Paṭhama-Uruvelasuttaṃ(初至烏樓微羅經)
21. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.
如是我聞:一時,世尊住於舍衛城祇樹給孤獨園。
- Evaṃ me sutaṃ:如是我聞,標誌佛說經的開頭。
- Jetavane:祇樹林,即祇樹給孤獨園。
- Anāthapiṇḍikassa ārāme:給孤獨長者所建之園林精舍。
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
那時,世尊召喚比丘們說:「比丘們。」比丘們回答:「尊者。」
Bhagavā etadavoca –
世尊說如下:
‘‘Ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ Uruvelāyaṃ viharāmi, najjā Nerañjarāya tīre, Ajapālanigrodhe, paṭhamābhisambuddho.
「比丘們!有一次,我住在烏樓微羅,尼連禪河邊的無畏牧女樹下,那時是我剛證得無上正等正覺之後。」
- Uruvelāyaṃ:烏樓微羅,佛陀成道地區
- Nerañjarāya tīre:尼連禪河岸
- Ajapālanigrodha:牧女榕樹,Ajapāla Nigrodha,是佛陀成道後初次禪坐之處
- paṭhamābhisambuddho:初成等正覺者
Tassa mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi –
「那時候,我獨自靜處靜坐時,心中生起這樣的思惟:」
- rahogatassa:獨處的
- paṭisallīnassa:入定、靜坐的
- cetaso parivitakko:內心的思惟(vitakka)
‘Dukkhaṃ kho agāravo viharati, appatisso.
『一個沒有尊敬對象、無所依止的人,住起來真是辛苦啊。』
- dukkhaṃ:苦
- agāravo:無敬,沒有尊重心
- appatisso:無所依止者
---
Kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya?’’’ti
『我是否應該找一位沙門或婆羅門,尊敬他、視他為尊者,並依止而住?』
- sakkatvā:尊敬
- garuṃ katvā:視為尊貴者
- upanissāya vihareyya:依止而住
Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi –
「當時我這樣思惟:」
Aparipūrassa kho ahaṃ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
『若我的戒行還未圓滿,或許我可以依止其他戒德圓滿的修行人或婆羅門。』
- aparipūrassa sīlakkhandhassa:未圓滿的戒蘊
- pāripūriyā:為了圓滿
- aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā:他人,無論是沙門或婆羅門
Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya,
「然而我在此含天、魔、梵及所有沙門、婆羅門、天、人所構成的世間中,」
Aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā sīlasampannataraṃ,
「未見有任何沙門或婆羅門,其戒德勝過我。」
Yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
「所以我找不到值得我尊敬依止而住的人。」
一、經文主旨:
這段經文講述佛陀初成佛後獨處時的內省與思惟,內容體現:
1. 敬師與依止心的重要性
→ 即便證得無上正覺,佛仍反觀「無師之苦」,顯示其謙遜與對「依止」之重視。
2. 自證之尊,非我慢之尊
→ 佛觀察全宇宙後,並非出於我慢拒絕依止他人,而是如實知見,無人德行超過自己。
3. 修行的圓滿依於戒蘊
→ 「sīlakkhandha」為第一修學之基,佛亦以此為判準。
‘‘Aparipūrassa kho ahaṃ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
- Aparipūrassa kho ahaṃ:若我未圓滿(aparipūrassa)的確(kho),我(ahaṃ)
- samādhikkhandhassa pāripūriyā:為了成就定蘊(samādhi-kkhandha)的圓滿(pāripūriyā)
- aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā:會依止其他的沙門(samaṇaṃ)或婆羅門(brāhmaṇaṃ)
- sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ:尊敬(sakkatvā)、恭敬(garuṃ katvā)、依止而住(upanissāya vihareyyaṃ)
總譯:若我尚未圓滿定蘊,則我會尊敬、恭敬並依止一位沙門或婆羅門而住,以助於定蘊的完成。
Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā attanā samādhisampannataraṃ, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
- Na kho panāhaṃ passāmi:但我實在(kho pana)看不見(passāmi)
- sadevake loke samārake sabrahmake:在諸天(sadevakā)、魔界(samārakā)、梵天界(sabrahmakā)之世間
- sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya:以及一切沙門與婆羅門、天與人(sadeva-manussāya)之眾生
- aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā:沒有任何其他的沙門或婆羅門
- attanā samādhisampannataraṃ:其禪定成就(samādhi-sampanna)超越於我自己(attanā...tarā)
- yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ:值得我尊敬、恭敬並依止而住的對象
總譯:但我觀察諸天、魔界、梵天、沙門、婆羅門、天與人當中,找不到任何一位比我禪定更成就的沙門或婆羅門,值得我尊敬、恭敬並依止而住。
‘‘Aparipūrassa kho ahaṃ paññākkhandhassa pāripūriyā...(以下略去重複部分)
- paññākkhandha(慧蘊):意指智慧之蘊
- paññāsampanna:具足智慧的(paññā + sampanna)
總譯:若我尚未圓滿慧蘊,則我會尊敬並依止一位比我更具智慧的沙門或婆羅門;但我觀察諸世間,無一人比我更具智慧,故無可依止者。
‘‘Aparipūrassa kho ahaṃ vimuttikkhandhassa pāripūriyā...
- vimuttikkhandha(解脫蘊):意指心解脫與慧解脫的總成就
- vimuttisampanna:具足解脫的
總譯:若我尚未圓滿解脫蘊,則我會尊敬並依止一位比我更具解脫的沙門或婆羅門;但我觀察諸世間,無一人比我更具解脫,故無可依止者。
📌 結構統整表
| 修學階段 | 關鍵詞(巴利) | 中文義 | 佛陀的思惟 |
|----------|-------------------------|--------------|-------------|
| 定蘊 | samādhikkhandha | 禪定之蘊 | 若未圓滿,依止定力師 |
| 慧蘊 | paññākkhandha | 智慧之蘊 | 若未圓滿,依止慧師 |
| 解脫蘊 | vimuttikkhandha | 解脫之蘊 | 若未圓滿,依止解脫師 |
第一部分:佛陀自我反觀與決斷依止法
‘‘Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ yopāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’’nti.
- Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi:諸比丘,我當時生起了這樣的思惟(etadahosi:心中生起這樣的念頭)
- yaṃnūnāhaṃ:「是否我應該……」此為自問句式
- yvāyaṃ yopāyaṃ dhammo:此即是我所證悟的此法(dhammo,此處特指「四聖諦」與「八正道」等涅槃之道)
- mayā abhisambuddho:由我證悟、徹見的(abhisambuddho)
- tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya:我應尊敬、恭敬、依止這法而住
總譯:我生起這樣的念頭:「是否我應當尊敬、恭敬並依止我所證悟的這法而住呢?」
第二部分:梵天現身讚許佛陀之思惟
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya...
- brahmā sahampati:大梵天王(Brahmā Sahampati)
- mama cetasā cetoparivitakkamaññāya:知曉我心中的思惟(cetoparivitakka:心意內觀)
- seyyathāpi nāma...:譬如強健之人伸縮手臂般迅速
- evamevaṃ brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi:他即從梵天界消失,於我面前顯現
總譯:大梵天王觀知我內心思惟,猶如強者迅速伸手,他從梵天界瞬間來至我前方。
...tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca...
- tenañjaliṃ paṇāmetvā:合掌向我頂禮
- ‘evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata!:世尊,善逝!誠如您所思惟者然。
- Yepi te... arahanto sammāsambuddhā... dhammaṃyeva sakkatvā... vihariṃsu:無論過去或未來諸佛,皆尊敬並依止法而住
- bhagavāpi... dhammaṃyeva sakkatvā... viharatū:願世尊亦如是尊重法、依止法而住
總譯:世尊,誠如您所思!一切過去與未來的諸佛,皆以法為尊、為依止,願世尊也如此行持。
第三部分:梵王頌讚「依止法」之通則
‘‘Ye ca atītā ye cabbhatītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā...(略)
一切過去、未來佛,及今現證的覺者,悉皆為除眾生苦,依正法而安住行。
尊法、重法而住者,常行、今行、將行者,此為諸佛之常則,恒依正法為所依。
故欲利己及利人,渴求成就大功德,當應尊重正覺法,憶念如來所教誨。
這段偈頌形式稱為讚佛行法(Buddhāna Dhammatā),確立了「佛依法而住」為三世諸佛的共通規範。
第四部分:佛陀自證與接納勸請
Atha khvāhaṃ... tameva dhammaṃ sakkatvā... vihāsiṃ.
- brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā:知曉梵天之勸請(ajjhesanaṃ)
- attano ca patirūpaṃ:亦知此與自身相應(patirūpaṃ)
- ...vihāsiṃ:便依此法而住
總譯:於是,我既知梵天之請又覺與己契合,遂以我所證之法為尊、為依止而住。
第五部分:法與僧之依止次第
Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo’’ti.
- Yato ca... saṅghopi mahattena samannāgato:當僧團成就大德(mahatta:德行偉大)
- atha me saṅghepi gāravo:我對僧團亦生起恭敬之心
總譯:當僧團證得成就、具大德時,我也對僧團生起恭敬之心。
說明:這表明以法為究竟依止,僧團之尊重乃因其亦實踐並證悟於此法。
結語總結
| 項目 | 內涵 |
|--------------|----------------------------------------------------------------------|
| 依止主體 | 法(dhamma)——指佛陀所覺悟的正覺之道(四聖諦、八正道) |
| 依止條件 | 若僧團或他人已圓滿於此法,則亦值得尊敬依止 |
| 梵天角色 | 確認佛陀思惟之正當性,象徵「天界亦尊重法為至尊」 |
| 佛陀決斷 | 證悟後,不再依人,唯依正法而住 |
| 普遍原則 | 三世諸佛皆「以法為依止」;此為佛法不變的軌範與修行次第 |
---
1. 在「第三偈的第一句『於優樓頻螺』中」(Tatiyassa paṭhame uruvelāyanti),
「優樓頻螺」(uruvelā)是指「大河岸」(mahāvelā)、「大沙堆」(mahāvālikarāsi)的意思(attho)。
➡️ Tatiyassa paṭhame uruvelāyanti ettha uruvelāti mahāvelā, mahāvālikarāsīti attho.
2. 或者說,「優樓」(urū)是指「沙」(vālukā),「頻螺」(velā)是指「界限」(mariyādā)。
➡️ Atha vā urūti vālukā vuccati, velāti mariyādā.
3. 因為越過界限(velātikkamanahetu)而帶來沙(āhaṭā uru),故稱為「優樓頻螺」(uruvelā),此中應作此義理解(evamettha attho daṭṭhabbo)。
➡️ Velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evamettha attho daṭṭhabbo.
4. 據說在過去佛尚未出現時(atīte kira anuppanne buddhe),
一萬名善男子(dasasahassā kulaputtā)出家為苦行者(tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā),住於該地(tasmiṃ padese viharantā),
某日集合(ekadivasaṃ sannipatitvā)而制定規則(katikavattaṃ akaṃsu):
➡️ Atīte kira anuppanne buddhe dasasahassā kulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃ padese viharantā ekadivasaṃ sannipatitvā katikavattaṃ akaṃsu –
5. 「身業與語業」(kāyakamma–vacīkammāni)是他人也容易看到的(paresampi pākaṭāni honti),
但「意業」(manokammaṃ)是不顯現的(apākaṭaṃ)。
➡️ ‘‘kāyakammavacīkammāni nāma paresampi pākaṭāni honti, manokammaṃ pana apākaṭaṃ.
6. 因此凡是誰生起貪欲之想(kāmavitakkaṃ)、瞋恚之想(byāpādavitakkaṃ)、加害之想(vihiṃsāvitakkaṃ),
將無他人能責備他(tassa añño codako nāma natthi)。
➡️ Tasmā yo kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakketi, tassa añño codako nāma natthi.
7. 此人應當自己責備自己(attanāva attānaṃ codetvā),拿著食器(pattapuṭena)去盛沙(vālukaṃ āharitvā),撒於此地(imasmiṃ ṭhāne ākiratu),作為其懲罰(idamassa daṇḍakamma)。
➡️ So attanāva attānaṃ codetvā pattapuṭena vālukaṃ āharitvā imasmiṃ ṭhāne ākiratu, idamassa daṇḍakamma’’nti.
8. 從那時起(tato paṭṭhāya),若有人生起這類想法(yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi),
就會用食器在此處撒沙(tattha pattapuṭena vālukaṃ ākirati)。
➡️ Tato paṭṭhāya yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi, so tattha pattapuṭena vālukaṃ ākirati,
9. 如此長久下來(evaṃ tattha anukkamena),形成了一大沙堆(mahāvālukarāsi jāto)。
➡️ evaṃ tattha anukkamena mahāvālukarāsi jāto.
10. 之後後來的人們(pacchimā janatā)將其圍繞(parikkhipitvā)而作為供塔之地(cetiyaṭṭhānamakāsi)。
➡️ Tato naṃ pacchimā janatā parikkhipitvā cetiyaṭṭhānamakāsi,
11. 因此說:「優樓頻螺」(uruvelā)是「大河岸、大沙堆」的意思(mahāvelā, mahāvālikarāsi)。
➡️ taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘uruvelāti mahāvelā, mahāvālikarāsīti attho’’ti.
12. 又說:「優樓」(urū)是沙(vālukā),「頻螺」(velā)是界限(mariyādā),因越界(velātikkamanahetu)所帶來的沙(āhaṭā uru),故名優樓頻螺(uruvelā),應作此義理解(evamettha attho daṭṭhabbo)。
➡️ Tameva sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha vā urūti vālukā vuccati, velāti mariyādā, velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evamettha attho daṭṭhabbo’’ti.
13. 「在尼連禪河岸邊」(Najjā nerañjarāya tīre)——
這表示世尊是依止(nissāya)優樓頻螺村(uruvelagāmaṃ),住在尼連禪河岸邊(nerañjarānadītīre viharāmi)的意思。
➡️ Najjā nerañjarāya tīreti uruvelagāmaṃ nissāya nerañjarānadītīre viharāmīti dasseti.
14. 「在阿闍波羅菩提樹下」(Ajapālanigrodheti)——
「阿闍波羅」(ajapālakā)是放牧山羊者;他們常在該榕樹(nigrodhassa)的樹蔭下(chāyāya)坐或站(nisīdantipi tiṭṭhantipi),
因此該樹便被稱為「阿闍波羅榕樹」(ajapālanigrodho)。這裡的「在……下」是指「其下方」(tassa heṭṭhā)的意思。
➡️ Ajapālanigrodheti ajapālakā tassa nigrodhassa chāyāya nisīdantipi tiṭṭhantipi, tasmā so ajapālanigrodhotveva saṅkhaṃ gato, tassa heṭṭhāti attho.
15. 「初成正覺」(Paṭhamābhisambuddhoti)——
這是指剛成佛(sambuddho)之後的第一個階段(paṭhamameva)。
➡️ Paṭhamābhisambuddhoti sambuddho hutvā paṭhamameva.
16. 「此念興起」(Udapādīti)——
這念頭(ayaṃ vitakko)是在第七個七日(pañcame sattāhe)時生起的(udapādi)。
➡️ Udapādīti ayaṃ vitakko pañcame sattāhe udapādi.
17. 為何會生起?(Kasmā udapādīti?)
因為一切諸佛有此傳統(sabbabuddhānaṃ āciṇṇattā)及先前所熏習(pubbāsevanatāya)之故。
➡️ Kasmā udapādīti? Sabbabuddhānaṃ āciṇṇattā ceva pubbāsevanatāya ca.
18. 關於「先前熏習」(pubbāsevanā)的說明,應引用《鵪鶉本生》(tittirajātakaṃ)。
➡️ Tattha pubbāsevanāya pakāsanatthaṃ tittirajātakaṃ āharitabbaṃ.
19. 據說,一頭象、一隻猴子與一隻鵪鶉(hatthivānaratittirā)曾一起住在某個地方(ekasmiṃ padese viharantā),
彼此約定:「我們應對年長者(yo amhākaṃ mahallako)恭敬而住(tasmiṃ sagāravā viharissāmā)。」
➡️ Hatthivānaratittirā kira ekasmiṃ padese viharantā ‘‘yo amhākaṃ mahallako, tasmiṃ sagāravā viharissāmā’’ti
20. 他們觀察並指出一棵榕樹(nigrodhaṃ dassetvā),開始思考:「究竟誰是我們中年長者?」(ko nu kho amhākaṃ mahallakoti vīmaṃsantā)
➡️ nigrodhaṃ dassetvā ‘‘ko nu kho amhākaṃ mahallako’’ti vīmaṃsantā
21. 發現鵪鶉年紀最大(tittirassa mahallakabhāvaṃ ñatvā),便行恭敬禮遇之事(jeṭṭhāpacāyanakammaṃ katvā),彼此和合共住(aññamaññaṃ samaggā sammodamānā viharitvā),
最終皆得升天(saggaparāyaṇā ahesuṃ)。
➡️ tittirassa mahallakabhāvaṃ ñatvā tassa jeṭṭhāpacāyanakammaṃ katvā aññamaññaṃ samaggā sammodamānā viharitvā saggaparāyaṇā ahesuṃ.
22. 樹神(rukkhe adhivatthā devatā)知曉此因緣(taṃ kāraṇaṃ ñatvā),便說此偈:
➡️ Taṃ kāraṇaṃ ñatvā rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –
「敬老者,明達於法者,現世可得稱讚,來世得生善趣。」
Ye vuḍḍhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatī.
➡️ (jā. 1.1.37)
1.「如是,雖於無因之畜生趣中出生,世尊仍愛樂恭敬而住」(Evaṃ ahetukatiracchānayoniyaṃ nibbattopi tathāgato sagāravavāsaṃ rocesi),
即便在不具因緣(ahetuka)的畜生界(tiracchānayoni)中出生時,世尊也仍傾向於(rocesi)恭敬而住(sagāravavāsaṃ)。
2.「現在為何不會愛樂恭敬而住呢?」(idāni kasmā na rocessatīti)
如今既已成佛,怎會不樂於如是恭敬地住呢?
3. 「無恭敬」(Agāravoti)是指對他人缺乏尊敬(aññasmiṃ gāravarahito),
也就是不將他人安置於尊貴地位(kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvā),這是其義。
4.「無依止」(Appatissoti)是指缺乏所依靠之處(patissayarahito),
不將他人置於長上地位(kañci jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvā)。
5.「沙門或婆羅門」(Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vāti)此中,
所謂沙門(samaṇa)與婆羅門(brāhmaṇa),是指息滅諸惡、斷除諸惡者(samitapāpabāhitapāpā)。
6.「尊敬、視為尊貴」(Sakkatvā garuṃ katvāti)——
即是以供養(sakkārañceva)與尊敬之行為(garukārañca)承事、侍奉(upaṭṭhapetvā)。
7.「與天人世間」(Sadevake loketiādīsu)——
「與諸天同」者(saddhiṃ devehi sadevake)意指與諸天眾一起。
8.天的提及(devaggahaṇena)此處也包括魔與梵天(mārabrahmesu gahitesupi)。
因魔王(māro)名為支配者(vasavattī),統領一切(sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti);
而梵天(brahmā)則是大威德者(mahānubhāvo),
9.他一根手指(ekaṅguliyā)可照亮千世界(ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati);
兩指照兩千(dvīhi dvīsu),十指可照耀萬世界(dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati)。
10.所以,為免人說這些天神比佛更具戒德(iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhantūti),
故特別另說「與魔及梵天」(samārake sabrahmaketi)。
11.同理,沙門多是依其宗派(ekanikāyādivasena)而來的博學、具戒與智者(bahussutā sīlavanto paṇḍitā),婆羅門亦依其經學與技藝(vatthuvijjādivasena)而來的博學智者。
12.怕人說他們比佛更具足(iminā sampannatarāti vattuṃ mā labhantūti),所以另說「與沙門婆羅門之族類」(sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyāti)。
13.「與天與人」(Sadevamanussāyāti)——此句只是從不同角度描述(nippadesato dassanatthaṃ)同一群體(即天人)而已。
14.此中前三句(purimāni tīṇi padāni)是依「世界」(loka)而說,後兩句(pacchimāni dve)則依「眾生族類」(pajā)來說。
15.「戒德更優」(Sīlasampannataranti)是指在戒行方面更加具足(sīlena sampannataraṃ),即義為「更勝於他」(adhikataranti attho)。
16.在此,「戒等四法」(sīlādayo cattāro dhammā)被說為有世俗與出世間二種(lokiyalokuttarā),
而「解脫知見」(vimuttiñāṇadassanaṃ)則是世間法(lokiyameva),此為「省察智」(paccavekkhaṇañāṇa)的現起(pāturahosīti)。
17.意即:此位導師(ayaṃ satthā)自地獄至有頂天(avīcito yāva bhavaggā),遍觀諸法,不見任何在戒等法方面勝過自己者(sīlādīhi attanā adhikataraṃ apassanto),
18.遂作意:「我當依所證之出世間法(mayā paṭividdhanavalokuttaradhammameva),恭敬而住,作為依止(sakkatvā upanissāya viharissāmī)。」
19.他思惟此因緣(kāraṇaṃ bhagavā cinteti)、意義、增上、殊勝(atthaṃ vuḍḍhiṃ visesaṃ cinteti),並作意:「我當為其興起勇氣」(gacchāmissa ussāhaṃ janessāmī)之念,
20.便現身於其前(purato pākaṭo ahosi),站立面前(abhimukhe aṭṭhāsīti attho)。
1.「Vihaṃsu viharanti cāti」——此句中若有人說:「既說『他們住』(viharanti),那麼現在世間應該也有許多佛存在。」
(yo vadeyya – ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū buddhā’’ti)
則應以如下語句駁斥他: 「世尊亦今現為阿羅漢、等正覺者。」
(so ‘‘bhagavāpi bhante etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti iminā vacanena paṭibāhitabbo)
2.此外,應以如下經文證明餘佛已不存(aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo):「我無師,亦無等我者,在此有天之世間中,無我對手。」
(‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti.)(出自《大品》第11章,Majjhima Nikāya 2.341)
3.「因此」(Tasmāti),即因為所有佛陀(sabbepi buddhā)皆是對正法恭敬的(saddhammagaruno),
所以他們(即佛陀們)自然也會尊重教法。
4.「Mahattamabhikaṅkhatāti」——意謂希望成就偉大者(mahantabhāvaṃ patthayamānena),
即心懷弘願,志在高遠。
5.「Saraṃ buddhāna sāsananti」——是指憶念諸佛的教法者(buddhānaṃ sāsanaṃ sarantena)。
即恆常記持、奉行諸佛所教導之法。
6.「Yatoti」——意謂於某一時(yasmiṃ kāle),也就是於某一適當之時。
7.「Mahattena samannāgatoti」——是指具足偉大之德者,此處所說「偉大」(mahattā)分為四類(catubbidhena):
1. 久修之偉大(rattaññumahattaṃ),
2. 廣博之偉大(vepullamahattaṃ),
3. 清淨梵行之偉大(brahmacariyamahattaṃ),
4. 供養資具最勝之偉大(lābhaggamahattaṃ)。
即具備這四種偉大之德者。
8.「Atha me saṅghepi gāravoti」——意思是:
「此後我對僧團(saṅghepi)也生起了恭敬心(gāravo jāto)。」
9.「Kismiṃ pana kāle bhagavatā saṅghe gāravo katoti?」
即問:「世尊於何時對僧團生起恭敬?」
10. 答案是:於大愛道(Mahāpajāpatī)獻上雙衣之時(dussayugadānakāle)。
當時,大愛道將雙衣供養於世尊,
而世尊卻說:「瞿曇彌,汝應供養僧伽,若供養僧伽,則我與僧伽俱得供養。」
(‘‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’’ti)
藉此語,世尊即是向僧伽表現出恭敬之心(saṅghe gāravaṃ akāsi nāma)。
本段旨在說明:
- 經中用「住」(viharanti)並不表示現存有多佛,而應依《中部》及《大品》的權威經文判定,當時唯有世尊為獨一佛陀。
- 所有佛都尊敬法(saddhammagaruno),其後佛亦效法於法與僧展現恭敬心。
- 世尊生起對僧伽的敬重,是從對大愛道開示「供僧即供佛」開始的,這是僧團作為「福田」與「法住處」的重要表現。
雜阿含1188經
1.爾時,世尊獨靜思惟,作是念:不恭敬者,則為大苦,無有次序,無他自在可畏懼者,則於大義有所退減。有所恭敬,有次序,有他自在者,得安樂住;有所恭敬,有次序,有他自在,大義滿足。頗有諸天、魔、梵,沙門、婆羅門,天神、世人中,能於我所具足戒勝、三昧勝、智慧勝、解脫勝、解脫知見勝,令我恭敬宗重,奉事供養,依彼而住?
2.復作是念:無有諸天、魔、梵,沙門、婆羅門,天神、世人、能於我所戒具足勝、三昧勝、智慧勝、解脫勝、解脫知見勝,令我恭敬宗重,奉事供養,依彼而住者,唯有正法,令我自覺成三藐三佛陀者,我當於彼恭敬宗重,奉事供養,依彼而住,所以者何?過去如來、應、等正覺,亦於正法恭敬宗重,奉事供養,依彼而住;諸當來世如來、應、等正覺,亦於正法恭敬宗重,奉事供養,依彼而住。
3.爾時,娑婆世界主梵天王知世尊心念已,如力士屈伸臂頃,從梵天沒,住於佛前,歎言:善哉!如是,世尊!如是,善逝!懈怠、不恭敬者,甚為大苦……廣說乃至大義滿足。其實,無有諸天、魔、梵,沙門、婆羅門,天神、世人,於世尊所戒具足勝、三昧勝、智慧勝,解脫勝,解脫知見勝,令世尊恭敬宗重,奉事供養,依彼而住者,唯有正法,如來自悟成等正覺,則是如來所應恭敬宗重,奉事供養,依彼而住者,所以者何?過去諸如來、應、等正覺,亦於正法恭敬宗重,奉事供養,依彼而住;諸未來如來、應、等正覺,亦當於正法恭敬宗重,奉事供養,依彼而住;世尊亦當於彼正法,恭敬宗重,奉事供養,依彼而住。」
4.時,梵天王復說偈言:
過去等正覺,及未來諸佛,現在佛世尊,能除眾生憂。
一切恭敬法,依正法而住,如是恭敬者,是則諸佛法。
《大智度論》卷10:
復次,諸佛恭敬法故,供養於法,以法為師。何以故?三世諸佛,皆以諸法實相為師。
《大方便佛報恩經》卷6〈8 優波離品〉:
佛以法為師,佛從法生;法是佛母,佛依法住。
問曰:佛若以法為師者,於三寶中何不以法為初?
答曰:法雖是佛師,而法非佛不弘,所謂道由人弘,是故佛在初。
《大智度論》卷100〈90 囑累品〉:
1.佛慇懃囑累,在會眾生有疑,是故佛說囑累因緣,所謂「有般若在世,則為佛在」。所以者何?般若波羅蜜是諸佛母,諸佛以法為師。法者,即是般若波羅蜜。若師在、母在,不名為失利。所以者何?利本在故。是故說:若般若在世,佛亦在世。
2.又法寶不離佛寶。菩薩有三十二相、八十隨形好,不名為佛,得法寶故名為佛。法寶即是般若波羅蜜。如人從佛得利,乃至得解脫涅槃;若人於般若中能信行,亦以三乘法而入涅槃。是故說般若在世,如佛在世,說法無異。
3.阿難!若有人聽受般若,及書、持等,當知是人不離見佛、聞法、親近諸佛。
《成實論》卷14〈181 定具中初五定具品〉:
問曰:若爾,何故但說善知識耶?
1.答曰:經中說,阿難問佛:我宴坐一處作如是念:遇善知識則為得道半因緣也。佛言:莫作是語。善知識者則為得道具足因緣。所以者何?生老病死眾生得我為善知識,則於生老病死皆得解脫。
2.又眾生因善知識則能增長戒等五法,如娑羅樹因雪山故五事增長。
3.又佛尚自樂善知識,如初得道時作如是念:若人無師則無所怖畏、無恭敬心,常為惡法所覆、無安隱行。我當以誰為師、依誰而住?作是念已,遍觀一切無勝己者,即生念言:我所得法因此成佛,當還依此法。梵等諸天亦讚言:爾,無勝佛者,一切諸佛皆以法為師。
4.又善知識猶如明燈,有目無燈則不能見,如是行者雖有福德利根因緣,無善知識則無所益。
《宗鏡錄》卷27:
大報恩經云。佛以法為師。般若經云。我初成道。觀誰可敬。可讚。無過於法。法能成立一切凡聖故。