2025年5月29日 星期四

AN.4.62.無債經

《Ānaṇyasuttaṃ》無債經
62. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
於是,給孤獨長者(anāthapiṇḍiko gahapati)前往世尊(bhagavā)之處;前往後,頂禮世尊,然後在一旁坐下(ekamantaṃ nisīdi)。
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –
世尊對坐在一旁的給孤獨長者這麼說(etadavoca):
‘‘Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya.
「居士(gahapati)!有四種樂(cattāri sukhāni)是居家享欲者(gihinā kāmabhoginā)應當時時獲得、可以獲得的(kālena kālaṃ, samayena samayaṃ)。
 adhigamanīyāni:應當獲得、可獲致
 gihinā kāmabhoginā:居家享受欲樂者
Katamāni cattāri? Atthisukhaṃ, bhogasukhaṃ, ānaṇyasukhaṃ, anavajjasukhaṃ.
哪四種呢?
(1)財富之樂(atthisukhaṃ),
(2)享受之樂(bhogasukhaṃ),
(3)無債之樂(ānaṇyasukhaṃ / aṇaṇasukhaṃ),
(4)無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
 第一種:Atthisukhaṃ(財富之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, atthisukhaṃ?
那麼,居士,什麼是財富之樂?
Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā.
這裡,居士,一位賢良之子(kulaputta)擁有財物(bhogā),這些是透過勤勉精進(uṭṭhānavīriya)、臂力鍛鍊(bāhābalaparicita)、流汗辛勞(sedāvakkhitta),以合法(dhammika)、正當方式獲得(dhammaladdha)的。
So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我有財富,乃是勤勉精進、以臂力習得、流汗得來、合法正當獲得的」,於是他獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, atthisukhaṃ.
這就稱為,居士,財富之樂(atthisukhaṃ)。
 第二種:Bhogasukhaṃ(享受之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, bhogasukhaṃ?
那麼,居士,什麼是享受之樂?
Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti.
這裡,居士,一位賢良之子,享用(paribhuñjati)以勤勉精進(uṭṭhānavīriya)、臂力鍛鍊(bāhābalaparicita)、流汗(sedāvakkhitta)、合法(dhammika)、正當方式(dhammaladdha)所獲得的財物,並以之行善(puññāni ca karoti)。
So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我正享用那由勤勉精進、臂力努力、辛勤流汗、合法正當所獲得的財物,並藉此行善」,因此他獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, bhogasukhaṃ.
這就稱為,居士,享受之樂(bhogasukhaṃ)。
以下是《Ānaṇyasuttaṃ》後半段的逐句翻譯與關鍵詞原文註記,延續前文:
 第三種:Ānaṇyasukhaṃ(無債之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṃ?
那麼,居士(gahapati),什麼是無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)?
Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṃ vā bahuṃ vā.
在此,居士,一位賢良之子(kulaputto)不欠任何人(na kassaci dhāreti)任何東西(kiñci),無論是少的(appaṃ)或多的(bahuṃ)。
 dhāreti:承擔、背負,也作「欠債」解。
 na kassaci:對任何人都不。
 appaṃ vā bahuṃ vā:無論少或多。
So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṃ vā bahuṃ vā’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我不欠任何人任何東西,無論少或多」,因此獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṃ.
這就稱為,居士,無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)。
 第四種:Anavajjasukhaṃ(無過失之樂)
‘‘Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṃ?
那麼,居士,什麼是無過失之樂(anavajjasukhaṃ)?
Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti,
在此,居士,一位聖弟子(ariyasāvaka)具足(samannāgato hoti)無可指責的身行(anavajjena kāyakammena),
anavajjena vacīkammena samannāgato hoti,
具足無可指責的語行(anavajjena vacīkammena),
anavajjena manokammena samannāgato hoti.
具足無可指責的意行(anavajjena manokammena)。
So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṃ, adhigacchati somanassaṃ.
他這麼思惟:「我具足無可指責的身行、語行與意行」,因此獲得快樂(sukhaṃ),獲得喜悅(somanassaṃ)。
Idaṃ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṃ.
這就稱為,居士,無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya’’ti.
這四種快樂(cattāri sukhāni),居士,確實是居家享欲者(gihinā kāmabhoginā)應當在時時、適時(kālena kālaṃ, samayena samayaṃ)獲得的。
‘‘Ānaṇyasukhaṃ ñatvāna, atho atthisukhaṃ paraṃ;
了知無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)之後,接著認識財富之樂(atthisukhaṃ)為次佳,
Bhuñjaṃ bhogasukhaṃ macco, tato paññā vipassati.
人(macco)享受財富之樂(bhogasukhaṃ)時,於此之後,能生起智慧的觀照(paññā vipassati)。
Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso;
當他觀照(vipassamāno)時,智者(sumedhaso)明白兩種資財(ubho bhoge)的本質,
Anavajjasukhassetaṃ, kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti.
但這一切都\\比不上(nāgghati)十六分之一(soḷasi-kalaṃ)\\的無過失之樂(anavajjasukhassa)!

《無債之樂經》(Ānaṇyasutta)的註解(vaṇṇanā)
62. Dutiye adhigamanīyānīti pattabbāni.
在第二部經中(dutiye),所謂「應證得的」(adhigamanīyāni)是指可得、可證之義(pattabbāni)。
Kāmabhogināti vatthukāme ca kilesakāme ca paribhuñjantena.
「享受欲樂者」(kāmabhoginā)是指對所取的欲境(vatthukāma)及煩惱欲望(kilesakāma)有所享受者(paribhuñjantena)。
 四種樂之定義:
Atthisukhādīsu
關於「有財之樂」等(atthisukhādīsu):
atthīti uppajjanakasukhaṃ atthisukhaṃ nāma.
由於思惟「我有財物」而生起的快樂(uppajjanaka-sukhaṃ),稱為有財之樂(atthisukhaṃ)。
 atthīti:「有!」的這種想法。
 uppajjanaka:所引生、現起的。
Bhoge paribhuñjantassa uppajjanakasukhaṃ bhogasukhaṃ nāma.
對資財加以享用時生起的快樂,稱為享用之樂(bhogasukhaṃ)。
 paribhuñjantassa:正處於享用之時。
 bhoge:在資財上。
Anaṇosmīti uppajjanakasukhaṃ ānaṇyasukhaṃ nāma.
思惟「我無債」時現起的快樂,稱為無債之樂(ānaṇyasukhaṃ)。
 anaṇosmīti:我無債(anaṇo 'smīti)。
Niddoso anavajjosmīti uppajjanakasukhaṃ anavajjasukhaṃ nāma.
思惟「我無過、無可指責」(niddoso anavajjo 'smīti)時現起的快樂,稱為無過失之樂(anavajjasukhaṃ)。
 niddoso:無過。
 anavajjo:無可譴責的。
Bhuñjanti bhuñjamāno.
「Bhuñjanti」是指正在享受的人(bhuñjamāno)。
Paññā vipassatīti paññāya vipassati.
「Paññā vipassati」的意思是:以智慧(paññāya)觀察(vipassati)。
Ubho bhāgeti dve koṭṭhāse, heṭṭhimāni tīṇi ekaṃ koṭṭhāsaṃ, anavajjasukhaṃ ekaṃ koṭṭhāsanti evaṃ paññāya passamāno dve koṭṭhāse jānātīti attho.
所謂「兩種部分」(ubho bhāge)是指兩個部分(dve koṭṭhāse):
前面三種樂(heṭṭhimāni tīṇi)算作一部分,
「無過失之樂(anavajjasukhaṃ)」單獨作為另一部分,
如此以智慧觀察(paññāya passamāno)的人,了解這兩種分類(jānāti),這是句義。
 heṭṭhimāni tīṇi:下三者,即前三樂。
 ekaṃ koṭṭhāsaṃ:一類。
 evaṃ:如此。
 dve koṭṭhāse:二類、兩部分。
Anavajjasukhassetanti etaṃ tividhampi sukhaṃ anavajjasukhassa soḷasiṃ kalaṃ nāgghatīti.
所謂「anavajjasukhassetaṃ」的意思是:這三種樂(tividhampi sukhaṃ),連十六分之一(soḷasiṃ kalaṃ)也不及無過失之樂(anavajjasukhassa)。
 soḷasiṃ kalaṃ:十六分之一。
 nāgghati:不值、不及。
 etaṃ:這個(指前三樂)。