2025年5月14日 星期三

AN.4.37.不退轉經

 《Aparihāniyasuttaṃ》(《不退轉經》)
37. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santike. Katamehi catūhi?
比丘們,具足四法的比丘,是不可能退墮的(abhabbo parihānāya),而且是趨近於涅槃的(nibbānasseva santike)。是哪四法呢?
 catūhi dhammehi:四法
 samannāgato:具足的
 abhabbo parihānāya:不能退墮(不會退失善法)
 nibbānasseva santike:直趨涅槃,接近涅槃
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti.
此處,比丘們,比丘具備戒德圓滿(sīlasampanno)、守護諸根(indriyesu guttadvāro)、飲食知量(bhojane mattaññū)、勤於警覺不睡(jāgariyaṃ anuyutto)這四法。
 sīlasampanno:具足戒德
 indriyesu guttadvāro:於諸根門守護(即六根門)
 bhojane mattaññū:對飲食知節制
 jāgariyaṃ anuyutto:致力於警覺、精勤(避免嗜睡、懈怠)
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti?
比丘們,比丘如何成為具戒德之人呢?
 kathañca:如何
 sīlasampanno:具戒德
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
此處,比丘們,比丘是持戒者(sīlavā),依止《波羅提木叉》律儀而住(pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati),行為與生活規範圓滿(ācāragocarasampanno),即使是極微小的過失也能生起怖畏(aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī),自願受持學處並精勤學習(samādāya sikkhati sikkhāpadesu)。
 sīlavā:持戒者
 pātimokkhasaṃvarasaṃvuto:受波羅提木叉之戒律制約
 ācāragocarasampanno:行為舉止與威儀俱足
 aṇumattesu vajjesu:在極微小的過失上
 bhayadassāvī:見有危險,生起怖畏
 samādāya sikkhati sikkhāpadesu:自願學習諸學處
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti.
比丘們,如是的比丘,才是具足戒德者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti ?
比丘們,比丘如何是「守護諸根門」者呢?
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
此處,比丘們,比丘以眼見色時(cakkhunā rūpaṃ disvā),不執取其相(na nimittaggāhī),亦不執取其細微相狀(nānubyañjanaggāhī)。
 cakkhunā rūpaṃ disvā:以眼見色
 nimittaggāhī:執取主相(表象)
 anubyañjanaggāhī:執取隨相(細節、裝飾)
Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ; cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.
因為若放任眼根不加守護,比丘便會受到貪與憂(abhijjhādomanassā)等諸多惡不善法(pāpakā akusalā dhammā)的侵犯;所以他努力於抑止之道(tassa saṃvarāya paṭipajjati),護持其眼根(rakkhati cakkhundriyaṃ),於眼根門實行防護(cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati)。
 asaṃvutaṃ:未守護的
 abhijjhā:貪
 domanassa:憂(不滿足的苦受)
 anvāssaveyyuṃ:會流入其心
 saṃvarāya paṭipajjati:實踐防護
 原文(以下其餘五根同理):
Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
以耳聞聲,以鼻嗅香,以舌嘗味,以身觸觸,以意識知法時,不執取主相,不執取隨相。
Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ; manindriye saṃvaraṃ āpajjati.
若比丘放縱意根不加防護,則貪與憂等惡不善法便會侵入他的心;他便為此防護而努力,守護其意根,於意根門實行防護。
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
比丘們,如是的比丘,是守護六根門的行者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti?
「比丘們,云何比丘在飲食上是知量的呢?」
 bhojane:於飲食中
 mattaññū:知量者,知足、節制、適量
 hoti:是,成為
Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti –
「於此處,比丘們,比丘以如理作意來攝受食物。」
 paṭisaṅkhā:反觀、思惟、審察
 yoniso:如理、從因而觀
 āhāraṃ āhāreti:攝受食物,進食
‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya;
「不是為了娛樂,不是為了驕慢,不是為了裝飾,不是為了美化身體;」
 neva... na...:既非...也非...
 davāya:娛樂、享樂
 madāya:驕慢、自滿
 maṇḍanāya:裝飾、打扮
 vibhūsanāya:裝飾、美化
yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya.
「僅為了這個身體的支持與維持,止息苦迫,助長梵行。」
 yāvadeva:僅僅是為了...
 ṭhitiya:維持、支持
 yāpanāya:延續、存活
 vihiṃsūparatiyā:止息痛苦(vihiṃsā:苦迫;uparati:止息)
 brahmacariyānuggahāya:支援梵行(清淨修道)
Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti.
「如此一來,我能減輕舊有的苦受,不會生起新的苦受,生活得以持續,也能清淨無過、安樂住。」
 purāṇaṃ vedanaṃ:舊的受(已起的不適)
 paṭihaṅkhāmi:對治、減輕
 navaṃ vedanaṃ:新的感受(未生之苦)
 na uppādessāmi:不令生起
 yātrā:生活、生存
 anavajjatā:無過失
 phāsuvihāro:安樂住、輕安生活
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.
「如是,比丘們,比丘於飲食上是知量的。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti?
「比丘們,云何比丘是勤於經行不眠的?」
 jāgariyaṃ:警覺、守夜、不眠
 anuyutto hoti:致力於、實踐於
Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti;
「於此,比丘白天經由經行與靜坐,淨除心中的覆蓋法。」
 divasaṃ:白天
 caṅkamena:經行
 nisajjāya:靜坐
 āvaraṇīyehi dhammehi:覆蓋法,障礙清淨的心法(如貪、瞋等)
 cittaṃ parisodheti:淨化心
rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti;
「夜初經行與靜坐,淨除覆蓋法。」
 rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ:夜初時段(第一更)
rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti, pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā;
「夜中躺臥右脅如獅子臥,雙腳交疊,具念與明知,心念起身之想。」
 majjhimaṃ yāmaṃ:夜中(二更)
 dakkhiṇena passena:右脅
 sīhaseyyaṃ kappeti:如獅子之臥
 sato sampajāno:具念與覺知
 uṭṭhānasaññaṃ:起身的想法
 manasi karitvā:作意、憶念
rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti.
「夜末起身,以經行與靜坐淨除覆蓋法。」
 pacchimaṃ yāmaṃ:夜末(三更)
Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti.
「如是,比丘們,比丘是勤於警覺守夜的。」
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike.
「比丘們,具足此四法的比丘,不可能退墮,而是趨近涅槃。」
 catūhi dhammehi:四種法
 samannāgato:具足
 abhabbo parihānāya:不可能退墮
 nibbānasseva santike:涅槃之近處、即將接近涅槃
Sīle patiṭṭhito bhikkhu, indriyesu ca saṃvuto;
「住立於戒的比丘,亦防護諸根。」
 sīle patiṭṭhito:安住於戒律
 indriyesu saṃvuto:防護諸根
Bhojanamhi ca mattaññū, jāgariyaṃ anuyuñjati.
「於飲食知量,勤於警覺守夜。」
Evaṃ vihārī ātāpī, ahorattamatandito;
「如是住者勤奮不懈,晝夜不倦。」
 ātāpī:精勤、努力
 ahoratta:晝夜
 atandito:不懈怠
Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā.
「修習善法,為達於寂靜安穩之境(即涅槃)。」
 kusalaṃ dhammaṃ:善法
 yogakkhema:遠離煩惱、涅槃
 pattiyā:為了達成
Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā;
「樂於不放逸者,視放逸為危險者,」
 appamāda:不放逸
 pamāda:放逸
 bhayadassī:見其危險
Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti.
「他不可能退墮,定然趨近涅槃。」
---
Sattame nibbānasseva santiketi nibbānasantikeyeva carati.
「第七(經)中所說『涅槃之近處』,即是說他確實行於涅槃之近處。」
 sattame:「第七中」;指第七部經,即《Aparihāniyasuttaṃ》。
 nibbānasseva santike:「正於涅槃的近處」;句中 -eva 加強語氣,表示確實、唯一地。
 nibbānasantikeyeva carati:「確實行住於涅槃之近處」;
   carati:行、住、實踐。
   nibbānasantike:在涅槃近處(santika:近處、接近)
   -eva:確實、唯一地
此句意在釐清經文「nibbānasseva santike」並非僅是象徵語,而是說此比丘確實處於修行進展中最接近涅槃的階段,或住於不退轉之位。
Sīle patiṭṭhitoti pātimokkhasīle patiṭṭhito.
「『住立於戒』即是安住於《波羅提木叉》之戒律中。」
 sīle patiṭṭhito:「住立於戒」;
   patiṭṭhito:安住、建立、堅固於
 pātimokkhasīle:「波羅提木叉戒」;指根本戒條
此句說明經文中「sīle patiṭṭhito」所指為具體實踐根本戒律(比丘之227戒)的人,非泛指戒德而已。
Evaṃvihārīti evaṃ viharanto.
「『如是住者』即是這樣修住的人。」
 evaṃvihārī:「如是住者」
 evaṃ viharanto:以如是方式住持修行者
   viharati:住、生活、修行
   viharanto:現在分詞,指正在如此修行的人
解釋此語為:如經中所述,持戒、防根、知量食、警覺住,此四法的實踐者,即是「如是住者」。
Ātāpīti ātāpena vīriyena samannāgato.
「『勤勇者』即是具足熱誠與精進之人。」
 ātāpī:「精勤者、具熱者」;是修道之基本精神
 ātāpena:「以熱(誠)之故」
 vīriyena:「以精進之力」
 samannāgato:「具足、圓滿具備」
此句強調,ātāpī 非僅指表面精進,而是以內心熱切、外行不懈之「雙重具備」為基礎。
Yogakkhemassāti catūhi yogehi khemassa nibbānassa.
「『為求寂靜安穩』即是為脫四種繫縛而達到安穩的涅槃。」
 yogakkhemassa:「為求寂靜安穩者」;指無繫、無怖之境(即涅槃)
 catūhi yogehi:「從四種繫縛中」;
   yoga:繫縛、束縛,四種為:欲繫(kāmayoga)、有繫(bhavayoga)、見繫(diṭṭhiyoga)、無明繫(avijjāyoga)
 khemassa nibbānassa:「安穩的涅槃」;
   khema:安穩、無畏處,
   nibbāna:涅槃
此句將「yogakkhema」視為一個合成詞,意指超越諸「yoga」而達「khema」者,即涅槃。
Pamāde bhayadassivāti pamādaṃ bhayato passanto.
「『視放逸如危險者』即是以怖畏心看待放逸。」
 pamāde:對於放逸
 bhayadassivā:「見其危險者」;
   bhaya:怖畏、危險
   dassī:觀見者
 pamādaṃ bhayato passanto:「從危險之角度觀察放逸」
此句指出,一個真正修行者並非中性看待懈怠,而是視其如毒蛇猛火,隨時將導致退墮。