(Agadhito),是指已離貪欲與貪求之人。」
 Agadhita:無染著
 Vigata:離、滅
 Lobha:貪
 Giddha:渴求、執著
 Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno.
「‘未迷醉’(Amucchito),是指未陷於強烈貪愛而喪失正念的人。」
 Muccha:迷亂、昏沉
 Adhimatta-taṇhā:極度的渴愛
 Anāpanno:未陷入
 Anajjhopannoti taṇhāya anotthato apariyonaddho.
「‘未執著’(Anajjhopanno)是指未被無益之渴愛所纏縛的人。」
 Ajjhopanna:執著、陷入
 Anottha:無益的
 Taṇhā:渴愛
 Apariyonaddho:未被覆蓋、未包裹住
 Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gedhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno.
「‘見過患者’(Ādīnavadassāvī)是指能觀照到在不當尋求與貪著使用衣服中的種種過失者。」
 Ādīnava:過患
 Dassāvī:見者
 Gedhita:貪著
 Paribhoga:使用
 Anesanāpatti:在尋求中的違失
 Nissaraṇapaññoti ‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto.
「‘具解脫慧者’(Nissaraṇapaññā),是指明瞭『僅為防寒而用』這種脫離之道的智慧者。」
 Nissaraṇa:出離、解脫
 Paññā:智慧
 Yāvadeva sītassa paṭighātāya:只是為了抵禦寒冷(典出《阿含》)
 二、Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā.
「所謂‘隨便衣知足’(Itarītaracīvarasantuṭṭhi),是指對任何類型的衣服都能心滿意足。」
 Itarītara:不拘好壞,雜類
 Cīvara:衣服
 Santuṭṭhi:知足
 Nevattānukkaṃsetīti ‘‘ahaṃ paṃsukūliko, mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī’’ti attukkaṃsanaṃ na karoti.
「不會自誇說:『我是糞掃衣行者,我在受具足戒時就發願修此行,有誰可比得上我?』(attānukkaṃsanā)。」
 Nevattānukkaṃseti:不自高、不誇己
 Paṃsukūliko:拾得破衣行者
 Attukkaṃsanaṃ:自我讚嘆、自誇
 No paraṃ vambhetīti ‘‘ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā’’ti vā, ‘‘paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī’’ti vā evaṃ paraṃ na vambheti.
「也不會毀謗他人,如說:『那些比丘不是糞掃衣行者,連這個行法都不具足。』(paraṃ vambhana)」
 Paraṃ vambheti:毀謗他人
 Paṃsukūlikaṅga:糞掃衣行
 Natthi:沒有
 Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose vaṇṇavādādīsu vā dakkho cheko byatto.
「在這方面稱為‘善巧者’(dakkho),是指在衣物知足、讚歎知足等方面有智慧、熟練、通達的人。」
 Dakkho:熟練者
 Cheko, Byatto:能幹、通達
 Vaṇṇavādā:稱讚、讚歎
 Analasoti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito.
「‘不懈怠者’(Analaso)是指持續不斷地修行,遠離懶惰的人。」
 Analaso:勤奮者
 Sātaccakiriya:持續、恆常行為
 Ālasiya:懶惰
 Sampajāno paṭissatoti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto.
「‘具正知正念者’(Sampajāno paṭissato),是指具備觀照智慧與正念的人。」
 Sampajāna:正知
 Paṭissati:正念
 Paññā:智慧
 Sati:念住
 Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito.
「‘住於聖族中者’(Ariyavaṃse ṭhito),是指已安住於聖者家風之中。」
 Ariyavaṃsa:聖者家風
 Ṭhita / Patiṭṭhita:安住、建立
---
Itarītarenapiṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena.
「Itarītarenapiṇḍapātena」是指以任何可得的食物為食。
 Itarītara:「種種不同的、什麼都可的」
 Piṇḍapāta:托鉢食,泛指食物。
Etthāpi piṇḍapāto jānitabbo, piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ, piṇḍapātasantoso jānitabbo, piṇḍapātappaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ.
在此處亦應該了知四件事:應了知何為托鉢食(piṇḍapāta),應了知托鉢的範圍(piṇḍapātakkhettaṃ),應了知對托鉢食的知足(piṇḍapātasantoso),以及應了知與托鉢食相關的頭陀行(piṇḍapātappaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ)。
 Jānitabbo:應當被知道、應了知
 Dhutaṅga:頭陀行,一種苦行修習方式
 Paṭisaṃyutta:相關聯的、聯繫的
Tattha piṇḍapātoti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ yāgu khādanīyaṃ sāyanīyaṃ lehanīyanti soḷasa piṇḍapātā.
關於「托鉢食」(piṇḍapāta),指的是:飯(odano)、粥(kummāso)、炒麵粉(sattu)、魚(maccho)、肉(maṃsaṃ)、牛奶(khīraṃ)、乳酪(dadhi)、酥油(sappi)、新鮮奶油(navanītaṃ)、油(telaṃ)、蜂蜜(madhu)、糖蜜(phāṇitaṃ)、米湯(yāgu)、可咀嚼食物(khādanīyaṃ)、可飲食物(sāyanīyaṃ)、可舐之物(lehanīyaṃ)——共十六類托鉢食。
 Soḷasa:十六
 Odano:熟飯
 Kummāso:豆粥、雜粥
 Sattu:炒穀粉
 Phāṇitaṃ:糖漿(源自甘蔗)
 Lehanīyaṃ:需要舐食之物,如膏狀藥品
Piṇḍapātakkhettanti saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadikabhattaṃ āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattaṃ dhurabhattaṃ kuṭibhattaṃ vārabhattaṃ vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakkhettāni.
所謂「托鉢食之範圍」(piṇḍapātakkhettaṃ),包括:僧團供養(saṅghabhatta)、誦經時供養(uddesabhatta)、受邀之供養(nimantanaṃ)、票選供養(salākabhattaṃ)、布薩半月供養(pakkhikaṃ)、布薩日供養(uposathikaṃ)、每週初供養(pāṭipadikabhattaṃ)、訪客供養(āgantukabhattaṃ)、旅人供養(gamikabhattaṃ)、病人供養(gilānabhattaṃ)、看病者供養(gilānupaṭṭhākabhattaṃ)、負責者供養(dhurabhattaṃ)、寮房供養(kuṭibhattaṃ)、輪值供養(vārabhattaṃ)、寺院供養(vihārabhattaṃ)——總共十五種托鉢食來源。
 Pannarasa:十五
 Bhatta:飯食、供養之意
 Saṅgha:僧團
 Nimantanaṃ:邀請
Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso gamanasantoso pariyesanasantoso paṭilābhasantoso paṭiggahaṇasantoso mattapaṭiggahaṇasantoso loluppavivajjanasantoso yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantoso upakārasantoso parimāṇasantoso paribhogasantoso sannidhiparivajjanasantoso vissajjanasantosoti pannarasa santosā.
「對托鉢食的知足」(piṇḍapātasantoso)包括十五種知足:對於思惟方面(vitakka)、行走方面(gamana)、尋找方面(pariyesana)、獲得方面(paṭilābha)、接受方面(paṭiggahaṇa)、適量接受方面(mattapaṭiggahaṇa)、避免貪婪(loluppavivajjana)、如所得而知足(yathālābha)、如力量而知足(yathābala)、如適宜而知足(yathāsāruppa)、有益處者而知足(upakāra)、對分量的知足(parimāṇa)、使用的知足(paribhoga)、避免囤積的知足(sannidhiparivajjana)、布施放棄的知足(vissajjanasantoso)——共十五種知足法。
 Santosa:知足
 Vitakka:思考、念頭
 Pariyesana:尋求、搜尋
 Mattapaṭiggahaṇa:適量接受
 Loluppa:貪婪
 Sannidhi:儲藏、積蓄
 Vissajjana:放捨、捨離
---
Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi.
於此,精進修行的比丘(sādako bhikkhu),洗淨口面之後,開始思惟(vitakketi)。
 sādako:精進者、實修者
 mukhaṃ dhovitvā:洗口臉之後
 vitakketi:思惟、作意
Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle ‘‘sve kattha piṇḍāya carissāmāti? Asukagāme, bhante’’ti ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ.
若是與托鉢行者之團體(piṇḍapātikena gaṇena)同行者,應於傍晚長老聚集之時,只思惟:「明日我們將在哪裡托鉢?」「尊者,去某村莊。」僅此而已(ettakaṃ cintetvā),之後便不可再作更多思惟(na vitakketabbaṃ)。
 piṇḍapātika:行托鉢者
 gaṇa:團體
 therūpaṭṭhānakāle:長老聚集之時
 sve:明日
 kattha... carissāma:我們將在哪裡行乞
 ettakaṃ:僅此而已
 na vitakketabbaṃ:不可再作意念
Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ.
若是獨行者(ekacārika),應當站在思惟之屋(vitakkamāḷaka)中思惟。
 ekacārika:獨自行乞者
 vitakkamāḷaka:思惟之房(專供出發前作意念用)
Tato paṭṭhāya vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro. Ayaṃ vitakkasantoso nāma.
若超過此後仍持續作意(vitakkento),即名為違離聖族(ariyavaṃsā cuto),淪為外道(paribāhiro)。此即稱為「對思惟之知足」(vitakkasantoso)。
 ariyavaṃsa:聖族,聖者的系統或傳承
 cuto hoti:墮落、離開
 paribāhiro:門外漢、未入道者
 vitakkasantoso:對思惟之知足
Piṇḍāya pavisantena ‘‘kuhiṃ labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ. Ayaṃ gamanasantoso nāma.
比丘進入村落托鉢時,不應思惟「我會在哪裡得到食物?」(kuhiṃ labhissāmī),而應以禪修所緣為先導(kammaṭṭhānasīsena)而前行。這稱為「對行走之知足」(gamanasantoso)。
 piṇḍāya pavisantena:進村托鉢者
 kuhiṃ labhissāmi:我從何處得食?
 kammaṭṭhāna-sīsena:以禪修所緣為首導
 gamanasantoso:對行走之知足
Pariyesantena yaṃ vā taṃ vā aggahetvā lajjiṃ pesalameva gahetvā pariyesitabbaṃ. Ayaṃ pariyesanasantoso nāma.
在搜尋食物時(pariyesantena),不應任意取用任何施主之食物(yaṃ vā taṃ vā aggahetvā),應只向具羞恥心且善良之人(lajjiṃ pesalaṃ)取食,這稱為「對尋求之知足」(pariyesanasantoso)。
 pariyesantena:搜尋者
 yaṃ vā taṃ vā:這個或那個
 aggahetvā:不取
 lajjiṃ:具羞恥心者
 pesalaṃ:善良、有品行者
 pariyesanasantoso:對搜尋之知足
Dūratova āhariyamānaṃ disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpa’’nti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Ayaṃ paṭilābhasantoso nāma.
當遠遠看見施主送食而來時,不應起念「這是可意的,那是不可意的」(etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpa),這稱為「對獲得之知足」(paṭilābhasantoso)。
 dūratova:從遠處
 āhariyamānaṃ:被帶來(之物)
 cittaṃ na uppādetabbaṃ:不應起念
 paṭilābhasantoso:對獲得之知足
‘‘Imaṃ manāpaṃ gaṇhissāmi, imaṃ amanāpaṃ na gaṇhissāmī’’ti acintetvā yaṃkiñci yāpanamattaṃ gahetabbameva. Ayaṃ paṭiggahaṇasantoso nāma.
不應思惟「這是可意的我要取,這是不可意的我不取」,而應接受任何僅足維生的食物(yaṃkiñci yāpanamattaṃ)。這稱為「對接受之知足」(paṭiggahaṇasantoso)。
 imaṃ manāpaṃ... amanāpaṃ:這可意,那不可意
 acintetvā:不作此念
 yāpanamattaṃ:僅足維生
 paṭiggahaṇasantoso:對接受之知足
Ettha pana deyyadhammo bahu, dāyako appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ.
Deyyadhammopi bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ.
Deyyadhammo na bahu, dāyakopi appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ.
Deyyadhammo na bahu, dāyako pana bahuṃ dātukāmo, pamāṇena gahetabbaṃ.
若所施之物(deyyadhammo)眾多,而施主欲少給,應少量接受。
若所施之物多,施主亦願多給,則應按適量接受(pamāṇena)。
若所施之物少,施主亦欲少給,亦應少受。
若所施之物少,但施主欲多給,仍應按適量受。
 deyyadhammo:施物、供品
 dāyako:施主
 appam / bahuṃ dātukāmo:願少給 / 多給
 pamāṇena:適量
Paṭiggahaṇasmiñhi mattaṃ ajānanto manussānaṃ pasādaṃ makkheti, saddhādeyyaṃ vinipāteti, sāsanaṃ na karoti, vijātamātuyāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti.
若於接受時不知限量(mattaṃ ajānanto),將毀損人們的信心(pasādaṃ makkheti)、摧毀信施(saddhādeyyaṃ vinipāteti)、不能護持佛法(sāsanaṃ na karoti),甚至不能感動自己親母之心(vijātamātuyāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti)。
 mattaṃ ajānanto:不知適量
 pasādaṃ makkheti:毀信
 saddhādeyyaṃ:信心施與之物
 sāsanaṃ:佛教教法
 vijātamātuyā:所生之母
Iti mattaṃ jānitvāva paṭiggahetabbaṃ, ayaṃ mattapaṭiggahaṇasantoso nāma.
是故,應知限量而接受(mattaṃ jānitvā),這即是「對適量接受之知足」(mattapaṭiggahaṇasantoso)。
 mattapaṭiggahaṇasantoso:對適量接受之知足
Aḍḍhakulāniyeva agantvā dvārapaṭipāṭiyā gantabbaṃ. Ayaṃ loluppavivajjanasantoso nāma.
不應只往富貴人家(aḍḍhakulāni)托鉢,而應依門次第挨戶而行(dvārapaṭipāṭiyā)。這即是「對避貪之知足」(loluppavivajjanasantoso)。
 aḍḍhakula:富貴之家
 dvāra-paṭipāṭi:門戶依次
 loluppa:貪心
 vivajjana:避免
Yathālābhasantosādayo cīvare vuttanayā eva.
如所得知足(yathālābhasantosa)等其他知足法,其解釋方法與衣服部分所述相同。
 yathālābhasantosa:如所得而知足
 cīvare:衣服(指之前談論衣服知足的段落)
 vuttanaya:前述之義
---
第一段:食後的意向與知足(Upakārasantoso 等)
Piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā ‘‘samaṇadhammaṃ anupālessāmī’’ti evaṃ upakāraṃ ñatvā paribhuñjanaṃ upakārasantoso nāma.
食用已後,作意:「我將實踐出家人之法(即修行)」,如此了知此食之助益而食,稱為「對助益的知足」(upakārasantoso)。
Piṇḍapātaṃ:托鉢食、供養食|paribhuñjitvā:食用後|samaṇadhammaṃ:出家修行人的本分法|anupālessāmī:我將追隨、實踐|upakāraṃ:助益、有助之事|upakārasantoso:對助益知足
Pattaṃ pūretvā ānītaṃ na paṭiggahetabbaṃ.
若有人將缽裝滿後送來,不應直接受取。
Pattaṃ:缽|pūretvā:裝滿後|ānītaṃ:被帶來的|paṭiggahetabbaṃ:應受取
Anupasampanne sati tena gāhāpetabbaṃ, asati harāpetvā paṭiggahaṇamattaṃ gahetabbaṃ.
若在場有未受具足戒者,應令其接收;若無,則應令他人取來,自只受取其接受行為之果。
Anupasampanne:未受具足戒者|sati:若有在場|gāhāpetabbaṃ:應使他拿取|asati:若無|harāpetvā:令他人搬來後|paṭiggahaṇamattaṃ:僅受取行為的部分(非全缽)
Ayaṃ parimāṇasantoso nāma.
這稱為「對份量的知足」(parimāṇasantoso)。
Parimāṇa:量、份|Santoso:知足
‘‘Jighacchāya paṭivinodanaṃ idamettha nissaraṇa’’nti evaṃ paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.
作意:「此為解除飢餓之手段、出離苦的方便」而食,稱為「對受用的知足」(paribhogasantoso)。
Jighacchāya:飢餓|paṭivinodanaṃ:驅除、緩解|nissaraṇa:出離、解脫|Paribhoga:受用、消費
Nidahitvā na paribhuñjitabbanti ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.
不應將食物儲存以備後用,這稱為「對儲藏的捨離與知足」(sannidhiparivajjanasantoso)。
Nidahitvā:儲藏之後|Parivajjana:避免、捨棄|Sannidhi:儲存
Mukhaṃ anoloketvā sāraṇīyadhamme ṭhitena vissajjetabbaṃ.
應不注視對方口部,以安住於應念法中來進行回應。
Anoloketvā:不注視|Sāraṇīyadhamme:應念法(值得記憶之法,指謙和、感恩等)|Vissajjetabbaṃ:應答、應回應
Ayaṃ vissajjanasantoso nāma.
此稱為「對回應的知足」(vissajjanasantoso)。
Vissajjanasantoso:知足於應對、回答
 第二段:五種與托鉢相關的頭陀行(Dhutaṅga)
Piṇḍapātappaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni piṇḍapātikaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ ekāsanikaṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅganti.
與托鉢有關的五種頭陀支為:托鉢支、隨順次第行支、一座支、缽內食支、過午不食支。
Piṇḍapātikaṅgaṃ:專行托鉢支|Sapadānacārikaṅgaṃ:按戶行乞支|Ekāsanikaṅgaṃ:一座支(只坐一次進食)|Pattapiṇḍikaṅgaṃ:缽食支|Khalupacchābhattikaṅgaṃ:過午不食支
Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge (visuddhi. 1.26-30) vuttā.
這五種的詳細說明記載於《清淨道論》(第一品第26–30段)中。
Vitthārakathā:詳述、詳細說明|Visuddhimagga:《清淨道論》
Iti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti, imāni gopento piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.
因此,圓滿對托鉢知足之大聖族系統的比丘,護持這五種頭陀行;護持這五行者,亦即是住於托鉢知足之大聖族系統中。
Piṇḍapātasantosa:對托鉢食之知足|Mahāariyavaṃsaṃ:大聖族系統(大聖傳承)|Gopeti:護持
Vaṇṇavādītiādīni vuttanayeneva veditabbāni.
如同前面所述,其他如稱讚(對知足者的讚美)等亦應依此理解。
Vaṇṇavādī:稱讚、讚美者|Veditabbāni:應理解
 第三段:住處的知足與區別(Senāsana)
Senāsanenāti idha senāsanaṃ jānitabbaṃ, senāsanakkhettaṃ jānitabbaṃ, senāsanasantoso jānitabbo, senāsanappaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ.
關於住處(senāsana),此中應分別了知:住處本身、住處的供養來源、對住處的知足、以及與住處相關的頭陀行。
Senāsana:住處|Khetta:來源、田地|Santoso:知足|Dhutaṅga:頭陀支
Tattha senāsananti mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā leṇaṃ aṭṭo māḷo veḷugumbo rukkhamūlaṃ yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti imāni pannarasa senāsanāni.
所謂住處,包括以下十五種:床(mañco)、椅(pīṭhaṃ)、蓆(bhisi)、墊(bimbohanaṃ)、僧院(vihāro)、偏殿(aḍḍhayogo)、樓閣(pāsādo)、門廊(hammiyaṃ)、洞穴(guhā)、岩室(leṇaṃ)、棚(aṭṭo)、樓閣(māḷo)、竹林(veḷugumbo)、樹下(rukkhamūlaṃ),或任何比丘可居止之處。
此列出 15 種 Senāsana(住處)
Senāsanakkhettanti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vāti cha khettāni.
所謂住處的「供養來源」可分為六種:由僧團(saṅghato)、小團體(gaṇato)、親屬(ñātito)、朋友(mittato)、自己(attano)的財物,或由拾得布塊(paṃsukūlaṃ)而得。
Khetta:來源、田地|Paṃsukūla:棄布、棄物所得之物
---
 Senāsanasantosoti senāsane vitakkasantosādayo pannarasa santosā.
「對住處的知足」(Senāsanasantoso)是指關於住處的十五種知足(pannarasa santosā),從「止息妄念的知足」(vitakka-santosa)等開始。
 Senāsanasantoso:「對住處的知足」。
 Vitakkasantosa:「妄想止息的知足」。
 Pannarasa:「十五」。
 Santosā:「知足」。
 Te piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbā.
這些知足應該依前文對飲食知足所說的方法來理解。
 Vuttanayena:「所說的方式」。
 Veditabbā:「應理解」。
 Senāsanappaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni āraññikaṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ abbhokāsikaṅgaṃ sosānikaṅgaṃ yathāsanthatikaṅganti.
關於住處的五種頭陀支(dhutaṅga)分別是:住於林野之支(āraññikaṅgaṃ)、樹下之支(rukkhamūlikaṅgaṃ)、露地之支(abbhokāsikaṅgaṃ)、塚間之支(sosānikaṅgaṃ)、如鋪席處之支(yathāsanthatikaṅgaṃ)。
 Āraññikaṅgaṃ:「林棲支」。
 Rukkhamūlikaṅgaṃ:「樹下支」。
 Abbhokāsikaṅgaṃ:「露天支」。
 Sosānikaṅgaṃ:「塚間支(墳場支)」。
 Yathāsanthatikaṅgaṃ:「依原鋪席而坐之支」。
 Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge (visuddhi. 1.31-35) vuttā.
這五種頭陀支的詳細說明見於《清淨道論》(Visuddhimagga)第1章第31–35段。
 Iti senāsanasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti.
因此,一位欲圓滿「住處知足之聖族傳承」(senāsanasantosa-mahā-ariyavaṃsaṃ)的比丘,護持這五種頭陀支。
 Mahā-ariyavaṃsaṃ:「偉大的聖者家風(傳承)」。
 Pūrayamāno:「圓滿、實踐者」。
 Gopeti:「護持」。
 Imāni gopento senāsanasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.
在護持這些頭陀支的過程中,他便對「住處知足的聖者家風」感到滿足。
 Gilānapaccayo pana piṇḍapāteyeva paviṭṭho.
至於病者之資具(gilānapaccayo),則已於飲食知足(piṇḍapāta)中說明。
 Gilānapaccayo:「病者所需之資具」。
 Paviṭṭho:「已包含」。
 Tattha yathālābha-yathābala-yathāsāruppasantoseneva santussitabbaṃ.
在那裡,應該以「依所得(yathālābha)」、「依能力(yathābala)」與「依相稱(yathāsāruppa)」的知足態度來知足。
 Yathālābha:「依所得」。
 Yathābala:「依力量、能力」。
 Yathāsāruppa:「依合宜、相應」。
 Nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajati.
「常坐支」(Nesajjikaṅgaṃ)則屬於「樂於修觀的聖者傳承」(bhāvanārāma-ariyavaṃsa)。
 Nesajjikaṅgaṃ:「不臥支,終日夜坐禪支」。
 Bhāvanārāma:「樂於修習禪觀」。
 Vuttampi cetaṃ –
關於此,也有這樣的說法——
 ‘‘Pañca senāsane vuttā, pañca āhāranissitā; Eko vīriyasaṃyutto, dve ca cīvaranissitā’’ti.
「五種關於住處的(知足)已說,
五種依於飲食的(支)亦已說;
一者依勤精進,
二者則依袈裟之資具。」
 Vīriyasaṃyutto:「與精進相連」。
 Cīvaranissitā:「依衣之支(如守衣支等)」。
 Iti bhagavā pathaviṃ pattharamāno viya sāgarakucchiṃ pūrayamāno viya ākāsaṃ vitthārayamāno viya ca paṭhamaṃ cīvarasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā
就這樣,世尊(Bhagavā)猶如展開大地,猶如充滿大海之腹,猶如遍覆虛空,先說明了「衣服知足的聖者家風」。
 candaṃ uṭṭhāpento viya sūriyaṃ ullaṅghento viya ca dutiyaṃ piṇḍapātasantosaṃ kathetvā
猶如升起明月,猶如躍過日輪般,復又說明了第二,即「食物知足的聖者家風」。
 sineruṃ ukkhipanto viya tatiyaṃ senāsanasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā
猶如舉起須彌山般,說明了第三,即「住處知足的聖者家風」。
 idāni sahassanayapaṭimaṇḍitaṃ catutthaṃ bhāvanārāmaṃ ariyavaṃsaṃ kathetuṃ
現在,為說明如千重布置般莊嚴之第四——「樂於修觀的聖者家風」,
 Sahassanaya-paṭimaṇḍitaṃ:「以千法莊嚴」或「種種法門中布置精巧」。
 Bhāvanārāma:「樂於禪修者」。
 puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti desanaṃ ārabhi.
他重新開始這樣的說法:「比丘們!比丘應當是樂於禪修的(bhāvanārāmo)」,由此開展教說(desanā)。
---
 1. Tattha āramaṇaṃ ārāmo, abhiratīti attho.
在此,「ārāma」意即所緣(āramaṇaṃ),含義是「樂於其中」(abhirati)。
 Āramaṇaṃ:「所緣、心所依」。
 Ārāmo:此處解釋為「樂處、喜處」,也與心之所依有所關聯。
 Abhirati:「喜樂、安住、樂於其中」。
 2. Bhāvanāya ārāmo assāti bhāvanārāmo.
「於修習中安住者」(bhāvanāya ārāmo assa)稱為「樂於修習者」(bhāvanārāmo)。
 Bhāvanā:「修習、修觀」。
 Ārāmo assa:「是其樂處、安住者」。
 3. Bhāvanāya ratoti bhāvanārato.
「對修習生起喜樂者」稱為「樂於修習者」(bhāvanārato)。
 Rato:從 ramati,指喜愛、樂於。
 Bhāvanārato:與 bhāvanārāmo意義相近,但更偏向情感上的「喜愛」。
 4. Pañcavidhe pahāne ārāmo assāti pahānārāmo.
「在五種棄除(煩惱)中樂住者」稱為「樂於捨離者」(pahānārāmo)。
 Pañcavidhe pahāne:「五種棄除法」(指五類煩惱的對治)。
 Pahāna:放棄、棄除。
 Pahānārāmo:「樂於棄除(煩惱)者」。
 5. Apica bhāvento ramatīti bhāvanārāmo.
此外,因修習而感到喜樂者,稱為「樂於修觀者」(bhāvanārāmo)。
 Bhāvento:正在修習。
 Ramatīti:由 ramati,即「喜樂、安住」。
 Apica:此外、再者。
 6. Pajahanto ramatīti pahānārāmoti evamettha attho daṭṭhabbo.
正在棄除煩惱而喜樂者,即稱為「樂於捨離者」(pahānārāmo)。這樣來理解這裡的意思。
 Pajahanto:「正在捨離者」。
 Daṭṭhabbo:「應當被理解」。
 7. Ayañhi cattāro satipaṭṭhāne bhāvento ramati, ratiṃ vindatīti attho.
他修習四念處(cattāro satipaṭṭhāna)而感到喜樂,意即「獲得法喜」。
 Satipaṭṭhāna:「念處,四念處:身、受、心、法」。
 Ratiṃ vindati:「體驗到喜樂」。
 8. Tathā cattāro sammappadhāne.
同樣也修習四正勤(sammappadhāna)。
 Sammappadhāna:「正精進,四正斷」。
 9. Cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, satta anupassanā, aṭṭhārasa mahāvipassanā, sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme, aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo bhāvento ramati, ratiṃ vindati.
他修習四神足(iddhipāda)、五根(pañcindriyāni)、五力(pañca balāni)、七覺支(satta bojjhaṅgā)、七觀智(satta anupassanā)、十八大觀智(aṭṭhārasa mahāvipassanā)、三十七道品(sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā)、三十八所緣分類(aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo)時,便於修中喜樂,獲得法喜。
此句為長串並列結構,逐項解釋如下:
 Cattāro iddhipādā:「四神足」。
 Pañcindriyāni:「五根:信、進、念、定、慧」。
 Pañca balāni:「五力」。
 Satta bojjhaṅge:「七覺支」。
 Satta anupassanā:「七種觀智,含於觀七遍處」。
 Aṭṭhārasa mahāvipassanā:「十八大觀智」。
 Sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā:「三十七道品」。
 Aṭṭhatiṃsa ārammaṇavibhattiyo:「三十八所緣的分類方式」。
 10. Kāmacchandādayo pana kilese pajahanto ramati, ratiṃ vindati.
又當他捨棄諸如欲貪(kāmacchanda)等煩惱時,也會感得法喜。
 Kāmacchanda:「欲貪」。
 Kilese:「煩惱」。
 Pajahanto:「捨棄中」。
 Ramatīti, ratiṃ vindati:「得喜樂」。
 11. Imesu pana catūsu ariyavaṃsesu purimehi tīhi terasannaṃ dhutaṅgānaṃ catupaccayasantosassa ca vasena sakalaṃ vinayapiṭakaṃ kathitaṃ hoti, bhāvanārāmena avasesaṃ piṭakadvayaṃ.
在這四種聖者家風中,前面三者(衣、食、住)涉及十三項頭陀行(terasannaṃ dhutaṅgānaṃ)及對四資具的知足,這樣就涵蓋了整個律藏(Vinayapiṭakaṃ);而透過「樂於修觀者」(bhāvanārāma),則涵蓋了其餘的兩藏(即Sutta與Abhidhamma)。
 Tīhi:「三者(衣、食、住)」。
 Dhutaṅga:「頭陀行,共十三種」。
 Catupaccaya:「四資具」。
 Sakalaṃ Vinayapiṭakaṃ:「整個律藏」。
 Avasesaṃ Piṭakadvayaṃ:「其餘的兩藏:經藏與論藏」。
 12. Imaṃ pana bhāvanārāmaṃ ariyavaṃsaṃ kathentena bhikkhunā paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo, dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo, majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo, abhidhamme niddesapariyāyena kathetabbo.
至於講說這「樂於修觀的聖者家風」(bhāvanārāma ariyavaṃsa)的比丘,應依《無礙解道》(Paṭisambhidāmagga)中「出離品」(nekkhammapāḷi)來說,依《長部》中的《十上經》(Dasuttarasutta)之教義順序來說,依《中部》的《念處經》(Satipaṭṭhānasutta)之教法來說,並依《論藏》(Abhidhamma)中《義釋》(Niddesa)的體系來說。
 Paṭisambhidāmagga:「無礙解道論」。
 Nekkhammapāḷi:「出離品」。
 Dīghanikāya:「長部」。
 Dasuttarasuttantapariyāyena:「十上經的系統」。
 Majjhimanikāya:「中部」。
 Satipaṭṭhānasutta:「念處經」。
 Abhidhamme:「論藏」。
 Niddesapariyāyena:「依義釋之系統」。
---
Tattha paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyāti –
在這裡(tattha),《無礙解道》(Paṭisambhidāmagga)中的\\「出離品」\\(nekkhammapāḷi)中說道:
 第一句至第四句:
“Nekkhammaṃ bhāvento ramati, kāmacchandaṃ pajahanto ramati.
修習出離(bhāvento nekkhammaṃ)者歡喜於其中(ramati),捨離對欲愛之貪求(kāmacchandaṃ pajahanto)者亦於其中歡喜。
 Nekkhammaṃ:「出離」,指從家庭、感官欲樂中出離,含有 renunciation、離欲、出俗之意。
 Kāmacchandaṃ:「欲貪」,五蓋之一,對色、聲、香、味、觸等五境的愛著。
 Bhāvento:「修習」。
 Pajahanto:「捨離」。
Abyāpādaṃ, byāpādaṃ… ālokasaññaṃ… thinamiddhaṃ… avikkhepaṃ, uddhaccaṃ…
(同樣地)修習無瞋(abyāpādaṃ)者而歡喜,捨離瞋恚(byāpādaṃ)者而歡喜……修習光明想(āloka-saññāṃ)者而歡喜,捨離惛沉睡眠(thina-middhaṃ)者而歡喜……修習無散亂(avikkhepaṃ)者而歡喜,捨離掉舉(uddhaccaṃ)者而歡喜。
 Abyāpādaṃ:無瞋、不惱。
 Byāpādaṃ:瞋恚。
 Ālokasaññāṃ:對內心或修行境中「光明」的觀想,對治惛沉。
 Thinamiddhaṃ:惛沉與睡眠,心無活力。
 Avikkhepaṃ:無散亂、定靜。
 Uddhaccaṃ:掉舉,心思浮動。
Dhammavavatthānaṃ… vicikicchaṃ… ñāṇaṃ… avijjaṃ… pāmojjaṃ… aratiṃ…
修習法的分辨(dhammavavatthānaṃ)者而歡喜,捨離疑惑(vicikicchāṃ)者而歡喜……修習智慧(ñāṇaṃ)者而歡喜,捨離無明(avijjāṃ)者而歡喜……修習喜悅(pāmojjaṃ)者而歡喜,捨離厭倦(aratiṃ)者而歡喜。
 Dhammavavatthānaṃ:對法的觀察與分析,確定事理。
 Vicikicchāṃ:疑惑,對佛法僧及修道的猶豫。
 Ñāṇaṃ:智慧、知見。
 Avijjāṃ:無明。
 Pāmojjaṃ:喜悅、歡喜。
 Aratiṃ:不樂、厭煩、不歡喜。
Paṭhamajjhānaṃ, pañca nīvaraṇe… dutiyajjhānaṃ… vitakkavicāre… tatiyajjhānaṃ… pītiṃ… catutthajjhānaṃ… sukhadukkhe…
修習初禪(paṭhama-jjhānaṃ)者而歡喜,捨離五蓋(pañca nīvaraṇe)者而歡喜……修習第二禪,捨離尋伺(vitakka-vicāra)者而歡喜;修習第三禪,捨離喜(pītiṃ)者而歡喜;修習第四禪,捨離苦樂(sukha-dukkha)者而歡喜。
 Jhāna:禪定階位,由初至第四。
 Pañca nīvaraṇe:五蓋,遮障禪定之法。
 Vitakka-vicāra:尋與伺,粗略與細微之心的活動。
 Pīti:喜。
 Sukhadukkhe:樂與苦。
Ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ pajahanto ramati.
修習虛空無邊處定(ākāsānañcāyatana-samāpattiṃ)者而歡喜,捨離對色相(rūpasaññā)、對對境的反應(paṭighasaññā)及多樣知覺(nānattasaññā)者而歡喜。
Viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, ākiñcaññāyatanasaññaṃ pajahanto ramati.
修習識無邊處、無所有處、非想非非想處定者而歡喜,捨離「無所有處」的知覺(ākiñcaññāyatanasaññaṃ)者而歡喜。
接下來是「觀智(vipassanā)」的各項修習與對應捨離之法:
 觀智之修習與捨離:
Aniccānupassanaṃ bhāvento ramati, niccasaññaṃ pajahanto ramati.
修習無常觀者而歡喜,捨離常見者而歡喜。
 Aniccānupassanā:觀察無常。
 Niccasaññā:認為諸法常住的想法。
其餘依同樣句式為:
Dukkhānupassanaṃ / sukhasaññaṃ(苦觀 / 樂想)
Anattānupassanaṃ / attasaññaṃ(無我觀 / 我想)
Nibbidānupassanaṃ / nandiṃ(厭離觀 / 喜愛)
Virāgānupassanaṃ / rāgaṃ(離貪觀 / 貪愛)
Nirodhānupassanaṃ / samudayaṃ(滅觀 / 生起)
Paṭinissaggānupassanaṃ / ādānaṃ(捨觀 / 執取)
Khayānupassanaṃ / ghanasaññaṃ(壞觀 / 實體想)
Vayānupassanaṃ / āyūhanaṃ(滅壞觀 / 作意造作)
Vipariṇāmānupassanaṃ / dhuvasaññaṃ(變易觀 / 永恆想)
Animittānupassanaṃ / nimittaṃ(無相觀 / 相)
Appaṇihitānupassanaṃ / paṇidhiṃ(無願觀 / 願求)
Suññatānupassanaṃ / abhinivesaṃ(空觀 / 執取)
Adhipaññādhammavipassanaṃ / sārādānābhinivesaṃ(增上慧觀 / 執取實義)
Yathābhūtañāṇadassanaṃ / sammohābhinivesaṃ(如實智見 / 迷執)
Ādīnavānupassanaṃ / ālayābhinivesaṃ(過患觀 / 愛著藏識)
Paṭisaṅkhānupassanaṃ / appaṭisaṅkhaṃ(省察觀 / 不省察)
Vivaṭṭānupassanaṃ / saṃyogābhinivesaṃ(出離觀 / 繫縛執著)
 四果道的修習與煩惱對治:
Sotāpattimaggaṃ… diṭṭhekaṭṭhe kilese…
修習須陀洹果道者而歡喜,捨離由邪見所引起的煩惱者而歡喜。
Sakadāgāmimaggaṃ… oḷārike kilese…
修習斯陀含果道者而歡喜,捨離粗重之煩惱者而歡喜。
Anāgāmimaggaṃ… anusahagate kilese…
修習阿那含果道者而歡喜,捨離潛伏性煩惱者而歡喜。
Arahattamaggaṃ bhāvento ramati, sabbakilese pajahanto ramati’’ti.
修習阿羅漢果道者而歡喜,捨離一切煩惱者而歡喜。
---
Evaṃ paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo.
如是應當依《分別論》(Paṭisambhidāmagga)中之《出離品》(nekkhammapāḷi)而說。
paṭisambhidāmagga(分別道)、nekkhamma(出離)、pāḷi(品)
Dīghanikāyedasuttarasuttantapariyāyenāti –
又依《長部經典》(Dīghanikāya)中《大念處經》(Dasuttarasutta)的方法而言:
Dīghanikāya(長部)、Dasuttarasutta(十法經)、suttantapariyāyena(以經文的方式)
‘‘Ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati…pe… dasa dhamme bhāvento ramati, dasa dhamme pajahanto ramati.
「修習一法而得喜悅,捨斷一法而得喜悅;……乃至修習十法而得喜悅,捨斷十法而得喜悅。
ekaṃ dhammaṃ(一法)、dasa dhamme(十法)、bhāvento(修習)、pajahanto(捨斷)、ramati(喜悅)
Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati? Kāyagatāsatiṃ sātasahagataṃ, imaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati.
何者為修習一法而得喜悅者?即是與喜俱行之「身隨念」(kāyagatāsati),修此一法而得喜悅。
kāyagatāsati(身隨念)、sātasahagataṃ(與樂俱行)、imaṃ dhammaṃ(此法)
Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati? Asmimānaṃ, imaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati.
何者為捨斷一法而得喜悅者?即是「我慢」(asmimāna),捨此一法而得喜悅。
asmimāna(我慢、「有我」之慢)
Katame dve dhamme…pe… katame dasa dhamme bhāvento ramati? Dasa kasiṇāyatanāni, ime dasa dhamme bhāvento ramati.
何等為修習十法而得喜悅者?即是十種遍處(kasiṇa)境界,修此十法而得喜悅。
dasa(十)、kasiṇāyatanāni(十遍處、十種觀境)
Katame dasa dhamme pajahanto ramati? Dasa micchatte, ime dasa dhamme pajahanto ramati.
何等為捨斷十法而得喜悅者?即是十種邪法(micchatta),捨此十法而得喜悅。
micchatta(邪見、邪行等十種偏差)
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotī’’ti (dī. ni. 3.351-360).
如是,比丘們,這位比丘乃是樂於修習(bhāvanārāma)的。
bhāvanārāma(樂於修習者)
---
Evaṃ dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo.
如是,應依《長部》中《十法經》(Dasuttarasutta)的方法加以說明。
dīghanikāya(長部)、dasuttarasutta(十法經)、pariyāya(方法、方式)
Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyenāti –
又應依《中部》之《念住經》(Satipaṭṭhānasutta)的方法來說明:
Majjhimanikāya(中部)、satipaṭṭhāna(念住、正念建立)、suttanta-pariyāya(經文體系的方式)
‘‘Ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo…pe… yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya.
「比丘們,此為唯一之道(ekāyano maggo),……乃至僅為了智慧的成就與正念的圓滿(ñāṇamattāya paṭissatimattāya)。」
ekāyano maggo(唯一之道)、ñāṇamattāya(智慧程度)、paṭissatimattāya(正念程度)
Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.
他住於不依賴(anissito)之境,不執取世間任何法(na ca kiñci loke upādiyati)。
anissito(不依靠、不依止)、upādiyati(執取)、loke(世間)
Evampi kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato. Pahānārāmo hoti pahānarato.
如是,比丘們,比丘即成為樂於修習者(bhāvanārāmo),以修習為喜(bhāvanārato);亦樂於捨斷(pahānārāmo),以捨斷為喜(pahānarato)。
bhāvanārāmo(樂於修習)、bhāvanārato(以修習為喜)、pahānārāmo(樂於捨斷)、pahānarato(以捨斷為喜)
Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti…pe…
又復次,比丘們,比丘在行走時,了知「我正在行走」(gacchāmīti pajānāti),……等如是之念住行持。
gacchanto(行走時)、pajānāti(了知、正知)
puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ…pe… pūtīni cuṇṇakajātāni.
又復次,比丘們,比丘如觀見一具棄置於墓地之屍體,……直至見其腐壞成白骨斷碎如粉。
sivathikāya(墓地)、chaḍḍitaṃ(被棄置)、pūtīni(腐壞的)、cuṇṇakajātāni(化為粉末)
So imameva kāyaṃ upasaṃharati ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti.
他便將自身此身體作觀照:「此身也是如是法性(evaṃdhammo)、如是本質(evaṃbhāvī)、亦不能越此命運(evaṃanatīto)。」
kāyo(身體)、evaṃdhammo(如是之法性)、evaṃbhāvī(如是之狀態)、evaṃanatīto(不能超越)
Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati…pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotī’’ti (ma. ni. 1.106 ādayo).
是故,他住於內身觀身(ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati)……如是,比丘們,比丘便是樂於修習者(bhāvanārāmo)。
ajjhattaṃ(內在地)、kāyānupassī(觀身者)、viharati(住於)、bhāvanārāmo(樂於修習)
---
 一、阿毘達摩依《Niddesa》體系的說明
Evaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo.
如是,應依《中部·念住經》的方式來加以說明。
satipaṭṭhānasuttantapariyāyena:「依念住經體系的方法」
Abhidhamme niddesapariyāyenāti sabbepi saṅkhate ‘‘aniccato dukkhato rogato gaṇḍato …pe… saṃkilesikadhammato passanto ramati, evaṃ kho bhikkhu bhāvanārāmo hotī’’ti (mahāni. 13; cūḷani. upasīvamāṇavapucchāniddeso 39, nandamāṇavapucchāniddeso 51).
在《阿毘達摩》中,依《義釋》(Niddesa)體系來說,比丘見一切有為法(sabbepi saṅkhate)為:無常(aniccato)、苦(dukkhato)、病(rogato)、膿瘡(gaṇḍato)……乃至見為污染之法(saṃkilesikadhammato)而樂於觀照(passanto ramati),如是比丘即名為『樂於修習』(bhāvanārāmo)。
saṅkhata(有為法)
aniccato / dukkhato / rogato / gaṇḍato / saṃkilesikadhammato(從無常、苦、病、膿瘡、污染法的角度)
passanto ramati(觀照中得喜悅)
bhāvanārāmo hoti(成為樂於修習者)
Evaṃ niddesapariyāyena kathetabbo.
應如是依《義釋》的詮釋體系來說明。
niddesapariyāya:《Niddesa》的方法、系統
 二、不自誇與不毀他
Nevattānukkaṃsetīti ‘‘ajja me saṭṭhi vā sattati vā vassāni aniccaṃ dukkhaṃ anattāti vipassanāya kammaṃ karontassa ko mayā sadiso atthī’’ti evaṃ attukkaṃsanaṃ na karoti.
他不自誇(nevattānukkaṃseti),例如不會想:『如今我修行無常、苦、無我之觀已有六十或七十年,還有誰能與我相比?』(ko mayā sadiso atthī),這種自我讚歎(attukkaṃsanaṃ)他不會起。
attukkaṃsana(自我讚歎)
nevattānukkaṃseti(不自誇)
vipassanāya kammaṃ karontassa(正在從事觀智修行的人)
No paraṃ vambhetīti ‘‘aniccaṃ dukkhanti vipassanāmattakampi natthi, kiṃ ime vissaṭṭhakammaṭṭhānā carantī’’ti evaṃ paravambhanaṃ na karoti.
亦不毀謗他人(no paraṃ vambheti),例如不會說:『他們連一點無常、苦的觀行都沒有,還四處跑道場(vissaṭṭhakammaṭṭhāna)修什麼?』他不會有這種貶斥他人的語言(paravambhanaṃ)。
paraṃ vambhana(毀謗他人)
vipassanāmattakampi natthi(連一點觀行都沒有)
vissaṭṭhakammaṭṭhāna(任意選的道場、散漫的禪修處)
Sesaṃ vuttanayameva.
其餘的部分,與前所說相同。
 三、聖族系譜與理想住處
Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṃsāti, bhikkhave, ime cattāro ariyavaṃsā ariyatantiyo ariyapaveṇiyo ariyañjasā ariyavaṭumānīti suttantaṃ vinivaṭṭetvā…
比丘們,這即是四種聖族傳承(cattāro ariyavaṃsā),亦即:聖者系統(ariyatantiyo)、聖者世系(ariyapaveṇiyo)、聖者之道(ariyañjasā)、聖者的傳承文化(ariyavaṭumānī)。在結束經文的說法後……
ariyavaṃsa(聖族、聖者傳承)
ariyatanti / ariyapaveṇi / ariyañjasā / ariyavaṭumāni:四種描述聖者修行與傳承的術語
…idāni mahāariyavaṃsaparipūrakassa bhikkhuno vasanadisā dassento imehi ca pana, bhikkhavetiādimāha.
接下來,說明一位圓滿聖者家風(mahāariyavaṃsaparipūrakassa)的比丘應住於何處(vasanadisā),並以『比丘們』(bhikkhave)開展下一段教說。
Tattha sveva aratiṃ sahatīti soyeva aratiṃ anabhiratiṃ ukkaṇṭhitaṃ sahati abhibhavati.
於彼處,他能忍受並超越不喜悅(arati)、厭倦(anabhirati)、苦惱(ukkaṇṭhitaṃ)。
arati(不喜悅、厭煩)、anabhirati(不樂受)、ukkaṇṭhitaṃ(精神疲懈、苦悶)
Na taṃ arati sahatīti taṃ pana bhikkhuṃ yā esā pantesu senāsanesu adhikusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya arati nāma hoti, sā sahituṃ adhibhavituṃ na sakkoti.
反之,那種於偏遠住處對善法修習之厭倦(arati)無法戰勝那位比丘,因這種厭倦無力對他產生影響。
senāsana(住所)、adhikusalā dhammā(殊勝善法)、sahituṃ / adhibhavituṃ(能忍受 / 能勝過)
Aratiratisahoti aratiñca pañcakāmaguṇaratiñca sahati, adhibhavituṃ sakkoti.
所謂『能勝過不樂與樂』(aratiratisaho)者,指能克服厭倦(arati)與對五欲樂(pañcakāmaguṇarati)的愛著,並能降伏它們。
pañcakāmaguṇa-rati(對五欲的愛著)、sahati / adhibhavati(忍受 / 降伏)
以下是根據您的要求,逐句翻譯及關鍵詞標註,這段文字摘自經典的教法內容,對比丘修行中的勇敢與無所畏懼之特質進行詳細闡述,同時指出修行過程中的正見、克制與超越。
Idāni gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto nāratītiādimāha.
現在,他以詩歌的方式揭示(gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto)來說明「無所畏懼」等特質。
gāthā(詩歌)
kūṭaṃ gaṇhanto(揭示、解說)
Tattha dhīranti vīriyavantaṃ.
其中的「dhīra」意指有勇氣與力量的人(vīriyavanta)。
dhīra(有勇氣的人)
vīriyavanta(有力量的人)
Nārati dhīraṃ sahatīti idaṃ purimasseva kāraṇavacanaṃ.
「無所畏懼」指的是前面提到的原因,意思是說,無所畏懼的人不會能夠忍受或超越一切困難。
nārati(無所畏懼)
sahatīti(能夠忍受)
Yasmā sā dhīraṃ na sahati nappahoti dhīraṃ sahituṃ adhibhavituṃ na sakkoti, tasmā nārati sahati dhīraṃ.
因為「無所畏懼」的人無法忍受、無法戰勝,因此「無所畏懼」的意味是他能夠忍受一切,而「dhīra」則指的是能夠忍受並超越困難的人。
dhīra(勇敢的)
sahati(忍受)
adhibhavituṃ(超越)
Dhīro hi aratissahoti aratisahattā hi so dhīro nāma, tasmā aratiṃ sahatīti attho.
因為「dhīra」者能夠克服厭倦(arati)並忍耐,這是「dhīra」的真正含義,所以他能夠忍受厭倦(arati)。
arati(厭倦)
sahati(忍受)
dhīra(勇敢的)
Sabbakammavihāyīnanti sabbaṃ tebhūmakakammaṃ cajitvā paricchinnaṃ parivaṭumaṃ katvā ṭhitaṃ.
「放下所有行為」指的是放棄所有世俗的行為,並將自己集中在清淨的道業中,修行於內心的清淨。
sabbakammavihāyī(放下所有行為)
tebhūmakakamma(世俗的行為)
paricchinnaṃ(限定的)
parivaṭumaṃ(圓滿)
Panuṇṇaṃ ko nivārayeti kilese panuditvā ṭhitaṃ ko nāma rāgo vā doso vā nivāreyya.
「如何能阻止已經充滿污垢的心?」即已清除煩惱、貪欲(rāgo)、嗔恨(dosā)等,誰能阻止這些煩惱再現呢?
panuṇṇaṃ(充滿污垢的)
nivārayeti(阻止)
kilese(煩惱)
rāgo / doso(貪欲 / 嗔恨)
Nekkhaṃjambonadasseva, ko taṃ ninditumarahatīti jambonadasaṅkhātassa jātirattasuvaṇṇassa nikkhasadisaṃ garahitabbadosavimuttaṃ ko taṃ puggalaṃ nindituṃ arahati.
如同金磚的色澤(jambonadasaṅkhāta),無人能對其進行批評或指責;像那塊金磚潔淨無暇的,比丘修行者也是如此,誰能指責這樣一位清淨無煩惱的修行者呢?
nekkhaṃjambonadasseva(如金磚的色澤)
ninditum arahati(能指責)
jātirattasuvaṇṇa(純潔的金磚)
Brahmunāpi pasaṃsitoti mahābrahmunāpi esa puggalo pasaṃsitoyevāti.
即使是大梵天(mahābrahmā),也會對這樣的修行者表示讚賞。
pasaṃsito(讚賞)
brahmā(梵天)
Desanāpariyosāne cattālīsa bhikkhusahassāni arahatte patiṭṭhahiṃsu.
在這段教導結束後,四萬三千位比丘證得了阿羅漢果。
Desanāpariyosāne(教導結束後)
cattālīsa bhikkhusahassāni(四萬三千位比丘)
araahatte patiṭṭhahiṃsu(證得阿羅漢果)