Sīhasuttaṃ(獅子經)
Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati.
比丘們,獅子──獸中王──在傍晚時分,從自己的洞穴走出。
sīho:獅子
migarājā:「獸中王」或「眾獸之王」,形容其尊貴
sāyanhasamayaṃ:傍晚時分
āsayā:棲息處、洞穴
nikkhamati:出來、出現
Āsayā nikkhamitvā vijambhati.
從洞中出來後牠伸展四肢。
vijambhati:伸展、打呵欠,表示舒展身體準備行動
Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi.
伸展完後,牠環顧四周,向四個方向觀察。
samantā:四方、各處
catuddisā:四個方向
anuviloketi:再三觀察、審視
Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati.
牠觀察四方之後,發出三聲獅吼。
tikkhattuṃ:三次
sīhanādaṃ:獅吼(威嚴宣言之喻)
nadati:吼叫、發聲
Tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.
三聲吼畢後,牠便前往覓食之地。
gocarāya:覓食區、行動範圍
pakkamati:前往、啟程
Ye kho pana te, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṃ suṇanti,
比丘們,當那些畜生聞聽到獅王的吼聲時──
tiracchānagatā pāṇā:橫行者,即畜生(動物)
nadato saddaṃ:吼聲
suṇanti:聽見
te yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjanti.
他們大多皆陷入恐懼、震動與驚惶。
yebhuyyena:大多數
bhayaṃ:恐懼
saṃvegaṃ:震撼、警醒
santāsaṃ:驚懼、震慄
āpajjanti:陷入、經歷
Bilaṃ bilāsayā pavisanti, dakaṃ dakāsayā udakaṃ udakāsayā pavisanti, vanaṃ vanāsayā pavisanti, ākāsaṃ pakkhino bhajanti.
棲居地穴者鑽入洞中,水中生物潛入水裡,林中動物逃入叢林,飛鳥則飛向空中。
bilaṃ bilāsayā:洞穴與穴居者
dakaṃ dakāsayā / udakaṃ udakāsayā:水與水棲者
vanaṃ vanāsayā:森林與林棲者
pakkhino:有翅者,飛鳥
bhajanti:奔赴、飛向
Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā,
比丘們,即便是那些王家大象,被用堅固繩索綁在村鎮與王城中,
rañño nāgā:王之象,即御用大象
daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā:以強韌繩索牢牢繫縛
tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṃ cajamānā yena vā tena vā palāyanti.
他們也會斷開繩索、掙脫束縛,驚恐萬狀,排泄失禁,四處奔逃。
sañchinditvā:斷開
sampadāletvā:掙脫、撕裂束縛
muttakarīsaṃ cajamānā:排泄糞便(嚇得失禁)
palāyanti:逃跑
Evaṃ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ, evaṃ mahesakkho evaṃ mahānubhāvo.
比丘們,如是,獅子獸王對一切畜生眾生具有如此之大神通力、威勢與影響力。
mahiddhiko:大神通力者
mahesakkho:大威勢者
mahānubhāvo:大影響力、大威德者
Evamevaṃ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati…
同樣地,比丘們,當如來出現在世間時──
evamevaṃ kho:正如是
tathāgato uppajjati:如來出現於世
…arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā…
……即是阿羅漢、正等正覺者、具足明行、善逝、世間解、無上調御丈夫、天人師、佛、世尊……
佛之九德具足,象徵如來具足正智與威德,是人天最勝者。
So dhammaṃ deseti – ‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti.
他開始說法:「這是色身(五取蘊)、這是色身的生起、這是色身的止息,這是導向色身止息的修道。」
sakkāyo:有身(五取蘊之執著身)
sakkāyasamudayo:有身之生起
sakkāyanirodho:有身之滅
sakkāyanirodhagāminī paṭipadā:導向有身滅盡之道(四聖諦之一)
---
"Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā,"
比丘們,那些壽命長久(dīghāyukā)、色相莊嚴(vaṇṇavanto)、多樂(sukhabahulā)、住於高妙宮殿(uccesu vimānesu)、久住不壞(ciraṭṭhitikā)的天神們,
"tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjanti"
他們聽聞如來的法之宣說(dhammadesanaṃ)後,也大多數(yebhuyyena)生起恐懼(bhayaṃ)、震動(saṃvegaṃ)、驚懼(santāsaṃ)。
"‘aniccā vata kira, bho, mayaṃ samānā niccamhāti amaññimha;"
「啊!我們竟然是無常的(aniccā),但我們以為是常住的(niccamhāti amaññimha)。
"addhuvā vata kira, bho, mayaṃ samānā dhuvamhāti amaññimha;"
我們竟是不牢固的(addhuvā),但以為是牢固的(dhuvaṃhāti amaññimha)。
"asassatā vata kira, bho, mayaṃ samānā sassatamhāti amaññimha."
我們竟非恆常(asassatā),卻誤認為是永恆(sassatamhāti amaññimha)。
"Mayaṃ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti."
我們原來是無常、不牢固、非恆常的,屬於色身的所攝法(sakkāyapariyāpannā)啊!
sakkāya:色身、自我之蘊合身(五蘊),常與我執相關。
pariyāpannā:被包含、被攝受。
aniccā/addhuvā/asassatā:無常/不牢固/非恆常。
"Evaṃ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṃ mahesakkho evaṃ mahānubhāvo’’ti.
比丘們,如來對於具天的世界(sadevakassa lokassa)而言,是如此大威德(mahiddhiko)、如此有威信(mahesakkho)、如此具大威神力(mahānubhāvo)的。
"Yadā buddho abhiññāya, dhammacakkaṃ pavattayī;"
當佛陀以通達智(abhiññāya)覺悟後,轉動了法輪(dhammacakkaṃ pavattayī)時,
"Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo."
他成為天與人世間(sadevakassa lokassa)無可匹敵(appaṭipuggalo)的導師(satthā)。
"Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṃ;"
(他宣說了)色身的止息(sakkāyanirodha)與色身的生起(sakkāyassa sambhavaṃ),
"Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ."
以及導向苦之止息的聖八支道(ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhūpasamagāmino)。
"Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino;"
即便是壽命長久(dīghāyukā)、容貌美麗(vaṇṇavanto)、具榮耀(yasassino)的諸天,
"Bhītā santāsamāpāduṃ, sīhassevi’taremigā."
也如其他走獸(itaremigā)面對獅王(sīhassa)般驚懼(bhītā)、顫慄(santāsamāpāduṃ)。
"Avītivattā sakkāyaṃ, aniccā kira bho mayaṃ;"
(他們自覺)尚未超越色身(avītivattā sakkāyaṃ),原來我們是無常的(aniccā)啊!
"Sutvā arahato vākyaṃ, vippamuttassa tādino’’ti."
聽聞那位已徹底解脫者(vippamuttassa)、如如者(tādino)──阿羅漢(arahato)的教言(vākyaṃ)後。
---
Tatiye sīhoti cattāro sīhā – tiṇasīho, kāḷasīho, paṇḍusīho, kesarasīhoti.
在第三經中所說的「獅子(sīha)」,指的是四種獅子:草獅(tiṇasīha)、黑獅(kāḷasīha)、蒼白獅(paṇḍusīha)、鬃獅(kesarasīha)。
Tesu tiṇasīho kapotavaṇṇagāvisadiso tiṇabhakkho ca hoti.
其中,草獅像鴿色的乳牛(kapotavaṇṇa-gāvisa-disso),以草為食(tiṇabhakkho)。
kapotavaṇṇa:鴿灰色。
gāvisa:乳牛。
tiṇabhakkho:以草為食者。
Kāḷasīho kāḷagāvisadiso tiṇabhakkhoyeva.
黑獅像黑色的乳牛(kāḷa-gāvisa),同樣以草為食(tiṇabhakkho)。
Paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso maṃsabhakkho.
蒼白獅則像乾枯葉般蒼白色的乳牛(paṇḍupalāsa-vaṇṇa-gāvisa),牠以肉為食(maṃsabhakkho)。
paṇḍupalāsa:泛黃枯葉,象徵蒼白色。
maṃsabhakkho:肉食者。
Kesarasīho lākhāparikammakateneva mukhena agganaṅguṭṭhena catūhi ca pādapariyantehi samannāgato,
鬃獅(kesarasīha)的面部(mukhena)、前腳趾端(agganaṅguṭṭhena)與四足的末端(catūhi pādapariyantehi),都好似以朱紅色染料(lākhā-parikammakata)裝飾過一般,具有這些特徵。
lākhā-parikammakata:塗以紅色染料(朱紅膏)者。
agganaṅguṭṭha:腳趾尖端。
pādapariyanta:腳的末端。
matthakatopissa paṭṭhāya lākhātūlikāya katā viya tisso rājiyo piṭṭhimajjhena gantvā antarasatthimhi dakkhiṇāvattā hutvā ṭhitā.
從頭頂(matthakato)起,有三道朱紅條紋(tisso rājiyo),好似以朱紅筆刷(lākhātūlikāya)所畫,從背部中線(piṭṭhimajjhena)延伸到腰間(antarasatthimhi),然後向右旋轉(dakkhiṇāvattā)而停住。
lākhātūlikāya katā viya:好像用朱紅刷畫上去的。
rājiyo:條紋、條帶。
dakkhiṇāvattā:向右旋。
Khandhe panassa satasahassagghanikakambalaparikkhepo viya kesarabhāro hoti,
牠的肩部(khandhe)披著如價值十萬(satasahassagghanika)金幣的毯子(kambala)一般的鬃毛(kesarabhāro),濃密且昂貴。
satasahassagghanika:價值十萬(即極為珍貴)。
kambala:毛毯。
parikkhepo:覆蓋物、披覆。
kesarabhāro:鬃毛的重量/覆蓋。
avasesaṭṭhānaṃ parisuddhasālipiṇḍasaṅkhacuṇṇapiṇḍavaṇṇaṃ hoti.
其餘身體部分(avasesaṭṭhānaṃ)呈現潔白上等稻米團或白貝粉團(saṅkha-cuṇṇa-piṇḍa)般的色澤(vaṇṇaṃ)。
parisuddhasālipiṇḍa:潔白稻米團。
saṅkhacuṇṇa:白貝粉。
vaṇṇa:色彩、容貌。
Imesu catūsu sīhesu ayaṃ kesarasīho idha adhippeto.
在這四種獅子中,此處所意指的就是「鬃獅(kesarasīha)」。
Migarājāti sabbamigagaṇassa rājā.
「Migarāja(獸中王)」指的是所有野獸(miga)之王(rājā)。
Āsayāti vasanaṭṭhānato, suvaṇṇaguhato vā rajatamaṇiphalikamanosilāguhato vā nikkhamatīti vuttaṃ hoti.
「Āsaya(出處、居處)」指的是牠從所住之處走出來,可能是金質(suvaṇṇa)、銀質(rajata)、寶石(maṇi)、玻璃(phalika)或赤磚(manosilā)構成的洞穴(guha)。
Nikkhamamāno panesa catūhi kāraṇehi nikkhamati – andhakārapīḷito vā ālokatthāya, uccārapassāvapīḷito vā tesaṃ vissajjanatthāya, jighacchāpīḷito vā gocaratthāya, sambhavapīḷito vā assaddhammapaṭisevanatthāya.
當牠出洞(nikkhamamāno)時,原因有四種:
1. 被黑暗所逼(andhakārapīḷito)而欲求光明(ālokatthāya);
2. 被便意所迫(uccārapassāvapīḷito)而欲排泄(vissajjanatthāya);
3. 被飢餓驅使(jighacchāpīḷito)而欲覓食(gocaratthāya);
4. 被情慾所動(sambhavapīḷito)而欲行邪行(assaddhammapaṭisevanatthāya)。
Idha pana gocaratthāya nikkhamanto adhippeto.
然而在此處,所指的是為了覓食(gocaratthāya)而出來的獅子。
---
一、動作描寫:Vijambhati(伸展、打呵欠)
Vijambhatīti suvaṇṇatale vā rajatamaṇiphalikamanosilātalānaṃ vā aññatarasmiṃ
「Vijambhati(牠伸展身體)」是指:牠在金地(suvaṇṇatala)或銀、寶石(maṇi)、玻璃(phalika)、赤銅土(manosilā)等地面之中某一處。
vijambhati:牠伸展身體、打呵欠。
suvaṇṇa-tala:金地。
rajata-maṇi-phalika-manosilā-tala:銀、寶石、玻璃、赤土構成的地面。
aññatarasmiṃ:其中某一。
dve pacchimapāde samaṃ patiṭṭhāpetvā, purimapāde purato pasāretvā
將兩後腳(pacchima-pāda)平穩地踏地(samaṃ patiṭṭhāpetvā),並將前腳(purima-pāda)向前伸展(purato pasāretvā),
pacchimapāda:後腳。
samaṃ patiṭṭhāpetvā:平穩地立足。
purimapāda:前腳。
pasāretvā:伸展。
sarīrassa pacchābhāgaṃ ākaḍḍhitvā purimabhāgaṃ abhiharitvā
將身體的後半部(pacchābhāga)向後拉(ākaḍḍhitvā),又將前半部(purimabhāga)向前移(abhiharitvā),
piṭṭhiṃ nāmetvā gīvaṃ ukkhipitvā
再彎曲背部(piṭṭhiṃ nāmetvā),抬起頸部(gīvaṃ ukkhipitvā),
asanisaddaṃ karonto viya nāsapuṭāni pothetvā sarīralaggaṃ rajaṃ vidhunanto vijambhati.
像打雷一樣發出聲音(asanisaddaṃ karonto viya),震動鼻孔(nāsapuṭāni pothetvā),抖落附著於身體的塵垢(sarīralaggaṃ rajaṃ vidhunanto),牠這樣伸展(vijambhati)。
asanisadda:雷聲。
nāsapuṭa:鼻孔。
pothetvā:震動、搖動。
rajaṃ vidhunanto:抖落塵埃。
Vijambhanabhūmiyañca pana taruṇavacchako viya aparāparaṃ javati,
在伸展完成的地面上(vijambhana-bhūmiyaṃ),牠像小牛(taruṇa-vacchaka)一樣來回奔跑(aparāparaṃ javati),
javato panassa sarīraṃ andhakāre paribbhamantaṃ alātaṃ viya khāyati.
牠奔跑時的身體(sarīraṃ)在黑暗中看起來就像轉動的火輪(alātaṃ)一樣旋轉(paribbhamantaṃ)。
alāta:火輪(棍端燃火旋轉形成的光圈)。
paribbhamantaṃ:旋轉著。
khāyati:顯現為、看起來像。
二、慈悲舉動:Anuviloketi(回顧)
Anuviloketīti kasmā anuviloketi? Parānuddayatāya.
「Anuviloketi(回顧、回望)」是什麼意思?為什麼牠要回望?因為出於對他眾的憐憫(parā-anuddayatāya)。
anuviloketi:回顧、轉頭觀看。
parā-anuddayā:對他人之慈憫心。
Tasmiṃ kira sīhanādaṃ nadante, papātāvāṭādīsu visamaṭṭhānesu carantā hatthigokaṇṇamahiṃsādayo pāṇā papātepi āvāṭepi patanti,
據說當牠發出獅子吼(sīhanādaṃ nadante)時,正在山崖陷阱等險地(papāta-āvāṭa-visamaṭṭhāna)行走的象、野牛、水牛等動物(hatthi-gokaṇṇa-mahiṃsādayo pāṇā),會因驚嚇而墜入崖谷(papātepi āvāṭepi patanti)。
tesaṃ anuddayāya anuviloketi.
牠因為憐憫這些生物(tesaṃ anuddayāya)而回顧(anuviloketi)。
Kiṃ panassa luddassa paramāṃsakhādino anuddayā nāma atthīti?
那麼,對一個殘忍、以極品肉為食的獅子(luddassa paramāṃsakhādino)來說,難道還會有憐憫心(anuddayā)嗎?
Āma atthi.
是的,有。
Tathā hi ‘‘kiṃ me bahūhi ghātitehī’’ti attano gocaratthāyāpi khuddake pāṇe na gaṇhāti.
因為牠這麼想:「我何必殺這麼多?」(kiṃ me bahūhi ghātitehi?),即便是為了自己的食物(attano gocaratthāya),也不會捕捉微小的生命(khuddake pāṇe)。
khuddaka-pāṇa:小生命、微生物。
na gaṇhāti:不抓取。
Evaṃ anuddayaṃ karoti,
這樣的行為就是出於慈憫(anuddaya)。
vuttampi cetaṃ – ‘‘māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesin’’ti (a. ni. 10.21).
正如經中所說(《增支部》10集21經):「願我不致使那些處於不利境地的小眾生遭受毀滅」(māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesi)。
visamagate:處於險境。
saṅghātaṃ āpādesi:導致毀滅、壓毀。
---
Sīhanādaṃ nadatīti tikkhattuṃ tāva abhītanādaṃ nadati.
「發出獅子吼」是指牠至少吼叫三次那種無畏的吼聲。
Sīhanādaṃ:獅子吼
nadati:吼叫、發聲
tikkhattuṃ:三次
abhītanādaṃ:無畏之聲,指無恐怖、威猛之音
Evañca panassa vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā nadantassa saddo samantā tiyojanapadesaṃ ekaninnādaṃ karoti,
而當牠站在牠伸展之地(即覺醒活動之處)吼叫時,聲音會形成一片持續的迴響,傳遍方圓三由旬的範圍。
vijambhanabhūmiyaṃ:伸展(覺醒)之地
ṭhatvā:站立
saddo:聲音
tiyojanapadesaṃ:三由旬範圍(一由旬約7公里,視古印度計算方式)
ekaninnādaṃ:一聲連續迴響之聲
tamassa ninnādaṃ sutvā tiyojanabbhantaragatā dvipadacatuppadagaṇā yathāṭhāne ṭhātuṃ na sakkonti.
聽到牠這聲回響的,方圓三由旬內的二足(如人)與四足眾生們都無法站立於原位(即驚恐奔逃)。
ninnādaṃ:回響聲
tiyojanabbhantaragatā:在三由旬之內的
dvipadacatuppadagaṇā:二足與四足的群體
yathāṭhāne ṭhātuṃ:原地站立
na sakkonti:無法
Gocarāya pakkamatīti āhāratthāya gacchati.
「前往覓食」,是指牠為了覓食而前行。
Gocarāya:為了食物、牧地
pakkamati:前往、出發
āhāratthāya:為了食物之目的
gacchati:去、行走
Kathaṃ? So hi vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇato vā vāmato vā uppatanto usabhamattaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti,
如何前行呢?牠站在伸展地後,或從右、或從左騰起跳躍,可跨越一個「公牛的身長」距離。
dakkhiṇato vā vāmato vā:或從右或從左
uppatanto:跳起
usabhamattaṃ ṭhānaṃ:如公牛長度的距離
gaṇhāti:取得、達到
uddhaṃ uppatanto cattāripi aṭṭhapi usabhaṭṭhānāni uppatati,
若向上跳起,可躍升至四乃至八個公牛身長的高度。
uddhaṃ:向上
cattāripi aṭṭhapi:四個乃至八個
usabhaṭṭhānāni:公牛之長度的位置
uppatati:躍升
same ṭhāne ujukaṃ pakkhandanto soḷasausabhamattampi vīsatiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati,
若在平坦地面上直線奔跳,可跨越達十六乃至二十公牛長的距離。
same ṭhāne:在平地
ujukaṃ pakkhandanto:直線奔跳
soḷasausabhamattampi vīsatiusabhamattampi:十六或二十個公牛長度
ṭhānaṃ pakkhandati:跳越至此範圍
thalā vā pabbatā vā pakkhandanto saṭṭhiusabhamattampi asītiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati,
若從高原或山嶺奔跳,甚至可跨越六十乃至八十個公牛身長的距離。
thalā vā pabbatā vā:平原或山嶺
saṭṭhiusabhamattampi asītiusabhamattampi:六十乃至八十公牛長
pakkhandati:跳越
antarāmagge rukkhaṃ vā pabbataṃ vā disvā taṃ pariharanto vāmato vā dakkhiṇato vā uddhaṃ vā usabhamattaṃ apakkamati.
若途中遇見樹或山障,牠會避開它們,或向左、或向右、或向上跳躍一公牛身長來繞道前進。
antarāmagge:途中
pariharanto:繞道避開
apakkamati:離開、偏移
Tatiyaṃ pana sīhanādaṃ naditvā teneva saddhiṃ tiyojane ṭhāne paññāyati,
當牠第三次發出獅吼時,牠與那聲音可同時被感知於三由旬遠的地方。
tatiyaṃ:第三次
sīhanādaṃ naditvā:發出獅吼
teneva saddhiṃ:與此聲音同時
paññāyati:被感知、顯現
tiyojanaṃ gantvā nivattitvā ṭhito attanova nādassa anunādaṃ suṇāti.
當牠走到三由旬之外又回返站定時,仍能聽見自己先前吼聲的回響。
nivattitvā:轉身返回
ṭhito:站立
attanova nādassa:自己發出的吼聲
anunādaṃ:回聲
suṇāti:聽見
Evaṃ sīghena javena pakkamati.
如此牠迅速地前行。
sīghena javena:以迅捷的速度
pakkamati:前進
Yebhuyyenāti pāyena.
「多數情況下」是指大多、普遍之意。
Yebhuyyena:多數、普遍
pāyena:同義,表示大致上
Bhayaṃ santāsaṃ saṃveganti sabbaṃ cittutrāsasseva nāmaṃ.
「恐懼、驚惶、震動」等詞皆是心識受到驚嚇時的不同名稱。
Bhayaṃ:恐懼
Santāsaṃ:驚惶
Saṃvegaṃ:震動、強烈感觸
cittutrāsa:心的驚懼狀態
Sīhassa hi saddaṃ sutvā bahū bhāyanti, appakā na bhāyanti.
聽到獅子的吼聲時,許多人會感到害怕,只有極少數人不會驚懼。
Ke pana teti? Samasīho hatthājānīyo assājānīyo usabhājānīyo purisājānīyo khīṇāsavoti.
那麼,誰不會懼怕呢?如同等之獅、訓練過的大象、馬、公牛、人,以及已斷煩惱的阿羅漢。
Samasīho:與獅子同等者
hatthājānīyo:訓練過的大象
assājānīyo:訓練過的馬
usabhājānīyo:訓練過的公牛
purisājānīyo:訓練過的人
khīṇāsavo:煩惱已盡者(阿羅漢)
Kasmā panete na bhāyantīti?
為何他們不會害怕?
Samasīho tāva ‘‘jātigottakulasūrabhāvehi samānosmī’’ti na bhāyati,
首先,與獅同等的獅子因自認生族血統、種姓與英勇性皆與其相當,故不懼。
jātigotta-kula-sūra-bhāvehi:生種、種族、家族、英勇性
samāno asmi:我與之等同
hatthājānīyādayo attano sakkāyadiṭṭhibalavatāya na bhāyanti,
訓練過的大象等動物,因對自我身見(自我觀念)堅定而不懼。
sakkāyadiṭṭhibalavatāya:因身見強大、有自我中心想法
khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā na bhāyati.
至於阿羅漢則因已斷除對身見(我執)的執著,故不畏懼。
---
1. Bilāsayāti bile sayantā bilavāsino ahinakulagodhādayo.
「Bilāsayā」是指住在洞穴中的眾生,例如蛇(ahi)、鼬(nakula)、巨蜥(godhā)等棲居於洞穴者(bilavāsino),牠們住在洞裡(bile sayantā)。
2. Udakāsayāti udakavāsino macchakacchapādayo.
「Udakāsayā」是指住在水中的眾生(udakavāsino),如魚(maccha)、龜(kacchapa)等。
3. Vanāsayāti vanavāsino hatthiassagokaṇṇamigādayo.
「Vanāsayā」是指住在森林中的眾生(vanavāsino),如象(hatthi)、馬(assa)、野牛(gokaṇṇa)、鹿(miga)等。
4. Pavisantīti ‘‘idāni āgantvā gaṇhissatī’’ti maggaṃ oloketvā pavisanti.
所謂「pavisanti」(進入),意思是牠們觀察道路(maggaṃ oloketvā),想:「現在牠要來抓我了」(idāni āgantvā gaṇhissati),於是便進入洞中(或水中、林中)躲避。
5. Daḷhehīti thirehi.
「Daḷhehi」是指堅固的(thira)繩子。
6. Varattehīti cammarajjūhi.
「Varattehi」是指由皮革(camma)製成的繩索(rajjū),也就是皮帶。
7. Mahiddhikotiādīsu vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇapassādīhi usabhamattaṃ, ujuṃ vīsatiusabhamattādilaṅghanavasena mahiddhikatā, sesamigānaṃ adhipatibhāvena mahesakkhatā, samantā tiyojanaṭṭhāne saddaṃ sutvā palāyantānaṃ vasena mahānubhāvatā veditabbā.
關於「mahiddhiko(大威力者)」等語,要這樣理解:
獅子站在牠所活動的場所(vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā),從右邊走出(dakkhiṇapassādīhi),每步如公牛那般寬大(usabhamattaṃ),直線前進,行跨約二十牛身之距(ujuṃ vīsatiusabhamattādilaṅghanavasena),這是「大威力」(mahiddhikā)之義;
作為眾獸之主(sesamigānaṃ adhipatibhāvena)具大權勢者,是「尊貴」(mahesakkhatā)之義;
聲音可傳三由旬(tiyojanaṭṭhāne),聽到聲音的獸群紛紛逃離,這是「大威德」(mahānubhāvatā)之義。
8. Evameva khoti bhagavā tesu tesu suttantesu tathā tathā attānaṃ kathesi.
同樣地(evameva kho),世尊(bhagavā)在諸多經典中,以種種方式(tathā tathā)描述自己(attānaṃ kathesi)。
9. ‘‘Sīhoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (a. ni. 5.99; 10.21) imasmiṃ tāva sutte sīhasadisaṃ attānaṃ kathesi.
在這部經(如《增支部》5集99經、10集21經)中,佛說:「Sīho ti kho, bhikkhave…」,即「『獅子』是如來、阿羅漢、正等正覺者的名稱(adhivacanaṃ)」,這裡佛以獅子為譬喻來描述自己(sīhasadisaṃ attānaṃ kathesi)。
10. ‘‘Bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (ma. ni. 3.65) imasmiṃ vejjasadisaṃ,
在《中部》第3集第65經中,佛說:「『Bhisakko sallakattoti』──如來是良醫與手術者(即能拔除毒箭者)」,這裡佛以醫者為譬喻(veyyasadisaṃ)。
11. ‘‘brāhmaṇoti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 8.85) imasmiṃ brāhmaṇasadisaṃ,
在《增支部》第8集85經中說:「Brāhmaṇo ti kho…」,如來是「婆羅門」的名稱,這裡佛以婆羅門作譬喻(brāhmaṇasadisaṃ)。
12. ‘‘puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 3.84) imasmiṃ maggadesakapurisasadisaṃ,
在《相應部》第3集84經中說:「『通達道者』(maggakusalo)是如來的名稱」,這裡佛以導師、指出正道的人作譬喻(maggadesakapurisasadisaṃ)。
13. ‘‘rājāhamasmi, selā’’ti (su. ni. 559; ma. ni. 2.399) imasmiṃ rājasadisaṃ.
在《經集》559偈(或《中部》2集399經)中佛說:「Rājāhamasmi, selā(我是王,賽羅)」,這裡佛以國王作譬喻(rājasadisaṃ)。
14. Imasmiṃ pana sutte sīhasadisameva katvā attānaṃ kathento evamāha.
然而在這一部經中,佛特別以「獅子」作比喻來描述自己(sīhasadisameva katvā),並如此說(evamāha)。
---
1. Tatrāyaṃ sadisatā –
「在這裡(tatra),這是比喻的相似之處(ayaṃ sadisatā):」
👉 作為全段的引言,表明以下是佛陀歷程與獅子行為的對應關係。
2. sīhassa kañcanaguhādīsu vasanakālo viya hi tathāgatassa dīpaṅkarapādamūle katābhinīhārassa aparimitakālaṃ pāramiyo pūretvā pacchimabhave paṭisandhiggahaṇena ceva mātukucchito nikkhamanena ca dasasahassilokadhātuṃ kampetvā vuddhimanvāya dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavamānassa tīsu pāsādesu nivāsakālo daṭṭhabbo.
像是獅子住於金色洞窟等地的時期(sīhassa kañcanaguhādīsu vasanakālo),
對應如來在 Dīpaṅkara 佛足下發願(dīpaṅkarapādamūle katābhinīhāra)之後,
經過無量劫修習波羅蜜(aparimitakālaṃ pāramiyo pūretvā),
於最後有中受生(pacchimabhave paṭisandhiggahaṇa)並從母胎出生時,
震動十千世界(dasasahassilokadhātuṃ kampetvā),
隨後成長歷程中,所享受如天界般的殊勝成就(dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ),
可視為佛陀住於三座宮殿中的時期(tīsu pāsādesu nivāsakālo)。
kañcanaguhā:金色洞窟,比喻清淨殊勝的修行基礎
katābhinīhāra:已發殊勝大願
pāramiyo pūretvā:圓滿諸波羅蜜
dasasahassilokadhātuṃ kampetvā:震動十千世界,表法界因緣感應
3. Sīhassa kañcanaguhādito nikkhantakālo viya tathāgatassa ekūnatiṃsasaṃvacchare vivaṭena dvārena kaṇḍakaṃ āruyha channasahāyassa nikkhamitvā tīṇi rajjāni atikkamitvā anomānadītīre brahmunā dinnāni kāsāyāni paridahitvā pabbajitassa sattame divase rājagahaṃ gantvā…
猶如獅子從金洞中走出之時(sīhassa…nikkhantakālo),
佛陀於二十九歲(ekūnatiṃsasaṃvacchare),
從開啟的門(vivaṭena dvārena)騎馬越過三個王國(tīṇi rajjāni atikkamitvā),
與侍者 Channa 一同離宮(channasahāyassa nikkhamitvā),
在 Anomā 河邊接受 梵天 所贈的袈裟後出家(brahmunā dinnāni kāsāyāni paridahitvā pabbajitassa),
於第七日抵達王舍城(sattame divase rājagahaṃ gantvā)…
nikkhantakālo:出離的時刻
kaṇḍakaṃ āruyha:騎馬出城
paridahitvā pabbajitassa:披袈裟而出家
4. …tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavagiripabbhāre katabhattakiccassa sammāsambodhiṃ patvā paṭhamameva magadharaṭṭhaṃ āgamanatthāya yāva rañño paṭiññādānakālo.
…在當地托缽(piṇḍāya caritvā),於 Paṇḍavagiri 山完成食事(katabhattakiccassa)後,
證得正等正覺(sammāsambodhiṃ patvā),
並決定首先前往 Magadha 國(paṭhamameva magadharaṭṭhaṃ āgamanatthāya),
直到國王給予允諾(yāva rañño paṭiññādānakālo)為止。
5. Sīhassa vijambhanakālo viya tathāgatassa dinnapaṭiññassa āḷārakālāmaupasaṅkamanaṃ ādiṃ katvā yāva sujātāya dinnapāyāsassa ekūnapaṇṇāsāya piṇḍehi paribhuttakālo veditabbo.
如同獅子張口舒身準備出獵之時(vijambhanakālo),
佛陀接受國王允諾後(dinnapaṭiññassa),
前往禪師 Āḷāra Kālāma 處修學等(āḷārakālāmaupasaṅkamanaṃ ādiṃ katvā),
直到接受 Sujātā 所供的乳糜(sujātāya dinnapāyāsassa),
期間共食用四十九口食物(ekūnapaṇṇāsāya piṇḍehi paribhuttakālo)的這一階段,
應視為準備證道的歷程。
6. Sīhassa sarīravidhunanaṃ viya sāyanhasamaye sottiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi thomiyamānassa gandhādīhi pūjiyamānassa…
如獅子搖身準備出動(sarīravidhunanaṃ),
佛陀於黃昏時分(sāyanhasamaye),接受牧童所供的八把草(sottiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo),
並受到十千世界的天神禮讚與香花供養(dasasahassacakkavāḷadevatāhi thomiyamānassa gandhādīhi pūjiyamānassa),
7. …tikkhattuṃ bodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ āruyha cuddasahatthubbedhe ṭhāne tiṇasantharaṃ attharitvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya nisinnassa…
繞菩提樹三圈(tikkhattuṃ bodhiṃ padakkhiṇaṃ katvā)後,
登上菩提道場(bodhimaṇḍaṃ āruyha),
在十四肘高的覺悟之地(cuddasahatthubbedhe ṭhāne)鋪設草席(tiṇasantharaṃ attharitvā),
發起四正勤之精進(caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya)端坐不動。
8. …taṃkhaṇaññeva mārabalaṃ vidhametvā tīsu yāmesu tisso vijjā visodhetvā anulomappaṭilomaṃ paṭiccasamuppādamahāsamuddaṃ yamakañāṇamanthanena manthentassa sabbaññutaññāṇe paṭividdhe tadanubhāvena dasasahassilokadhātukampanaṃ veditabbaṃ.
就在那一刻(taṃkhaṇaññeva),破除魔軍(mārabalaṃ vidhametvā),
於三更時中(tīsu yāmesu)淨修三明(tisso vijjā visodhetvā),
以「順觀與逆觀」(anulomappaṭilomaṃ)徹照緣起大海(paṭiccasamuppādamahāsamuddaṃ),
以雙重智慧之 churn(yamakañāṇamanthanena manthentassa)探入一切智(sabbaññutaññāṇe paṭividdhe),
因其覺證之威德,震動十千世界(tadanubhāvena dasasahassilokadhātukampanaṃ)可知。
---
1.Sīhassa catudisāvilokanaṃ viya paṭividdhasabbaññutaññāṇassa
猶如獅子觀察四方般,洞徹一切智智(的佛陀)
Sīhassa:「獅子的」(sīha)
catudisāvilokanaṃ:「向四方觀察」(catu-disā + vilokana)
viya:「如同、猶如」
paṭividdha-sabbaññuta-ñāṇassa:「已洞察的一切智智之(佛陀)」
paṭividdha:「已洞察的、已通達的」
sabbaññuta:「一切智」
ñāṇa:「智」
2.sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe viharitvā paribhuttamadhupiṇḍikāhārassa
在菩提座停留七個七日,食用已消化的蜜團食後,
sattasattāhaṃ:「七個七日」(即四十九日)
bodhimaṇḍe:「在菩提座」(菩提道場)
viharitvā:「住過、居住過之後」
paribhutta-madhupiṇḍikā-āhārassa:「食用已消化的蜜團(為食)之後」
3.ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno dhammadesanāyācanaṃ paṭiggahetvā
在阿耆巴羅尼拘羅樹下接受大梵天的請法後,
Ajapāla-nigrodha-mūle:「阿耆巴羅尼拘羅樹下」
mahābrahmuno:「大梵天的」
dhammadesanā-yācanaṃ:「請求說法」
paṭiggahetvā:「接受之後」
4.tattha viharantassa ekādasame divase ‘‘sve āsāḷhipuṇṇamā bhavissatī’’ti paccūsasamaye
於當處居住之第十一日,在黎明時分思惟:「明日為阿沙荼月圓」
tattha viharantassa:「在那裡居住的(佛)」
ekādasame divase:「第十一日」
sve āsāḷhi-puṇṇamā bhavissatī:「明日為阿沙荼月圓(即印度夏季的月圓日)」
paccūsasamaye:「黎明時分」
5.‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti āḷārudakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā
思惟:「我應當首先向誰說法呢?」得知阿羅羅與鬱陀迦已經過世後,
kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya:「我首先應該向誰說法呢?」
āḷārudakānaṃ:「阿羅羅與鬱陀迦的」(兩位老師)
kālakatabhāvaṃ ñatvā:「已知其死亡(已入滅)」
6.dhammadesanatthāya pañcavaggiyānaṃ olokanaṃ daṭṭhabbaṃ.
(因此)應當觀察五比丘以為說法對象。
dhammadesanatthāya:「為了說法」
pañcavaggiyānaṃ:「五比丘的」
olokanaṃ:「觀察」
daṭṭhabbaṃ:「應當視為(應做)」
7.Sīhassa gocaratthāya tiyojanaṃ gamanakālo viya attano pattacīvaraṃ ādāya
猶如獅子為覓食行走三由旬,佛陀取起袈裟與缽,
Sīhassa gocaratthāya tiyojanaṃ gamanakālo:「獅子為覓食行走三由旬的時間」
attano pattacīvaraṃ ādāya:「自己取起缽與袈裟」
8.‘‘pañcavaggiyānaṃ dhammacakkaṃ pavattessāmī’’ti pacchābhatte ajapālanigrodhato vuṭṭhitassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gamanakālo.
於午後離開阿耆巴羅尼拘羅樹,啟程行走十八由旬,心中思惟:「我將為五比丘轉法輪」
pacchābhatte:「午後」
vuṭṭhitassa:「離開(該處)之後」
aṭṭhārasayojana-maggaṃ:「十八由旬的路程」
gamana-kālo:「前往的時間」
‘‘pañcavaggiyānaṃ dhammacakkaṃ pavattessāmī’’:「我將為五比丘轉法輪」
9.Sīhassa sīhanādakālo viya tathāgatassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā
猶如獅子發出獅子吼之時,佛陀走完十八由旬之路,
sīhanādakālo:「獅子吼的時刻」
gantvā:「已行走完」
Tathāgatassa:「如來的」
10.pañcavaggiye saññāpetvā acalapallaṅke nisinnassa dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitena devagaṇena parivutassa
使五比丘信受,安坐於不動之金剛座,被聚集的千重世界諸天環繞時,
pañcavaggiye saññāpetvā:「使五比丘信受」
acalapallaṅke nisinnassa:「安坐於不動的禪坐座(金剛座)」
dasahi cakkavāḷasahassehi:「千個三千大千世界(十個千世界)」
devagaṇena parivutassa:「被眾多天眾所圍繞」
11.‘‘dveme, bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā’’tiādinā nayena dhammacakkappavattanakālo veditabbo.
以「比丘們,有兩邊出家人不應修習」等語開始,應當知是轉法輪的時刻。
dveme, bhikkhave, antā...:「比丘們,有兩邊……」
dhammacakkappavattanakālo:「轉法輪的時刻」
veditabbo:「應當知道(為)」
12.Imasmiṃ ca pana pade desiyamāne tathāgatasīhassa dhammaghoso heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ gahetvā dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi.
當佛陀如獅子吼般說出這句法語時,其法音從下至無間地獄、上至色究竟天,遍覆十千世界。
tathāgata-sīhassa dhammaghoso:「如來獅子吼般的法音」
heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ:「下至阿鼻地獄、上至色究竟天」
dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi:「覆蓋了十千世界」
13.Sīhassa saddena khuddakapāṇānaṃ santāsāpajjanakālo viya
如同獅子吼聲令小動物驚懼,
khuddakapāṇānaṃ:「小生命」
santāsāpajjanakālo:「恐懼發生之時」
14.tathāgatassa tīṇi lakkhaṇāni dīpetvā cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi vibhajitvā dhammaṃ kathentassa
佛陀顯示三相,分析四聖諦以十六行相與六萬義門,說法之時,
tīṇi lakkhaṇāni:「三相」(無常、苦、無我)
cattāri saccāni:「四聖諦」
soḷasahākārehi:「以十六行相」
saṭṭhiyā ca nayasahassehi:「以六萬義門」
15.dīghāyukānaṃ devānaṃ ñāṇasantāsassa uppattikālo veditabbo.
應知此時為長壽諸天生起智慧與震動之時。
dīghāyukānaṃ devānaṃ:「長壽諸天(梵天、色界天等)」
ñāṇa-santāsassa:「智慧的震撼/感動」
uppatti-kālo:「生起的時刻」
veditabbo:「應當知道(為)」
1. Aparo nayo
另一種解說方式是:
Aparo:另一個、別的
nayo:方式、解說、詮釋法
2. sīho viya sabbaññutaṃ patto tathāgato
如同獅子般,已證得一切智的如來,
sīho viya:如獅子般
sabbaññutaṃ:一切智
patto:已證得、到達
tathāgato:如來
3. āsayabhūtāya kanakaguhāya nikkhamanaṃ viya
猶如從金洞(內心深處)出來,
āsayabhūtāya:「為內心所住」→指潛藏於心中
kanaka-guhāya:「金洞」→指莊嚴的內在境界或智慧的深處
nikkhamanaṃ:出離、出現
viya:如、譬如
此句譬喻佛陀從證得一切智之內心深境「出現」世間,準備弘法。
4. gandhakuṭito nikkhamanakālo
是從香室中出來的時刻,
gandhakuṭi:香室,指佛陀所住清淨之處
nikkhamanakālo:出來的時刻
正式出世說法前的準備,如出香室示現。
5. vijambhanaṃ viya dhammasabhaṃ upasaṅkamanakālo
如伸展身體般,是前往法會的時刻,
vijambhanaṃ:伸展、舒展(獅子起身伸腰)
dhammasabhaṃ:法堂、說法會場
upasaṅkamana:接近、前往
kālo:時機
象徵佛陀從禪定或內觀境中起來,接近有緣眾生。
6. disāvilokanaṃ viya parisāvilokanaṃ
如獅子觀察四方,佛陀觀察大眾。
disā:方向
vilokanaṃ:觀看
parisā:集會大眾
parisāvilokanaṃ:觀察大眾根機
7. sīhanādanadanaṃ viya dhammadesanākālo
如獅子吼叫,為佛陀說法的時刻,
sīhanāda:獅吼
nadanaṃ:發聲、鳴叫
dhammadesanā:說法
kālo:時機
8. gocarāya pakkamanaṃ viya paravādanimmaddanatthāya gamanaṃ.
如獅子出行覓食,佛陀出行為破諸邪見而行。
gocarāya:為了尋食(活動領域)
pakkamanaṃ:出行
paravāda:外道、邪說
nimmaddana:摧毀、擊破
atthaṃ:為了
gamanaṃ:行走
1. Aparo nayo – sīho viya tathāgato
另一種方式是:如獅子般的如來,
2. himavantanissitāya kañcanaguhāya nikkhamanaṃ viya
猶如從喜馬拉雅山的金洞中走出,
Himavanta:喜馬拉雅山
nissitāya:依止的、所住的
kañcana-guhāya:金洞(象徵解脫境)
nikkhamanaṃ:出現
3. ārammaṇavasena nibbānanissitāya phalasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ
指佛陀從依止涅槃境界的果定中出定,依於對象(有情)發起活動。
ārammaṇavasena:依緣對象(如有情之苦)
nibbāna-nissitāya:依止涅槃的
phala-samāpattiyā:果定(三果、四果之定境)
vuṭṭhānaṃ:出定
4. vijambhanaṃ viya paccavekkhaṇañāṇaṃ
如伸展般,為佛陀的觀察智(反觀智)
paccavekkhaṇa-ñāṇaṃ:觀察智,檢視自己或眾生的根機
5. disāvilokanaṃ viya veneyyasattavilokanaṃ
如觀四方,為觀察可度眾生(根器)。
veneyya-satta:可教化者
vilokanaṃ:觀察
6. sīhanādo viya sampattaparisāya dhammadesanā
如獅吼為佛陀對已聚集眾生的說法
sampatta-parisāya:已到會眾
dhammadesanā:說法
7. gocarāya pakkamanaṃ viya asampattānaṃ veneyyasattānaṃ santikūpasaṅkamanaṃ veditabbaṃ.
如覓食般行走,是指為未到的可度眾生而接近他們。
asampattānaṃ:尚未到會
veneyya-sattānaṃ:可教化的眾生
santika-upasaṅkamanaṃ:接近他們、前往其處
veditabbaṃ:應當理解為
Yadāti yasmiṃ kāle.
當某個時候發生的時候(即指成佛的時機)。
Yadā:當……的時候
yasmiṃ kāle:在那個時刻
這是時間從句,用來引出接下來描述佛陀「成佛」的過程與時點。
Tathāgatoti heṭṭhā vuttehi aṭṭhahi kāraṇehi tathāgato.
所說「如來」者,是由前面所述八種理由而稱為如來。
Tathāgato:「如來」,佛陀的十號之一
heṭṭhā vuttehi:前面所說的
aṭṭhahi kāraṇehi:八種原因、理由
這裡指的是註疏前面列出的「八種如來義」:如實而來、如實而去、不虛而說法等(依不同論師稍有異說)。
Loketi sattaloke.
所謂「世間」者,是指有情世間。
Loke:於世間
sattaloke:有情世間(包含天、人、地獄等)
Uppajjatīti abhinīhārato paṭṭhāya yāva bodhipallaṅkā vā arahattamaggañāṇā vā uppajjati nāma, arahattaphale pana patte uppanno nāma.
所說「出生」者,是指從發願(為成佛)開始,乃至菩提樹下正覺坐時或得阿羅漢道智時,此皆稱為「出生」;當證得阿羅漢果時,則稱為「已生起」。
uppajjati:出生、出現、生起
abhinīhārato:從發起大願(菩薩發心)
paṭṭhāya:開始
yāva:直到
bodhipallaṅka:菩提樹下正覺之處(成佛時的金剛座)
arahatta-magga-ñāṇa:阿羅漢道智(或指四果道智之一)
uppajjati nāma:稱為「生起」
arahatta-phale pana patte:當證得阿羅漢果時
uppanno nāma:稱為「已出生」或「已現起」
Arahaṃ sammāsambuddhotiādīni visuddhimagge (visuddhi. 1.124 ādayo) buddhānussatiniddese vitthāritāni.
至於「阿羅漢、正等正覺者」等稱號,已於《清淨道論》第1章124節起,於佛隨念部分中廣詳開示。
Arahaṃ sammāsambuddho:阿羅漢、正等覺者,佛陀的常見稱號
visuddhimagge:《清淨道論》
buddhānussatiniddese:佛隨念(念佛)章節的解釋中
vitthāritāni:已被詳細解釋
Iti sakkāyoti ayaṃ sakkāyo, ettako sakkāyo, na ito bhiyyo sakkāyo atthīti.
所說「即此身見」者,即是此五蘊取蘊之我見,也僅止於此,不存在超越這些的『我』。
Iti sakkāyo:「這就是身見」,即是指「蘊我」見(取五蘊為我)
ayaṃ sakkāyo:這個即是「身見」
ettako sakkāyo:只有這樣多的「身見」而已(指五取蘊)
na ito bhiyyo sakkāyo atthi:除此之外,沒有更多的「身見」了
此句強調「我見」(sakkāya-diṭṭhi)止於對五取蘊的執取,不存在額外實體的「自我」。
Ettāvatā sabhāvato sarasato pariyantato paricchedato parivaṭumato sabbepi pañcupādānakkhandhā dassitā honti.
在此範圍內,從自性、內涵、本界、界限與變化等角度,五取蘊全體都被揭示清楚了。
ettāvatā:在此程度上
sabhāvato:從自性上
sarasato:從本質(功能)上
pariyantato:從邊際、界線上
paricchedato:從界定方式上
parivaṭumato:從變異性上
sabbepi pañcupādānakkhandhā:全部五取蘊
dassitā honti:都被展示出來
此句總結「五取蘊」的全面性分析:本質(性質)、功能(作用)、範圍(限度)、變動(無常)等皆已呈現,對應於《清淨道論》中「觀苦」的方式。
Iti sakkāyasamudayoti ayaṃ sakkāyassa samudayo nāma.
所謂「即此為身見之集起」,是指這就是身見的起因。
sakkāya-samudayo:身見的集起、形成
ayaṃ … nāma:這就是……
Ettāvatā ‘‘āhārasamudayā rūpasamudayo’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti.
在這裡,也連帶展現了「因食而有色身生起」等種種緣起之理。
āhārasamudayā rūpasamudayo:因為食的緣故,色身得以生起
tiādi:等等(包括受、想、行、識)
sabbaṃ dassitaṃ hoti:一切都被揭示了
此句為典型的「依緣生」說明,為「集諦」提供進一步依緣生起的觀法(如《阿毘達摩》中四緣、二十四緣之解說基礎)。
Iti sakkāyassa atthaṅgamoti ayaṃ sakkāyassa atthaṅgamo.
所謂「即此為身見之滅」,是指這就是身見的止息。
atthaṅgamo:滅盡、息止、止息
sakkāyassa:身見的
Imināpi ‘‘āhāranirodhā rūpanirodho’’tiādi sabbaṃ dassitaṃ hoti.
透過此,也同時顯示了如「因飲食止息而色身止息」等一切緣滅之理。
āhāra-nirodhā rūpa-nirodho:由食滅故,色身亦滅
tiādi:等等
sabbaṃ dassitaṃ hoti:一切皆已示現
與前段的「因緣生」相對,這裡是「因緣滅」的觀法。屬於觀集諦→斷集因→苦滅的說明邏輯。
1. Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇena vaṇṇavanto.
"有色者"是指具備身體的外貌特徵,或指色相完整的人。
Vaṇṇavanto:有色的、有外貌的
sarīravaṇṇena:指的是身體的色彩、外貌
這句話的意思是指,這些有色者是指那些具有具體身體外觀的人,特別是佛陀或修行者,外在的光輝或色相。
2. Dhammadesanaṃ sutvāti pañcasu khandhesu paṇṇāsalakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā.
「聽聞法說」是指,聽到如來以五蘊為基礎、具五十特徵的法教。
Dhammadesanaṃ:法說、教誡
sutvā:聽聞
pañcasu khandhesu:在五蘊中
paṇṇāsalakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ:具五十種特徵的圓滿
tathāgatassa:如來的
此句說明聽聞佛法的過程,強調法的內容圍繞五蘊與五十種特徵,這是理解佛法教義的重要基礎。
3. Yebhuyyenāti idha ke ṭhapeti? Ariyasāvake deve.
「通常是指」這裡說的是哪些存在?是指有情的天人或聖者。
Yebhuyyenāti:通常
ariyasāvake:聖者(或指聖人)
deve:天人
此段提及的是對聖者及天人對佛法的反應,強調這些存在擁有較高的修行與智慧。
4. Tesaṃ hi khīṇāsavattā cittutrāsabhayampi na uppajjati, saṃviggassa yoniso padhānena pattabbaṃ pattatāya ñāṇasaṃvegopi.
對於已斷除煩惱者,他們不會再感到心生恐懼,且能夠心安理得,對修行亦具足智慧與精進。
khīṇāsavattā:已斷煩惱的
cittutrāsabhayampi:心中的恐懼或不安
na uppajjati:不再生起
saṃviggassa:心安理得
yoniso padhānena:通過正思惟的努力
pattabbaṃ:能夠達成
ñāṇasaṃvegopi:具智慧的精進
描述了已經斷除煩惱的聖者,他們已不再受內心恐懼所困,並且能夠精進修行。
5. Itarāsaṃ pana devatānaṃ ‘‘tāso heso, bhikkhave, anicca’’nti manasikarontānaṃ cittutrāsabhayampi, balavavipassanākāle ñāṇabhayampi uppajjati.
然而,對於其他的天人來說,他們在意識到“諸法無常”時,仍然會生起恐懼與對智慧的恐懼。
itarāsaṃ:其他的(指其他天人)
devatānaṃ:天人
anicca:無常
manasikarontānaṃ:思維著、注意到
cittutrāsabhayampi:心生恐懼
balavavipassanākāle:在強烈的智慧觀察(觀無常)時
ñāṇabhayampi:智慧的恐懼
此處強調天人於觀察無常之際,常因為對無常的認識而生起恐懼,這在深度修行過程中尤為明顯。
6. Bhoti dhammālapanamattametaṃ.
這只是佛陀所說的法教。
Bhoti:這是
dhammālapanamattametaṃ:佛法的講述
這是強調「聽聞佛法」的作用,指示這只是佛陀的言教,未必能達到實踐中的成就。
7. Sakkāyapariyāpannāti pañcakkhandhapariyāpannā.
「身見所覆」是指五蘊被「我」所執著所覆蓋。
Sakkāyapariyāpannāti:被身見所覆蓋
pañcakkhandhapariyāpannā:被五蘊所覆蓋
這裡說明「身見」即是對五蘊的執著,表示眾生因執著五蘊為我,導致無明與痛苦的生起。
8. Iti tesaṃ sammāsambuddhe vaṭṭadosaṃ dassetvā tilakkhaṇāhataṃ katvā dhammaṃ desente ñāṇabhayaṃ nāma okkamati.
因此,當如來指出輪迴的過錯與苦,並且以三印來引導時,智慧的恐懼便生起。
sammāsambuddhe:如來
vaṭṭadosaṃ:輪迴的過錯
tilakkhaṇāhataṃ:三印(無常、無我、苦)
dhammaṃ desente:講解佛法
ñāṇabhayaṃ:智慧的恐懼
這段解釋佛陀如何以「三印」來引導信徒破除輪迴之苦,並引發對智慧的深刻恐懼。
9. Abhiññāyāti jānitvā.
「已知」是指已經了解或認識。
Abhiññāyāti:已知
jānitvā:知道
此句說明知識或智慧的獲得,強調佛陀的智慧來自徹底的了解。
10. Dhammacakkanti paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi.
「法輪」是指,既包括了修行的覺知,也包括了講解法的智慧。
Dhammacakkanti:法輪
paṭivedhañāṇampi:通達的智慧
desanāñāṇampi:法教的智慧
這段強調「法輪」作為佛法的象徵,包含了修行的覺知與佛法的講解。
11. Paṭivedhañāṇaṃ nāma yena ñāṇena bodhipallaṅke nisinno cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhi.
「通達智慧」是指,透過佛陀的智慧,坐在菩提座上,圓滿了四聖諦的理解。
paṭivedhañāṇaṃ:通達智慧
bodhipallaṅke nisinno:坐於菩提樹下
cattāri saccāni:四聖諦
soḷasahākārehi:十六種條件
saṭṭhiyā ca nayasahassehi:六十種方法,及一千種技巧
這裡描述了佛陀如何圓滿理解四聖諦及其理論,達到覺悟的境界。
12. Desanāñāṇaṃ nāma yena ñāṇena tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ dhammacakkaṃ pavattesi.
「法教智慧」是指,通過佛陀的智慧,佛法的「法輪」得以三轉十二相的運行。
desanāñāṇaṃ:法教智慧
tiparivaṭṭaṃ:三轉
dvādasākāraṃ:十二相
dhammacakkaṃ pavattesi:法輪轉動
描述佛陀如何將佛法的核心思想轉化為三轉法輪的過程,對應四聖諦及其深化。
13. Ubhayampetaṃ dasabalassa ure jātañāṇameva.
這兩者(即通達智慧與法教智慧)都源自於十力佛陀的智慧。
ubhayaṃ:兩者
dasabalassa:十力的
ure jātañāṇameva:智慧的誕生
提示所有智慧的來源,皆來自於佛陀具備的十力。
14. Tesu dhammadesanāñāṇaṃ gahetabbaṃ.
因此,要理解的是佛法講解的智慧。
dhammadesanāñāṇaṃ:佛法講解的智慧
gahetabbaṃ:需要理解
強調理解佛法講解的重要性。
15. Taṃ panesa yāva aṭṭhārasabrahmakoṭīhi saddhiṃ aññākoṇḍaññattherassa sotāpattiphalaṃ na uppajjati, tāva pavatteti nāma.
這些智慧是如此,直到與十八梵天界相遇時,這些智慧才會使得聖果結果得以展現。
aṭṭhārasabrahmakoṭīhi:與十八梵天相合
aññākoṇḍaññattherassa:其他聖者的智慧
sotāpattiphalaṃ:初果的果位
na uppajjati:不會立即現起
該段強調智慧的層次與實踐之間的深度關聯,並指出達到某個層次的智慧後,才會顯現果報。
16. Tasmiṃ uppanne pavattitaṃ nāma hotīti veditabbaṃ.
當該智慧出現時,便會有實踐的結果。
uppanne:出現
pavattitaṃ:已發展、已開始
nāma hotīti:稱為、被認為
這段說明智慧產生後會促使實踐結果的出現。
17. Appaṭipuggaloti sadisapuggalarahito.
「無等者」是指不具有與他人相似的人。
Appaṭipuggaloti:無等的、無匹敵的
sadisapuggalarahito:無與其相似的人
這是對修行者的描述,強調其無可比擬,屬於獨特、無等的存在。
18. Yasassinoti parivārasampannā.
「有大德者」是指擁有福報與隨行人群的存在。
Yasassino:有大德的
parivārasampannā:有隨行群體的
這強調具有福德與良好環境支持的修行者,將其視為重要的指標。
標籤
- 00雜阿含總圖 (49)
- 01法句經總圖 (7)
- 02俱舍論總圖 (9)
- 03禪經總圖 (6)
- 04心理學 (12)
- 上課概論 (58)
- 大毘婆沙論 (2)
- 大乘經 (34)
- 大乘論 (29)
- 大般若經 (29)
- 大般涅槃經 (1)
- 大寶積經 (16)
- 中阿含 (37)
- 古德 (2)
- 正法念處經 (72)
- 阿毘達磨 (21)
- 現觀莊嚴論 (40)
- 無說而說 (12)
- 集論 (46)
- 楞伽經 (6)
- 瑜珈論 (9)
- 解深密經 (3)
- 對比 (1)
- 維摩詰所說經 (20)
- 增支部 (81)
- 雜阿含 (207)
- 雜阿含圖 (67)
- akṣayamatinirdeśasūtra (34)
- dia (2)
- ubuntu (2)