2025年5月16日 星期五

AN.4.42.問答經

《pañhabyākaraṇasuttaṃ》問答經
Cattārimāni, bhikkhave, pañhabyākaraṇāni pañhābyākaraṇāni (ka.).
「比丘們,有四種對問題的回答方式(pañhabyākaraṇāni)。」
 cattāri:四種
 pañha:問題、問句
 byākaraṇa:回答、解釋(含有系統化解釋之意)
Katamāni cattāri?
「哪四種呢?」
Atthi, bhikkhave, pañho ekaṃsabyākaraṇīyo;
「比丘們,有一類問題應以單向明答(ekaṃsa-byākaraṇīyo)來回答。」
 ekaṃsa:一向、肯定性(肯定或否定)
 byākaraṇīyo:應予回答的(形容詞結構)
Atthi, bhikkhave, pañho vibhajjabyākaraṇīyo;
「也有一類問題應以分析明答(vibhajja-byākaraṇīyo)來回答。」
 vibhajja:分析、分別、詳述
 byākaraṇīyo:應當說明、解答
Atthi, bhikkhave, pañho paṭipucchābyākaraṇīyo;
「有一類問題應以反問而答(paṭipucchā-byākaraṇīyo)。」
 paṭi-pucchā:反向詢問,交互提問
 byākaraṇīyo:同上
Atthi, bhikkhave, pañho ṭhapanīyo.
「也有一類問題應該擱置不答(ṭhapanīyo)。」
 ṭhapanīyo:應予擱置,暫不作答
Imāni kho, bhikkhave, cattāri pañhabyākaraṇānī’’ti.
「這四種就是對問題的回答方式,比丘們!」
 偈頌(Gāthā)部份:
Ekaṃsavacanaṃ ekaṃ, vibhajjavacanāparaṃ;
「一類應以一向答,另一類應以分析答。」
 vacana:言說
 ekaṃsa-vacana:直接答是或否
 vibhajja-vacana:分析後解答
Tatiyaṃ paṭipuccheyya, catutthaṃ pana ṭhāpaye.
「第三類應當反問以答,第四類則應擱置不答。」
 paṭipuccheyya:應該反問
 ṭhāpaye:應擱置、不予解答
Yo ca tesaṃ nesaṃ tattha tattha, jānāti anudhammataṃ;
「誰若能依於法(anudhamma),知曉各種問題的恰當應對方式(tattha tattha),」
 anudhamma:順理、合法、依佛法之道
 jānāti:知曉
 tattha tattha:於此處彼處,意指在各個情況中
Catupañhassa kusalo, āhu bhikkhuṃ tathāvidhaṃ.
「他善巧於四種答法,應稱為具足知見的比丘(tathāvidhaṃ bhikkhuṃ)。」
 catupañhassa:對四種問題
 kusalo:善巧、精通者
 āhu:人們說
 tathāvidhaṃ:如此之人(如此具備德行者)
Durāsado duppasaho, gambhīro duppadhaṃsiyo;
「他不可輕犯、難以逼近,深邃難以動搖。」
 dur-āsada:難親近者,不容輕視
 duppasaha:難以征服或對付者
 gambhīra:深奧、深邃
 duppa-dhaṃsiya:難以破壞或動搖者
Atho atthe anatthe ca, ubhayassa hoti kovido.
「而且,無論是義理(attha)或非義(anattha),他皆通達善巧(kovido)。」
 attha:利益、有義之事
 anattha:無益、非義之事
 ubhayassa:兩者
 kovido:通達者、善巧者
Ubhayatthassa kovido.
「他能善巧於二者之理(利益與非利益)。」
Anatthaṃ parivajjeti, atthaṃ gaṇhāti paṇḍito;
「智者(paṇḍito)避開無益之事,取納有益之理。」
 parivajjeti:避開、遠離
 gaṇhāti:接受、持取
 paṇḍita:智者
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti.
「由於他對義理之證悟(atthābhisamaya),是以被稱為『智者』。」
 atthābhisamaya:對法義的通達與證入
 dhīro:堅定者、慎思者
 pavuccati:被稱為、被說為
| 類別  | 巴利語                     | 說明        | 適用情況          |
| --- | ----------------------- | --------- | ------------- |
| 一向答 | ekaṃsabyākaraṇa     | 直接答是或否    | 問題單純明確        |
| 分析答 | vibhajjabyākaraṇa   | 詳細區分條件後解答 | 問題涉及變數、依止處不同  |
| 反問答 | paṭipucchābyākaraṇa | 先反問以澄清問題  | 問題模糊或目的未明     |
| 擱置答 | ṭhapanīya           | 不予作答      | 問題不具正當性或會導致惡果 |
 1. Dutiye yo ca tesaṃ tattha tattha, jānāti anudhammataṃ
「在第二偈中,彼若於彼處彼處能知彼等之法隨順性者──」
yo ca tesaṃ tattha tattha:「彼(yo)於他們(tesaṃ)的各個情境中(tattha tattha)」
jānāti anudhammataṃ:「知(jānāti)其法之相應性(anudhammataṃ)」
   Anudhamma: 相應法、隨順法(即合乎法理之解釋)
 此句意指:「若有人能夠針對這些問題,在不同語境下給予合於法的解釋。」
 2. Yo etesaṃ pañhānaṃ tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne byākaraṇaṃ jānāti
「即:彼能知這些問題在各個處境中的解答方式。」
pañhānaṃ:「這些問題的(複數屬格)」
byākaraṇaṃ jānāti:「了解(jānāti)解釋(byākaraṇaṃ)」
   Byākaraṇa: 解釋、答覆、分析回答
   Ṭhāne: 情境、立場、場合(各種背景條件)
 說明的是:此人具備根據實際語境(context)作合理詮釋的智慧能力。
 3. Catupañhassa kusalo, āhu bhikkhuṃ tathāvidhaṃ
「對於四種問題皆善巧者,人們稱此為如是之比丘。」
catupañhassa kusalo:「對於四種問題(catupañhassa)具熟練(kusalo)者」
   Catu-pañha: 四種問法(可參照經中分類,如義問、法問、難問、對治問)
āhu:「他們說(第三人稱複數動詞)」
tathāvidhaṃ bhikkhuṃ:「如是之(tathāvidhaṃ)比丘(bhikkhuṃ)」
 這一句是註解對偈中「tathāvidhaṃ bhikkhuṃ」的說明,意指對四種問法皆具答覆能力的修行者。
 4. Tathāvidhaṃ bhikkhuṃ tesu catūsu pañhesu kusaloti evaṃ vadanti
「像這樣的比丘,人們說他對四種問法都善巧。」
 這是上句的補述與強化,直指此種人具備全面性的詮釋能力。
 5. Durāsado duppasaho ti parehi ghaṭṭetuṃ vā abhibhavituṃ vā na sakkā
「所謂難親近者(durāsada)與難制服者(duppasaha),即他人無法觸動或壓服之人。」
durāsado:難以接近者,帶有尊敬含義,非指孤僻,而是尊德不凡、不可輕犯
duppasaho:難以戰勝、難以征服者
parehi ghaṭṭetuṃ vā abhibhavituṃ vā:為他人所挑戰(ghaṭṭetuṃ)或壓服(abhibhavituṃ)
 說明比丘以堅固戒德與智慧,令凡俗人無從冒犯、欺壓。
 6. Gambhīro ti sattasīdantaramahāsamuddo viya gambhīro
「所謂深廣(gambhīra),如擁有七重海床的大海般深邃。」
gambhīro:深不可測,喻其智深義廣
sattasīdantaramahāsamuddo:「具有七重海床之大海」(satta-sīda-antara-mahāsamudda)
 此句譬喻其智慧或內心如大海,令人無法測量其底蘊。
 7. Duppadhaṃsiyo ti dummocāpayo, gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetuṃ na sakkā ti attho
「所謂難破壞者(duppadhaṃsiya),即所說之理堅固,不能被反駁或推翻。」
duppadhaṃsiya:難以破壞之人(或其論)
dummocāpayo:「難以拔除、推翻之理」
gahitaggahaṇaṃ vissajjāpetuṃ na sakkā:「不能使其所掌握之理放棄、動搖」
 描述其見解已確立、如實了知真理,難以被錯誤論理動搖。
 8. Atthe anatthe cā ti vaḍḍhiyañ ca avaḍḍhiyañ ca
「於有利與無利(atthe anatthe)之處,亦即於增益與損減之境,皆能明辨。」
atthe:有利、有益、有義之處
anatthe:無益、不義、不利之處
vaḍḍhi / avaḍḍhi:增益 / 減損(增上與退失)
 此指出家者能分辨什麼是真正利益、什麼是假名利益,具抉擇智慧。
 9. Atthābhisamayā ti atthasamāgamena
「所謂契悟義理(atthābhisamaya),即透過義理的深入體會與會通。」
atthābhisamaya:「對義理(attha)的正確契入與理解(abhisamaya)」
atthasamāgamena:「通達義理之聚會、會通之處」
 此語強調真知不是僅知文字義,而是內證義理。
 10. Dhīro paṇḍito ti pavuccatīti dhitisampanno puggalo ‘‘paṇḍito aya’’ nti evaṃ pavuccati
「所謂堅定智者(dhīro paṇḍito),是指具堅定毅力者(dhitisampanno puggalo),人們稱之為『賢智之人』。」
dhīro:堅定者,沉著穩重之意
paṇḍito:智者、賢明者
dhitisampanno:「具足堅毅(dhiti)」之人
pavuccati:「被稱為」
 此句總結:真正的智者,不僅在語言思辨上勝任,更具堅定的意志與實踐力。
 ✅ 小結:佛教「答問智慧」之理想典範
此段註釋具體詮釋何謂「善於回答問題(pañhabyākaraṇa)」的修行人:
 理解上下文(tattha tattha)並給出合於法的解釋(anudhammataṃ)
 通曉四種問答體系(catupañhassa kusalo)
 內心堅毅不動、不受外境干擾(durāsado, duppasaho)
 其解答猶如深海,難以動搖(gambhīro, duppadhaṃsiyo)
 能分辨真義與偽義(atthe anatthe ca)
 證悟真義,非僅憑言說(atthābhisamaya)
 具有堅毅與智慧(dhīro paṇḍito)