雜阿含1039經
行諸邪婬：若父母、兄弟、姊妹、夫主、親族、……乃至授花鬘者，如是等護，以力強干，不離邪婬。
瑜伽師地論卷第八
復次，欲邪行者者，此是總句。
1)於諸父母等所守護者，猶如父母於己處女，為適事他故，勤加守護，時時觀察，不令與餘共為鄙穢。若彼沒已，復為至親兄弟姊妹之所守護。此若無者，復為餘親之所守護。此若無者，恐損家族，便自守護。或彼舅姑，為自兒故，勤加守護。
2)有治罰者，謂諸國王。
3)若執理者，以治罰法而守護故。
4)有障礙者，謂守門者所守護故。此中略顯未適他者三種守護。一、尊重至親眷屬自己之所守護，二、王執理家之所守護，三、諸守門者之所守護。
5)他妻妾者，謂已適他。
6)他所攝者，謂即未適他，為三守護之所守護。
7)若由凶詐者，謂矯亂已而行邪行。
8)若由強力者，謂對父母等公然強逼。
9)若由隱伏者，謂不對彼，竊相欣欲。
10)而行欲行者，謂兩兩交會。
11)即於此事非理欲心而行邪行者，謂於非道、非處非時，自妻妾所而為罪失。
此中略義者，謂略顯示若彼所行、若行差別、若欲邪行應知。
kāma-mithyāacārikaḥ khalu bhavati ity uddeśa-padaṃ / yās tā mātā-pitrā-ādi-rakṣitā iti / yathā api tan-mātā-pitarau svāṃ duhitaraṃ pati-pariṇayana-nimittaṃ tad-anyena saha maithunato gopayati rakṣati kālena kālam avalokayati / uparate vā punas tasmin sambandhena bhrātrā vā bhaginyā vā rakṣitā bhavati / tasmin vāsati jñāti-rakṣitā bhavati / tasminn asati svayam eva kule apratirūpam etad iti viditvā sva[ya]m ātmānaṃ rakṣati / śvaśrū-śvaśurābhyāṃ vā rakṣitā bhavati sva-putra-nimittaṃ / sadaṇḍā / rāja-yukta-kula-daṇḍānīti rakṣitatvāt / sa āvaraṇā dvāra-pāla-rakṣitatvāt / sā khalv eṣā pariṇītāyās trividhā ārakṣā paridīpitā bhavati samāsataḥ / guru-snigdha-jana avalokana ārakṣā rāja-yukta-kula ārakṣā dvāra-pāla ārakṣā ca //
parabhāryā bhavati / sā eva pariṇītā paraparigṛhītā / sā eva apariṇītā apy arakṣitā / tribhir arakṣā etadvapāsu/ sahasā iti / bhrāntaṃ janayitvā/ balena iti paśyatāṃ sarveṣāṃ mātāpitra ādīnāṃ prasahya anicchantīmanuskandyeti/ [ākramaṇena iti] anicchantīmapaśyatāṃ ca urayanti //] kāmeṣu cāritram āpadyata iti dvay-dvaya-samāpattir iha kāmo abhipretaḥ / mithyāacā āritram āpadyata iti anaṅgā-deśā-kaleṣu(？) ye svasyām api bhāryāyāṃ sa avadyā bhavanti [iti] samāsa arthaḥ // punar yāṃ gacchato yathā-gacchataḥ kāma-mithyā ācāro bhavati tad etat paridīpitaṃ //
法蘊足論卷第一
於第三中，且何名為欲邪行者？如世尊說：有欲邪行者，於他女婦、他所攝受，謂彼父母、兄弟、姊妹、舅姑、親眷、宗族守護，有罰有障、有障罰俱，下至授擲花鬘等信。於是等類，起欲煩惱，招誘強抑，共為邪行、不離邪行，如是名為欲邪行者。
1)何等名為有欲邪行者？謂於欲邪行，不深厭患、不遠不離、安住成就，如是名為有欲邪行者。
2)他女婦者，謂七種婦。何等為七？一、授水婦；二、財貨婦；三、軍掠婦；四、意樂婦；五、衣食婦；六、同活婦；七、須臾婦。
2.1)授水婦者，謂女父母授水與男，以女妻之，為彼家主，名授水婦。
2.2)財貨婦者，謂諸丈夫以少多財，貿易他女將為己婦，名財貨婦。
2.3)軍掠婦者，謂有丈夫因伐他國，抄掠他女將為己婦。復有國王因破敵國，取所欲已餘皆捨棄，有諸丈夫力攝他女將為己婦。如是等類，名軍掠婦。
2.4)意樂婦者，謂有女人，於男子家自信愛樂，願住為婦，名意樂婦。
2.5)衣食婦者，謂有女人，於男子家，為衣食故願住為婦，名衣食婦。
2.6)同活婦者，謂有女人詣男子家，謂男子曰：我持此身，願相付託，彼此所有，共為無二，互相存濟，以盡餘年，冀有子孫，歿後承祭。名同活婦。
2.7)須臾婦者，謂有女人，樂與男子暫時為婦，名須臾婦。
3)他攝受中，
3.1)母守護者，謂有女人，其父或狂、或復心亂、或憂苦逼、或已出家、或遠逃逝、或復命終，其母孤養，防守遮護，私誡女言：諸有所作，必先白我然可得為。名母守護。
3.2)父守護者，謂有女人，其母或狂、或復心亂，廣說乃至或復命終。其父孤養，防守遮護，私誡如前，名父守護。
3.3)兄弟守護者，謂有女人，父母或狂、或復心亂，廣說乃至或復命終。兄弟孤養，防守遮護，私勸誡言：諸有所作，必先告白然可得為。名兄弟守護。
3.4)姊妹守護者，謂有女人，父母或狂、或復心亂，廣說乃至或復命終。姊妹孤養，防守遮護，勸誡如前，名姊妹守護。
3.5)舅姑守護者，謂有女人，其夫或狂、或復心亂，廣說乃至或復命終，依舅姑居。舅姑喻曰：爾勿愁惱，宜以自
安。衣食之資悉以相給，我當憂念如子不殊。舅姑恩恤，防守遮護，私誡之言：諸有所作，必先諮白然可得為。名舅姑守護。
3.6)親眷守護者，謂有女人，除母及夫，餘異姓親名為親眷。而此女人，為彼親眷防守遮護，名親眷守護。
3.7)宗族守護者，謂有女人，除父兄等，餘同姓親名為宗族。而此女人，為彼宗族防守遮護，名宗族守護。
4)言有罰者，謂有女人，自無眷屬，又非婬女，若有凌逼，為王所知，或殺或縛、或復驅擯、或奪資財，名為有罰。
5)言有障者，謂有女人，身居卑賤，雖無親族而有主礙，名為有障。
6)有障罰俱者，謂有女人，自無眷屬又非卑賤，依恃他居、為他所礙，若有[夌*欠]逼所依恃者便為加罰，名障罰俱。又上所說，一切女人隨所依止皆有障罰。所以者何？由諸女人，法有拘礙，非禮行者便遭殺縛、或奪資財、或被退毀，是故一切名障罰俱。
7)何等名為下至授擲花鬘等信？謂有女人，已受男子或花或鬘、或諸瓔珞、或塗香末香、或隨一信物，如是名為下至授擲花鬘等信。
8)何等名為於是等類？謂諸男子、諸半擇迦、諸修梵行。
9)何等名為修梵行者？謂諸苾芻尼、正學、勤策女及鄔波斯迦、出家外道女，下至在家脩苦行女。謂有男子，捨自妻妾，告言：善賢！放汝自在脩諸梵行。彼聞受持，苦行
無怠。
10)何等名為起欲煩惱廣說乃至不離邪行？謂起欲界婬貪現前，於不應行，招誘強抑，共為邪行，不厭遠離，如是名為起欲煩惱廣說乃至不離邪行。
11)是故名為欲邪行者，即於此中，何等名欲、何名欲邪行、何名離欲邪行，而說名為乃至命終離欲邪行鄔波索迦第三學處？
11.1)所言欲者，謂是婬貪或所貪境。
11.2)欲邪行者，謂於上說所不應行，而暫交會，下至自妻非分非禮及非時處，皆名欲邪行。
11.3)即前所說鄔波索迦，於欲邪行能善思擇、厭患遠離、止息防護、不作不為、不行不犯、棄捨堰塞、不拒不逆、不違不越，如是名為離欲邪行，是故說名乃至命終離欲邪行，鄔波索迦第三學處。
DhskM 21r8. -mithyācārād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam iti kāmamithyācāraḥ katamaḥ / evaṃ hy uktaṃ bhagavatā kāmamithyācārī khalv ihaiko bhavati sa yās tā bhavanti parastriyaḥ parabhāryās tadyathā mātṛrakṣitā vā pitṛrākṣitā vā ///
DhskM 21r9. śvaśrūrakṣitā vā śvaśurarakṣitā vā jñātirakṣitā vā jātirakṣitā vā gotrarakṣitā vā sadaṇḍāḥ / sāvaraṇāḥ sadaṇḍāvaraṇā antato mālāguṇaparikṣiptā / api tadrūpāsu sahasā balenānupraskandya kāmeṣu cāritram āpadyaty ayam ucyate ///
DhskM 21r10. khalv ihaiko bhavatīty asmāt kāmamithyācārād anārato bhavaty anuparato 'virato 'prativirataḥ tad ucyate kāmamithyācārī khalu bhavatīti // yās tā bhavanti parastriyo parabhāryā iti sapta puruṣasya bhāryāḥ / katamā sapta tadyathā ///
DhskM 21r11. paṭavāsinī samajīvikā tatkṣaṇikā ca / udakadattā katamā yā strī kumārikā vā puruṣasya mātāpitṛbhyām udakenānupradattā bhavati iyaṃ te bhāryā bhaviṣyati prajāpatī iyam ucyate udakadattā // dhanakrītā katamā ///
DhskM 21r12. -nakrītā bhavati iyaṃ me bhāryā bhaviṣyati prajāpatī sā tasya bhāryā bhavati prajāpatī iyam ucyate dhanakrītā / dhvajāhṛtā yathā tāvac caurāḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ gatvā svaṃ śirodhvajaṃ kṛtvā striyaṃ kumārikāṃ vāharanti ///
DhskM 21r13. -mi dhvajāhṛtā yathā tāvad rājā ajitaṃ jayaṃ jitam adhyāvasan yathā gṛhītikām utsṛjati / tatra puruṣo rājñaḥ śirodhvajaṃ kṛtvā striyaṃ kumārikāṃ vāharati iyaṃ me bhāryā bhaviṣyati prajāpatī sa tasya bhāryā ///
DhskM 21v1. cchandavāsinī katamā yā strī svayā śraddhayā svena premṇā svena prasādena puruṣam upasaṃkramyaivam āha / āryaputro me svāmī bhavaty aham āryaputrasya bhāryā bhaviṣyāmi / prajāpatī iyam ucyate cchandavāsinī / paṭavāsinī ///
DhskM 21v2. -pasaṃkramyaivam āha āryaputro me bhaktācchādanam anuprayacchatv ahaṃ āryaputrasya bhāryā bhaviṣyāmi prajāpatī iyam ucyate paṭavāsinī / samajīvikā katamā / yā strī puruṣam upasaṃkramyaivam āha ///
DhskM 21v3. dhanaṃ tad ekadhye sannicayaṃ gacchatu ye cāsmākaṃ krīḍatāṃ ramatāṃ paricārayatāṃ putrā bhaviṣyanti pautrā vā te 'smākaṃ mṛtānāṃ kālagatānāṃ śrāddham anupradāsyanti sā tasya bhāryā bhavati prajāpatī ///
DhskM 21v4. .. .. .ikī // mātṛrakṣiteti yasyā striyāḥ kumārikāyā vā pitā svāmī vā unmatto bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā mātur antike prativasati sa mātṛ ///
DhskM 21v5. gopitā sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate mātṛrakṣitā / yathā mātṛrakṣitā evaṃ pitṛrakṣitā // bhrātṛrakṣitā katamā / yasya striyāḥ ///
DhskM 21v6. mātāpitarau svāmī vā mṛto bhavati kālagataḥ unmatto vā bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ niṣpalāno bhavati sā bhrātur antike prativasati sā bhrātrā rakṣitā ///
DhskM 21v7. sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate bhrātṛrakṣitā / yathā bhrātṛrakṣitā evaṃ bhaginīrakṣitā // śvaśrūrakṣitā katamā + + ///
DhskM 21v8. p.ā mātāpitarau svāmī vā mṛto bhavati kālagata unmatto vā bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā śvaśrvā antike prativasati vasava- ///
DhskM 21v9. trasya sā śvaśrvā rakṣitā bhavati surakṣitā gopitā sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate śvaśrūrakṣitā // yathā śvaśrūrakṣitā ///
DhskM 21v10. jñātirakṣitā katamā / jñātaya ucyante yāvad ā saptamaṃ mātāmahaṃ pitāmahaṃ yugam upādāya yasyā striyaḥ kumārikāyā vā pūrvavat* // jātirakṣitā katamā / jātaya ucyante ///
DhskM 22r1. vaiśyāḥ śūdrāḥ yasyā striyāḥ kumārikāyā vā pūrvavat* // gotrarakṣitā katamā / gotrā ucyante kautsā vātsāś śāṇḍilyā bhāradvājā upapaṃcakāḥ yasyā striyāḥ kumārikāyā vā mātā ///
DhskM 22r2. kālagataḥ unmattaḥ kṣiptacittaḥ vedanābhitunno vā pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā gotrāṇām antike prativasati gotrai rakṣitā bhavati surakṣitā gopitā ///
DhskM 22r3. apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate gotrarakṣitā // sadaṇḍā iti yā sā bhavati gūḍhikā na evaṃ yathā veśī nāpy evaṃ yathā kulastrī saced enaṃ rājā jānīyāt tāṃ + ///
DhskM 22r4. -dhnīyād vā pravāsayed vā hiraṇyadaṇḍaṃ vānupradāpayed iyaṃ ucyate sadaṇḍāḥ / sāvaraṇā iti yathā tāvad āryeṇa vā āryaputreṇa vā āvṛtā bhavaty api khalu yā etāḥ pa + + ///
DhskM 22r5. -varaṇāḥ sadaṇḍāvaraṇāḥ kiṃ kāraṇam atonidānaṃ hi puruṣo 'dhigacchati vadhaṃ vā bandhanaṃ vā jyāniṃ vā grahaṇaṃ vā // antato mālāguṇaparikṣiptā apīti yathā tāva- ///
DhskM 22r6. kaṇṭheguṇena vā candanacūrṇena vā vilepanapuṭena vā anyatamānyatamena vā kenacit pratigṛhītā bhavati iyam ucyate mālāguṇaparikṣiptā // api khalu sarv. + ///
DhskM 22r7. -riṇī bhikṣuṇikā carikā parivrājikā vratapadadharmajīvinī yathā tāvat puruṣaḥ svāṃ prajāpatīm anujānīte gaccha bhadre cara brahmacaraṃs (sic) tasyā tena vratasamādā .. ///
DhskM 22r8. -ya saṃsparśaṃ samāpadyate dvayadvayasamāpattiṃ vāpadyate kāmamithyācārāṃ svaṃ vā punar pāram anaṅge vijñapayann āpadyate kāmamithyācāraṃ / asmāt kāmamithyācārā ///
DhskM 22r9. bhavaty uparato virataḥ saṃvṛtaḥ tatra yā akriyā akaraṇam anācāro 'nadhyāpattir anadhyāpadanaṃ velā setur vairamaṇī sthitir anatikramo 'vyatikramaṇatā tad ya ///
DhskM 22r10. -mithyācārād vairamaṇiḥ śikṣāpadam iti // ṛ //
