2025年4月3日 星期四

AN.4.9.渴愛生起經

9. Taṇhuppādasuttaṃ 渴愛生起經
有四種渴愛生起之處,使比丘產生渴愛。  
"Cattārome, bhikkhave, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati."  
哪四種呢?比丘對衣服(僧服)生起渴愛,對食物(乞食)生起渴愛,對住處(住所)生起渴愛,對存在或非存在(對未來的生死輪迴)生起渴愛。  
"Katame cattāro? Cīvarahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati."  
這四種便是比丘渴愛生起的情境。  
"Ime kho, bhikkhave, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti."  
渴愛是人的第二伴侶,長久地隨著他在生死輪迴中流轉,從一種存在狀態變遷到另一種存在狀態,無法超越輪迴。  
"Taṇhā dutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ; Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati."  
了知渴愛的過患,明白渴愛是苦的根源,比丘應當捨離渴愛,不執取,保持正念而遊行於世。  
"Evamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ; Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti."
這段《渴愛生起經註解》(Taṇhuppādasuttavaṇṇanā)的註釋主要闡述 渴愛(taṇhā) 在輪迴(saṃsāra)中的作用,如何形成生死流轉,以及最終的解脫。  
 1. 渴愛的生起(taṇhā-uppāda)
 Navame uppajjati etesūti uppādā. Kā uppajjati? Taṇhā.  
 「這裡的 ‘生起’(uppādā)指的是什麼?即渴愛(taṇhā)。」
- 這說明 ‘生起’(uppāda) 指的是 渴愛的生起,而非其他現象。
- 渴愛是輪迴的根本動力。
 Taṇhāya uppādā taṇhuppādā, taṇhāvatthūni taṇhākāraṇānīti attho.  
 「渴愛的生起即 ‘渴愛生起’(taṇhuppādā)。渴愛的對象與渴愛的原因也是同樣的含義。」
- 這段話強調:
  - 渴愛的生起(taṇhuppādā),意指 渴愛與其對象是相互依存的。
  - 渴愛的對象(vatthu)與渴愛的原因(kāraṇa)密不可分。
---
 2. 渴愛的目標
 Cīvarahetūti ‘‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’’ti cīvarakāraṇā uppajjati.  
 「比如 ‘我將在哪裡獲得合意的袈裟?’ 這樣的想法,即是渴愛基於袈裟而生起。」
- 這說明 即便是修行者,仍然可能對 衣服(cīvara) 生起渴愛。
 Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetupīti attho.  
 「‘存在與不存在的因’(bhavābhava-hetu),這裡的 ‘iti’ 是舉例用法。就像對衣物的渴求一樣,對於存在與不存在的渴求也是如此。」
- 這說明,渴愛不僅限於物質,還包含對 存在(bhava)與非存在(abhava) 的執取:
  - 渴望來世的快樂(有愛,bhavataṇhā)。
  - 渴望滅絕、斷滅(無愛,vibhavataṇhā)。
 Bhavābhavoti cettha paṇītatarāni sappinavanītādīni adhippetāni.  
 「這裡的 ‘存在’(bhava)與 ‘不存在’(abhava),指的是對更精美食物,如酥油和奶油等的貪求。」
- ‘存在’(bhava)在此代表世間的享樂,如美食(sappi, navanīta),
- 人們渴愛於這些,進而導致輪迴的延續。
---
 3. 渴愛與輪迴
 Taṇhādutiyoti ayañhi satto anamatagge saṃsāravaṭṭe saṃsaranto na ekakova saṃsarati, taṇhaṃ pana dutiyikaṃ labhantova saṃsarati.  
 「這個有情(satta),在無始無終的輪迴(anamatagge saṃsāra)中流轉時,從來不是獨自輪迴的,而是與渴愛(taṇhā)相伴而流轉。」
- 這句話說明 眾生輪迴的真正伴侶不是其他人,而是渴愛。
- 我們不斷投生,並不是獨自一人,而是與貪欲、執著同行。
 Tena vuttaṃ ‘‘taṇhādutiyo’’ti.  
 「因此說 ‘渴愛為伴’(taṇhā-dutiyo)。」
- 輪迴的真正伴侶是渴愛,而非任何人。
 Itthabhāvaññathābhāvanti ettha itthabhāvo nāma ayaṃ attabhāvo, aññathābhāvo nāma anāgatattabhāvo.  
 「‘此生與他生’(itthabhāva-aññathābhāva),此生指的是 ‘現在的身體’,他生指的是 ‘未來的身體’。」
- 這裡說明,渴愛驅使我們不斷轉生,從一種生命形態到另一種生命形態。
 Evarūpo vā aññopi attabhāvo itthabhāvo nāma, na evarūpo aññathābhāvo nāma.  
 「類似的身體,仍然稱為 ‘此生’,不同類型的身體,則稱為 ‘他生’。」
- 這反映了 ‘五蘊’(khandha)不斷更迭,但核心仍然是被渴愛推動的。
 Saṃsāranti khandhadhātuāyatanānaṃ paṭipāṭiṃ.  
 「輪迴(saṃsāra)指的是 五蘊(khandha)、界(dhātu)、處(āyatana) 的連續不斷流轉。」
- 佛教的輪迴觀點並非靈魂轉生,而是五蘊的流轉。
 Nātivattatīti nātikkamati.  
 「無法超越,無法超脫(nātivattati)。」
- 只要渴愛存在,輪迴便無法終止。
---
 4. 知苦與解脫
 Evamādīnavaṃ ñatvāti evaṃ atītānāgatapaccuppannesu khandhesu ādīnavaṃ jānitvā.  
 「這樣,透過觀察過去、未來與現在的五蘊,了解其過患(ādīnava)。」
- 這說明:
  - 透過觀察五蘊的無常、苦、無我,修行者能夠理解輪迴的過患。
  - 這是「內觀(vipassanā)」的過程。
 Taṇhaṃ dukkhassa sambhavanti taṇhaṃ ca ‘‘ayaṃ vaṭṭadukkhasambhūto sabhāvo kāraṇa’’nti evaṃ jānitvā.  
 「了解渴愛是苦(dukkha)生起的原因(sambhava),並認識 ‘這是輪迴苦(vaṭṭadukkha)的根本原因’。」
- 這裡重申了 四聖諦(Cattāri Ariyasaccāni):
  - 苦諦(dukkha):輪迴是苦。
  - 集諦(samudaya):渴愛是苦的根本原因。
 Ettāvatā imassa bhikkhuno vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattabhāvo dassito.  
 「這裡顯示,這位比丘透過增長內觀(vipassanā),最終證得阿羅漢果(arahatta)。」
- 內觀的成熟導向解脫。
---
 5. 阿羅漢的境界
 Tattha anādānoti niggahaṇo.  
 「‘不執取’(anādāna),意指 ‘無執著’。」
- 阿羅漢不再執取五蘊,不再生起渴愛。
 Sato bhikkhu paribbajeti.  
 「具足正念(sato)的比丘應該獨行(paribbajeti)。」
- 阿羅漢活在當下,無所執著,安住於智慧與解脫。
---
 總結
1. 渴愛驅動輪迴,哪怕是對微小的物質(如袈裟、美食)也可能導致生死流轉。
2. 輪迴的伴侶不是其他人,而是渴愛。
3. 五蘊、界、處的流轉即是輪迴,唯有透過內觀,才能斷除渴愛,達到解脫。
4. 阿羅漢超越渴愛,安住於無執著的境界。